Jaunākais izdevums

AS Rīgas Dzirnavnieks, ieguldot piecus milj. eiro, līdz 2021. gadam īstenos vērienīgu projektu, kas palīdzēs kāpināt ražošanas jaudu un papildināt produktu portfeli

Šā gada investīciju apjoms ir mērāms viena milj. eiro apmērā; tās ietver jaunas ražošanas līnijas uzstādīšanu un veco noliktavu renovāciju un pārveidi jaunu produktu ražošanas un fasēšanas vajadzībām. «Miljons tiks novirzīts būvniecībā, bet pārējie ieguldījumi būs iekārtās, lai efektivizētu auzu dzirnavas, elevatoru u.c. Modernizācijas projektā centāmies iekļaut pēc iespējas vairāk cehu, tajos jau ilgāku laiku investīcijas nav notikušas, bet, lai mēs būtu konkurētspējīgi pasaules tirgū, tas ir nepieciešams. Arī apgrozījuma apjoms, kas pēdējos trīs finanšu gados turas teju vienā līmenī – ap 24 milj. eiro, norāda, ka ar steigu ir nepieciešama automatizācija, jo nespējam vairāk saražot un pieprasījums pārspēj mūsu jaudu,» atzīst AS Rīgas Dzirnavnieks direktore, valdes locekle Anita Skudra.

Rīgas Dzirnavnieks ietilpst AB Baltic Mill uzņēmumu grupā. Tajā ietilpst arī UAB Malsena Plius Lietuvā un AS Balti Veski Igaunijā.

Rīgas Dzirnavnieka šā gada lielākais attīstības pavērsiens ir saistīts ar to, ka Igaunijas ražotne tiek pārcelta uz Latviju. «Lielākais paldies jāsaka uzņēmuma valdes loceklim Andrejam Cedronam (Andrejus Cedronas), kurš vadīja Latvijas rūpnīcu piecus gadus. Viņš tic, ka tā varētu augt un attīstīties straujāk nekā citi Baltic Mill grupas uzņēmumi,» stāsta A. Skudra.

Šobrīd grupas ietvaros darbojas četras rūpnīcas – pa vienai Igaunijā un Latvijā un divas Lietuvā. Igaunijas rūpnīca tiek vērta ciet, jo tā izmēra ziņā bija mazākā no visām grupā ietilpstošajām rūpnīcām ar nelielu malšanas jaudu. No ekonomikas viedokļa tas nav izdevīgi, līdz ar to pieņemts lēmums ražošanas līniju izvietot Latvijā. «Mums ir mantojumā ēkas, kas līdz šim netika pienācīgi izmantotas. Esam specializējušies auzu pārslu ražošanā, kā arī ražojam kviešu un rudzu miltus. Līdz ar igauņu iekārtas uzstādīšanu sāksim fasēt arī zirņus un pupiņas gan Igaunijas, gan Latvijas tirgum. Šis mums būs jauns produktu segments. Turklāt fasēt būs iespējams arī lielos iepakojumus, kas pavērs HoReCa segmenta klientu durvis eksporta valstu tirgū,» viņa turpina.

Rīgas Dzirnavnieks izveidoja biznesa plānu ar ļoti detalizētiem aprēķiniem, kāds būs ieguvums, ja aizver Igaunijas rūpnīcu, pārved uz Latviju tās iekārtas un renovē Rīgas Dzirnavnieka noliktavu, kuru pārtaisa par fasēšanas cehu. Secināts, ka ieguvums būs vērā ņemams un divos gados visas investīcijas ir iespējams atpelnīt.

Visu rakstu lasiet 5. septembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 18 miljonus eiro, AS «Dobeles dzirnavnieks» uzsācis Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām, informē uzņēmumā.

Plānots, ka piecu gadu laikā pēc tā īstenošanas bioloģisko graudu pārstrādes apjomi uzņēmumā pieaugs līdz 40 tūkstošiem tonnu, palielinoties aptuveni četras reizes.

Topošajā Baltijā lielākajā bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūrā tiks ietverta laboratorija, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņi, kā arī atsevišķa bioloģisko graudaugu pārslu ražotne. Paredzams, ka 95% produkcijas tiks eksportēta.

«Latvijā ik gadu pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits un saražoto graudaugu apjoms, taču līdz šim nozares attīstību lielā mērā kavējis infrastruktūras trūkums bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes jomā,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot: «Mūsu realizētais projekts var nospēlēt izšķirošu lomu Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa izaugsmes iekustināšanai. Tas ir arī būtisks signāls vietējiem zemkopjiem, ka bioloģiski graudi ir nākotnes prece un to audzēšanā ir vērts ieguldīt. Patlaban no mūsu valstī saražotajiem graudiem tikai 3,2% ir bioloģiski, tāpēc šai jomai ir liels potenciāls attīstīties un būtiski kāpināt īpatsvaru kopējā apjomā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks uzsācis daudzmiljonu BIO projekta 2.kārtu

Lelde Petrāne, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus - uzņēmums noslēdzis Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības 1.kārtu.

"Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 18,7 miljonus eiro, un šobrīd esam uzsākuši projekta attīstības otro kārtu," informē AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Paredzams, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.

"2019. gadā "Dobeles dzirnavnieks" pārstrādāja par 40% vairāk bioloģiski audzētu graudu nekā gadu iepriekš – tas apliecina, ka bioloģiski audzētu produktu ražošana ir pasaulē strauji augoša un daudzviet vēl neaptverta niša. Tā ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Dzirnavnieks sāks fasētu zirņu un pupu produktu ražošanu

Laura Mazbērziņa, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas Dzirnavnieks uzsācis pēdējos desmit gados apjomīgāko modernizācijas projektu, kas paredz uzņēmuma attīstībā līdz 2021. gadam ieguldīt aptuveni 5 miljonus eiro ar mērķi nostiprināt uzņēmuma pozīcijas Baltijas un eksporta tirgos.

Šobrīd jau uzsāktas iepirkumu un līgumu slēgšanas procedūras jaunu iekārtu, aprīkojumu un būvniecības projektu īstenošanai, piesaistot ES Eiropas lauksaimniecības fonda līdzekļus.

Modernizācija ļaus ražotājam paplašināt darbības jomas - plānots uzsākt fasētu zirņu un pupu produktu ražošanu, kas ir jauns darbības segments uzņēmumam. Vienlaikus notiek sagatavošanās darbi, lai uz vietas ražotnē varētu ražot arī makaronus.

«Šobrīd esam uzsākuši vairākus ilgtermiņa projektus, kas rezultēsies tuvākajos gados gan jaunos produkcijas segmentos, gan arī mūsu konkurētspējas paaugstināšanā. Nebijis izaicinājums ir gan plānotā cieto kviešu šķirņu pārstrāde un no tiem makaronu ražošana, gan arī pākšaugu (zirņu un pupu) un citu graudaugu kā rīsu pārstrāde un fasēšana. Šie Latvijā ražoti produkti paplašinās Herkuless zīmola sortimentu,» informēja Anita Skudra, AS Rīgas Dzirnavnieks direktore un valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums AS “Rīgas Dzirnavnieks” pagājušajā finanšu gadā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam strādājis ar zaudējumiem, pretēji peļņai gadu iepriekš, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

AS “Rīgas Dzirnavnieks” zaudējumi 2018./2019. finanšu gadā bija gandrīz 416 tūkstoši eiro, savukārt uzņēmuma apgrozījums bija 23,565 miljoni eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma apgrozījums bija par 0,7% mazāks.

Pagājušajā gadā bija novērojams vietējā tirgus apjoma kritums, ko izraisīja sīvāka konkurence, bet uzņēmumam izdevās palielināt eksporta apjomus, norādīts AS “Rīgas Dzirnavnieks” gada pārskatā. Uzņēmuma nodarbināto skaits pērn sarucis par 12, un tas vidēji nodarbināja 101 darbinieku.

2018./2019. finanšu gadā AS “Rīgas Dzirnavnieks” investēja 1,475 miljonus eiro, galvenokārt jomās, kas ļauj uzņēmumam pilnvērtīgāk kontrolēt produktu kvalitāti, uzlabot ražošanas procesu produktiem ar augstāku pievienoto vērtību un ļauj palielināt eksporta apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmolu stāsts: Herkuless un Rīgas Dzirnavnieks

Lelde Petrāne, 26.03.2019

Zīmola stāsts skatāms raksta galerijā! Herkuless iepakojums pagājušā gadsimta 80-tajos gados

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Rīgas Dzirnavnieks», kas ir «Herkuless» produkcijas ražotājs, pirmsākumi ir saistāmi ar labības pārstrādes kombinātu Rīgā - «Sarkanais Oktobris», kas dibināts 1945.gadā. Iespējams, ka sākums pat bijis vēl agrāk, jo arhīvos atrodama 1927. gada publikācija par dzirnavām Rīgā ar nosaukumu «Sarkanais oktobris».

Savukārt, produkti ar nosaukumu «Herkuless» pirmo reizi minēti 1954. gadā, kad sākās «Herkuless» veiksmes stāsts nu jau 65 gadu garumā. Var droši teikt, ka ar «Herkuless» pārslām brokastīs uzaugušas vairākas paaudzes Latvijā.

No tiem laikiem ir saglabājies maz liecību, bet Latvijas valsts arhīvā atrodamās ziņas liecina, ka labības pārstrādes kombināta «Sarkanais Oktobris» ražošanas apjomi strauji auguši un tas bijis nozīmīgs graudaugu pārstrādātājs un graudu produktu ražotājs Padomju Latvijā. Kombināts fokusējies uz diviem segmentiem - miltu un auzu pārslu ražošanu. Uzbūvēts liels, padomju laikiem raksturīgs ražotnes komplekss Juglā. Šajā laikā galvenais produkcijas noieta tirgus bija Latvija. No enciklopēdiju izrakstiem izriet, ka 1985.gadā kombināts ražoja 97,7 tk tonnu miltu, salīdzinājumā 1970.gadā miltu apjoms bija 69,5 tk tonnu. Savukārt auzu pārslu apjoms veidoja 28,9 tk tonnu, kas ir četrkārt vairāk nekā 1970. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Dobeles dzirnavnieks attīstībā ieguldīs 32 miljonus eiro

Žanete Hāka, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks šajā un nākamajā gadā jaunu ražotņu būvniecībā plāno investēt 32 miljonus eiro, un 24 miljonus eiro no šī finansējuma, nodrošinās Swedbank, informēja bankas pārstāvji.

Šis finansējums tiks ieguldīts, izveidojot bioloģisko graudu pilna cikla pārstrādes infrastruktūru un investējot jaunas pastas ražotnes atklāšanā. Abu projektu realizēšana būtiski kāpinās «Dobeles dzirnavnieka» ražošanas jaudu un sniegs iespēju paplašināt uzņēmuma produktu sortimentu, palielinot konkurētspēju ārvalstu tirgos.

Analizējot datus par bioloģisko lauksaimniecību, redzams, ka no kopējās Latvijā izaudzētā bioloģisko graudu apjoma tikai 10-15% tiek pārstrādāti un nonāk pie patērētājiem kā sertificēta bioloģiskā produkcija. Īstenojot jaunās investīcijas, «Dobeles dzirnavniekā» tiks realizēts projekts, kas ļaus palielināt pārstrādi līdz 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ES atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs būtu jāpiešķir arī lielajiem pārtikas ražotājiem

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs būtu jāpiešķir arī lielajiem pārtikas ražotājiem, intervijā teica graudu pārstrādes uzņēmuma «Rīgas dzirnavnieks» direktore un valdes locekle Anita Skudra.

Viņa norādīja, ka ES atbalsts lielajiem pārtikas ražotājiem dalībai starptautiskās izstādēs ir jau daudzus gadus nesakārtots jautājums. «Patlaban atbalsts pienākas mazajiem un vidējiem ražotājiem, kas ir ļoti labi, bet viņi pat visi kopā neveido vērā ņemamus eksporta apjomus, kas sniegtu pienesumu valsts eksportam. Tieši lielie ražotāji spēj valsts iekšzemes kopproduktu būtiski palielināt un sasniegt vērā ņemamus eksporta apmērus. Tāpēc atbalsta loks būtu jāpaplašina ar lielajiem pārtikas ražotājiem,» pauda Skudra.

Viņa atzīmēja, ka lielajiem uzņēmumiem atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs ir svarīgs, jo šīs izstādes arī Latvijas lielajiem pārtikas ražotājiem ir ļoti dārgs prieks, taču nozīmīgākais instruments kontaktu veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas Dzirnavnieks" valdes locekles amatu atstājusi Anita Skudra, liecina informācija Lursoft.

A. Skudra uzņēmumā nestrādā kopš 27.novembra. Valdē turpina darboties valdes priekšsēdētājs Robertas Beržinskas, Andrejus Cedronas, Arvids Noreika, Žilvinas Pakeltis un Martins Česnavičus.

DB jau rakstīja, ka AS “Rīgas Dzirnavnieks” zaudējumi 2018./2019. finanšu gadā bija gandrīz 416 tūkstoši eiro, savukārt uzņēmuma apgrozījums bija 23,565 miljoni eiro.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma apgrozījums bija par 0,7% mazāks.

Pagājušajā gadā bija novērojams vietējā tirgus apjoma kritums, ko izraisīja sīvāka konkurence, bet uzņēmumam izdevās palielināt eksporta apjomus, norādīts AS “Rīgas Dzirnavnieks” gada pārskatā. Uzņēmuma nodarbināto skaits pērn sarucis par 12, un tas vidēji nodarbināja 101 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rīgas Dzirnavniekam jauna fasēšanas līnija un paku dizains

Zane Atlāce - Bistere, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas Dzirnavnieks jaunas fasēšanas līnijas un produktu iepakojuma izveidē ieguldījis 250 tūkstošus eiro, informē uzņēmumā.

«Graudaugu pārslu Herkuless kartona iepakojums ir mainījies un kļuvis dizaina ziņā daudz mūsdienīgāks un izturīgāks pret ārējās vides apstākļiem. Tas bija mērķtiecīgs lēmums, kas rezultējās ne tikai vizuāli gaumīgā un modernā dizainā, bet arī investīcijās, lai uzstādītu jaunu iepakojuma līniju,» teic AS Rīgas Dzirnavnieks direktore un valdes locekle Anita Skudra.

Uz jaunās fasēšanas līnijas tiek iepakotas Herkuless graudaugu pārslas kartona kastes. Līdz ar jauno iepakojumu uzsākta sadarbība ar Latvijas Diētas ārstu asociāciju, lai uzsvērtu graudaugu pārslu lomu uzturā un aicinātu iedzīvotājus tos vairāk lietot uzturā. Uz produktu iepakojuma savus parakstus uzlikuši pieredzējuši uztura ārsti - Andis Brēmanis un Atis Tupiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā saasinās konkurenci, bet ieiešana tirgū nebūs viegla

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

"Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai viegli būt jaunam biznesā?

Sergejs Novikovs, uzņēmējs, SIA Vikotrans pārstāvis, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek runāts par jaunu uzņēmēju paaudzi Latvijas biznesa vidē, kuri ienāk ar citu skatījumu, bez padomju pieredzes, ar citām vērtībām un vērienu.

Uz šiem uzņēmējiem tiek liktas lielas cerības un no viņiem tiek sagaidīts daudz – ilgtspējīgu uzņēmumu izveide, uzņēmēju tēla uzlabošana, biznesa paradigmu maiņa, eksporta sekmēšana u.tml. Vai tas nav par daudz prasīts, un, vai ir viegli būt jaunam biznesā? Galvenais ir gribasspēks un drosme – tas ir vienlīdz svarīgi kā jauniem, tā arī pieredzējušiem uzņēmējiem.

Katram darbam un amatam ir sava vērtība

SIA «Vikotrans» darbība ir vērsta uz transporta pakalpojumiem un kravas pārvadājumiem. Lai gan esam viens no jaunākajiem uzņēmumiem nozarē, dibināts vien 2010. gadā, raugoties no automašīnu vienību skaita, esam arī viens no lielākajiem šāda tipa uzņēmumiem Latvijā, kas veic iekšējos pārvadājumus. Apkalpojam tādus uzņēmumus kā SIA «Maxima Latvija», A/S «Dobeles dzirnavnieks», A/S «Tukuma piens», A/S «Latvijas Maiznieks», kā arī citus Latvijā un arī starptautiskajā vidē labi atpazīstamus uzņēmumus. Šis ir ģimenes uzņēmums, kas viennozīmīgi man sniedz papildus motivāciju strādāt, augt un attīstīties. Paralēli darbam iegūstu augstāko izglītību, studējot uzņēmējdarbību, jo uzskatu, ka izglītībai ir liela nozīme panākumu gūšanā. Šobrīd ieņemu vadošu amatu, taču dzīvē esmu izmēģinājis dažādus darbus, un uzskatu, ka ikvienam darbam ir sava vērtība. Savulaik strādāju par sētnieku, apkopēju, mazgājot grīdas kāpņu telpās - tolaik man bija aptuveni 14 gadi, tāpēc pelnīju kabatas naudu, kā vien spēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu ūdenskliņģeri par atkal populāru un tradicionālu latviešu virtuves ēdienu, Ģirts Rullis kopā ar domubiedriem izveidojuši maiznīcu "Kliņģer's".

"Pirms laika strādāju lidostā "Rīga" kā pavārs/virtuves vadītājs SIA "Cakes and Bakes Latvia" un gribēju izdomāt kādu oriģinālu sendviča veidu lidostas viesiem. Meklēju dažādu informāciju. Izdomāju, ka varētu likt sendviču pildījumu ūdenskliņģerī. Sazinājos ar piegādātājiem un sapratu, ka šo produktu nemaz tā nevar dabūt. Tā radās ideja, ka cepšu pats," stāsta maiznīcas "Kriņģel's" izveidotājs Ģirts Rullis.

Viņš stāsta, ka jau sen gribējis atvērt savu mazo biznesu un kaut ko latvisku. Pakāpeniski meklējot informāciju, Ģ.Rullis saprata, ka latviešiem ir unikāls produkts, kuru Ņujorkā pazīst kā beigeli, Vācijā kā Bavārijas breceli (Bavarian brezel), kas pazīstamajā "Octoberfest" ir populārākā alus uzkoda. Ūdenskliņģeri var gan pildīt, gan ēst tāpat kā uzkodu. Un recepte visiem šiem "brāļiem" ir līdzīga. Kopīgais ir tas, ka šo produktu pirms cepšanas vēl vāra ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar cūkgaļas cenu kāpumu saimniecībām ir tendence palielināt ganāmpulku lielumu, otrdien gaudu pārstrādes uzņēmuma «Rīgas dzirnavnieks» rīkotajā izbraucienā uz saimniecībām par jaunākās ražas tendencēm pastāstīja cūkkopības uzņēmuma «Ulbroka» pārstāvis Andris Kokts.

Viņš atzina, ka cūkgaļas cenas patlaban diktē globālie notikumi, tostarp Āfrikas cūku mēra izplatība. Tamdēļ Eiropā cūkgaļas cenas ir kāpušas salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, taču šādas cenas svārstības nav ilgstošas. «Pašreizējo cenu paaugstināšanos saimniecības redz kā iespēju nopelnīt. Tās palielinās ganāmpulku lielumu un drīz vien, kad cena kritīsies, [cūkgaļas] piedāvājums pārsniegs pieprasījumu,» prognozēja Kokts.

Viņš pastāstīja, ka «Ulbroka» patlaban galveno uzmanību velta biodrošībai un efektivitātei. Tostarp kompānija veiksmīgi īstenojusi vairākus investīciju projektus ar Eiropas Savienības atbalstu un plāno izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un ieviest efektīvākos risinājumus ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru