Start-up

Sākusies pieteikšanās konkursā Technology Fast 50 Central Europe

Monta Glumane, 24.05.2018

Pērn sarakstā tika ietverta arī Latvija un EazyOne - datu vizualizācijas un analītikas rīks eazyBI.

Foto: No uzņēmuma EazyOne arhīva

Jaunākais izdevums

Izsludināta pieteikšanās Deloitte reģionālajā konkursā «Technology Fast 50 Central Europe», kurš norisinās deviņpadsmito gadu un iekļauj vairāk nekā 15 Centrāleiropas valstis, tai skaitā arī Latviju, informē pasākuma organizatori.

Deloitte «Technology Fast 50 Central Europe» ir programma, kurā ierindojas 50 strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi, balstoties uz ieņēmumu procentuālo pieaugumu četru gadu periodā, un kura ietver visus saistītos nozares sektorus - sakarus, vides tehnoloģijas, fintech, aparatūru, plašsaziņas līdzekļus un izklaidi, programmatūru.

Konkurss iedalās 3 pamatkategorijās: Centrāleiropas Fast 50 - šajā kategorijā ierindojas uzņēmumi, kuri uzrāda vismaz 50 000 eiro ieņēmumus gadā ar strauju to pieaugumu pēdējos 4 gados, izstrādā vai ražo patentētas tehnoloģijas vai investē ievērojamu kapitālu pētniecībai un attīstībai.

Centrāleiropas uzlecošā zvaigzne – iekļauj «jaunās» kompānijas, kurām piemīt liels potenciāls, taču ir pārāk jaunas, lai izpildītu ieņēmumu kritērijus galvenajai Fast 50 kategorijai. Attiecīgi šiem uzņēmumiem ir jābūt eksistējošiem vismaz trīs gadus, pārsniedzot ieņēmumus 30 000 eiro apmērā gadā.

Centrāleiropas «Big 5» – šajā kategorijā ietilpst lieli, strauji augoši uzņēmumi, kas pēdējo četru gadu laikā ir sasnieguši ārkārtēju izaugsmi attiecībā uz uzņēmuma ienākumiem - 2017.gadā tiem jāpārsniedz 25 miljoni eiro apgrozījumu.

Nozīmīgi Latvijai ir tas, ka «Technology Fast 50 Central Europe» konkursā šogad ietilpst arī divi papildus apbalvojumi - Vislielākās inovācijas balva, kura atzīst uzņēmumus, kas izstrādā unikālu un novatorisku produktu vai sniedz pakalpojumus, kam ir revolucionāra ietekme uz tirgu, kā arī Sociālo inovāciju balva, kas atzīst uzņēmumus, kas veiksmīgi sasaista digitālos produktus vai pakalpojumus ar pozitīvu ietekmi uz sabiedrību un/vai vidi. Šie divi apbalvojumi galvenokārt vērtē ietekmi – nevis apgrozījuma potenciālu.

Visiem programmā iesaistītajiem uzņēmumiem, kas atbilst programmas kritērijiem - ne tikai tiem, kas veido Fast 50, ir arī iespēja tikt atzītiem Deloitte Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas (EMEA) Fast 500 rangā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Deloitte uzsāk sadarbību ar trim Latvijas jaunuzņēmumiem

Anda Asere, 15.05.2018

«Notakey» līdzīpašnieks Gints Kiršteins, «Deloitte» finanšu

pakalpojumu nozares konsultāciju vadītājs Jānis Kauliņš, «Blockvis»

vadītājs Anatolijs Ressins un «Graphdo» īpašnieks Dmitrijs Ozernovs

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsultāciju kompānija Deloitte uzsākusi sadarbību ar trim Latvijas jaunuzņēmumiem Graphdo, Notakey un Blockvis

Pasaule ir pārmaiņu pagrieziena punktā, tehnoloģijas un dati maina gan sabiedrību, gan profesijas. Meklējot inovatīvus risinājumus savām būtiskajām šī brīža biznesa problēmām, veido inkubatorus un ārējas partnerības, lai uzsāktu savu darbību jaunā līmenī. Apzinoties, ka vairs nav efektīvi paļauties tikai uz iekšējiem resursiem jauninājumu ieviešanā, uzņēmumi sāk raudzīties uz jaunuzņēmumiem kā ideju un risinājumu avotiem.

«Jaunuzņēmumi attīsta savas idejas un būvē risinājumus, skatoties nākotnē. Finanšu pakalpojumu nozarē tā jau ir pienākusi. No vienas puses, mūsu sadarbības pamatā ir mūsu globālā tīkla priekšrocības, kas jauniem uzņēmumiem ļauj paplašināt eksporta iespējas. No otras puses, jaunuzņēmumi piedāvā tehnoloģijās balstītus inovatīvus instrumentus, kas ļauj atbildēt uz vissarežģītākajiem klientu jautājumiem. Mūsu uzkrātā pieredze ļauj palīdzēt jauniem uzņēmumiem ar komercializācijas stratēģiju. Šīs sadarbības rezultātā ieguvēji ir gan jaunuzņēmumi, gan mūsu klienti,» norāda Jānis Kauliņš, «Deloitte» finanšu pakalpojumu nozares konsultāciju vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par konsultāciju un audita kompānijas Deloitte Baltijas vadošo partneri no 2021. gada 1. jūnija iecelta Kristīne Jarve, informē uzņēmumā.

K.Jarve pievienojās Deloitte Baltijas komandai 2015. gadā kā nodokļu partnere, 2017. gadā viņa tika iecelta par vadošo partneri nodokļu, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomā, savukārt 2018. gadā kļuva par Deloitte Igaunijas un 2020. gadā par Deloitte Lietuvas valsts vadītāju. Līdz ar vadošās partneres lomu, K.Jarve kļūst arī par Deloitte Latvijas valsts vadītāju.

"Es esmu pagodināta, ka esmu izvēlēta šai lomai. Tā ir liela privilēģija būt daļai no organizācijas, kas sniedz nozīmīgu ietekmi, nodrošinot augstas kvalitātes pakalpojumus, piedāvājot inovatīvus risinājumus klientiem un attīstot mūsu organizācijas talantus par nākotnes līderiem. Kā jaunā Deloitte Baltijas vadītāja es koncentrēšos uz sadarbības veicināšanu un vadības komandas darbu, lai nodrošinātu, ka mūsu zīmols joprojām tiek atpazīts un saistīts ar inovatīviem pakalpojumiem, tehnoloģiski progresīviem piedāvājumiem un kvalitāti. Iespējas Baltijā ir lielas, un, lai tās izmantotu, ir jāuzlabo mūsu spēja ātrāk integrēt inovācijas klientu vajadzību īstenošanā, jāturpina pārveidoties un attīstīties līdzi laikam," piebilst K.Jarve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Deloitte Latvia izmaiņas konsultāciju un juridisko pakalpojumu jomā

Anda Asere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties finanšu gadam, «Deloitte Latvia» paziņo par izmaiņām konsultāciju un juridisko pakalpojumu jomā.

Zvērināts advokāts Māris Liguts, kurš pirms diviem gadiem pievienojās «Deloitte», kļuvis par vietējo partneri zvērinātu advokātu birojā «Deloitte Legal» Latvijā. Viņam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze jurisprudencē – gan Latvijas zvērinātu advokātu birojos, gan arī vadot Juridisko departamentu «Danske Bank» filiālē Latvijā.

M. Ligutam ir maģistra grāds Starptautiskajās un Eiropas Savienības tiesībās, ko viņš ir ieguvis Rīga Juridiskajā Augstskolā, kā arī Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds tiesību zinātnēs. «Mēs, saprotot klienta komercdarbības specifiku un izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, turpināsim piedāvāt klientiem inovatīvus risinājumus to komercdarbības sekmīgai attīstībai Latvijā un ārpus tās robežām. Es lepojos ar savu advokātu un juristu komandu, kuru pieredzei, zināšanām un prasmēm ir būtiska loma sekmīgai biroja attīstībai un izaugsmei,» norāda M. Liguts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pētījums: Latvijā bankās netiek pievērsta pietiekama uzmanība digitālo tehnoloģiju attīstībai

Dienas Bizness, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku nozare ir uz nozīmīgu pārmaiņu sliekšņa, kuru kā galvenais virzītājs ir uzskatāms normatīvais, vides un tehnoloģiju spiediens, liecina Deloitte pētījums, kurā piedalījās 238 bankas un 10 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi (FinTechs) no 38 valstīm.

Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas (EMEA) finanšu nozare ir nozīmīgu izaicinājumu priekšā – to pamatā ir pārmaiņas klientu paradumos un vēlmēs, kā arī izmaiņas banku tirgus apstākļos, kad digitālās kompetences spēlē izšķirošu lomu konkurences cīņā. Nenoliedzami, būtisko lomu digitālo tehnoloģiju attīstībā spēlē regulas. Piemēram, ES pārskatīto Maksājumu Pakalpojumu Direktīva (PSD2) veicinās barjeru nojaukšanu starp valstu tirgiem un ļaus ienākt jauniem tirgus dalībniekiem ar spēcīgākam digitālajām kompetencēm.

«Deloitte pētījuma ietvaros, tika nodalīti: a) patiesie līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un izmantošanā b) bankas, kas cieši seko digitālo tehnoloģiju tendencēm, c) bankas, kas ievieš digitālās tehnoloģijas un attīsta kompetences šajā jomā, kā arī d) bankas, kas vēl tikai atrodas digitālo tehnoloģiju ieviešanas un digitālo kompetenču attīstības pirmsākumos. Līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un ieviešanā ir tās bankas, kas, pirmkārt, nodrošina saviem klientiem plašu pieejamo digitālo iespēju klāstu (piemēram, personīgā budžeta plānošanu un apdrošināšanas pakalpojumus), otrkārt, atbilst vai pārsniedz klientu vēlmes konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū un, treškārt, nodrošina modernu un intuitīvu mobilās lietotnes lietotāja pieredzi (UX).» skaidro Antons Ponomarjovs, Deloitte Latvia biznesa konsultāciju menedžeris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

No sadarbības iegūst abas puses

Anda Asere, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē arvien biežāk manāmi sadarbības piemēri starp jaunuzņēmumiem un lielajām kompānijām, tie rūpīgas sagatavošanās rezultātā abām pusēm var sniegt ieguvumus.

Ar jaunuzņēmumiem sadarbojas arī konsultāciju kompānija Deloitte Latvia, kas grāmatvedības ārpakalpojumu jomā veiksmīgi strādā ar jaunuzņēmumu CakeHR, kas izstrādājis personālvadības programmatūru. «Strauji mainīgais tirgus, produkti un pakalpojumi, ko piedāvā jaunuzņēmumi, lielajiem spēlētājiem liek aizdomāties. Viņu biznesa modelis ir gadiem ilgi pārbaudīts un nostiprinājies praksē, tādēļ nav viegli uzņemties ko jaunu un riskantu. Lieliem uzņēmumiem ir raksturīgs, ka tie uzņemas aprēķinātu risku un to darba temps ir salīdzinoši lēns. Savukārt jaunuzņēmumi pasaulē sāk ieņemt līderpozīcijas gandrīz ikvienā nozarē. Pateicoties ātrajai prototipēšanai un vēlmei uzņemties risku, tie spēj radīt inovatīvus risinājumus. Jaunuzņēmumi strādā mazākās komandās vienlīmeņa hierarhijā, ir gatavi mainīt pastāvošo biznesa modeli un labāk spēj reaģēt uz tirgus prasībām. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc sadarbība starp lielajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem ir kļuvusi par nepieciešamību,» norāda Roberts Šlegelmilhs, Deloitte Latvia grāmatvedības risinājumu vadītājs. Viņa skatījumā, abu pušu sadarbības mērķis ir radīt produktīvu vidi, kurā tiek saīsināts inovāciju ieviešanas laiks un notiek efektīvāka tehnoloģiju izmantošana. Sadarbība palīdzot esošajiem tirgus spēlētājiem iekļūt jaunos tirgos, bet jaunuzņēmumiem attīstīt šos produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi augsti novērtēti Centrāleiropā

DB, 16.10.2018

Booking Group vadītāji - Alens Baibekovs (no kreisās) un direktors Igors Demčakovs

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsultāciju kompānija Deloitte programmā Technology Fast 50 Central Europe apkopoja straujāk augošos Centrāleiropas tehnoloģiju uzņēmumus, trīs apbalvojumus saņēma uzņēmumi no Latvijas.

Uzņēmumi tiek vērtēti pēc ieņēmumu procentuālā pieauguma četru gadu periodā, turklāt konkurence ir sīva – šogad pārstāvētas 10 Centrāleiropas valstis. Programma ietver visus tehnoloģiju nozares sektorus - sakarus, vides tehnoloģijas, fintech, aparatūru, plašsaziņas līdzekļus un izklaidi, kā arī programmatūru.

«Pievienošanās Deloitte Technology Fast 50 Central Europe laureātu lokam ir liels solis jaunu, dinamisku uzņēmumu attīstībā. Atzinība šajā konkursā palīdz uzņēmumiem gūt plašāku atpazīstamību nacionālā un starptautiskā līmenī, kā arī sniedz arvien jaunas izaugsmes iespējas,» saka Polina Nazarova, Deloitte Latvia biznesa attīstības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Draugiem Group" uzņēmums "Printful" ierindots "Deloitte Technology Fast 500" uzņēmumu topa 254.vietā.

"Deloitte" uzņēmumu tops apkopo 500 visstraujāk augošos privātos un valsts uzņēmumus Ziemeļamerikā, kuri darbojas tehnoloģiju, mediju, telekomunikāciju, dabaszinātņu un energotehnoloģiju jomās.

"Technology Fast 500" balvas saņēmēji tiek izvēlēti, balstoties uz uzņēmuma apgrozījuma procentuālo pieaugumu no 2016. gada līdz 2019. gadam. Šajā periodā "Printful Inc." apgrozījums pieauga par 441%.

"Printful" izpilddirektors Dāvis Siksnāns uzskata, ka uzņēmuma panākumu atslēga meklējama tehniskajos risinājumos, ko "Printful" sniedz e-komercijas veikalu īpašniekiem. Pateicoties "Printful" modelim - apdruka pēc pieprasījuma - klienti var izveidot interneta veikalu bez vai ar ļoti mazām sākotnējām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līdzšinējais Deloitte partneris Roberts Stuģis pievienojas Callidus Capital

Zane Atlāce - Bistere, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Deloitte partneris Roberts Stuģis ir pievienojies korporatīvo finanšu un investīciju uzņēmumam Callidus Capital, kļūstot par tā partneri un valdes locekli.

«Pēc kapitāla piesaistes un konsultāciju atbalsta tādiem Latvijā strauji augošiem uzņēmumiem kā INDEXO un KOOL, kā arī virknes būtisku darījumu noslēgšanas, Callidus šobrīd raugās uz jauniem, ambicioziem biznesa projektiem un tāpēc augstu novērtējam Roberta pievienošanos mūsu vadības komandai. Šī ir mērķtiecīga izaugsme, kurai sekos mūsu aktīvas rīcības pieteikums jaunos tirgos un jaunos darījumos,» saka Valdis Siksnis, Callidus Capital partneris un dibinātājs.

Laikā no 2011. gada R. Stuģis ir bijis Deloitte Centrāleiropas revīzijas un konsultāciju partneris un viens no Deloitte Baltijas reģiona vadītājiem. Pirms tam R. Stuģis bija Parex bankas valdes loceklis un finanšu vadītājs, bet savas profesionālās gaitas uzsāka Arthur Andersen Rīgas un Londonas birojos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

Pēc Deloitte iniciatīvas Latvijā nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

Deloitte SheXo klubs pasaulē darbojas jau kopš 2011. gada un šobrīd apvieno 10 Centrāleiropas valstu sievietes, kas strādā vadošās pozīcijās gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Arī Latvijā šim klubam šobrīd jau pievienojušās vairāk nekā 40 zinošas, mērķtiecīgas un spēcīgas sievietes- līderes, lai dalītos gan ar savu pieredzi, gan iedvesmotos un mudinātu arī citas sievietes jauniem panākumiem, uzdrošinoties sasniegt visambiciozākos karjeras mērķus.

«Mūsu mērķis ir veicināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumā, darbojoties mentoringa lomā un palīdzot ar idejām, lai arvien vairāk sieviešu varētu sasniegt valdes pozīciju. Lietuvā SheXo klubā mums jau ir 60 biedri, no tiem divi ir vīrieši, kas vēlas labāk izprast, kādā veidā radīt līdzsvaru savu uzņēmumu valdē. Līdz ar to nav tā, ka šajā klubā mēs neielaižam vīriešus- mēs veltām uzmanību jebkam, kas palīdz sievietēm attīstīt karjeru,» SheXo kluba Latvijā atklāšanā sacīja Deloitte Latvia partnere Kristīne Jarve. Viņa piebilda, ka šajā klubā ir ieinteresēta gan pragmātisku, gan emocionālu apsvērumu dēļ. «Pētījumi apliecina, ka uzņēmumi, kuru valdē ir vismaz 30% sieviešu, ir inovatīvāki, ar labāku reputāciju un mazāku kadru mainību. Savukārt personīgi kā divu meitu mammai man ir svarīgi, lai tad, kad viņas veidos savu karjeru, viņām vairs nav jāsaskaras ar stereotipiem par sieviešu un vīriešu profesijām un to, ko sieviete var vai nevar darīt un sasniegt,» piebilda K. Jarve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā uzņēmumu valdēs teju divreiz vairāk sieviešu nekā vidēji pasaulē

Anda Asere, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē tikai 16,9% valdes locekļu un 5,3% valdes priekšsēdētāju ir sievietes

Par to liecina jaunākais "Deloitte" globālais pētījums "Sieviete uzņēmuma vadībā", kas apskata, kā 66 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdē.

Pēdējos gados situācija ir nedaudz uzlabojusies un sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos kāpis par 1,9 procentpunktiem kopš iepriekšējā pētījuma 2017. gadā, tomēr joprojām tas saglabājas neliels.

"Ja globālie rādījumi turpinās līdzšinējo izaugsmes tempu, sieviešu īpatsvaram kāpjoties vidēji par vienu līdz diviem procentpunktiem gadā, mums var nākties gaidīt pat 30 gadus, līdz globālā līmenī tiktu sasniegts dzimumu līdzsvars uzņēmumu valdēs," norāda Kristīne Jarve, "Deloitte" Baltijas partnere un "SheXO" kustības līdere Latvijā. Viņa uzskata, ka šī brīža statistika norāda uz nepieciešamību pieņemt lēmumus un uzsākt aktīvu rīcību dzimumu paritātes veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas topa klubiem divu miljardu eiro zaudējumi koronavīrusa dēļ

LETA/AFP, 26.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar finanšu eksperta "Deloitte" prognozēm 20 Eiropas visvairāk pelnošajiem futbola klubiem koronavīrusa pandēmija varētu izmaksāt vairāk nekā divus miljardus eiro.

"Deloitte" jaunākais ziņojums liecina, ka 20 analizēto klubu ieņēmumi slēgto stadionu un iztrūkstošo televīzijas naudu dēļ 2019./2020.gada sezonā samazinājušies par 1,1 miljardu eiro.

Daļa no šiem ieņēmumiem tiks atgūti 2020./21.gada sezonā. Finanšu gads lielākajā daļā klubu beidzas 30.jūnijā, un tas nozīmē, ka kādi naudas ienākumi un ienākumi no televīzijas apraides vietējās līgās un Eiropas sacensībās vēl nav iekļauti šīs sezonas skaitļos.

Tomēr pašreizējā vīrusa ietekme 2020/2021.gada sezonā radīs vēl lielāku iespaidu uz klubu finansēm ar līdz šim visā kontinentā slēgtiem stadioniem un bez pazīmēm, ka Covid-19 ierobežojumi tiktu mazināti.

Pat spēlēm ritot aiz slēgtām durvīm, raidorganizācijām ir kompensētas sākotnējā spēļu grafika izmaiņas un tukšo stadionu radītās atmosfēras trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties Deloitte grupas finanšu gadam, notikušas izmaiņas «Deloitte Latvia» vadībā – par audita partneri kļuvusi zvērināta revidente Inguna Staša, informē uzņēmumā.

I. Staša ir zvērināta revidente ar vairāk nekā 15 gadu ilgu pieredzi sniedzot pakalpojumus privātā un publiskā sektora uzņēmumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. Darba gaitā īpaša specializācija ir lielu un komplicētu revīzijas projektu vadīšanā, nodrošinot finanšu pārskatu atbilstību Latvijas Republikas likumdošanas prasībām un Starptautiskajiem Finanšu Pārskatu Standartiem.

Plānots, ka vadības izmaiņas veicinās straujāku uzņēmuma izaugsmi un veiksmīgāku vairāk nekā 50 profesionāļu lielas revīzijas komandas attīstību. «Saprotot ikviena klienta komercdarbības specifiku un izmantojot individuālu pieeju un mūsdienu tehnoloģijas, turpināsim piedāvāt klientiem inovatīvus risinājumus sekmīgai finanšu kontrolei un pārvaldībai» par arvien augošu pakalpojumu kvalitāti komentē I. Staša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Sadarbība ar jaunuzņēmumiem – pragmatisks biznesa lēmums

Anda Asere, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadiem ilgi darot vienu un to pašu, ir grūti radīt ko jaunu, tāpēc mūsdienu konkurences apstākļos lielo kompāniju sadarbība ar jaunuzņēmumiem kļūst izšķirīgi svarīga.

Tāds secinājums izdarāms pēc Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 diskusijas Digitalizācija. Lielo uzņēmumu un jaunuzņēmumu sadarbība. «Inovācijas ir atvērta ekosistēma, un gan lielākiem, gan mazākiem uzņēmumiem ir savas priekšrocības, un sadarbībā attīstība notiek daudz ātrāk,» saka Kristaps Banga, Accenture Inovāciju vadītājs.

Pasaulē valda konkurence, un, tā kā arī vietējā tirgū SEB banka nav vienīgā banka, šī organizācija vienmēr ir gribējusi atšķirties. To var darīt iekšienē, mācoties jaunas lietas vai skatoties pasaules pieredzē. «Bieži vien pamanām, ka tieši maziem uzņēmumiem un finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem tas izdodas ātrāk, globālāk, ar citu vērienu. Tas, ka kāds cits kaut ko dara ātrāk vai efektīvāk, bija pirmais impulss, kāpēc mēs vispār sākam skatīties tajā virzienā un meklēt sadarbības iespējas,» teic Kārlis Karolis, SEB bankas Inovāciju vadītājs. Swedbank Komunikācijas vadītājs un finanšu tehnoloģiju akseleratora programmas iniciators Māris Plūme norāda, ka bankas allaž ir bijušas inovāciju priekšējās līnijās, bet līdz šim tās pārsvarā bijušas salīdzinoši slēgtā vidē. Tomēr arī finanšu sektoru ir sasniedzis lielākas atvērtības vilnis un izpratne par sadarbības spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2017. gada pavasara nelielā pieauguma, investoru uzticamības (confidence) līmenis Centrāleiropā pēdējo sešu mēnešu laikā ir strauji palielinājies līdz 130, kas ir augstākais līmenis triju gadu laikā, liecina Deloitte Centrāleiropas (CE) finanšu investoru (private equity) noskaņojuma barometrs.

Šī aptauja seko līdzi Centrālās Eiropas investīciju kopienas mainīgajam noskaņojumam ik pēc sešiem mēnešiem kopš 2003. gada. Tas aptver 10 valstis, ieskaitot Baltijas valstis.

. «Ko tas nozīmē investoru kopienai? Mēs varētu sagaidīt vairāk darījumu, paaugstinātu darījumu cenu līmeni, un, protams, palielinātu konkurenci darījumos », norāda Valters Tučs, Deloitte Latvia Finanšu konsultāciju nodaļas direktors.

Galvenie faktori, kas veicinājuši šādu optimismu, ir:

1) Stabila un strauji augoša ekonomika jau sen ir bijis pamats investoru uzticībai, un vairāk nekā ceturtdaļa respondentu (26%) sagaida ekonomiskā klimata uzlabošanos nākamajos mēnešos – un tas ir trīsreiz vairāk respondentu kā pirms gada

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Augstsprieguma tīkls kļūst par Conexus Baltic Grid akcionāru

Armanda Vilcāne, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkls (AST) noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid.

Par to 19.decembrī preses konferencē paziņoja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā AST īpašo pieredzi enerģijas pārvades aktīvu pārvaldībā un infrastruktūras ekspluatācijā.

Ziņa papildināta no 5. rindkopas

AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks norādīja, ka, ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, amatu varētu pamest līdzšinējais Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Darījuma summa joprojām netiek atklāta.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka saskaņā ar valdības lēmumu AST ir noslēdzis darījumu ar Uniper par tam piederošo 18,31% akciju iegādi Conexus. AST un Uniper darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas kompānija Deeper ir viena no desmit straujāk augošajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā, liecina Deloitte veidotais pārskats Technology Fast 500 Europe, Middle East & Africa

Deeper ierindojas šī saraksta 8. vietā un kompānijas izaugsme četru gadu laikā bijusi 7048%. Savukārt Centrāleiropas straujāk augošo tehnoloģiju kompāniju sarakstā Lietuvas uzņēmums ieņem 2. vietu.

Deeper līdzdibinātājs Aurelijs Ļubins (Aurelijus Liubinas) lepojas, ka pirmo reizi kāda kompānija no Baltijas ir iekļuvusi šajā sarakstā. «Ir lieliski saņemt atzinību no globālām autoritātēm kā Deloitte un zināt, ka mūsu centieni kļūt par globāli nozīmīgu patērētāju elektronikas kompāniju kļūst par realitāti,» viņš teic.

DB jau rakstīja, ka Lietuvā ražotās makšķerēšanas viedierīces Deeper lieto vairāk nekā 50 valstīs. Ideja par viedo ierīci makšķerniekiem, kas ļautu redzēt zem ūdens, pirms pieciem gadiem radās A. Ļubinam un Rolandam Sereikam (Rolandas Sereika). Viņi ar draugiem pirms vairākiem gadiem bija makšķerēšanas ceļojumā Baltijas jūrā. Viņiem bija laivas ar dārgu hidrolokatoru, taču puiši to nemācēja lietot, kā rezultātā nedēļas laikā noķēra vien dažas zivis un piedevām vairākkārt apmaldījās jūrā. Atgriežoties viņiem radās ideja par ierīci, kas varētu palīdzēt makšķerniekiem nenonākt šādās situācijās. Komandai bija vajadzīgi aptuveni divi gadi, lai attīstītu produktu. Līdz šim ieguldīto investīciju apjomu R. Sereika neatklāj, bet tas sasniedz «sešas nulles».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par jaunu mājokli jāšķiras no summas gandrīz deviņu gadu algas apmērā

Lelde Petrāne, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegādātos jaunu, aptuveni 70 kvadrātmetru lielu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza līdzekļi vidējās darba algas apmērā 8,9 gadu ilgā periodā, liecina jaunākais "Deloitte" veiktais nekustamā īpašuma tirgus pētījums par 2019.gadu.

Vēl ilgāks laika periods būtu nepieciešams vien Čehijas (11,4 gadi), Serbijas (11,3), Austrijas (10) un Slovākijas (9,9) iedzīvotājiem, savukārt Portugālē ikgadējo algu nāktos krāt vien četrus gadus.

Vidējā jaunu dzīvokļu cena Latvijā 2019. gadā kritusies par 5,4%, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā veidojot 1 646 eiro par kvadrātmetru. Neliels cenu kritums (1,2%) novērojams arī Īrijā, savukārt ievērojamākais kritums reģistrēts Serbijā, kur vidējā jauna mājokļa cena no 2018. līdz 2019. gadam kritusies par 7,4%. Pārējās pētītajās valstīs nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas, sākot no 0,1% Itālijā līdz pat 12,9% Luksemburgā.

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Visaugstākā vidējā jauna dzīvokļa cena 2019. gadā fiksēta Luksemburgā, sasniedzot 7 145 eiro par kvadrātmetru, un arī par ikmēneša īri visdārgāk maksā tieši Luksemburgā – vidēji 3 071 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot pilsētu, nevis valstu, kopējos rādītājus, visaugstākās dzīvokļu cenas (12 863 eiro par kvadrātmetru) novērotas Parīzē, kas vienīgā pārsniedza 10 000 eiro robežu. Savukārt lētākie jaunie dzīvokļi pieejami Bulgārijā (550 eiro par kvadrātmetru) un Bosnijā un Hercegovinā (849 eiro par kvadrātmetru).

Kaut gan ierasti augstākās mājokļa cenas novērojamas tieši galvaspilsētās, Latvijas kontekstā Jūrmala atzīta par jaunu dzīvokļu cenu ziņā dārgāko pilsētu ar vidējo cenu 2 265 eiro par kvadrātmetru, kamēr Rīgā šī cena ir 1 690 eiro.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni 

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

Krasākās atšķirības vērojamas Lisabonā, kur mājokļa cenas galvaspilsētā par 336% pārsniedza vidējās mājokļu cenas valstī.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2019. gadā saglabāja pozitīvu attīstības tendenci – 2019. gada laikā Latvijā pārdoti 21 205 dzīvokļi, no tiem 9 840 Rīgā, kas ir par attiecīgi 2,6% un 6,8% vairāk nekā 2018. gadā.

Latvija ierindojas starp valstīm ar zemu hipotekāro parādsaistību attiecību pret mājsaimniecības ienākumiem (23,2%) – vēl mazāka proporcija parādsaistību ir vien Ungārijai (18,1%) un Bulgārijai (15,1%), kamēr vislielākie rādītāji vērojami Nīderlandē (187,6%).

Vien piecās valstīs – Latvijā, Bulgārijā, Portugālē, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā 2019. gada laikā pabeigta mazāk nekā divu dzīvokļu būvniecība uz katriem 1 000 iedzīvotājiem. Savukārt vislielākais pabeigto būvju skaits uz 1 000 iedzīvotājiem novērots Luksemburgā (11,65), Francijā (6,7) un Norvēģijā (5,66).

"Pašreizējā krīze atšķiras no 2008.-2010. gadā piedzīvotās – bankas un attīstītāji ir daudz labākā finansiālā stāvoklī nekā iepriekš, tādēļ tik būtisks kritums būvniecības nozarē un nekustamo īpašumu tirgū nav gaidāms. Protams, vīrusa ietekme uz nozari dažādās valstīs ir atšķirīga, piemēram, kamēr Francijā 90% būvlaukumu darbi tika ierobežoti, Čehijas būvniekiem nācās vien ievērot papildu higiēnas prasības. Paredzu, ka 2020. gadā darījumu apjoms būs mazāks nekā ierasts, tomēr krīzes sekas nebūs tik sāpīgas un ilgstošas, kā pirms desmit gadiem piedzīvotās,” uzskata Valters Tučs, "Deloitte Latvia" korporatīvo finanšu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 2017.gada 19.decembra sēdē pieņēma lēmumu, ka valsts iegādāsies arī no SIA «ITERA Latvija» tai piederošās Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora 16,05% akcijas. Saskaņā ar šo lēmumu Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šodien ir noslēdzis darījumu ar SIA «ITERA Latvija» par tam piederošo 16,05% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā «Conexus Baltic Grid» (Conexus).

AST un SIA «ITERA Latvija» darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Tādējādi Latvijas valstij kopumā piederēs Conexus 34,36% akciju.

Balstoties uz atbildīgo institūciju un piesaistīto neatkarīgo konsultantu veikto vērtējumu un atzinumiem, valdība ir secinājusi, ka Conexus akciju iegāde ir svarīgs valsts enerģētiskās neatkarības un drošības jautājums. Vienlaikus, iegādājoties Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora akcijas, valsts mērķis ir turpināt virzību uz Baltijas valstu un Somijas reģionālā gāzes tirgus izveidošanu līdz 2020. gadam.

Valdības definēto mērķi pilnībā būs iespējams sasniegt, nodrošinot arī attiecīgas infrastruktūras attīstību (Igaunijas-Somijas starpsavienojumu - Balticconnector un Lietuvas-Polijas starpsavienojumu - GIPL), sasniedzot augstu tirgus efektivitāti un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī nodrošinot dabasgāzes cenu izlīdzināšanos ar centrālo Eiropu. Vienlaikus Conexus akciju iegāde ir Latvijas valstij ekonomiski izdevīgs darījums, balstoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstoši starptautiski atzītām novērtējuma metodēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EazyBI programmatūra palīdz izvērtēt uzņēmuma darbinieku efektivitāti un to lieto visā pasaulē

Tipiskākais eazyBI pielietojums ir analizēt komandas darba efektivitāti. Piemēram, ja projektā ir daudz dažādu darbu, šis rīks palīdz saprast, cik daudz laika tiek veltīts katram no tiem, kādā statusā tie ir, cik daudz laika pavada testēšanā vai saskaņošanā, kas bremzē pabeigšanu u.tml. Ja projektos tiek sniegts kāds atbalsts, var analizēt, kas ir tipiskākās problēmas, kuras situācijas tiek risinātas pārāk ilgi un neatbilst saskaņotajam servisa līgumam. Tāpat var veikt laika uzskaiti dažādiem darbiem, analizēt kopējo ieguldīto laiku, darbinieku darba stundu izmaksas.

«Galvenais ieguvumus ir kopsavilkumi, atskaites un grafiki, galalietotāji var veikt dziļāku izpēti. Tas ļauj labāk saprast, cik viņi ir efektīvi,» saka Raimonds Simanovskis, eazyBI (SIA EazyOne) īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auditorfirma Deloitte Lietuva, kuras vadītājs ir Sauļus Bakas, maksās bankrotējušajai Lietuvas bankai Ūkio bankas trīs miljonu eiro kompensāciju par neprecīzi veiktu auditu 2011. gadā. To paredz Deloitte Lietuva un Ūkio bankas panāktais mierizlīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāka neskaidrība par ekonomikas virzienu savu nospiedumu atstājusi arī uz mākslas tirgu.

Šā gada pirmajā pusē ar populārāko izsoļu namu Christie’s, Sotheby’s un Phillips starpniecību pārdoti mākslas darbi 5,55 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir par 20,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Deloitte apkopotie dati. Sevišķi krasi bremzējis pieprasījums Ķīnas un pārējās Āzijas mākslas tirgū – par 53%. Secināts, ka arī mākslas tirgus nav pasargāts ne no tirdzniecības kariem, ne, piemēram, Brexit sāgas pavērsieniem. Šī tirgus dalībnieki vēl norādījuši, ka tos dažkārt satrauc arī caurspīdības trūkums un spekulantu klātbūtne.

Kopumā aptuveni četras piektdaļas no Deloitte aptaujātajiem kolekcionāriem pauduši, ka gribētu, lai līdzekļu pārvaldnieki savu pakalpojumu klāstu papildinātu ar kādu produktu, kas ļautu gūt labumu no mākslas tirgus un kolekcionējamo priekšmetu tirgus izaugsmes. Šajā pašā laikā – šobrīd vien 29% – mākslas tirgus eksperti sagaida, ka nākamo sešu mēnešu laikā tas atradīsies uz izaugsmes taciņas. Vēl šā gada maijā tas esot bijis 51%. Kopumā ArtTactic Risk Barometer apkopotie dati norāda, ka kolekcionāri risku šajā tirgū 10 ballu skalā novērtējuši ar 7, kas ir virs 10 gadu vidējā rādītāja, kurš atrodas pie 6,4.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstību mazumtirdzniecības nozarē, tiek prognozēts, ka nākamo septiņu gadu laikā pašapkalpošanās bizness piedzīvos divkāršu izaugsmi.

To DB organizētajā konferencē Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā norāda SIA StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors Darius Lapienis (Darius Lapienis). Viņš uzsver, ka e-komercija pandēmijas laikā pasaulē piedzīvojusi aptuveni 50% lielu pieaugumu, Baltijā – pat vēl vairāk, ievērojami palielinājies arī to cilvēku skaits, kuri labprātāk tirdzniecības vietās izmanto pašapkalpošanās iespējas. Būtisks tehnoloģiskais lēciens vērojams arī tirdzniecības analītikas jomā.

Ieguvums visiem

Liela daļa pircēju jau šobrīd labprāt veikalos izvēlas pašapkalpošanās kases, tiek prognozēts, ka šādu cilvēku skaits katru gadu palielināsies par aptuveni 10 līdz 13%, teic D. Lapienis. “Arī StrongPoint veiktais pētījums Latvijā apliecina – šis pirkumu apmaksas veids kļuvis par daļu no mūsu sabiedrības ikdienas. Aptaujājot 1000 respondentu, noskaidrots, ka jau pašlaik 60% cilvēku pašapkalpošanās iespējas izmanto bieži vai vienmēr. Pieprasījuma pieauguma ietekmē attīstās arī tehnoloģijas. Datora redzes funkcija pašapkalpošanās kases kā norēķinu veidu padara drošāku no tirgotāju un ērtāku no pircēju skatupunkta. Tā ir viena no novitātēm, kas pašlaik pieejama gan pasaulē, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, un drīzumā varētu tikt ieviesta arī Latvijas tirgū. Ar datora redzes palīdzību iespējams preci atpazīt bez svītru koda, tas nozīmē, ka pircējam vairs nebūs nepieciešams iedziļināties sarežģītās izvēlnēs, mēģinot saprast, tieši kuru preci viņš ir izvēlējies. Savukārt no pārdevēju aspekta tas nozīmē, ka vizuāli līdzīgas preces vairs nevarēs tikt sajauktas un dārgākas preces nebūs iespējams iegādāties par zemāku cenu. Šis risinājums palīdzēs izvairīties arī no apzinātas krāpšanas. Reāls piemērs – kāds pircējs veikalā uz svariem bija uzlicis dārgu alkohola pudeli, bet atzīmējis, ka tie ir kartupeļi. Ar datora redzes funkciju šāda krāpniecība nebūs iespējama,” pauž D. Lapienis.

Komentāri

Pievienot komentāru