FlyCap fonds ieguldījis 250 tūkstošus eiro SIA Purified.

SIA Purified, dibināts 2014. gada janvārī, ražo uztura bagātinātājus, izmantojot tumšo šokolādi. Purified uztura bagātinātājus tirgo aptiekās Latvijā un Lietuvā.

«FlyCap investīcijas plānojam novirzīt ražošanas modernizācijai, iegādājoties papildu iekārtas, kā arī jaunu produktu izstrādei un eksporta tirgus apgūšanai,» stāsta Edgars Krūmiņš, SIA Purified izpilddirektors.

Savukārt, Jānis Skutelis, FlyCap partneris, uzsver: «Mēs kā fonds ticam šo produktu un tirgus potenciālam gan Latvijā, gan ārzemēs, jo cilvēki visā pasaulē arvien vairāk pievērš uzmanību savai veselībai, uztura bagātinātājus lietojot ikdienā. Turklāt Purified produkti gan formas, gan satura ziņā ir ļoti oriģināli, kas uztura bagātinātāju lietošanu padara aizraujošāku.»

SIA Purified uztura bagātināju ražošanai no melnās šokolādes meklē iespējas pašu spēkiem izgatavot to vērtīgākās sastāvdaļas.

DB jau rakstīja (20.01.2016.), ka pirms četriem gadiem kardiologs Andrejs Ērglis kopā ar saviem dēliem Kristapu un Mārtiņu, uzņēmējiem Aivaru un Pēteri Žimantiem, sadarbībā ar zinātniekiem uz melnās šokolādes bāzes radīja vairākus uztura bagātinātājus, kurus ražo SIA Pure Chocolate. Pa šo laiku ir mainījies uzņēmuma īpašnieku sastāvs – 2017. gadā, investējot aptuveni 200 tūkstošus eiro, 21,6% kapitāla daļu ieguva investīciju fonds FlyCap Investment Fund. Pateicoties šim finansējumam, šī gada martā ir gaidāma zīmola restartēšana un veiktas iestrādnes, lai Latvijā varētu sākt dabīgo aktīvo izejvielu ražošanu.

Pārtop jaunā kvalitātē

Investīciju fonda FlyCap līdzekļi ieguldīti produktu portfeļa izstrādē un attīstībā, kā arī eksporta veicināšanā – uzņēmums piedalījās starptautiskajā izstādē Vita Food, kas notika Ženēvā (Šveicē), un saņēma piedāvājumu no Spānijas kompānijas Uriach realizēt uztura bagātinātājus, izmantojot viņu zīmolu Innovage, stāsta SIA Purified padomes priekšsēdētājs Kristaps Ērglis. Apjomi nav bijuši pārāk lieli – pārdoti 10 tūkstoši blisteru, taču gūta vērtīga pieredze produkcijas realizācijā ārvalstu tirgū. Šobrīd ir pabeigta uztura bagātinātāju vizuālā un saturiskā uzlabošana – tas tiek realizēts patērētājam ērtākā iepakojumā. Sākotnēji uztura bagātinātāji tika pildīti plastikāta plāksnītēs (koreksos), bet šobrīd tie, līdzīgi kā medikamenti, tiek ievietoti blisteros.

Šokolādes izstrādājumu ražotājs SIA "Pure Chocolate" trešo gadu strādājis ar pozitīvu EBITDA, tam 2019.gadā sasniedzot 353 tūkstošus eiro, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn uzņēmuma kopējais apgrozījums pieauga par 21%, sasniedzot 3,80 miljonus eiro. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 8%, bet eksporta tirgos - par 32%.

2019.gadā SIA "Pure Chocolate" turpināja esošās un uzsāka jaunas sadarbības ar ievērojamiem tirdzniecības partneriem Vācijā, ASV, Japānā, Ķīnā un Korejā.

Pagājušajā gadā uzņēmuma ražotnes tika sertificētas un atzītas par atbilstošām "Global Standard for Food Safety, BRC" prasībām, saņemot A līmeņa novērtējumu.

Sākot ar 2020.gada martu, kad izplatījusies Covid-19 pandēmija, SIA "Pure Chocolate" saskaras ar apgrozījuma kritumu Baltijā un eksporta tirgos, kurus smagi skārusi koronavīrusa izraisītā krīze.

Šokolādes trifeļu ražotājs SIA "Pure Chocolate" pagājušajā gadā strādāja ar 3,599 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 39,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums cieta zaudējumus 156 690 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma kāpums ir saistīts ar uzņēmuma darbības nostabilizēšanos pēc Covid-19 pandēmijas, kā arī veiksmīgu darbību vietējos un eksporta tirgos. Lai gan uzņēmums strādājis ar zaudējumiem, "Pure Chocolate" vadība uzsver, ka operatīvie rādītāji ir būtiski uzlabojušies.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka "Pure Chocolate" pagājušajā gadā turpināja sadarbību ar tirdzniecības partneriem Vācijā, Dānijā, Itālijā, Nīderlandē, Norvēģijā, ASV un Japānā.

"Pure Chocolate" vadība informē, ka uzņēmuma jaunā zīmola stratēģija ir nodrošinājuši jaunus noieta tirgus. Patlaban darbības fokuss ir uz pakāpenisku izaugsmi gan esošajos, gan jaunajos tirgos.

Alberta koledžā ar vieslekciju viesojās Pure Chocolate īpašnieks Pēteris Žimants. Viņa atbildes uz Alberta koledžas studentu jautājumiem.

Saldumu ražotāja SIA Pure Chocolate apgrozījums 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, samazinājies par 15,4% jeb 531 tūkstoti eiro un bija 2,920 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauguši par 3,4% un bija 903 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma apgrozījums samazinājies tāpēc, ka tas pērn izbeidzis nerentablus projektus un sadarbības līgumus, sacīts SIA Pure Chocolate gada pārskatā. Vienlaicīgi, tas pagājušajā gadā uzlaboja ražošanas procesu, produkta kvalitāti, kā arī izstrādāja jaunu iepakojuma konceptu.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka operatīvās darbības uzlabojumi sniegs rezultātu nākamajos gados. To apliecinot arī rezultāti 2018.gada pirmajā pusē, kad uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 35%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2017.gadā, sacīts gada pārskatā.

SIA Pure Chocolate šogad vienojusies ar aizdevējiem par izmaiņām aizdevumu atmaksas grafikos, pagarinot aizdevumu atmaksu. Uzņēmuma jaunā zīmola stratēģija nodrošinājusi četrus jaunus noieta tirgus. Saldumu ražotājs nākotnē plāno investēt zīmola attīstībā un jaunu receptūru izstrādē, lai nostiprinātos kā premium klases inovatīvs zīmols ar starptautisku atpazīstamību, sacīts tā 2017.gada pārskatā.

SIA Pure Chocolate plāno dubultot ražošanas apjomus, eksporta noietā turpinās palielināt arābu valstu īpatsvaru, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā SIA Pure Chocolate plāno apgrozījuma pieaugumu par 20%, sasniedzot 4,5 miljonus eiro, paredzams, ka 50% no tā veidos eksports.

SIA Pure Chocolate mērķis ir kļūt par straujāk augošo šokolādes trifeļu ražotāju pasaulē, saka uzņēmuma valdes loceklis Kārlis Kvāls.

«Strādājam, lai varētu sākt šokolādes eksportu uz Omānu un Bahreinu. Arābu valstis ir mūsu mērķa tirgus, jo tur ir salīdzinoši augsta pirktspēja,» uzsver K. Kvāls. Šogad uzņēmums ir sācis eksportu arī uz Jaunzēlandi. SIA Pure Chocolate aktīvi piedalās dažādās starptautiskās izstādēs, kurās tiek meklēti jauni sadarbības partneri. Kopš 2008. gada tas regulāri piedalās pasaules lielākajā saldumu ražotāju izstādē ISM, kas notiek Ķelnē (Vācijā), kā arī Sweets & Snacks (Čikāgā, ASV) un Gulffood (Dubajā).

Šokolādes trifeļu ražotājs SIA "Pure Chocolate" samazinās pamatkapitālu par 3,4 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Pure Chocolate" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmuma pamatkapitāls tiks samazināts, lai segtu iepriekšējo gadu uzkrātos zaudējumus, uzlabojot uzņēmuma pašu kapitālu.

Viņš pauda, ka Covid-19 krīzes izraisītās sekas un iekrātie zaudējumi liedz uzņēmumam saņemt valsts atbalstu, tādēļ, lai uzņēmums varētu pretendēt uz atbalstu nākotnē, nolemts segt uzkrātos zaudējumus, samazinot pamatkapitālu.

Čakste minēja, ka plānots pieteikties "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" piedāvātajām atbalsta programmām, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmām.

"2020.gads mums bija slikts gads," sacīja Čakste, piebilstot, ka uzņēmuma ieņēmumos nozīmīga komponente ir dāvanas un tūrisms, taču Covid-19 pandēmijas dēļ daudzi uzņēmumi atteicās no ikgadējām korporatīvajām dāvanām.

Saldumu ražotāja SIA Pure Chocolate padomi atstājis Pēteris Žimants, un viņa vietā par padomes locekli iecelts holdingkompānijas SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes loceklis Rolands Gulbis, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Jaunarājs un padomes loceklis Aivars Žimants atkārtoti apstiprināti amatos. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 17.janvārī.

SIA Pure Chocolate dibināta 2007.gadā, un uzņēmums ražo šokolādes trifeles. Tā pamatkapitāls ir 2 296 063, un uzņēmuma dalībnieki ir piecas privātpersonas, no kurām lielākais īpašnieks ar 38,79% daļu ir Aivars Žimants, bet 14,30% daļu pieder riska kapitāla fondam BaltCap Latvia Venture Capital Fund. 2016.gadā SIA Pure Chocolate apgrozījums bija 3,450 miljoni eiro, bet uzņēmums strādāja ar zaudējumiem 873 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums nodarbināja 68 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 422 tūkstošus eiro.

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Par Latvijas vārda nešanu pasaulē četras iepriekšējo gadu uzlecošās eksporta zvaigznes saņems The Red Jackets dāvinātās sarkanās žaketes

Pāris darbības gadu laikā šie uzņēmumi eksporta apgrozījumā sasnieguši viena miljona eiro atzīmi un veiksmīgi nokļuvuši izcilāko eksporta zīmolu sarakstā. Šogad žaketes kā apzīmējumu un pateicību izcilam darbam eksporta tirgu apguvē saņems infografiku rīku izstrādātājs Infogr.am, saldumu ražotājs Pure Chocolate, LED gaismekļu ražotājs Vizulo un prāta spēļu radītājs Brain Games.

No 2013. gada The Rising Stars jeb uzlecošās eksporta zvaigznes titulu saņēmis jau 21 uzņēmums ar ambīcijām sasniegt viena miljona eiro eksporta apgrozījumu. Šis ir pirmais gads, kad kāds no titula saņēmējiem šo mērķi ir arī sasniedzis. Pure Chocolate un Brain Games to izdevies izdarīt četru gadu laikā, bet Vizulo un Infogr.am vien nepilnu divu gadu laikā. The Red Jackets pārstāvji gan norāda, ka miljona atzīmei tuvojas arī citas uzlecošās eksporta zvaigznes, piemēram, Draugiem.lv grupas uzņēmums Vendon, kas nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Strauji audzis arī brokastu pārslu ražotājs MILZU! un bērnu kartonu spēļu ražotājs GIGI Bloks. No šī gada The Rising Stars pretendentiem The Red Jackets titulam tuvojas arī Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums Sonarworks un PlayGineering, kas strādā ar video analītikas un multimediju sistēmu risinājumu izstrādi.

Strīdu skaits tiesās par intelektuālo īpašumu salīdzinoši neliels, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan pasaulē strīdi par preču zīmēm ir visai izplatīti, Latvijā šādu lietu tiesās ir salīdzinoši maz. Tā, piemēram, Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidījusi Vācijas uzņēmuma Markenverwaltungs GmbH & Co prasību pret SIA Pure Chocolate par preču zīmju reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu, DB uzzināja tiesā. Spriedumu gan vēl var pārsūdzēt 30 dienu laikā, iesniedzot kasācijas sūdzību. Vācijas uzņēmums uzskatīja, ka SIA Pure Chocolate četras figurālās preču zīmes ir identiskas Markenverwaltungs GmbH & Co starptautiskajai zīmei. Līdz ar to uzņēmums lūdza tiesu atzīt preču zīmes reģistrāciju par spēkā neesošu.

Ķīnas pilsētā Ninbo šodien svinīgi atklāta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība.

«Latvijas un Ķīnas sadarbībai ir potenciāls,» saka Vilnis Ķirsis, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš arī norāda, ka Ķīna ir Latvijas otra lielākā tirdzniecības partnere ārpus Eiropas savienības un Latvijas ekonomika katru gadu aug.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībā Ninbo ir gan biroja telpas, gan Latvijas produktu izstāde, ko pārstāv Pure Chocolate saldumi, Lāči produkcija, Munio Candela sveces, Saules fabrika kosmētika, Libertu bērza sulas izstrādājumi, Latvijas zivju konservi u.c.

«Latvija ir laba vieta, kur dibināt uzņēmumu, turklāt to var izdarīt vienas dienas laikā. Latvija ir moderna valsts, kur interneta sakari ir vieni no labākajiem pasaulē,» savā prezentācijā norāda Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā. Viņš uzsvēra ārzemju investoriem pievilcīgās speciālās ekonomiskās zonas, kā arī kvalificētu un izglītotu darbaspēku, kas runā trijās valodās. Tāpat Latvijas priekšrocība ir tās atrašanās pa vidu Krievijai un Rietumeiropai, kā arī Skandināvijas tuvums. Starp attīstītākajām nozarēm Latvijā viņš minēja kokmateriālu ražošanu, būvniecību, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku, IT, zinātni un farmāciju, modi un dizainu, pārtiku, loģistiku. Tāpat K. Rožkalns norādīja, ka Latvijā ir daudz starptautisko biznesa centru un aicināja investēt Latvijā.

Turpinot pērn aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, SEB banka ir izsludinājusi pieteikumu pieņemšanu programmas trešajam ciklam, kas notiks no marta līdz jūnijam.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 15 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā atklās jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli, kā arī izstrādās sešu mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Uzņēmumu izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta Latvija.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Ir daudzi uzņēmumi, kuri ir jau sasnieguši labus biznesa apjomus, vēlas augt tālāk, taču nezina, kā to izdarīt. Izaugsmes programmas uzņēmumiem galvenais uzdevums ir palīdzēt atrast savu ceļu. Pēc pirmajos divos ciklos iegūtās pieredzes esam pilnveidojuši programmas saturu, tādēļ esmu pārliecināts, ka trešā cikla dalībnieki saņems labāko iespējamo atbalstu, lai sagatavotos sava biznesa lēcienam uz nākamo līmeni!»

AS "Latvenergo" padome otrdien, 16.novembrī, iecēlusi kompānijas valdi jaunā sastāvā, valdes priekšsēdētāja amatā ieceļot Mārtiņu Čaksti, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus par valdes locekļiem no jauna iecelti Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris, bet darbu valdē turpinās Guntars Baļčūns un Kaspars Cikmačs. Jaunie valdes locekļi darbu sāks 2022.gada 3.janvārī.

"Latvenergo" pārstāvji min, ka D.Juskovecs būs kompānijas komercdirektors, bet Teteris būs atbildīgs par "Latvenergo" ražošanas virzienu.

M.Čakste, D.Juskovecs un H.Teteris darbam "Latvenergo" valdē ir izvēlēti publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursā.

"Latvenergo" valdes locekļi amatos iecelti uz piecu gadu termiņu.

"Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts norāda, ka "Latvenergo" valdei būs ne tikai jāturpina virzība uz ambiciozajiem mērķiem pašmāju un kaimiņvalstu tirgos, bet atbilstoši koncerna vispārējam stratēģiskajam mērķim jāpalielina "Latvenergo" koncerna vērtība, ekonomiski pamatoti attīstot un nodrošinot preces un pakalpojumus enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdēs un efektīvi pārvaldot valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru.

Eksporta atbalsta iniciatīva The Red Jackets nosaukusi 20 izcilākos un veiksmīgākos Latvijas eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Pasākumā svinīgi atklāta arī Latvijas eksporta izcilnieku digitālā platforma, kas interaktīvā veidā stāstīs par 100 veiksmīgiem eksporta uzņēmumiem, to klātbūtni un sasniegumiem pasaules tirgos.

Red Jackets titulu šogad saņēma 20 eksporta izcilnieki, kas nes Latvijas vārdu pasaulē: Biznesa augstskola «Turība», D8 Corporation, EKJU, Elko Grupa, Krassky, Kreiss, LATRAPS koop.sabiedrība, Latvijas Piens, Latvijas Universitāte, Nordtext, Peruza, Pharmidea, Printful, Skonto Prefab, Tenapors, TestDevLab, Troll Smiltene, Twino, X Infotech, Z-Light. Sarkanās žaketes saņēma arī četri no iepriekšējos gados Rising Stars titulu ieguvušajiem uzņēmumiem, kuri dažu gadu laikā ir strauji auguši, pārsniedzot 1 miljona eiro eksporta apgrozījuma slieksni: Pure Chocolate, Vizulo, Brain Games un Infogr.am. Rising Stars tituls un simboliskās sarkanās vestītes tika pasniegtas desmit uzlecošajām eksporta zvaigznēm un daudzsološiem uzņēmumiem: Anatomy Next, Art Fairs Service, CakeHR, Edurio, Ette-Tete, Mintos, Nordigen, One Wolf, PlayGineering Systems un Sonarworks. Zīmīgi, ka 8 no 10 titulētajiem uzņēmumiem darbojas IT nozarē.

Pēdējā laikā arvien vairāk aktualizējas pandēmijas ekonomiku negatīvā blakne jeb inflācija. Piemēram, 2021. gada decembrī Latvijā inflācija sasniedza rekordaugstu 7.9% līmeni. Šādos apstākļos, kad nauda strauji zaudē savu vērtību, ir svarīgi, lai tā strādā, nevis atrodas depozītā vai krājkasē. Naudu var produktīvi nodarbināt vai nu ieguldot uzņēmumos (pērkot akcijas) vai biznesiem aizdodot. Šobrīd jāsecina, ka pasaules un arī Baltijas valstu akciju tirgi atrodas savā vēsturiski augstākajā punktā. Tas nozīmē, ka pastāv ievērojami riski, ka turpmāka izaugsme akciju tirgus būs lēnāka, vai pat ka notiks akciju cenu korekcija Šādā situācijā laba ieguldījumu alternatīva aizsardzībai no inflācijas ir aizdevumu izsniegšana, ja to procentu likme pārsniedz prognozēto inflāciju..

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izsniegt un pārvaldīt aizdevumus uzņēmumiem ir finanšu uzņēmuma Capitalia platformā. Ar pieredzi biznesu finansēšanā jau kopš 2007. gada, Capitalia piedāvā investoriem līdz-finansēt aizdevumus Baltijas valstu uzņēmumiem, kas šos līdzekļus tālāk izmanto sava biznesa attīstīšanai un izaugsmei. Līdz-finansēšanas princips nozīmē, ka visos aizdevumos, ko Capitalia piedāvā investoriem, tā vienmēr pati iegulda vismaz 5% no aizdevuma apmēra. Šis unikālais darbības princips nodrošina, ka Capitalia vienmēr ir vienotas intereses ar visiem platformas investoriem. Tāpat Capitalia nodrošina uzņēmumu analīzi, maksājumu kontroli un, nepieciešamības gadījumā, darbu ar aizdevuma atgūšanu.

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Latvijas pārtikas ražotāji jau tradicionāli no 5. līdz 9. oktobrim piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē «Anuga 2019» Ķelnē, Vācijā, informē Zemkopības ministrija.

Šogad Latvijas ražotāji uz Ķelni veda sešus nacionālos kopstendus, kuros būs aplūkojama 31 uzņēmuma produkcija. Dzērienu hallē produkciju rādīja SIA «Dabas dots», SIA «Cido Grupa», SIA «Markol», «SIA «Ilgzeem», SIA «LKOM» un SIA «Nordic Food». Maizes un saldumu paviljonā produkciju vienkop izstādīja SIA «Lāči», SIA «Kārumu fabrika», SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un AS «Latvijas Maiznieks». Piena produktu hallē bbija uzņēmumu AS «Jaunpils pienotava», AS «Cesvaines piens», SIA «Top food», AS «Tukuma piens» un AS «Balticovo» produkcija. SIA «Salas zivis», SIA «Gaļas nams Ādaži» un SIA «Cēsu gaļas kombināts» savu veikumu rādīja gaļas produktu paviljonā. Bio un veselīgo produktu hallē varēja aplūkot SIA «Rāmkalni Nordeco», SIA «Felici», SIA «Lat Eko Food» un SIA «Milzu!» ražojumus. Sestais kopstends no Latvijas atradās delikatešu (fine food) hallē, un saražoto tur rādīja SIA «Zekants», SIA «Smartfoody», SIA «ZETZ», SIA «Pērnes L», «SIA «Pharmeko Lettland», SIA «Dimdiņi», SIA «Taste Caps!», SIA «Pure Chocolate» un SIA «Very Berry».

Swedbank vadībā līdz ar jauno gadu notikušas izmaiņas - par Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas jeb Private Banking vadītāju kļuvusi Astra Šepa, bet kamēr Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu turpmāk vadīs Olga Kotova.

Astrai Šepai ir gandrīz 20 gadu pieredze finanšu nozarē, ar specializāciju tieši ieguldījumu un uzņēmumu finansēšanas jomā. Pirms pievienošanās Swedbank Astra Šepa strādājusi Baltijas lielākajā investīciju fondu pārvaldniekā BaltCap, tostarp kā valdes locekle. Tāpat bijusi arī dažādu uzņēmumu padomes locekle, piemēram, dārza mēbeļu ražotājā EKJU, auto dīlera uzņēmumā Adam Auto, kosmētikas ražotājā Stenders, šokolādes ražotājā Pure Chocolate u.c.

Papildus pieredzei uzņēmējdarbībā, Astra Šepa darbojusies arī nevalstiskajās organizācijās un nozares interešu pārstāvniecībā, darbojoties Latvijas Riska Kapitāla asociācijas valdē, tostarp kā valdes priekšsēdētāja. Savā līdzšinējā darbā Swedbank vadījusi mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas segmentu Rīgas reģionā. Viņai ir augstākā izglītība ekonomikā un finansēs, kas iegūta Rīgas ekonomikas augstskolā, kā arī papildus izglītojusies līderības, pārrunu vadības, riska kapitāla pārvaldības, un biznesa efektivitātes jomās, tai skaitā Oxford Saïd Business School.

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

Ārvalstu viesi nelaiž garām iespēju tikt pie kārotām precēm beznodokļu zonās, uzņēmēji pucē spalvas un rada īpašu preču sortimentu veikalu plauktiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā par aptuveni 7% ir palielinājies apgrozījums lidostas Rīga beznodokļu tirdzniecības zonas (Duty Free) veikalos. Tāpat par 6% Latvijā ir pieaudzis Tax Free Shopping pirkumu skaits, kuri šobrīd ir iespējami gandrīz 1400 veikalos. Eiropas Savienībā (ES) nav atšķirības starp tax free un duty free jēdzieniem, tie apzīmē tirdzniecību beznodokļu zonās, piemēram, veikalos lidostās, ostās un uz kuģiem, tirdzniecību ar precēm, kam noteikti nodokļu atvieglojumi.

Tā kā 2016. gadā lidostā Rīga tika sasniegts jauns apkalpoto pasažieru rekords (5,4 miljoni), arī Duty Free veikalos par 6,98% ir palielinājies apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, un par 14,87 %, salīdzinot ar 2014. gadu. Lidostas Rīga iepirkšanās zonas operatora ATU Duty Free ģenerāldirektors Ersans Arkans (Ersan Arcan) informē, ka pērn lielākos pirkumus veikuši skandināvi, briti un krievu tautības klienti. «Neatņemama preču klāsta sastāvdaļa ir vietējo ražotāju produkcija, jo tas īpaši interesē lidostas Rīga viesus. Salīdzinājumā ar 2015. gadu 2016. gadā vietējo piegādātāju skaits ir palielināts – no astoņiem piegādātājiem 2015.gadā līdz 13 šogad. ATU Duty Free izskata iespējas paplašināt vietējo ražotāju produkcijas klāstu,» saka E. Arkans. 6 darbības gados ATU Duty Free ir izveidojis sadarbību ar vairākiem Latvijas zīmoliem, piemēram, Stenders, Laima, Pure Chocolate, Brīvais Vilnis, Lāči, Skrīveru saldumi, Abavas Vīni, Valmiermuiža, Selga, Madara Cosmetics. Šobrīd notiek pārrunas ar šprotu ražotāju Gamma-A un vairākiem suvenīru piegādātājiem.

No 75 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 12 Latvijas uzņēmumi, kas piedalīsies SEB bankas īstenotās Uzņēmumu izaugsmes programmas pirmajā ciklā. Tās mērķis ir sagatavot uzņēmumus straujai biznesa izaugsmei caur digitālajām tehnoloģijām un inovācijām.

Izaugsmes programmā piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm, dažādiem reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu.

Tukuma uzņēmums Pure Chocolate pārstāv pārtikas ražošanas nozari, Centrālā laboratorija sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, Blue Bridge Technologies darbojas IT risinājumu jomā, bet New Black ir digitālā satura mārketinga aģentūra.

Limbažu novada uzņēmums Krogzeme nodarbojas ar bioloģisko upeņu audzēšanu, kompānija MINT print ražo personalizētus sporta apģērbus, Big Bad Bagels strādā sabiedriskās ēdināšanas jomā, savukārt Woltec ir Valmierā bāzēta būvkompānija, kas veic arī elektromontāžas, telekomunikāciju un citu komunikāciju izbūvi.

Vēsturiski ir iegājies, ja uzņēmējam ir nepieciešamība pēc naudas biznesa attīstībai, tas primāri vēršas pie savas bankas. Taču šodien finansējuma iespējas ir daudz plašākas, un ne velti citviet Eiropā un pasaulē banku izsniegtais finansējums pret alternatīvo finansētāju aizdevumu apjomiem uzņēmumiem ir liekams vienādos svaru kausos.

To ietekmē finansējuma pieejamības ātrums, regulatoru prasību izpilde un citi faktori, kas nosaka - kad piemērotāks ir banku un kad nebanku finansējums.

Izpratne par finansējuma piesaistes iespējām ārpus bankām lēnām, bet pieaug arī Latvijā. Arvien biežāk uzņēmumu vadītāji saprot, ka ir jāmāk labi orientēties arī banku finansējuma alternatīvās. Šāds alternatīvais finansējums sevī ietver, piemēram, obligāciju laidienus, ko ir izmantojuši tādi pašmāju uzņēmumi kā Storent, Elko Group, Eco Baltia, akciju pārdošanu biržā, kur kā piemēri minami Madara Cosmetics, Virši, Delfingroup, un alternatīvie aizdevumu sniedzēji, ko izmantojuši tādi uzņēmumi kā Pure Chocolate, Peruza, Gandrs un citi.

Pārtikas ražotājs Rāmkalni saņēmis Zelta medaļu Maskavā notiekošajā starptautiskajā pārtikas un dzērienu izstādē ProdExpo par produktu Sukāžu Asorti.

Rāmkalni izstādē piedalās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, piedaloties LIAA organizētajā nacionālajā stendā.

Rāmkalnu īpašnieks Viktors Grūtups stāsta, ka izstādes laikā tika nodibināti vairāki kontakti ar interesentiem no Krievijas un citām valstīm.

Rāmkalnu produktu grozā ir sukādes, pastilas, sīrupi un sulas, kā arī jaunumi - dabīgās limonādes un sukādes šokolādē. Tiek ražoti arī pelmeņi, saldējums, kūpinājumi, konditorejas un kulinārijas izstrādājumi.

ProdExpo ir lielākā Krievijas un Austrumeiropas pārtikas un dzērienu izstāde, kura Maskavā norisinās jau 23. Reizi. Izstāde norisinājās no š.g. 8.februāra līdz 12.februārim. Šogad izstāde izvietota vairāk nekā 100 000 kv. m ar apmēram 2 000 dalībniekiem no 65 valstīm.