Sākam! Jo naskāk piedāvā, jo vairāk nopērk 

Papīra leļļu zīmola Claudia (SIA Brangi) radītāja Agnese Fūrmane atgādina par papīra lellēm, ko daļa mūsdienu bērnu vairs nepazīst

Anda Asere, 2014. gada 06. oktobris plkst. 10:51

Viņa septembrī t/p Alfa apmeklētājus projekta Biznesa eskalators ietvaros iepazīstināja ar savām papīra lellēm. Vairums mūsdienu bērnu nemaz nezina, kas tās tādas. «Kad bērniem parāda, iedrošina un ļauj izpausties, viņi labprāt nāk un zīmē, pat bariņiem pēc skolas,» saka Agnese.

Papīra leļļu sortimentā ir deviņas lelles ar vārdiem, piemēram, Elīna, Liene, Klaudija u.c., un lelles var iegādāties arī bez vārda un nosaukt dāvanas saņēmēja vārdā. «Man pašai likās, ka populārāka būs vizuāli skaistākā lelle Liene, taču pērk visas. Puišu lelles izraisa mazāku interesi, bet nepiedāvāt vispār nebūtu pareizi. Arī vīrieši ģērbjas un arī zēniem ir interese izkrāsot tērpus, tā nav tikai meiteņu rotaļlieta,» stāsta Agnese.

Pelnījusi atdzimšanu

«Papīra lelles droši vien pazuda, kad varēja nopirkt bārbijas,» pieļauj Agnese. Viņas vīramāte papīra lelles zīmēja savai meitai un iepazīstināja ar tām arī Agneses meitu Klaudiju. «Pavērsiena punkts bija šī gada pavasarī, kad bijām aizbraukuši ciemos un Klaudija gribēja krāsot lelles. Vecmāmiņa izvilka lielo mapi un meitai joprojām patika spēlēties ar papīra lellēm, arī kaimiņu meitenēm bija interesanti. Sarīkojām leļļu krāsošanas pasākumu, bērni stundām zīmēja, un man radās sajūta, ka tā ir jauka rotaļlieta, kas nav pelnījusi, ka tiek aizmirsta,» viņa saka. Uzņēmēja piebilst, ka papīrs ir dabai draudzīgs materiāls un viņai šķiet pievilcīgs arī tāpēc, ka nav videi kaitīgs.

Pirmā papīra leļļu iepazīšanās ar citiem bērniem bija ģimenes tirdziņš Valdorfskolā, kur mācās Agneses meita. «Zināju, ka man patīk papīra lelles, bet gribēju zināt, ko par tām teiks to mērķauditorija. Bērniem patika un man radās pārliecība, ka lelles varētu interesēt arī citus mūsdienu bērnus. Septembris Alfā ir pirmais mēģinājums tirgoties,» viņa stāsta.

Jāstāsta par sevi

Agnese atzīst, ka liels izaicinājums bija piemirsta produkta popularizēšana. «Man pašai ir divi bērni un, ja vecmāmiņa nebūtu viņiem parādījusi papīra lelles, diez vai viņi zinātu, kas tās tādas ir. Es kārtējo reizi pārliecinājos, ka bērni ir atvērti radošām un interesantām lietām – līdzko viņiem tās ierāda, viņi ir gatavi sēdēt un stundu krāsot un griezt. Viņos ir spēlēšanās prieks,» viņa teic. Šajā laikā gan ir bijis arī kāds ne pārāk patīkams pārsteigums – kāda meitenīte krāsoja lelles, un Agnese stāstīja viņas mammai, ka lelles ir iespējams arī iegādāties, bet māmiņa norādījusi, ka meita taču telefonā var ģērbt lelles. «Es zināju, ka dzīvojam XXI gadsimtā un ir aplikācijas, kur var ģērbt lelles, bet man likās, ka vecāki mudina bērnus darboties radoši, nevis saka, ka to var darīt telefonā. Vecāki un intereses ir dažādi,» viņa secina.

Agnese stāsta, ka kādu dienu to vien darīja, kā uzrunāja cilvēkus un aicināja apskatīt savu produkciju, bet kādā citā dienā likās, ka tam nav jēgas. Tomēr viņa ievēroja sakritību, ka tad, ja uzrunā lielāku skaitu cilvēku, arī interese un pirkumu skaits ir lielāks. «Ir jāstāsta, jāliek sevi manīt, turklāt esmu sapratusi, ka jāpiedāvā visiem – lelles pērk arī vectētiņi un tēti. Jo aktīvāk piedāvā, jo vairāk nopērk,» saka Agnese.

Pirmā debija

«Mēnesis paskrējis tik ātri! Esmu gandarīta un priecīga par to, kas ir noticis. Šis ir pirmais iznāciens, kas deva iedvesmu un spēku turpināt,» secina Agnese. Piedaloties Biznesa eskalatorā, viņai bija mērķis parādīt papīra lelles pēc iespējas lielākam bērnu pulkam, pārliecināties, vai prece kādu interesē. Sākumā viņai šķita, ka t/p Alfa viņu pamanīs milzum daudz cilvēku un visi gribēs pirkt lelles. «Sapratu, ka mana piedāvātā produkcija nav plaša patēriņa prece, tā tomēr ir rotaļlieta, mīļa dāvana. Tagad par mums zina vairāk cilvēku un pēdējās nedēļās daudzi nāca uz Alfu pēc papīra lellēm, zinot, kas tās ir. Kopumā esmu ļoti apmierināta ar šo iespēju – te atrasties un pārdot savas lelles,» saka Agnese. Šajā mēnesī viņa pārliecinājās, ka ne tikai bērniem patīk lelles, bet arī katrā pieaugušā cilvēkā mīt bērns, kurš ik pa brīdim liek par sevi manīt.

Līdz septembrim Agnesei nebija pieredzes tirdzniecībā, taču šī mēneša laikā ar kaimiņu – Kokmaizīšu – palīdzību ir izveidojusies sadarbība ar vairākiem tirgotājiem un turpmāk Claudia papīra lelles būs nopērkamas arī Pienenē, Manilla, kā arī ziedot.lv kioskā. «Laiks rādīs, varbūt mēs sadarbosimies ar kādu grāmatnīcu. Vēl viss ir priekšā, ir sperti pirmie solīši,» viņa saka.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru