25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Pagājušā gada novembrī, pēc padomju laika pieminekļa nojaukšanas, tika uzsākta Uzvaras parka projekta koncepcijas izstrāde, bet gadu vēlāk jau izbūvēta un labiekārtota Uzvaras parka pirmā kārta jeb ainaviskā daļa.

Šogad Uzvaras parka nosaukumam Rīgā aprit 100 gadi. 1923. gadā Pētera parku pārdēvēja par Uzvaras parku – piemiņas vietu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1936. gadā bija pieņemts pat īpašs likums par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, un no šī brīža tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu.

“Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Mēs plānojam turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, jo Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunas ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir viens no lielākajiem būtiskākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem šogad, turklāt darbi paveikti ļoti īsā laikā – mazāk nekā pusgada laikā. Parks būs atvērts ikvienam visu gadu – vasarā šeit varēs skrituļot, ziemā slēpot. Arī nākamgad turpināsim parka attīstību, veidojot aktīvās atpūtas zonu, par kurā iekļaujamajām aktivitātēm iedzīvotājiem jau pavisam drīz būs iespējams izteikt savu viedokli. Parka atklāšanu un tā simtgadi svinēsim pozitīvā atmosfērā, vienojoties latvju spēka dziesmā šā gada 11. novembrī. Es vēlos, lai šādu notikumu Rīgā būtu arvien vairāk. Kopējiem spēkiem esam nonākuši pie ļoti laba rezultāta un es ceru, ka tas iepriecinās arī pārējos,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Līdzekļi Uzvaras parka atjaunošanai no Rīgas domes pamatbudžeta šogad piešķirti netiks, sociālajā vietnē «Twitter» paziņojis partijas «Gods kalpot Rīgai» priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Atbildīgā komiteja 19.februārī atbalstīja ieceri no Mājokļu un vides departamenta šī gada investīciju programmas 3,81 miljonus eiro atvēlēt Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanai.

Tomēr Amerika pārstāvis Mareks Gailītis apliecināja, ka no domes pamatbudžeta nauda šim mērķim atvēlēta netiks. «Patlaban visu departamentu priekšlikumi šī gada budžetam tiek iesniegti Rīgas domes Budžeta komisijai, kura tad arī vērtē departamentu ieceres. Pilsētai patlaban ir citi prioritāti projekti, tādēļ naudas piešķiršanu Uzvaras parka atjaunošanai Budžeta komisija neatbalstīs,» sacīja Gailītis.

Rīgas domes Budžeta komisijā strādā Rīgas pilsētas izpilddirektors, visu pilsētas komiteju vadītāji, kā arī visu domē pārstāvēto partiju frakciju vadība.

Nodokļu reformas «ziediņi» jau kļūst redzami, bet «odziņas» vēl nav ienākušās, un par to, cik «saldas» vai «skābas» tās būs, varēs diskutēt tikai pēc vairākiem gadiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā joprojām nav īsti skaidrs, kāds bija un joprojām ir nodokļu reformas mērķis. Piemēram, Latvijā ir būtiskas atšķirības no ASV, kur valsts prezidents Donalds Tramps būtiski palielināja ar nodokļiem neapliekamo ienākumu apmēru un samazināja uzņēmumu ienākuma nodokli.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat nodokļu reformas pirmo gadu?

Lai vērtētu, ir vajadzīgs atskaites punkts un arī jāsaprot, kāds tad ir bijis nodokļu reformas mērķis Latvijā un cik daudz izdevies ceļā uz to sasniegt 2018. gadā. Reformas diskusiju laikā daudz tika runāts par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, par uzņēmējdarbības attīstību, par nodokļu vienkāršošanu, bet ar šo labi izvirzīto mērķu sasniegšanu nemaz tik spoži nav veicies, lai neteiktu, ka esam nonākuši «purvā» vai, labākajā gadījumā, savdabīgā «muklājā». Tā vien šķiet, ka nodokļu reformas īstenošanai nu jau aizejošajai valdībai drosmes pietika, bet vienlaikus kaut kā pietrūka, lai neapmaldītos ilūzijās ieraudzīto piena upju ķīseļa krastos. Nodokļu sistēma ir sava veida valsts attīstības virzītājspēks vai arī tieši otrādi - bremzētājs, un šo jēgu šī vārda patiesā nozīmē saprot ASV, arī Lielbritānija, kur samazina uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmējiem laikā, kad varētu būt (ar vai bez vienošanās) Brexit. Savukārt Latvijā nodokļu sistēma visus pēdējos 25- 28 gadus ir kalpojusi nevis kā ekonomiskās attīstības regulators, bet gan vairāk kā naudas savācējs instruments valsts makā. Vēl jo vairāk, pašlaik var sacīt, ka to nodokļu masu, ko samaksāja 2007. gadā vismaz par 25- 30% lielāks maksātāju skaits, šodien pat daudz lielākā apmērā samaksā mazāks cilvēku daudzums. Faktiski turpinās Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita erozija. Tāda paradoksāla situācija – no augstām tribīnēm vārdos Latviju dēvē par veiksmes valsti, bet realitātē – cilvēki turpina to pamest. Vai tad veiksmīgās un labklājīgās valstīs dzīvojošie tās pamet?! Vai tie, kuri joprojām dodas pelnīt naudu svešumā, «nebalso» ar kājām, atšķirībā no Francijas dzelteno vestu protestiem, un rezultātu, kad šīs valsts prezidents Emanuels Makrons atkāpās no iecerētajiem akcīzes (ekoloģisko) nodokļu paaugstināšanas plāniem jeb, citiem vārdiem sakot, no nodokļu reformas.

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis nodokļu reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijā patlaban ir vērojams ekonomikas pieaugums - par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma - instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi.

Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā, uzsvēra premjers.

Kā vēl vienu iemeslu reformai viņš minēja nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. "Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt," uzskata Kučinskis.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā 2017. gada pirmajos sešos mēnešos par procentu pārsnieguši plānoto, liecina Valsts Kases apkopotie dati. Ar šādu ziņu Ministru kabinets nedēļas sākumā laipni svētīja presi. Pēc premjera Māra Kučinska domām pārsnieguma procents liecina par augošo ekonomiku un «veiksmīgu Valsts ieņēmumu dienesta darba reorganizāciju».

Var jau būt. Pēc premjera paustā jāturpina darbs pie nodokļu reformas, «lai nākotnē šie dati būtu ar vēl lielāku plus zīmi». Uz brīdi abstrahējoties no būtībā nu jau salūzušās reformas pašlaik aktuālākajām niansēm un principiāli jaunajiem uzstādījumiem un uzsvariem, jāpiezīmē, ka valsts budžeta pārpildīšana nevar būt reformas augstākais mērķis. Gan tāpēc, ka tas (ja ne formāli, tad dabā «gan») tā vai tā notiktu uz uzņēmēju un citu iedzīvotāju kabatu žmiegšanas rēķina (vienlaikus nenoniecinot iespējas brašāk ņemt pie dziesmas ēnu ekonomiku). Gan tāpēc, ka sabiedrībā ir zems uzticības līmenis veidam, kādā tiek izlietoti kopbudžetā saraustie eiro. Reformas brāķis šo līmeni nekādā veidā necels spārnos. Šajos apstākļos pa virsu iekasētais procents varbūt ir kā muļķa mierinājums, bet nekas vairāk.

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Saeimai būtiski ierobežojot nebanku kredītu likmes, tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Ir jāsagaida, kādi būs šie grozījumi [Patērētāju tiesību aizsardzības likumā]. Runāsim, diskutēsim. Nav izslēgts, ka būs jāvēršas pie Valsts prezidenta, jo šie grozījumi ir vairāk priekšvēlēšanu kampaņa. Nav bijusi kvalitatīvā diskusija, lai patiešām saprastu, ko ar šiem grozījumiem vēlas panākt,» teica Āboltiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka gada procentu likmi var noteikt 20-30% apmērā, bet tādā gadījumā ir jāsaprot, ko tirgus dalībnieki par šādu aizdevuma likmi var piedāvāt, ko nevar. «Neviens nav sniedzis atbildi, kāda tad būs ietekme uz patērētāju kreditēšanas tirgu kā tādu, kādi pakalpojumi būs pieejami pie šādas vai tādas likmes. Skaidrs, ka pie noteiktas likmes nebūs iespējams sniegt 100 vai 200 eiro aizdevumus, un šādi aizdevumi no tirgus pazudīs. Vai tāds ir mērķis, ko vēlas sasniegt deputāti, nav sniegat atbilde,» pauda asociācijas vadītājs.

Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona - 3353; spēka trenažieri - 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes - 1924, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus no 2. līdz 19.janvārim iesaistīties Uzvaras parka projekta otrās kārtas risinājumu izvēlē, norādot trīs sev tīkamākos projekta risinājumus.

Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir strūklaka ūdenstilpē (1887), tīklu parka (1712) un ūdens elementi bērniem (1664) skrejceļš apkārt teritorijai (1587), suņu pastaigas laukums (1520), ielu basketbols (1442), pludmales volejbola laukums (1137), velotrase (1061), šķēršļu josla ( 836), moduļu tipa dušas (691), saules pulkstenis (635).

Nākamos trīs mēnešus Uzvaras parka labiekārtošanas projekta darba grupa strādās pie tā, lai trīs visvairāk atbalstītās aktivitātes integrētu Uzvaras parka otrās kārtas projektā. Projekta otrās kārtas obligātās aktivitātes, kuras projektā jau ir paredzētas, ir sekojošas: jāizbūvē basketbola laukums; jāsasaista celiņu tīkls ar 1. kārtā izbūvēto celiņu tīklu; jānomaina apgaismojums; jāuzbūvē tualete; jāuzstāda brīvkrāni; jāizveido irdena seguma celiņš gar Uzvaras bulvāri; bollardu (šķēršļi autotransportam) izvietošana pie galvenās ieejas parkā; jāizbūvē "Āgenskalna betona baseina skeitparks", kas tika atbalstīts Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta ideju konkursā 2021.gadā.

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa ietvaros būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1. janvārī. Acīmredzot ir pienācis laiks atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri katru dienu ir atrodami medijos, sociālajos tīklos un atbildes uz kuriem gaida sabiedrība.

Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma?

Latvijā pašreizējā brīdī ir vērojams ekonomikas pieaugums – par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr, vai mūs apmierina attīstības temps un vai šādi turpinot mēs varam sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni? Attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma – instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi. Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā.

Valdības uzvedība jaunās nodokļu reformas apspriešanā un īstenošanā sāk atgādināt ziloņa viesošanos porcelāna izstrādājumu veikalā. No sākotnēji plānotā varianta palikusi vairs tikai atblāzma, savukārt ik pa laikam izziņotie «uzlabojumi» ik reizi izsauc sašutuma vilni no iesaistītajām pusēm. Kur vien pagriezies – plīst trauki.

Pirmkārt, apšaubāma jau bija sākotnējā ideja strauji mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli par 3 procentpunktiem līdz 20%. Skaidrs, ka iedzīvotāji no tā būtu ieguvēji un valdība iegūtu pozitīvāku vērtējumu par savu darbu, taču, vai brīdī, kad ekonomika attīstās samērā labi ar vidēji 3% IKP pieaugumu gadā, ir nepieciešams papildu stimuls ekonomikai?

Otrkārt, nodokļu likmes diferencēšana, ienākumiem virs 55 000 eiro, nosakot 31% likmi, nav atbilstoša konkurētspējas veicināšanas uzstādījumiem, turklāt nekādā veidā nerisina ienākumu nevienlīdzības problēmu. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana, protams, ir laba lieta, taču progresīvā nodokļa ieviešana valstī, kuras attīstības līmenis labākajā gadījumā ir trīs ceturtdaļas no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ir apšaubāma. No sākuma mums kopā ir jārada nodokļu masa, jārada vēlme maksāt jau esošos nodokļus, nevis jānodarbojas ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, pārdalot jau esošos ieņēmumus. Interesanti arī būtu saprast, tieši kādu problēmu valdība gatavojas risināt ar 31% nodokļa likmi mazāk kā vienam procentam no kopējā darba ņēmēju skaita?

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Nesen veiktā OIK reforma deva iespēju samazināt elektrības cenu lielajiem lietotājiem rūpniecībā, tāpēc «šī nav tā reforma, kuras dēļ es būtu nelaimīgs, ka tādu ieviesu», šorīt Latvijas Radio paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens pauda nostāju, ka veiktās izmaiņas OIK regulējumā kopumā bija nepieciešamas, bet problēmas radušās vien sezonālajiem ražotājiem.

Jautājuma risināšanai esot panākta vienošanās, ka no elektrības jaudas varēs attiekties uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, turklāt to varēšot izdarīt elastīgi.

Savukārt iedzīvotājus, daudzi no kuriem OIK reformas rezultātā arī saņēmuši lielākus elektrības rēķinus, ministrs vien atkārtoti aicināja pārskatīt lietotās elektrības jaudas, kas varot samazināt kopējās elektrības izmaksas.

LASI ARĪ:

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Starptautiskā lidosta «Rīga» 2018. gada 1. ceturksni ir noslēgusi ar apgrozījuma pieaugumu par 15%, liecina lidostas nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par 3 mēnešu periodu līdz 2018. gada 31. martam.

Salīdzinājumā ar 2017. gadu, lidostas neto apgrozījums ir palielinājies par 15% jeb 1,7 miljoniem eiro, sasniedzot 13 miljonus eiro. Pirmo ceturksni 2018. gadā lidosta ir noslēgusi ar 2,2 miljonu eiro lielu peļņu.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 8 miljoni eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie ir palielinājušies par 1,5%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi no pakalpojumiem, kuru maksas nosaka normatīvie akti par lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu un lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu.

Ienākumi no ne-aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 5,1 miljons eiro, un tie ir palielinājušies par 2% attiecībā pret 2017. gada attiecīgo periodu. Galvenie lidostas ne-aviācijas pakalpojumu virzieni ir telpu un zemes iznomāšana un citi pakalpojumi.

Satiksmes ministrija (SM) vēlas noslēgt 2,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) par divpusējo sadarbības projektu iecerētās satiksmes nozares reformas izstrādei un ieviešanai, liecina SM sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais informatīvais ziņojums par satiksmes nozares ilgtspējīgas pārvaldības reformu.

Ziņojumā norādīts, ka SM ir sākusi neformālas konsultācijas ar OECD par tās līdzdalību divpusējā projektā par reformas izstrādi un ieviešanu, kas paredz sadarbības tvērumu un sasniedzamos rezultātus vairākās prioritārajās jomās.

Divpusējā projekta ar OECD mērķis un sasniedzamie rezultāti paredz stiprināt ministrijas un tās padotības iestāžu un kapitālsabiedrību institucionālo kapacitāti, praktiski iesaistot OECD speciālistus ne tikai reformas izstrādes posmā, bet arī tās ieviešanā un īstenošanā, kā arī nodrošinot SM un nozares iestāžu darbinieku īslaicīgas darba vietas OECD galvenajā birojā reformas izstrādes laikā to kvalifikācijas un pieredzes paaugstināšanai.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 21. maijā uzsākusi lidojumus jaunā maršrutā no starptautiskās lidostas «Rīga» uz Splitas lidostu Horvātijā.

Maršruts piedāvā jaunu vasaras brīvdienu galamērķi ceļotājiem no Baltijas, kā arī ceļošanas iespējas no Horvātijas uz Rīgu un tālākiem galamērķiem Skandināvijā, Baltijā un NVS.

«Mēs esam priecīgi airBaltic 2018. gada vasaras maršrutu kartei pievienot jau septīto jauno galamērķi no Rīgas. Splitas pilsētai ir vairāk nekā 2000 gadus sena vēsture – tā ir ne tikai pievilcīgs galamērķis, bet, pateicoties atrašanās vietai Dalmācijas centrā, tā ir arī ideāls sākuma punkts, no kura apceļot tādas Horvātijas salas kā Hvaru vai Braču,» norāda Volfgangs Reiss (Wolfgang Reuss), airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vadošais viceprezidents.

airBaltic lidos no Rīgas uz Splitu divas reizes nedēļā ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Plānotais lidojuma ilgums ir divas stundas un 40 minūtes. Vienvirziena biļetes cena uz Splitu ir no 75 eiro, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Valdība beidzot ir vienojusies par samazinātās PVN likmes 5% apmērā piemērošanu Latvija raksturīgiem augļiem, dārzeņiem, zaļumiem un ogām. Protams, šis lēmums ir izraisījis plašas diskusijas gan profesionāļu vidū, gan arī sabiedrībā – vieni kaismīgi atbalsta ideju lobēt Latvijas dārzeņu audzētāju intereses un tautsaimniecības attīstību, citi norāda, ka šis īstermiņa risinājums nav ekonomiski pamatots un nesasniegs cerētās izmaiņas.

Protams, sava daļa taisnības ir visiem, tomēr jāatzīst – šis precedents ne vien aizstāv Latvijas ražotāju intereses, bet arī norāda uz nozīmīgiem procesiem sabiedrībā – mēs esam sākuši novērtēt Latvijā audzētus produktus, apzināmies, ka tā ir vērtība un mums ir nepieciešams valstiski atbalstīt savas tautsaimniecības attīstību.

Samazinātās PVN likmes piemērošana pārtikas produktiem dažādās Eiropas valstīs ir ierasta lieta, un Latvija ir viena no retajām ES dalībvalstīm, kur šāda prakse vēl netiek izmantota – līdz šim samazināts PVN bija noteikts tikai atsevišķiem zīdaiņu uztura produktiem. Samazinātās PVN likmes piemērošana pārtikas produktiem ir sava veida valstiskās atbildības demonstrēšana – tā rada iespēju pirmās nepieciešamības preces ģimenes uzturēšanai iegādāties lētāk.

Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai nepieciešamo līdzekļu apmērs ir aptuveni desmit miljoni eiro, pirmdien žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Pēc viņa teiktā, minētā summa ir provizoriskās izmaksas, kas aprēķinātas, salīdzinot investīcju apmēru, kāds ieguldīts līdzīgu objektu sakārtošanā.

FOTO: Āgenskalna tirgus pirms vērienīgās rekonstrukcijas

Redakcijas komentārs: Bez saimnieka gādības

Vienlaikus Ušakovs atzina, ka patlaban Rīgas domei nav skaidrs kur tiks gūti līdzekļi tirgus rekonstrukcijai, jo tā neplāno izmantot tikai pašvaldības budžeta līdzekļus. Tomēr kā galvenos iespējamā finansējuma avotus Rīgas mērs minēja Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus vai privāto investoru piesaisti.

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.