Jaunākais izdevums

Par līdzīgiem pārkāpumiem konkurences jomā ar vienādu sodu rēķināties nevar , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Konkurences padome (KP) par Konkurences likuma pārkāpumiem ir piemērojusi dažādus sodus – gan lielākus, gan mazākus. Pats lielākais piemērotais sods bija tā saucamajā Samsung karteļa lietā. Toreiz KP konstatēja aizliegtu vienošanos starp pieciem uzņēmumiem – Samsung Electronics Baltics, RD Elektroniks, Proks, Elkor Trade un Rota un K. Kopumā uzņēmumiem tika uzlikts naudas sods 6,62 milj. latu apmērā. Šāds soda apmērs Latvijā bija kaut kas nebijis.

Izskaitļot nedrīkst

«Par Konkurences likuma pārkāpumiem šobrīd maksimālais naudas sods ir 5% vai 10% no tirgus dalībnieka pēdējā gada neto apgrozījuma atkarībā no pārkāpuma veida,» skaidro zvērināta advokāta palīdze Māra Stabulniece. Viņa arī norāda, ka vienlaikus praksē ir daudz neskaidrību par KP piemērotā soda apmēra noteikšanu katrā konkrētajā lietā, un precīzs soda apmērs ir grūti prognozējams. Tiesisko nenoteiktību vēl vairāk pastiprina nesens Augstākās tiesas spriedums lietā, kurā tiesa, atsaucoties arī uz Eiropas Komisijas praksi, norādīja, ka tirgus dalībnieks nevar paļauties uz iepriekšējās lietās noteiktu soda apmēru, jo tas ir tikai orientējošs. «Tiesa pamatoja, ka, ja KP būtu saistīta ar iepriekšējās lietās noteiktiem naudas sodiem, tad tirgus dalībnieks varētu ar samērā lielu precizitāti aprēķināt saimniecisko risku, kas tam rastos, iesaistoties aizliegtas vienošanās darbībās, kas nebūtu atbilstoši Konkurences likuma mērķim veicināt godīgu konkurenci. Attiecīgi tirgus dalībniekiem jebkuros apstākļos ir jārēķinās ar to, ka iespējamā pārkāpuma finansiālais risks ir maksimālais Konkurences likumā paredzētais soda apmērs,» uzsver M. Stabulniece. Arī KP pārstāve Inita Kabanova atzīmē – lai gan Ministru kabineta noteikumos ir sacīts, kas jāņem vērā, nosakot soda apmēru, katrs gadījums ir individuāls un varbūtējam Konkurences likuma pārkāpējam nav iespējas pašam izskaitļot, cik liels sods viņam varētu draudēt. «Sodam ir jābūt neizskaitļojam, lai uzņēmumi nevarētu izrēķināt ka par izdarītu pārkāpumu būs tik un tik liels sods,» piebilst I. Kabanova. Viņa arī norāda, ka pēdējā KP veiktā aptauja parādījusi – puse no respondentiem nezināja, pēc kāda principa sodi vispār tiek aprēķināti. Vienādās daļās dalās gan tie, kas saka, ka sodi ir par mazu, ar tiem, kas saka – par lielu. «Aktuāls un jauns naudas soda piemērošanā ir solidārās atbildības princips, kad mātes kompānijām jārēķinās, ka var nākties atbildēt par savu meitu grēkiem,» skaidro I. Kabanova.

Visu rakstu Sods par konkurences pārkāpumiem - individuāls lasiet 15. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences uzraugu pasivitāti izjūtam savos maciņos

Artūrs Spīgulis, zvērināts advokāts, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) par konkurences pārkāpumiem saistībā ar tiešsaistes iepirkšanās pakalpojumu noteikusi rekordlielu sodu - 2,42 miljardus eiro - ASV tehnoloģiju kompānijai Google.

Eiropas Savienības (ES) konkurences uzraugs otrdien paziņoja, ka Google «ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli tiešsaistes meklētāju tirgū, sniedzot nelikumīgas priekšrocības citam Google produktam - savam iepirkumu salīdzināšanas pakalpojumam».

EK noteica 90 dienas, kuru laikā Google var izbeigt konkurenci kropļojošo praksi, vai arī tai draud sods līdz 5% no māteskompānijas Alphabet vidējā globālā apgrozījuma.

ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere norādīja, ka Google ir izstrādājusi daudz inovatīvu, noderīgu produktu un pakalpojumu, tomēr Google rīcība tiešsaistes iepirkšanās pakalpojumā pārkāpj ES konkurences likumus. «Tā liedz citām kompānijām iespēju godīgi konkurēt un ieviest inovācijas. Un vissvarīgākais, tā liedz patērētājiem Eiropā patiesu pakalpojumu izvēli un pilnīgu ieguvumu no inovācijām,» piebilda komisāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godīga konkurence publiskajos iepirkumos un pašvaldību vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā ir īpašas uzmanības fokusā visu Baltijas valstu Konkurences padomēm, piektdien, 1.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kāda ir situācija ar konkurenci katrā no valstīm, intervijā DB stāsta Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks un Igaunijas Konkurences iestādes ģenerāldirektors Mārts Otss.

Fragments no intervijas

Sākšu ar jautājumu - kura nozare vai joma jūsu valstī ir visproblemātiskākā no godīgas konkurences viedokļa? Kā tas ir publiskajos iepirkumos?

Š. Keserausks: Lietuvā viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīts ne tikai ar pārkāpumiem konkurences jomā, bet arī korupcijas riskiem, ir tieši publiskie iepirkumi. Mēs šajā jomā sadarbojamies gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan Pretkorupcijas biroju. Viens no izplatītākajiem pārkāpumiem ir karteļu veidošana un aizliegtas vienošanās. Pēdējais gadījums bija pērn, kad publiskajā iepirkumā būvniecībā vairākas lielās būvfirmas bija noslēgušas aizliegtas vienošanās. Šogad tiesa pirmajā instancē nosprieda, ka mūsu uzliktais sods ir bijis pamatots. Ja runājam par konkrētām nozarēm, tad es negribētu mest ēnu ne uz vienu, bet viena no jutīgākajām nozarēm šajā ziņā nenoliedzami ir būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze Augstākajā tiesā pārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas atstāja spēkā Konkurences padomes uzlikto 2,2 miljonu eiro sodu. AS Latvijas Gāze uzskata, ka Konkurences padomes lēmums piemēro sodu ar atpakaļejošu spēku, neatbilst tiesiskās paļāvības principam un ir nesamērīgs, informē uzņēmumā.

Konkurences padome sodīja AS Latvijas Gāze 2013. gadā, uzskatot, ka uzņēmuma rīcība pret parādniekiem, kuriem gāzes padeve tika atjaunota vien pēc parāda nomaksas, neatbilst konkurences principiem. Vienlaicīgi Konkurences padome atzina, ka virknē šādu situāciju uzņēmums rīkojies pareizi. Sods tika piespriests par uzņēmuma darbību no 2009. līdz 2013. gadam.

Lai arī AS Latvijas Gāze nekavējoties pēc Konkurences padomes lēmuma mainīja savu parādu atgūšanas praksi, tomēr uzņēmums uzskata, ka sods ir piespriests prettiesiski un nesamērīgi.

Pirmkārt, laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aptuveni 100 lietās izskatīja un apstiprināja uzņēmuma darbības atbilstību likumiem un regulējumam. Arī pati Konkurences padome vairākos gadījumos sniedza apstiprinājumu par darbību pareizību un atzina, ka konkrētais jautājums nav padomes kompetencē, norāda uzņēmuma pārstāvis Vinsents Makaris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP: Būtiskākā konkurences problēma Latvijā ir publisku personu iesaiste komercdarbībā

Žanete Hāka, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Konkurences padomes (KP) veiktās sabiedriskās domas pētījuma respondentu kā būtiskāko konkurences problēmu min valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Kā otro problēmjautājumu respondenti norāda uz iestādes biežāk atklāto konkurences pārkāpumu – aizliegtām vienošanās publiskajos iepirkumos.

Sabiedriskās domas pētījumu KP kopš 2012. gada veic reizi divos gados, lai noskaidrotu dažādu sabiedrības grupu informētību un viedokli par konkurences tiesībām un KP darbu un tādējādi iestāde varētu pilnveidot savu kā konkurences politikas īstenotājas darbību. Šogad KP paplašinājusi respondentu loku, uzrunājot ne tikai uzņēmējus, asociācijas un juridiskos birojus, bet arī pašvaldības.

Kā aktuālāko problēmu nozarēs un tirgos 61 % uzrunāto uzņēmēju un 50 % asociāciju min publisku personu jeb valsts iestāžu un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Šai sakarā 68 % uzņēmēju norādījuši, ka galvenais jautājums, kas KP būtu jārisina, ir vēršanās pret konkurences kropļošanu, ko ar saviem lēmumiem vai darbībām veic publiskas personas. Šādu viedokli paudušas arī 80 % asociāciju un 57 % pašvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mātes kompānijas būs atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Zane Atlāce - Bistere, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa 17. maijā pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, informē Konkurences padomes (KP) pārstāve Paula Vilsone.

Tas nozīmē, ka arī turpmāk KP konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos būs tiesīga piemērot mātes kompānijām atbildību par meitas uzņēmumu pieļautajiem konkurences ierobežojumiem.

2014. gadā KP konstatēja, ka vairāki Moller grupā ietilpstošie komersanti vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos. KP lēmumā konstatēja, ka šīs meitas sabiedrības savu darbību neveica neatkarīgo no to mātes kompānijām, tāpēc iestāde noteica solidāro atbildību vairākām mātes sabiedrībām – Moller Auto Baltic AS, Harald A.Moller AS un Heinz Wilke Autohandel Gmbh. KP lēmumā mātes kompānijām solidāro atbildību piemēroja, konstatējot 100 % to dalību meitas sabiedrībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) jau otrdien varētu noteikt rekordlielu sodu ASV tehnoloģiju korporācijai Google par konkurences noteikumu pārkāpšanu, atklājuši anonīmi avoti.

Konkurences komisāres Margrētes Vestageres vadībā ES noteiks sodu Google, kas būs lielāks nekā 2009.gadā noteiktais 1,06 miljardu eiro sods ASV mikroshēmu ražotājam Intel, atklāja lietai pietuvinātas personas, kas vēlējās palikt anonīmas.

Anonīmie avoti atklājuši, ka sods Google varētu būt 1,1-2 miljardi eiro. Lai gan tas būtu visu laiku lielākais sods, kādu ES noteikusi par konkurences pārkāpumiem, maksimālais pieļaujamais sods ir 10% no kompānijas iepriekšējā finanšu gada ieņēmumiem, kas Google gadījumā būtu astoņi miljardi eiro.

Vienlaikus ES arī prasīšot Google mainīt savu biznesa praksi, lai kliedētu ES bažas.

Lēmums, kura paziņošana gaidāma otrdien vai trešdien, pieņemts gadu pēc tam, kad Vestagere pārsteidza pasauli un saniknoja toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrāciju ar rīkojumu ASV tehnoloģiju kompānijai Apple atmaksāt 13 miljardus eiro Īrijas budžetā, ko kompānija saņēmusi kā nodokļu atvieglojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē šā gada 9. maijā atkārtoti tika atlikta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu Konkurences likumā izskatīšana, kas sekmētu godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā.

«Izstrādājot grozījumus Konkurences likumā, mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Svarīgi norādīt, ka arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka pašvaldības bieži rada ierobežojumus godīgai konkurencei. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.Atbilstoši likumam Par pašvaldībām, pašvaldībām ir jāveicina saimnieciskā darbība savā administratīvajā teritorijā un jānodrošina komersantiem vienādi darbības noteikumi. Taču praksē novērojams, ka bieži pašvaldības ar savu rīcību, iesaistoties uzņēmējdarbībā, kur jau pastāv konkurence, un monopolizējot nozares, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, likvidējot konkurenci, radot uzņēmējos neuzticību vienādu darbības noteikumu iespējamībai un ilgtermiņā likvidējot jebkuru motivāciju veikt ieguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences padomei jāorientējas arī uz domāšanas maiņu

Deniss Ščeulovs, RTU profesors, Dr.oec, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen tika publiskota Konkurences padomes darbības stratēģija laika posmam no 2023. līdz 2029. gadam. Tā kā konkurence ir viens no mūsdienu ekonomikas dzinējspēkiem, ar lielu interesi sāku pētīt dokumentu par Latvijas konkurences uzraugu plānu turpmākajiem gadiem.

Taču, jo vairāk lasa dokumentu, jo vairāk rodas sajūta, ka Konkurences padomes darbības stratēģija ir drīzāk iekšējo darbību apkopojums un ilgtermiņa redzējums, pat ne plāns ar konkrētu pasākumu kompleksu konkurences attīstības un evolūcijas nodrošināšanai Latvijā kā globālās ekonomikas sastāvdaļas. Stratēģijā iestādes darbība mūsdienu ekonomikas turbulences ietvaros nav pietiekami precīzi aprakstīta, kas rada šaubas par tās spēju ātri reaģēt uz svarīgiem, sabiedrībai un ekonomikai būtiskiem un steidzamiem notikumiem tirgū.

Konkurences padomei jāorientējas arī uz domāšanas maiņu, pakāpeniski mainot “uzrauga” funkcijas uz ietekmētāja un politikas veidotāja un eksperta funkciju. Tai vairāk jāskatās starpnieka starp “ministrijām un likumiem” un biznesa nozari virzienā, atceroties, ka Latvijas tautsaimniecības struktūras īpatsvaru veido mazais un vidējais bizness. Līdz ar to Konkurences padomes darbībai jābūt vērstai un procesu vienkāršošanu un birokrātijas mazināšanu, pievēršot īpašu uzmanību komunikācijai plašā izpratnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Restorānam 280 eiro sods par neuzlīmētu smēķēšanas aizlieguma zīmi

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes restorāna "Zviedru vārti" īpašniecei Ziemassvētku laikā rūgtumu sirdī iepilinājusi Rīgas pašvaldības policija, uzliekot 280 eiro sodu par to, ka pie ieejas nav uzlīmēta smēķēšanas aizlieguma zīme.

Par šādu situāciju sociālajā tīklā "Facebook" padalījusies restorāna īpašniece Agneta Sica. Jautāta, vai iepriekš saņēmusi brīdinājumu par šo, uzņēmēja teic, ka sods uzlikts uzreiz, bez aizrādījuma vai brīdinājuma. "Jāatzīmē, ka šī summa ir tik augsta, jo pēc likuma sods par vienu un to pašu pārkāpumu pienākas katram īpašniekam (valdes loceklim). Vienu restorānu vadu es, otru - mamma. Katram restorānam sods 70 eiro x 2. Un tas ir minimālais. Interesanti, ja valdē būtu septiņas personas, tad minimālais sods arī būtu 7x70 eiro utt.," norāda A.Sica.

"Tā vien šķiet, ka Rīgas pašvaldības policija ir šeit, lai iznīcinātu mazos uzņēmējus! Kad regulāri zvanam policijai, lai atrisinātu čigānu un bezpajumtnieku problēmu Vecrīgā, mūsu zvani vai nu tiek ignorēti, vai arī atbrauc neapmierināti darbinieki: "Ko no mums gribat?,"" sašutusi ir uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences padomei bija daudz efektīvāki instrumenti jautājuma risināšanai

Guntars Kokorevičs, «Tīrīga» padomes priekšsēdētājs un «Clean R» īpašnieks, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē, jo tas ir tik pierasti. Mums ir tīras ielas, tīras pludmales, mēs neesam piedzīvojuši situāciju, kad māju pagalmos veidojas atkritumu kalni, kuri nedēļām ilgi netiek izvesti. Jāatzīst un jāpiekrīt, ka nesasniedzam Eiropas Savienības prasības nodrošināt efektīvu dalīto sadzīves atkritumu savākšanu, bet tas ir pieejamās infrastruktūras un sabiedrības paradumu maiņas jautājums.

Aizvadītās nedēļas nav bijušas vieglas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem – ir bijis jāspēj ne tikai analizēt savstarpēji pretrunīgi juridiski lēmumi, bet arī mazāk nekā trīs dienu laikā jānodrošina atkritumu izvešana jauniem maršrutiem, kas pielīdzināmi otrai lielākajai pilsētai Latvijā – Daugavpilij. Racionāli atskatoties uz notikumu attīstību, gribu apskatīt vairākus aspektus.

Rīga – dažu minūšu attālumā no reālas atkritumu krīzes

Atkritumu apsaimniekošanas bizness nav vienkāršs. Tas prasa gan apjomīgas infrastruktūras investīcijas, gan ļoti nopietnu loģistikas plānošanu. Iedomājieties situāciju, kurā 80 smagās automašīnas vienlaikus izbrauc Rīgas ielās, savācot atkritumus no vairāk nekā 300 tūkstošiem mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP: Pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā nav pieļaujama

Žanete Hāka, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP), noslēdzot pārrunu procedūru ar pašvaldības uzņēmumu SIA Aizkraukles ūdens par iespējamu tirgus varas izmantošanu, atgādina – pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, ja preces un pakalpojumus nodrošina privātais sektors, nav pieļaujama, informē KP.

Tāpēc KP atkārtoti aicina pašvaldības izvērtēt to nepieciešamību iesaistīties komercdarbības aktivitātēs un novērst iespējamos konkurences kropļošanas riskus.

Pārrunu rezultātā KP ir novērsusi SIA Aizkraukles ūdens ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, kas izpaudās kā nepamatotas priekšrocības ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojuma sniegšanas tirgū. Uzņēmums līgumā ar klientiem bija ietvēris netaisnīgus noteikumus, kas liedza citām personām veikt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu un plombēšanu, tādējādi radot nepamatotus konkurences ierobežojumus privātajiem uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, jau nākamgad varētu stāties spēkā apjomīgie un ilgi gaidītie grozījumi Konkurences likumā, kas vērsti uz pretimnākšanu uzņēmējiem, ceturtdien raksta Dienas Bizness.

Latvijas uzņēmumiem ir nepietiekamas zināšanas par savām konkurences tiesībām, tādējādi radot bažas par to spējām aizstāvēt savas tiesības, izmantot ar likumu atļautās attīstības iespējas, kā arī spēju pašiem tirgū darboties tiesiski, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā aptaujā. Konkurences tiesību jomu jau vistuvākajā laikā skars dažādas pārmaiņas, kas sevī ietver gan izmaiņas Konkurences likumā, gan arī jaunu likumu spēkā stāšanās, kas skar konkurences tiesību jomu.

Konkurences likuma grozījumi vērsti uz pretī nākšanu uzņēmumiem – gan apvienošanas gadījumiem, gan arī sodu un informācijas saņemšanas ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru