Jaunākais izdevums

Izmaiņas Komerclikumā sasies rokas uzņēmumu kapitāldaļu zagļiem, bet paaugstinās īpašnieku drošību, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Vairums aptaujāto uzņēmēju atbalsta tā dēvēto antireiderisma grozījumu iekļaušanu Komerclikumā.

Komerclikuma grozījumi nosaka konkrētus gadījumus, kad parakstu apliecināšana ar zvērināta vai valsts notāra piesaistīšanu vai dokumenta parakstīšana ar drošu elektronisko parakstu ir obligāta.

«Neesmu detalizēti iepazinies ar sagatavotajiem un Saeimā apstiprinātajiem grozījumiem Komerclikumā, tāpēc nevaru tos detalizēti izvērtēt, tomēr, runājot par stingrākām prasībām attiecībā uz kapitāldaļu pārdošanu un pirkšanu, kā arī amatpersonu iecelšanu, kurām ir lielas tiesības (teikšana) par uzņēmuma finanšu resursiem, izmaiņas tika gaidītas jau sen,» tā situāciju komentē SIA Elagro Trade valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš, kurš pats saskāries ar reiderismu.

«Uzskatu, ka grozījumu pieņemšana Komerclikumā vērtējama ļoti pozitīvi, lai arī pēdējo gadu reiderisma gadījumi vai to mēģinājumi skaidri apliecinājuši, ka likumdevējam bija jārīkojas aktīvāk, savlaicīgi radot tādu juridisku ietvaru, kas traucētu potenciālajiem krāpniekiem nelikumīgi pārņemt uzņēmumus,» skaidro zvērināta advokāte, Deloitte Legal, ZAB Znotiņa&Partneri asociētā partnere Ilze Znotiņa. Viņasprāt, pieņemtie grozījumi, kas cita starpā paredz gan parakstu notariālu apliecinājumu, piem., dalībnieku maiņas vai jaunu valdes locekļu iecelšanas gadījumā, gan dalībnieku reģistra lietas iesniegšanu Komercreģistrā, samazinās reiderismu, tomēr pilnīgi pasargāt no visiem riskiem komersantu nevar pat vislabākais likums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākām skaļām publikācijām masu medijos un konferencēm, kas tika veltītas reiderisma problemātikai, tā vien šķiet, ka reiderisms pašlaik ir zaudējis savu aktualitāti. Tas nenozīmē, ka reiderisms Latvijā vairs nav problēma. Ir, bet kā liecina prakse, reiderisma gadījumi, pat ja tie izskan skaļi, ir izņēmums no ierastās kārtības un uz normālas komercdarbības fona – mazskaitlīgi.

Noplokot sākotnējām emocijām un sašutumam, ko šis temats radīja publiskajā telpā, pašlaik varētu būt īstais brīdis, lai vēlreiz rosinātu diskusiju par veiksmīgāko pieeju reiderisma problemātikas risināšanai. Likumdevēja sākotnējā reakcija uz reiderisma gadījumiem bija diezgan asa, 2013. gadā pieņemot grozījumus līdz tam ļoti liberālajā Komerclikuma regulējumā un paredzot daudz stingrākus noteikumus attiecībā uz darījumiem ar kapitālsabiedrību daļām un atsevišķos gadījumos korporatīvo lēmumu pieņemšanas formu. Pašlaik tiek popularizēts viedoklis, ka šis virziens ir jāturpina un atbilde reiderisma sērgas izskaušanai atrodama vēl stingrākā komercdarbības regulējumā, tā sauktajā preventīvajā tiesiskumā. Pēc būtības ar to tiek saprasti vēl striktāki noteikumi attiecībā uz darījumiem ar kapitāldaļām un korporatīvo pārvaldi kapitālsabiedrībās, visbiežāk, paredzot obligātu zvērinātu notāru iesaisti. Nav noslēpums, ka vieni no aktīvākajiem šī viedokļa aizstāvjiem ir tieši zvērināti notāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reiderisms var būt izteikti kriminogēns – saistīts ar dokumentu viltošanu, draudu izteikšanu vai pat fizisku ietekmēšanu, kā arī realizēts darbībās, kas tieši nesaistās ar kriminālo atbildību.

Piemēram, dienesta stāvokļa izmantošana informācijas ieguvei, tendenciozas manipulācijas publiskajā telpā vai pat apzināta bezdarbība un laika vilcināšana savu mērķu sasniegšanai – šādi reideru darbības raksturo FinLaw Consulting valdes priekšsēdētājs Jānis Joksts, kurš Rīgas Stradiņa universitātē strādā pie doktora disertācijas tieši par reiderismu. «Reiderisma mērķi mēdz būt dažādi – sākot no aktīvu pārņemšanas un beidzot ar konkurentu novārdzināšanu, lai iegūtu monopolstāvokli tirgū,» norāda J. Joksts.

Noziegumu simbioze

Reiderisms kā tiesisks jēdziens Latvijā nepastāv, tādēļ arī nav viennozīmīgas interpretācijas – kas tas ir par noziegumu. Jebkurā gadījumā reiderisms nav salīdzināms ar skaidri identificējamiem pārkāpumiem, kā, piemēram, narkotiku tirdzniecību, zādzību vai miesas bojājumu nodarīšanu. «Reiderismam piemīt mainīgs un gandrīz katrā gadījumā atšķirīgs, individuāls raksturs, kuru ietekmē mērķa statuss, dažādi subjektīvie apstākļi, kā arī normatīvo aktu regulējums,» skaidro J. Joksts, uzsverot, ka reiderisma realizācijas mehānismi var būt visdažādākie, tomēr mērķis vienmēr ir viens un tas pats – kontrole pār izvēlēto uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādas darbības veicamas, lai izmaksātu ārkārtas dividendes?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene; Madara Melkerte, juriste, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene., 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas reiderisma praksē sākusies jauna ēra - digitālais reiderisms, ar ko saskāries Latvijas uzņēmums SIA Autonams,» teikts medijiem izplatītā paziņojumā. Kompānijas pārstāvji esot vērsušies tiesā pret SIA GSM Apsardze par negodīgu konkurenci un zīmola nelikumīgu izmantošanu, kā arī par nekvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu, kā rezultātā ierosināti divi civilprocesi Rīgas apgabaltiesā un Rīgas Pilsētas Centra Rajona tiesā.

Kā skaidro Edvīns Panders, SIA Autonams valdes loceklis, runa esot par autoparka uzraudzību, kas pašlaik ir strauji augoša biznesa niša ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

«Bijušais sadarbības partneris ne tikai pārņēmis uzņēmuma datu bāzi un vēsturiskos datus, izmanto Autonama izstrādāto know how, bet arī izplata apmelojošus paziņojumus mūsu klientiem. Acīmredzams, ka reiderisms Latvijā ir grūti izskaužama parādība, kas tagad ar Autonama precedentu «pakāpies» jaunā līmenī, un varam runāt par digitālo reiderismu,» uzskata E. Panders.

SIA Autonams Latvijas tirgū nodrošina automašīnu papildaprīkojumu, kā arī ieviesis autoparku uzraudzības sistēmu SKYBRAKE. Pašlaik kompānija esot saskārusies «ar pārsteidzoši negodīgām un nelikumīgām darbībām no bijušā sadarbības partnera SIA GSM Apsardze puses, kas, iespējams, mēģina ienākt Latvijas tirgū ar negodīgas konkurences paņēmieniem. Proti, mēģinot «pārņemt» SIA Autonams klientu datubāzi un klientu vēsturiskos datus, lai turpmāk īstenotu SIA Autonams nodrošinātos pakalpojumus, pat nelikumīgi izmantojot SIA Autonams piederošo zīmolu SKYBRAKE».

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Latvijā novērots arī juridiskais tūrisms

Dienas Bizness, 07.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šobrīd Latvijā vērojams arī juridiskais tūrisms - daudzi Lietuvas pilsoņi izmanto Latvijas maksātnespējas procesu, kas ir vienkāršāks un ātrāks nekā Lietuvā,» intervijā laikrakstam Diena sacījis zvērināts advokāts Olavs Cers.

«Latvijā patlaban ir tā, ka jāpārdod visa manta un divus gadus jāstrādā, jāsaņem vismaz minimālā alga un ienākumu daļa jānovirza kreditoru prasību segšanai. Rezultātā kreditors, pret kuru parāds ir 50 tūkstoši latu, divus gadus katru mēnesi saņem dažus latus kontā, bet pēc diviem gadiem privātpersona, kas bijusi parādā, ir brīva,» skaidrojis advokāts.

«Pie tā grūti pierast kreditoriem, jo šķiet: «Es taču aizdevu naudu, līgums paredz, ka 20 gadus man parādnieks maksās.» Bet likumdevējs pateicis: «Ko divos gados varēsi saņemt, to arī saņemsi.» Kas attiecas uz cilvēku, kuram ir parādi, var jau slapstīties gadiem - neatbildēt uz telefona zvaniem, neatvērt pa pastu pienākušas vēstules, dzīvot pie draugiem, aizbraukt uz ārzemēm. Tomēr modernā izpratne nosaka, parādniekam nevis jābēg, bet jāsāk fiziskās personas maksātnespējas process. Un pēc diviem gadiem cilvēks no parādu nastas būs brīvs,» laikrakstam stāstījis O. Cers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Valters Zirdziņš: Labs ēdiens un godīga pieeja šeit nevienam nav vajadzīga

Zane Atlāce - Bistere, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule,» savās pārdomās sociālajā tīklā Facebook dalās pavārs, Valtera restorāna saimnieks Valters Zirdziņš.

«Reti rakstu. Par šādām lietām vispār nekad nevēlos runāt.Šis pat nav viedoklis, šī ir vienkārši patiesība.Neskatoties pat uz pēdējiem notikumiem saistība ar Latvijas restorāniem un kriminālpoliciju. Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule. Un pats galvenais, manuprāt, ir aizliegums šinī valstī no sirds darīt prieku citiem, mīlēt ar to ko mēs nodarbojamies, darīt labāko ko esam mācījušies, būt godprātīgiem un darīt lietas pēc labākās sirdsapziņas. Šeit tas vienkārši ir aizliegts,» raksta V.Zirdziņš.

«Runājot par restorāniem, kafejnīcām un pavāra profesiju. Uz jautājumu vai kādam ieteiktu šeit atvērt savu restorānu un censties gatavot godīgu, īstu, labāko ēdienu ko esam mācījušies saredzēt un just? Atbilde noteikti būtu-nekad nedariet to! Jūs noteikti bankrotēsiet, ieliks cietumā, atnāks puiši no ofisa un atņems varbūt jūsu dzimtas mājas. Kļūsiet par zagli, ieslīgsiet parādos, arī paliksiet parādā par to ka strādāsiet 30 dienas mēnesī, gatavosiet savu pastu ar rokām, arī par to ka maizi mīcījāt paši. Tieši par to jums tā neveiksies un saņemsiet sodu. Nedariet tā,»! skarbs ir pavārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jautājums par airBaltic obligāciju 20,2 miljonu eiro vērtībā īpašumtiesībām joprojām nav atrisināts

BNS, 06.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd jautājums par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic konvertējamo obligāciju 14,19 miljonu latu (20,19 miljonu eiro) vērtībā īpašumtiesībām joprojām nav atrisināts, noskaidroja aģentūra BNS.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss aģentūrai BNS pastāstīja, ka Satiksmes ministrija juridiski cenšas tikt skaidrībā par obligāciju īpašumtiesībām.«Mēs šobrīd cenšamies tikt skaidrībā tīri juridiski, jo tur par šiem 14,19 miljoniem obligāciju bijušas dažādas tiesvedības, tostarp [likvidējamā] Latvijas Krājbanka ir pretendējusi uz šīm obligācijām. Mēs juridiski šos jautājumus risinām. Kad mums būs pilnīga skaidrība, noteikti nāksim ar kādu paziņojomu,» teica Matīss.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai obligācijas var tikt konvertētas airBaltic pamatkapitālā, ja spēkā ir tiesas aizliegums veikt izmaiņas ar kompānijas pamatkapitālu, viņš atzīmēja, ka jebkurā gadījumā vajadzīgs akcionāru lēmums par obligāciju konvertāciju. «Šobrīd tiek risināti juridiskie jautājumi, lai akcionārs šādus lēmumus varētu pieņemt. Jāņem vērā arī tas, ka valsts kopš obligācija izlaišanas ir ieguldījusi būtiskus līdzekļus airBaltic pamatkapitālā, taču pamatkapitāla palielināšana joprojām nav pabeigta. Komerclikums nosaka, ka jāpabeidz viena pamatkapitāla palielināšana un tad var ķerties pie nākamās. Katrā ziņā šie jautājumiem juridiski tiek risināti, un esmu pārliecināts, ka līdz aprīlim, kad šie jautājumi nonāks dienaskārtībā, tie būs atrisināti,» klāstīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Likvidēt var arī maksātspējīgu banku

Žanete Hāka, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidācija un maksātnespēja nav viens un tas pats, un likvidēt var arī maksātspējīgu banku, uzsver Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota.

Likvidējot banku, tāpat kā jebkuru uzņēmumu, var būt arī gadījumi, kad pilnībā tiek apmierināti visi kreditoru prasījumi, norāda eksperts.

Kā jau ziņots, Eiropas Centrālā banka pēc FKTK ierosinājuma 3.martā anulēja Trasta komercbankas licenci, bet 14.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina Trasta komercbanku par likvidējamu un par bankas likvidatoru iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.

Kā skaidro Šļakota, uzņēmumu likvidāciju nosaka Komerclikums, un ir paredzēti divi likvidācijas veidi. Par uzņēmuma likvidēšanu var vienoties paši tā īpašnieki, piemēram, ja ir izdomājuši komercdarbību izbeigt vai neredz uzņēmuma attīstības iespējas. Ja likvidējamais uzņēmums var norēķināties ar visiem kreditoriem, tad pēc pilnas norēķināšanās uzņēmums skaitās likvidēts un tiek izslēgts no Uzņēmumu reģistra. Otra ir piespiedu likvidācija, ko dara valsts institūcijas. Visbiežāk piespiedu likvidāciju veic Valsts ieņēmumu dienests, ja konstatē, ka uzņēmums nedarbojas, nesniedz gada pārskatus un nemaksā nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot izmaiņām Komerclikumā, AS Latvijas Finieris akcionāru pilnsapulcē pieņemts lēmums izlaist personāla opcijas kopumā gandrīz 6 miljonu eiro vērtībā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā turpmāko trīs gadu laikā piedāvājums kļūt par akciju opcionāriem varētu tikt izteikts virknei koncerna struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu.

Jāatgādina, ka personāla opciju izlaišanas iespēja Latvijā reģistrētām akciju sabiedrībām līdz nesenam laikam nepastāvēja. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu kompānijām, kas balstījās uz savu mītnes zemju normatīviem, akciju (kapitāldaļu) opcija meitas kompānijās, kas strādāja Latvijā, eksistēja. Tādējādi faktiski līdztekus pastāvēja divas sistēmas, kur vietējā kapitāla kompānijām bija ierobežota iespēja savā akcionāru pulkā iesaistīt uzņēmuma labākos speciālistus un vadītājus. Šo situāciju mainīja pērn 13. jūlijā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā, kas ietver pilnīgi jaunu punktu par personāla opcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo

Komerclikums pieprasīs augstāku drošības līmeni

Elīna Pankovska, 09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat, šā gada 2. maijā, Saeima trešajā lasījumā pieņēma vairākus grozījumus Komerclikumā, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Komerclikuma grozījumi palīdzēs cīnīties ar uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, nosakot personas paraksta notariālu apliecināšanu, pilnveidos pamatkapitāla daļu un akciju atsavināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī precizēs noteikumus par pirmpirkuma tiesību izlietošanu.

Grozījumi paredz stingrākas prasības saistībā ar personas paraksta formu, skaidro ZAB Tark Grunte Sutkiene partnere, Apvienošanās un iegādes prakses grupas vadītāja Andra Rubene. Viņa skaidro: «Komerclikuma grozījumi nosaki virkni pieteikumu un tiem pievienojamo dokumentu, uz kuriem personas paraksts turpmāk būs apliecināms notariālā kārtībā. Stingrākas prasības nodrošinās papildus aizsardzību un mazinās personas paraksta viltošanas iespējamību pieteikumos un dokumentos, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistram ierakstīšanai komercreģistrā.»

Bez obligāti noteiktajiem gadījumiem kapitālsabiedrībām savos statūtos un personālsabiedrībām Uzņēmumu reģistram iesniegtā visu biedru parakstītā iesniegumā paredzēta iespēja brīvprātīgi izvirzīt augstākas formas prasības un noteikt, ka uz visiem pieteikumiem un kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokoliem personas paraksts ir apliecināms notariāli. Notariāli apliecināta paraksta prasība tiks uzskatīta par izpildītu arī tad, ja parakstu būs apliecinājusi Uzņēmumu reģistra amatpersona vai ja dokuments būs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Patiesā labuma guvēju reģistrācija var palikt bez gaidītā rezultāta

Māris Ķirsons, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas direktīva par patiesā labuma guvēju reģistrāciju būtiskas izmaiņas uz Latvijas jau 2011. gadā ieviesto kārtību neradīšot, izmaiņas varot piedzīvot šī reģistra pieejamība; ir skepse par iegūstamā rezultāta atdevi

Šā gada 9. jūnijā spēkā stājās Eiropas parlamenta un padomes direktīva, kas vērsta uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai, un paredz izveidot patiesā labuma guvēju reģistrāciju visā Eiropas Savienībā (ES). Tā kā Latvijā patiesā labuma guvēju reģistrācija ir ieviesta jau 2011. gadā, faktiski direktīvas prasība ir izpildīta. Tomēr nav skaidrs, vai Latvijas normatīvajos aktos šīs jaunās ES direktīvas ieviešanai ir vajadzīgas kādas izmaiņas. «Šobrīd Finanšu ministrija un kompetentas institūcijas strādā ar direktīvas tekstu un tiek veikta analīze, vai ir nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā pašreizējo situāciju skaidroja Finanšu ministrijā. Tāpat tiek norādīts, ka šobrīd nevar spriest, vai saistībā ar direktīvu nāksies veikt izmaiņas Latvijas likumdošanā, jo pašlaik notiek gan tiesību normās esošo prasību, gan lietotās terminoloģijas salīdzinājums. «Tikai pēc šīs analīzes veikšanas būs skaidrs, vai nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā teikts Finanšu ministrijas skaidrojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu nesaskaņas nav mazinājušas Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas vēlmi vadīt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Lūgta komentēt pēdējo dienu laikā izskanējušo informāciju, Koļegova sacīja, ka no politiskajām cīņām neko nesaprot, jo ir ierēdne, kas dara savu darbu.

Savukārt taujāta, vai joprojām gatava uzņemties VID vadīšanu, viņa sacīja - «kamēr neesmu teikusi neko citu, spēkā ir tas, ko esmu jau iepriekš sacījusi». Viņa arī apliecināja, ka gatava strādāt, savukārt, ja kaut kas mainīsies, viņa ir gatava to arī paziņot.

«Bet nav pamata neko mainīt,» sacīja Koļegova, kura gan atzina, ka ir nogurusi no taisnošanās.

Kā ziņots, Vienotības iebildumu dēļ valdība otrdien uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Olainfarm padome turpina apzināti pārkāpt likumu

Signe Baldere-Sildedze, Valērija Maligina jaunākās meitas Annas Emīlijas Maliginas māte, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irina Maligina un viņas sabiedrotie turpina apzināti neievērot likumu un ļaunprātīgi nepilda tēva pēdējo gribu – vakar notikušajā ārkārtas akcionāru sapulcē AS «Olainfarm» padome netika pārvēlēta, un līdz ar to esošās padomes lēmumi turpina būt prettiesiski.

Nekāds uzticības balsojums nenotika

AS «Olainfarm» līdzšinējā padome netika atkārtoti apstiprināta akcionāru sapulcē, kā tas vakar daudzviet izskanēja publiskajā telpā, bet gan tika noraidīts jautājums par padomes sastāva atcelšanu, ko bija ierosinājušas akcionāres Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina. Padomes sastāvs turpina būt nepilnīgs – šobrīd tajā ir tikai četri padomes locekļi. Komerclikums nosaka, ka akciju sabiedrības padomē jādarbojas ne mazāk kā pieciem padomes locekļiem, citādi tā nav lemtspējīga. Kā var spriest no visu vakar sapulcē notikušo balsojumu rezultātiem, akcionāri, kuri nav saistīti ar I.Maliginu un viņas pārstāvjiem, balsoja par nepieciešamajām izmaiņām, lai nodrošinātu tiesiskumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automātisku padomes locekļu amatu atstāšanu vai padomes darbības apturēšanu, ko izsauc viena padomes locekļa amata atstāšana, Komerclikums neparedz.

«Mums ir zināms Komerclikuma 296. panta 9. daļas regulējums, taču saskaņā ar 268. pantu tikai akcionāru sapulce var ievēlēt un atsaukt padomi,» norādīts a/s Liepājas metalurgs (LM)juridiskā dienesta izplatītajā paziņojumā.

Līdz ar to akciju sabiedrības Liepājas metalurgs padome turpina darbu līdz nākamajai akcionāru sapulcei, kuras dienas kārtībā būs jaunas padomes vēlēšanas. Padome strādās piecu cilvēku sastāvā: Guntis Vilnītis, Ainars Kreics, Benita Imbovica, Egīls Kupšis, Genadijs Atujevs, norāda LM.

Db.lv rakstīja, ka šā gada 29. jūlijā akciju sabiedrības Liepājas metalurgs akcionāru sapulcē ar balsu vairākumu tika ievēlēts jauns padomes sastāvs: G.Vilnītis, K. Lipmans, A.Kreics, B.Imbovica, E.Kupšis un G.Atujevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Olympic: Novalpina Capital vēlas izspiešanas ceļā atpirkt mazākuma akcionāru akcijas

LETA, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas azartspēļu operatora «Olympic Entertainment Group» (OEG) lielākā īpašniece Luksemburgas investīciju kompānija «Novalpina Capital» nolēmusi izmantot tā dēvēto izspiešanas procedūru, lai atpirktu visas akcijas no mazākuma akcionāriem.

OEG valde informējusi Tallinas biržu, ka saņēmusi pieteikumu no OEG akcionāra, «Novalpina Capital» meitasuzņēmuma «Odyssey Europe» par mazākuma akcionāriem piederošo akciju atpirkšanu par cenu 1,40 eiro par akciju saistībā ar plānoto OEG apvienošanu ar «Odyssey Europe».

Šādu «izspiešanas» procedūru paredz Igaunijas Komerclikums gadījumā, ja lielākā akcionāra īpašumā ir vismaz 90% akciju.

OEG valde pašlaik gatavo uzņēmuma akcionāru ārkārtas sanāksmi, kurā paredzēts pieņemt lēmumu par «izspiešanas» procedūras izmantošanu.

OEG paziņojumā Tallinas biržai teikts, ka «Odyssey Europe» pieder 136 630 452 OEG akcijas jeb vairāk nekā deviņas desmitdaļas akciju. Savukārt Tallinas biržas interneta vietnē teikts, ka «»Odyssey Europe« 4.augustā piederēja 89,46% OEG akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pēc EXPO vēl viens uzņēmējs nonāk tiesā un uzvar

Jānis Goldbergs, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rubenis: AS Olainfarm valde ignorē FKTK norādījumus un turpina pārkāpt akcionāru tiesības

Db.lv, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Olainfarm” valde ignorē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) norādījumus par nepieciešamību visiem akcionāriem nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus, turpinot rupji pārkāpt gan akcionāru tiesības, gan likumu, uzskata AS “Olainfarm” akcionārs, bijušais SIA “Olmafarm” valdes loceklis Pēteris Rubenis.

“Komerclikums un biržas noteikumi paredz, ka jebkuram akcionāram ir tiesības iepazīties ar akcionāru sarakstu trīs dienas pirms sapulces. Taču AS “Olainfarm” valde ļoti rupji pārkāpusi šo principu un nav nodrošinājusi akcionāriem iespēju iepazīties ar šo sarakstu nedz trīs kalendārās, nedz trīs darba dienas pirms akcionāru sapulces, kas ir plānota rīt, 22. septembrī. Šāda rīcība var liecināt arī par vēlmi manipulēt ar saraksta datiem akcionāru sapulces dienā,” norāda P.Rubenis.

Viņš skaidro, ka gan AS “Olainfarm” valde, gan uzņēmuma pārstāvis Jānis Dubrovskis, atbildot akcionāriem, ir snieguši pretrunīgu informāciju, vieniem norādot, ka ar akcionāru sarakstu varēs iepazīties Olainē, uzņēmumā, sākot ar piektdienu, 18.septembri, bet citiem - ka to varēs darīt turpat Olainē, bet sākot ar sestdienu, 19.septembri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pēc komersanta darbības apturēšanas un atjaunošanas būs jāveic inventarizācija

Žanete Hāka, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinetā (MK) atbalstīti grozījumi likumā par grāmatvedību, nosakot komersanta pienākumus gadījumos, kad viņš Komerclikumā paredzētajā kārtībā pieņēmis lēmumu apturēt vai atjaunot savu komersanta darbību.

Likumprojekts nosaka komersantam pienākumu veikt inventarizāciju, ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta vai atjaunota komersanta darbība. Tas nepieciešams, lai varētu konstatēt, vai nav radušies zaudējumi no aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ.

Ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta komersanta darbība, grozījumi nosaka, ka saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas noteikumiem. Papildus tiem šajā pārskatā sniedzama informācija par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ. Grozījumi nosaka arī to, ka komersanta darbības apturēšana, pamatojoties uz komersanta lēmumu, neatbrīvo šo komersantu no gada pārskata sastādīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2015. gada valdes locekļiem var nākties pašiem segt vadītā uzņēmuma nodokļu parādus, ja tie pārsniegs 18 tūkst. eiro; eksperti brīdina – sāksies šo amatpersonu imports .

Šāda situācija var rasties, ja jaunā Saeima akceptēs grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredz jaunu pantu par kapitālsabiedrību nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu. Faktiski šīs izmaiņas valdes locekļus kapitālsabiedrībās, kuru īpašnieki riskē ar nodalītu mantu, padarīs par personīgi atbildīgiem – nodokļu nomaksas jautājumā, kas paaugstinās šo amatpersonu risku iekrist, īpaši tad, kad darījumu partneris nesamaksās par piegādāto preci vai sniegtajiem pakalpojumiem. Vienlaikus tiks dots stimuls valdes locekļu amatos apstiprināt ārzemniekus gan no tuvākajām, gan no eksotiskām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai mazākuma dalībnieki var paļauties uz Komerclikuma dalībnieku sapulces savlaicīgu sasaukšanu un norisi regulējošām normām?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene; Raivis Znotiņš, jurists, Tark Grunte Sutkiene, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāri valdes locekļu galvām ir pacelts personīgās atbildības Damokla zobens; tiesu precedenti šīm amatpersonām nav labvēlīgi

Lai arī bieži vien sabiedrībā pret uzņēmumu valdes locekļiem valda greizs priekšstats kā par cilvēkiem, kuri saņem lielu algu, tiek piemirsts, ka šie ļaudis būtībā riskē ar savu personīgo mantu. Tā kā bizness ir riskanta nodarbe, tad nebūt nepārsteidz vēlme apdrošināt valdes locekļu civiltiesisko atbildību un arī laulību līgumu slēgšana. Abi pieminētie instrumenti var minimizēt risku valdes loceklim atrasties «zem tilta ar tukšam kabatām un vilka pasi».

DB jau rakstīja, ka 2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos. Tomēr valdes locekļu personīgās atbildības pieaugums ir veicinājis atbildīgu cilvēku atteikšanos pildīt šos pienākumus, kā arī to, ka, pirms uzņemties valdes locekļa amatu, nereti tiek noslēgti laulības līgumi un slēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Lai valdes locekļi nekļūtu par «importa» preci, savulaik, 2014. gada nogalē, tika piedāvāti grozījumi, kuri paredzēja, ka vismaz Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdes loceklim obligāti būs jābūt no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, taču tie netika akceptēti.

Komentāri

Pievienot komentāru