Tērvete atklās daudzmiljonu vērtos projektus 

Agrofirma Tērvete jūnija sākumā atklās miljoniem latu vērto lopkopības kompleksu un biogāzes ražotni.

Sandra Dieziņa, 21.5.2013
1/13

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Tā ir daļa no daudzmiljonu projekta, ko agrofirma pilnībā plāno pabeigt nākamgad. Kopējās Agrofirmā Tērvete investīcijas – 18 miljoni Ls, ko uzņēmums paredzējis ieguldīt trīs gadu laikā.

Uzņēmuma vadība lēš, ka investīcijas dos atdevi jau tuvākajos gados – divu trīs gadu laikā apgrozījumu paredzēts dubultot.

Jaunajā lopkopības kompleksā investīciju apjoms ir deviņi miljoni latu, biogāzes ražotnē – pieci miljoni latu, bet vēl aptuveni četri miljoni latu būs ieguldīti alus ražotnē.

Tērvetes sadarbības partneris ir Swedbank, ar kura palīdzību vērienīgais projekts tiek īstenots, bet celtniecības darbus veica SIA PMG. «Tās ir investīcijas ilgtermiņā, radot jaunas darbavietas laikā, kad cilvēki pamet Latviju. Varam jaunām ģimenēm piedāvāt ilgtermiņa perspektīvu, jo te ir laba infrastruktūra,» stāsta agrofirmas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks. Pēc projekta pabeigšanas darbavietu skaits pieaugs par 20, savukārt ražošana Tērvetē būs maksimāli efektivizēta, no viena apsaimniekojamā hektāra iegūstot maksimālo atdevi.

Jaunajā lopkopības kompleksā jau uzbūvētas divas fermas, kur mīt 1000 govis, bet šovasar jāuzbūvē vēl divas un tad kopumā slaucamo govju skaits palielināsies līdz 3000, kas būs lielākais slaucamo govju komplekss Latvijā. Šobrīd lielākais ir Ziedi JP jaunais komplekss Dobeles novada Aizstrautniekos, kur govju skaits sasniedzis 2500.

Tērvetē iekārtas un tehnoloģijas uzstādīja viena no vadošajām pasaules kompānijām GEA. «Ideja bija izveidot fermu tādu kā mazo Šveici, kas kalpotu ilgtermiņā,» komentē agrofirmas vadītājs. Tērvetes kompleksā jau izveidots tā saucamais profilaktorijs sasirgušām piena devējām, tāpat atsevišķi tiek turētas grūsnās govis. Ferma aprīkota ar klimata kontroli, kas tiek nodrošināta automātiski. Visi procesi fermā, tostarp mēslu savākšana ir automatizēta.

Slaukšanas karuselis ar 80 vietām šobrīd esot lielākais Baltijā. Govis tiek slauktas trīsreiz dienā, bet ganībās tās vairs netiek laistas, tā nodrošinot vienmērīgu piena kvalitāti. Vienā stundā tiek izslauktas 300 govis, bet mērķis ir 400 – 420. Lielākais piena apjoms tiek realizēts caur kooperatīvu Piena Partneri, bet aptuveni 10 % - tiešajā tirdzniecībā, par ko joprojām esot liela interese.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Tevi varētu interesēt

Farmaceitisko izstrādājumu vairumtirgotāja AS Recipe Plus pērn strādājusi ar 84,46 miljonu latu...

Pērn zāļu tirgotāja SIA Magnum Medical apgrozījums pieaudzis par 17,23% līdz 48,3...

AS Putnu fabrika Ķekava aizvadītajā gadā turpinājusi palielināt eksporta apjomus uz Eiropas...

Finiera lokšņu un koka paneļu ražošanas uzņēmuma SIA Bolderāja pagājušajā...

Alkoholisko dzērienu ražotāja a/s Latvijas balzams padomi turpmākos trīs gadus vadīs Aigars...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Ievērojams apgrozījuma uzrāviens pērn bijis lauksaimniecības jomas uzņēmumam SIA ZS Veģi, liecina...

Divu dienu ilgušais pieredzes apmaiņas brauciens, lai veicinātu graudaudzētāju un biškopju...

EK lēmums aizliegt atsevišķus pesticīdus vasaras rapša platības Latvijā var samazināt...

Nosaukumu «substrāts» turpmāk vairs nevarēs izmantot, lai apslēptu mēslošanas...

Turpmāk šķirņu kolekcionāru darbība vairs netiks regulēta....

Pērn lopu bojāejas dēļ Latvijas lopkopjiem radīti zaudējumi kopumā 2,5 miljonu latu...

Pagājušajā gadā kooperatīvā sabiedrība Piena ceļš strādājusi ar 15,53 miljonu...

Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienā valsts apbalvojums Atzinības...

Pērn SIA Latfood Agro, kura galvenais uzdevums ir kartupeļu audzēšana pārstrādei čipsos...

Lielāko daļu no papildus laukiem paredzētās naudas plānots tērēt ceļiem....