Latvijas Bankas ieceres par eiro ieviešanu 2012. gadā ir diezgan nereālas, pārliecināts The Economist Intelligence Unit eksperts Edians Manktelojs. (Precizēta!)

emThe Economist/em: Negaidiet eiro ātrāk par 2030. gadu«Esmu skeptisks jautājumā par eiro ieviešanu Latvijā, uzskatu, ka nepieciešamo līmeni Latvijas ekonomika sasniegs tikai ap 2013. gadu,» tā par E. Mankteloja sacīto raksta Telegraf.emThe Economist/em: Negaidiet eiro ātrāk par 2030. gadu

Db.lv jau rakstīja, ka E. Manktelojs izteicies arī, ka vai nu jaunā Latvijas valdība varēs izpildīt ļoti augstās Starptautiskā Valūtas fonda prasības, vai arī tai būs jādevalvē lats. Par reālāku viņš uzskata lata devalvāciju, norādot, ka, apdomīgi veikta, devalvācija var pozitīvi ietekmēt ekonomiku.

Pēdējos gados palielinājusies cilvēku interese par iespējām iegādāties īpašumus tuvāk pilsētas centram, šo tendenci, lemjot par jauniem projektiem galvaspilsētā, ņem vērā arī būvnieki un attīstītāji, stāsta Aleksandra Strode, SIA LNK Properties valdes locekle.

Prestižākais un pieprasītākais Rīgas rajons pašlaik ir Klusais centrs, kas kā pilsētas centra vēsturiskā daļa iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atzīmē A. Strode. Tāpat lielu interesi novērojam par iespējām iegādāties īpašumus arī Skanstes rajonā, kur līdzās augstākās klases dzīvojamajiem kompleksiem iedzīvotājiem pieejami gan dažādi biznesa centri, gan sporta arēna, skolas, bērnudārzi un zaļie parki, gan ērta infrastruktūra, kas tiek aktīvi attīstīta, skaidro LNK Properties valdes locekle.

Taupa laiku

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēlas dzīvot tuvāk pilsētas centram, ir laika ekonomija, secina A. Strode. “Pēdējos gados Rīgas centrā un tā tuvumā attīstītas vairākas augstas klases biroju ēkas, kas nozīmē, ka liela daļa cilvēku ikdienā strādā tieši galvaspilsētas centrā. Izvērtējot ceļā pavadīto laiku uz un no darba, cilvēki bieži izdara izvēli iegādāties mājokli tuvāk savai darbavietai. Bez tam centrs sniedz arī citas priekšrocības – te pieejams gan plašs restorānu un kafejnīcu klāsts, gan dažādas izklaides un sporta iespējas. Mūsdienu straujajā ritmā ir svarīgi, ka viss, kas mums vajadzīgs, atrodas tepat netālu, tāpēc novērojam, ka pieprasījums pēc šāda tipa mājokļiem ik gadu aug,” skaidro LNK Properties valdes locekle.

Savu 35 gadu vecumā Edgars Rinkēvičs ir piedzīvojis spožu karjeru – ilgu laiku sabijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā, bet brīdī, kad pie viņa viesojās Numurs, viņš tieši septiņas dienas pildīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus.

Vieni viņu dēvē par pelēko kardinālu, otri uzskata, ka tieši viņa spēkos ir padarīt Valsts prezidenta politiku un izturēšanos respektējamāku un pat agresīvāku, trešie – baidās tikt atlaisti no darba. Pašam Edgaram Rinkēvičam viedoklis ir skaidrs — diez vai Latvija ir gatava tautas vēlētam prezidentam, turklāt nekas slikts nenotiktu, ja augstākā valsts amatpersona nebūt nebūtu bezpartijiska.

Septiņi Daugavpils domes opozīcijas deputāti iesnieguši pilsētas mēram Rihardam Eigimam (LSDSP) adresētu prasību sasaukt domes ārkārtas sēdi, kurā plānots lemt par viņa atbrīvošanu no amata.

«Tas, kā viņš strādā, novedīs pie tā, ka nākamajam mēram nāksies gadiem ilgi pūlēties, lai savestu pilsētu kārtībā,» Db norādīja bijusī Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode (LPP/LC). Viņa uzsvēra, ka nav pieņemams veids, kā tiek gatavoti šā gada budžeta grozījumi, jo domes pašreizējā vadība neesot spējīga paskaidrot, kur ņems naudu, un «caur puķēm» liekot manīt, ka tā nav opozīcijas darīšana. Esot sākusies arī kompetentu darbinieku nomaiņa ar «saviem» kadriem. R.Strode pauda pārliecību, ka septiņiem opozicionāriem pievienosies arī kāds no pašreizējās pozīcijas, jo tur esot «normāli un gudri» cilvēki. Pati R.Strode uz mēra krēslu nepretendēšot, jo deputātu vidū esot jauni un enerģiski cilvēki, kas var uzņemties atbildību.

Sākot īstenot jūgendstila dzīvojamās mājas atjaunošanas projektu, LNK Properties iesoļo jaunā nišā.

«Ar šo projektu ieejam jaunā segmentā,» atzīst Aleksandra Strode, LNK Properties Dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja. Uzņēmumam ir uzkrāta pieredze dzīvojamo projektu attīstībā Rīgā un Jūrmalā, taču šis būs pirmais dzīvojamās ēkas renovācijas projekts.

Atjaunojamā daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka atrodas Rīgas Klusajā centrā - Antonijas ielā 20. Tā ir būvēta 1911. gadā; arhitekts ir Nikolajs Nords. Projektēšana jau ir sākta, bet būvdarbi objektā plānoti 2018. gadā. Ēkai ir 6 stāvi un tās kopējā platība ir 3000 m². LNK Properties daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas renovācijā investēs 6 milj. eiro, no kuriem 3,5 miljoni eiro ir bankas Citadele kredīts.

«Latvijas kāpums Pasaules Bankas Doing business novērtējuma rādītājos sākotnēji šķiet apsveicams, tomēr maksātnespējas jomas novērtējums ir brīdinājuma signāls izmaiņu nepieciešamībai,» norāda Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode.

Atsaucoties uz Pasaules Bankas secināto, ka, neskatoties uz panākto maksātnespējas procesa norises ātrumu (no trīs gadiem iepriekš uz 1,5 gadiem šobrīd), strauji krities atgūto kreditoru līdzekļu apjoms - 48,4 centi no ASV dolāra iepriekšējo 59,8 centu vietā, kas nozīmē samazinājumu 20% apmērā. Asociācija norāda, ka šī ir ļoti negatīva tendence, kas būtu jāņem vērā maksātnespējas politikas veidotājiem. A. Strode atgādina, ka maksātnespējas procesa būtība ir uzņēmuma maksātnespējas gadījumā nodrošināt kreditoru prasījumu apmierināšanu pēc iespējas lielākā apjomā, kas ne vienmēr ir iespējama 2010.gadā pieņemtā Maksātnespējas likuma dēļ.

Lai arī šobrīd LNK Properties portfelī ir pieci aktuāli mājokļu projekti - Rīgā vēsturiskajā centrā, Dārzciemā, kā arī Jūrmalā, pašlaik uzņēmums aktīvāk virza vienu no tiem – uz vietējo patērētāju orientēto Gardenika

Tas patlaban atrodas būvvaldē saskaņošanai. Līdz ar to tā īstenošanas termiņi ir atkarīgi no tā, kā veiksies šī saskaņošana. Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atradīsies Strautu ielā. Tā tiek raksturota kā komforta klases sešstāvu māja. Tajā kopumā būs 44 dzīvokļi ar terasēm un balkoniem. Ēkas pagrabstāvā ir paredzēta autostāvvieta un tehniskās palīgtelpas. «Cenu līmenis līdz galam nav skaidrs. Tirgū ir parādījies jauns cenu līderis – ēka Salnas iela 21, tā ir arī māja ar lielāko dzīvokļu skaits (virs 500). Cena – nedaudz augstāka par 1000 eiro/m2 (dzīvokļi ir bez gala apdares). Tādu nevarēsim piedāvāt - tik lēti nevar uzbūvēt. Gribētos cenu tuvināt 1600-1800 eiro/m2 līmenim. Redzēsim, vadīsimies pēc situācijas, jo tā strauji mainās,» DB sacīja Aleksandra Strode, LNK Properties Dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja.

Tekstilnozares a/s Rita veikusi zīmola maiņu, lai iekarotu vietējo tirgu ar Latvijas dizaineru kolekcijām.

Kopš šā gada 19. septembra zīmols Rita ieguvis jaunu «seju», mainījies arī uzņēmuma sortiments – tradicionālos veļas izstrādājumus papildinājušas Latvijas dizaineru veidotas sieviešu apģērbu kolekcijas. Nākotnes ieceres saistās arī ar vīriešu modi un zīmola Rita nostiprināšanu eksportā. Pirmais mēnesis pēc zīmola maiņas apliecinājis, ka izvēle bijusi pareiza, apgalvo a/s Rita pārdošanas daļas vadītāja Jūlija Grabarovska.

Jauni vēji

A/s Rita nākamgad apritēs 90 gadi, un pārdzīvots ļoti daudz pārmaiņu. Šogad mainīta uzņēmuma koncepcija – līdzīgi kā lielie ražotāji Eiropā, a/s Rita izstrādā sezonas kolekcijas. Krievijā jau prezentēta 2014.gada pavasara –vasaras kolekcija, Latvijā ar labiem panākumiem pirms mēneša izrādīta rudens–ziemas apģērbu kolekcija.

Pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās 2010.gada 1.novembrī būtiski samazinājies juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. Kā vienu no galvenajiem cēloņiem Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode norāda juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu, jo tā ir būtiski sadārdzinājusi procesa ierosināšanas procedūru.

Šobrīd maksātnespējas procesa depozīts ir 400 Ls, valsts nodeva parādniekam – 50 Ls, bet kreditoriem – 250 Ls. Tātad pašam parādniekam izmaksas, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, ir 450 Ls, bet kreditoriem – 650 Ls. Šādas maksātnespējas procesa pieteikuma izmaksas esot arī gadījumos, kad maksātnespējas pieteikumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienests, un tas tiek segts no valsts budžeta.

Tādēļ Administratoru asociācija ierosina atteikties no juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta, tā vietā paredzot, ka maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no parādnieka līdzekļiem. Taču, ņemot vērā, ka bieži parādniekam nav nekādu līdzekļu, šādos gadījumos jāparedz parādnieka likumiskajiem pārstāvjiem civiltiesiska atbildība par savlaicīga maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu.

Braslavas (Baltkrievija) rajona padomes priekšsēdētājs Pjotrs Giškeļuks tikšanās laikā ar Daugavpils Domes priekšsēdētaju Ritu Strodi piedāvājis sadarbību uzņēmējadrbības jomā.

Pjotrs Giškeļuks uzsvēris, ka saskata daudz iespēju sadarbības attīstībai: Daugavpils uzņēmējiem esot iespēja saņemt pasūtījumus celtniecībā, jo Braslavā ir nepieciešami celtniecības materiāli sakarā ar to, ka plānots daudz būvēt, jo tur trūkst dzīvokļu, viesnīcu un citu objektu. Tāpat Braslava gatavojoties lielām sacensībām autokrosā, tāpēc ir nepieciešama infrastruktūras modernizācija. Baltkrievijas pilsētai ir arī interese par sadarbību informācijas tehnoloģiju un tūrisma jomā.

Daugavpils Domes priekšsēdētāja Rita Strode solīja šo informāciju nodot pilsētas uzņēmējiem un informēja par to, ka Daugavpils gatavojas lūgt premjerministram deklarēt Daugavpils rajonu kā stratēģisko partneri sadarbībā ar Baltkrieviju. Rita Strode piedāvāja izmantot Domes Pilsētas attīstības departamenta pieredzi, potenciālu un piedalīties kopīgos projektos ES finansējuma saņemšanai. Iespēja dibināt kontaktus uzņēmējiem būs Baltkrievijas biznesa forumā Daugavpilī, ko plānots rīkot šī gada pavasarī.

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

Lielākā daļa jeb 23% iedzīvotāju Latvijas ekonomikas augšupeju uzlūkotu kā Ziemassvētku brīnumu, tomēr ir arī tādi, kam brīnums būtu meteorīta iekrišana Saeimas plenārsēdē, liecina Lindorff veiktās iedzīvotāju aptauja.

Nedaudz mazāk jeb 17% respondentu kā brīnumu uzskatītu baltus Ziemassvētkus, bet 16% minējuši vinnestu loterijā. Katrs desmitais jeb 11% no aptaujātajiem kā Ziemassvētku brīnumu gribētu visu parādsaistību piedošanu.

Neliela daļa jeb 6% iedzīvotāju norādījuši, ka viņu Ziemassvētku brīnums būtu kas cits, piemēram – bērniņa pieteikšanās ģimenē, meteorīta iekrišana Saeimas plenārsēdē, kopā būšana ar tuviniekiem, kā arī miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Tikai 1% iedzīvotāju atzīmējuši, ka viņu Ziemassvētku brīnums būtu jau sen gaidīta dāvana.

Savukārt, domājot par lietu, ko varētu uzdāvināt Ziemassvētku vecītis, teju trešdaļai respondentu jeb 27% tā būtu veselība. Otrā populārākā atbilde ir gan saticība ģimenē un ar apkārtējiem, gan arī brīvība no visām parādsaistībām. Pārējie Ziemassvētku vecītim gribētu lūgt vairāk naudas, darbu un optimismu.

Daugavpils domē pēc palīdzības arvien vairāk vēršas jauni cilvēki un jaunās ģimenes, atzīst domes priekšsēdētāja Rita Strode.

Daugavpils domes priekšsēdētāja iedzīvotājus pieņem regulāri. Jautājumi, ar kuriem pie viņas vēršas apmeklētāji, nav mainījušies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. „Visvairāk nāk ar jautājumiem par nekustamo īpašumu un dzīvokļiem. Vienīgi mainījies tas, ka šogad daudz vairāk apmeklētāju vidū ir daudz gados jaunu cilvēku un jauno ģimeņu. Cilvēki meklē darbu, bet, diemžēl, lielākoties tie ir jauni cilvēki bez specialitātes. Domāju, ka situācija vēl tikai saasināsies pēc 2-3 mēnešiem, kad šiem cilvēkiem beigsies bezdarbnieka pabalsts,” tā R.Strode.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Mēģinājums panākt, lai vecāku pabalstu piešķirtu divus gadus, nevis vienu, kā tas likumā paredzēts šobrīd, izgāzies. Parlaments deputātes Ritas Strodes priekšlikumus grozījumiem likumā neatbalstīja.

R. Strode (PLL) rosināja likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu rosināja pagarināt termiņu, kurā izmaksāt vecāku pabalstu līdz diviem gadiem un piedāvāja šo normu dzīvē ieviest pakāpeniski – laika posmā no 2013. līdz 2014.gadam.

Saskaņā ar viņas iecerēto līdz viena gada vecumam bērnu kopjošam vecākam vienu gadu pabalstā tiktu maksāti 70 % no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāk kā 70 procentu apmērā no vecāku pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra.

Nākamos sešus mēnešus bērnu kopjošais vecāks saņemtu 50 % no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet pēdējos sešus mēnešus – 40 %.

Latvijā ir 683 apstiprinātas īpaši aizsargājamas dažādu kategoriju dabas teritorijas, taču dabas vērtības nav «iekonservētas stikla burkā», un tās var dot ievērojamu pienesumu tautsaimniecībā

Tādu skatījumu konferencē «Zeme un cilvēks – līdzsvarotā mijiedarbībā» pauda Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Viņa uzskata, ka atslēga veiksmīgiem risinājumiem ir meklējama sadarbībā, kompromisos un iespējās, nevis aizliegumos. Sabiedrībā nav vienprātības un notiek karstas diskusijas par to, cik daudz teritorijas tad būtu jāaizsargā. Daļa uzskata, ka jau pašreizējais apmērs ir pietiekami liels mazajai Latvijai, citi - tieši pretēji. Pērn ir uzsākts ES nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas jeb, tautas valodā runājot, dabas skaitīšanas projekts. Tajā ietverti vairāki pasākumi: Eiropas nozīmes biotopu inventarizācija, sugu aizsardzības plānu izstrāde, esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrāde. Šim projektam, kas tiek veikts ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu, vajadzētu atbildēt uz dažādiem jautājumiem. Lai arī dabas vērtību saglabāšana nākamajām paaudzēm ir svarīgs uzdevums, tomēr ir jāsaprot, ka vienlaikus daba nevar pastāvēt tikai aizsargājamās teritorijās.

Nepilna piektā daļa jeb 19% Latvijas iedzīvotāju zina, ka Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktais Latvijas pamatmērķis ir «ekonomikas izrāviens», liecina DNB Latvijas barometra jaunākais pētījums.

Nedaudz mazāk (14 - 15%) respondentu domā, ka NAP vadmotīvs ir «Latvija - pilnvērtīga Eiropas valsts», «Latvija - labklājības valsts» un «cilvēks pirmajā vietā».

Tikpat lielai respondentu daļai nav ne jausmas, kāds varētu būt NAP pamatmērķis.

«Laikam ir maz tādu politisko dokumentu, kuriem būtu veltīta pat teātra izrāde (2012. gadā Dirty Deal Teatro tika uzvesta teātra izrāde par NAP). Tomēr politiķu un arī sabiedrības attieksme liecina, ka NAP faktiski paliks rakstiska vingrinājuma veidolā,» pētījuma rezultātus komentēja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode.

Rīgā, Vesetas ielā nodota ekspluatācijā jauna dzīvojamā ēka "Renaissance", informē projekta attīstītājs SIA "LNK Properties".

"Šis ir unikāls projekts – mūsdienīga, ilgtspējīga ēka pašā pilsētas centrā, apkaimē, kas strauji attīstās. Vienlaicīgi katra "Rennaissance" dzīvokļa iemītniekam ir iespēja sajusties kā privātmājā", stāsta Aleksandra Strode, SIA "LNK Properties", kas ir projekta attīstītājs, valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja.

"Ir milzīgs gandarījums par sadarbību ar arhitektiem un nepārtrauktu sinerģiju projekta attīstības gaitā. Ēka ir īsts arhitektūras mākslas un augstākās raudzes minimālisma piemērs. Liela uzmanība pievērsta detaļām, arī materiālu kvalitātei un risinājumu ilgtspējai. Projekts tiešām nevienu neatstāj vienaldzīgu. Fasādes risinājumi pat pārsniedza sākotnējās gaidas, ēka papildina vēsturiskā centra pilsētvidi un harmoniski sasaucas ar jauno Skanstes apkaimi. Liels paldies visai projekta komandai – arhitektiem, būvniekiem, kolēģiem attīstītājiem," uzsver A.Strode.

SIA “LNK Properties” ir iegādājies izsolē par 1,67 miljoniem eiro vēsturisko jūgendstila namīpašumu Vecrīgā, Audēju ielā 7. Pēc rekonstrukcijas ēkas pirmajos stāvos atradīsies komerctelpas un biroji, augšējie stāvi paredzēti premium klases dzīvokļiem.

“Vēlamies atjaunot nama sākotnējo vēsturisko veidolu un šarmu, tajā pašā laikā piešķirot tam jaunu funkcionalitāti”, novērtējot ēkas kultūrvēsturisko vērtību un tās attīstības potenciālu, norāda SIA “LNK Properties” valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja Aleksandra Strode.

Ēka Audēju ielā 7, kas pēdējo gadu laikā bijusi iznomāta, ir daļa no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – dzīvojamo ēku kompleksa, kurā ietilpst arī ēkas Audēju ielā 9 un 11.

“Ar šī nama - jūgendstila pērles, rekonstrukciju LNK Properties papildina ne tikai savu dzīvojamo nekustamo īpašumu projektu portfeli, bet sniedz ieguldījumu Latvijas galvaspilsētas vēsturiskā centra saglabāšanā un attīstībā pēc citu Eiropas valstu labā parauga. Ēka ar savu īpašo vēsturi un unikālo fasādi ir iekļauta Latvijas tūrisma maršrutos un ceļvežos. Mums jau ir plaša pieredze ēku rekonstrukcijā. Iepriekšējie LNK Properties projekti - jūgendstila dzīvojamā ēka Rīgas klusajā centrā Antonijas ielā 20, Hanzas iela 2A, tirdzniecības centrs “Draudzība” Tilta ielā 32 un citi, līdz ar to šis projekts ir mūsu profesionālās komandas darba likumsakarīgs turpinājums.”, uzsver A. Strode.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) uzdevums būs piecos gados sasniegt tādu līmeni, lai piesaistītu viena miljarda eiro investīcijas gadā, teica Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Investīciju nodaļas vadītājs Rolands Bogdanovs.

Savukārt tūristu skaita ziņā tuvāko gadu laikā iecerēts sasniegt 80% no 2019.gada līmeņa.

Kopumā aģentūras budžets būs nedaudz vairāk nekā 2 miljoni eiro un to veidos līdzekļi, kas piešķirti reorganizētajam Rīgas Tūrisma attīstības birojam, Ārlietu pārvaldei un Pilsētas attīstības departamentā esošajai Investīciju un attīstības nodaļai.

Kopumā darbam RITA plānots piesaistīt 32 darbiniekus, kuri strādās trijos virzienos - investīciju piesaistē, tūrisma attīstības un Rīgas zīmolvadībā.

Kā informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), RITA izveide esot viens no priekšvēlēšanu solījumiem, ko solīja ne tikai pašreizējās koalīcijas partijas, bet arī opozīcija. Līdz ar to, viņš cerot, ka par aģentūras izveidi balsos arī opozīcija.

Tā sakritis, ka vienlaikus, pērnā gada nogalē, jaunos biznesa dīķos iepeldēja divas reklāmas industrijas haizivis.

!Mooz radošais direktors Ēriks Stendzenieks kopā ar partneriem palaida sulas, kosmētikas un uztura bagātinātāju līniju, kas centrēta ap smiltsērkšķiem. Bet aģentūras Taivas Ogilvy līdzīpašnieks Andris Blaka autosalonā sabēra smiltis un atvēra savu pludmales sporta centru.

Ēriks saka, ka reklāmas biznesa pamatā ir «viena skumja patiesība — mēs radām to, ko cilvēks pēc definīcijas mēģina neredzēt. Tāpēc saņemt gandarījumu ir grūti». Viņš allaž esot gribējis radīt kaut ko, kam var pieskarties un ko parādīt mazbērniem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, lēš nozares zinātāji. Vienlaikus reklāmā tāpat kā jebkurā citā nozarē patlaban ir grūtāk gūt adekvātu peļņu. Tomēr astoņus gadus no vietas (nerēķinot pērno gadu) reklāma ir bijusi rentabla nozare un iespējams, ka industrijas spēlētājiem ir brīvi līdzekļi, ko investēt citviet, rēķina Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols. Turklāt reklāmistiem, salīdzinot ar citu nozaru darboņiem, ir vēl arī kāda priekšrocība ieiešanai jaunā biznesa nišā — viņi ir labi trenēti, lai saredzētu ideju, kas varētu aiziet. «Abas šīs investīcijas ir šaurās nišās. Tas apliecina, ka šis nav mirkļa vājums, bet pārdomāta ideja,» saka Ģ.Ozols.(Foto: Kristaps Kalns)

Uzņēmējs Ilmārs Osmanis ir ne vien izveidojis divas modernas elektronikas ražotnes Latvijā, bet arī nopircis līdzīga profila uzņēmumu Zviedrijā.

Laikam nav daudz cilvēku, kas dzimšanas dienas dāvanā saņemtu rūpnīcu, bet Ilmārs Osmanis ir viens no retajiem — viņš to pats sev «uzdāvināja» 40 gadu jubilejā. 2001. gada 25. maijā Ogrē piebrauca mašīna ar pirmajām iekārtām topošajai elektronikas rūpnīcai. Tobrīd uzņēmumā bija septiņi darbinieki un skaidrs biznesa plāns pieciem gadiem.

2006. gadā šis plāns arī tika īstenots. «Mans partneris, «biznesa eņģelis» no Zviedrijas, teica, ka šis ir pirmais tāds gadījums viņa pieredzē,» atceras uzņēmējs. Tagad pirmās iekārtas stāv stūrī piemiņai, rūpnīcā Ogrē tehnoloģijās vien investēti aptuveni seši miljoni eiro un strādā 90 cilvēki. Ir atvērta ražotne Ventspilī un 2007. gadā nopirkta rūpnīca Zviedrijā. Hanzas Elektronika ražo komponentes dažādām elektroniskām ierīcēm, un klientu vidū ir tādas pazīstamas kompānijas kā Ericsson un General Electric. Kompānijas konsolidētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 37 miljoni eiro.

Studijas «Lokomotīve» filmēšanas grupa septembra sākumā devusies uz Indonēziju, lai sāktu filmēt jaunu piedzīvojumu filmu bērniem – «Ziemassvētki džungļos», kas stāstīs par Paulas un viņas drauga Ahima bīstamo un aizraujošo ceļu džungļu biezoknī, meklējot Ziemassvētku brīnumu.

Jau šobrīd filmēšanas grupa atrodas Indonēzijā, kur gandrīz divus mēnešus dažādās vietās filmēs Ziemassvētku piedzīvojumu filmu bērniem, kas uz ekrāniem nonāks 2020. gada decembrī. Filma stāsta par desmit gadus veco Paulu, kuras ģimene pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Dzīve tālajā zemē izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, un, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Taču ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, Paulas jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku vecītis. Plāns ir rokā! Tomēr bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida ceļā: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits.