Ražošana

Tērvetes alus ražotājam pērn 1,5 miljonu latu peļņa

Gunta Kursiša, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Daudznozaru uzņēmums a/s Agrofirma Tērvete, kas ražo arī Tērvetes alu, 2012. gadā nopelnīja par 23% vairāk nekā iepriekšējā gadā – 1,59 miljonus latu, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā audzis par 6%, sasniedzot 7,49 miljonus latu.

Aizvadītajā gadā ieņēmumus no saimnieciskās darbības galvenokārt veidojusi alus, piena un graudu realizācija, kā arī ieņēmumi no mazumtirdzniecības, norādījusi uzņēmuma vadība. 2012. gadā a/s Agrofirma Tērvete realizējusi 5,4 tūkst. tonnu piena 1,1 milj. Ls apmērā, kā arī alu 4,4 milj. Ls vērtībā. Ieņēmumi no mazumtirdzniecības pērn veidoja 0,8 milj. Ls. Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn apgrozījums alus ražošanas nozarē audzis par 13%.

Šogad a/s Agrofirma Tērvete uzņēmuma attīstībā plāno ieguldīt 8,5 milj. Ls.

A/s Agrofirma Tērvete darbības pamatvirzieni ir augkopība, piena ieguve un realizācija, alus ražošana un realizācija, kā arī mazumtirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana. Uzņēmums reģistrēts 1992. gadā, Tērvetes pagasta «Tišās». Tā pamatkapitāls veido 1,11 miljonus latu. 2012. gadā uzņēmumā strādāja vidēji 195 darbinieki, savukārt valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Dainis Domnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veiksmīgākie alus eksportētāji pērn - Cēsu alus un Valmiermuižas alus

LETA, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Īpaša vērība 2017.gadā alus darīšanas jomā pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, uzsverot vienotas vides, sociālā un ekonomiskā attīstības nozīmi.

Konkursa Latvijas Alus gada balva 2017 nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū par labākajām atzītas alus darītavas Cēsu alus un Valmiermuižas alus, aģentūra LETA uzzināja no konkursa organizatores, biedrības Alus brālība.

Alus darītava Cēsu alus atzīta par labāko lielo uzņēmumu grupā, bet Valmiermuižas alus - par labāko mazo uzņēmumu grupā.

Alus darītava Cēsu alus šogad saņēma balvu kā labākā arī nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā, bet nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā par uzvarētāju atzīta zīmola Tērvetes alus darītava AS Tērvetes AL, bet atzinības rakstus šajā grupā saņēma Bauskas alus un SIA Alus nams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta ar foto - Vidējo un mazo alus darītavu grupā visvairāk balvu saņem Valmiermuižas alus, lielo – Cēsu alus

Lelde Petrāne, Žanete Hāka, 08.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Mežotnes pilī, klātesot aldariem, dažādu organizāciju pārstāvjiem un amatpersonām, tika pasniegtas Latvijas Alus gada balvas 2014 - pavisam 11 nominācijās.

Vidējo un mazo alus darītavu grupā visvairāk balvu saņēma SIA Valmiermuižas alus, bet lielo alus darītavu grupā – AS Cēsu alus, katra trīs nominācijās. Kā norāda vērtēšanas komisijas pārstāvji, Valmiermuižas alus panākumi ir likumsakarīgi – kā mazā alus darītava ierobežotu resursu apstākļos tā aktīvi nodarbojusies ar Latvijas mazo alus darītavu produkcijas popularizēšanu un nozares popularizēšanu kopumā. Savukārt AS Cēsu alus pērn kļuvusi par Latvijas lielāko alus darītavu un veikusi plašas aktivitātes korporatīvi sociālās atbildības jomā.

Nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā lielo alus darītavu grupā balvu ieguva AS Aldaris, bet vidējo un mazo alus darītavu grupā – SIA Valmiermuižas alus, vērtējot alus tirdzniecības apjomu kāpumu viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē atsevišķās alus kategorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni pēc mēneša darbu varētu sākt Tērvete food saldējuma ražotne Druvā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

AS Agrofirma Tērvete īpašnieks Vitauts Paškausks sarunā ar DB pastāstīja, ka jūlija beigās vai augusta sākumā tiks sākta saldējuma ražošana, bet pagaidām vēl notiek iepirkumi un tiek iegādātas nepieciešamās iekārtas. «No Tērvetes piena ražosim saldējumu,» teica V. Paškausks. Viņš gan nevēlējās plašāk komentēt jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumiem un ražotnes plāniem, sakot, ka tas vēl ir pāragri. Tiklīdz būsim ražotni palaiduši, stāstīsim plašāk, piebilda V. Paškausks.

Nonāca izsolē

Šā gada martā saldējuma ražotājas AS Druva food nekustamo īpašumu, kustamo mantu un ieķīlāto preču zīmi par gandrīz miljonu eiro iegādājies pērn reģistrētais uzņēmums Tērvete food, kura mērķis ir atsākt ražošanu, iepriekš pavēstīja Druva food maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe. Kā liecina Lursoft dati, Tērvete food ir reģistrēts pērn 2.novembrī Jelgavā un kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Uzņēmuma darbības veids ir holdingkompāniju darbība, tas pilnībā pieder Santai Paškauskai, bet valdes priekšsēdētājs ir alus ražotāja Tērvete AL padomes priekšsēdētājs Niks Paškausks. Agrofirma Tērvete ir lielākais lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs, tostarp piena ražotājs. 2016. gadu Tērvete pabeidza ar 12,47 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, taču agrofirmas zaudējumi pērn pārsniedza vienu miljonu eiro, kas, visticamāk, saistīts ar zemo piena iepirkuma cenu. Pagājušā gada vadības ziņojums Lursoft vēl nav publiskots. Tērvete food šogad martā izsolē ar vienu soli iegādājies Druva food mantas kopību. Ja tiesa apstiprinās izsoles aktu, kompānija samaksās solīto naudu un izpildīsies visi likumā noteiktie nosacījumi, lai Tērvete food kļūtu par Druva food kustamās mantas īpašnieci, iepriekš vēstīja LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrofirma Tērvete jūnija sākumā atklās miljoniem latu vērto lopkopības kompleksu un biogāzes ražotni.

Tā ir daļa no daudzmiljonu projekta, ko agrofirma pilnībā plāno pabeigt nākamgad. Kopējās Agrofirmā Tērvete investīcijas – 18 miljoni Ls, ko uzņēmums paredzējis ieguldīt trīs gadu laikā.

Uzņēmuma vadība lēš, ka investīcijas dos atdevi jau tuvākajos gados – divu trīs gadu laikā apgrozījumu paredzēts dubultot.

Jaunajā lopkopības kompleksā investīciju apjoms ir deviņi miljoni latu, biogāzes ražotnē – pieci miljoni latu, bet vēl aptuveni četri miljoni latu būs ieguldīti alus ražotnē.

Tērvetes sadarbības partneris ir Swedbank, ar kura palīdzību vērienīgais projekts tiek īstenots, bet celtniecības darbus veica SIA PMG. «Tās ir investīcijas ilgtermiņā, radot jaunas darbavietas laikā, kad cilvēki pamet Latviju. Varam jaunām ģimenēm piedāvāt ilgtermiņa perspektīvu, jo te ir laba infrastruktūra,» stāsta agrofirmas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks. Pēc projekta pabeigšanas darbavietu skaits pieaugs par 20, savukārt ražošana Tērvetē būs maksimāli efektivizēta, no viena apsaimniekojamā hektāra iegūstot maksimālo atdevi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgā situācija piena tirgū nav ietekmējusi AS Agrofirma Tērvete mērķtiecību ganāmpulka palielināšanā, šogad klāt nākušas 300, bet nākamajā gadā – vēl 600 slaucamas govis, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads AS Agrofirma Tērvete ir bijis visnotaļ veiksmīgs, plānots par 10% procentiem palielināt apgrozījumu, sasniedzot 13 miljonus eiro. Uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecība un piena lopkopība, tāpat tas nodarbojas ar zirgkopību un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Alus zīmols Tērvetes alus ir nodots saistītajam uzņēmumam, sadarbības partnerim AS Tērvetes AL, kas attīsta alus biznesu un ir sācis arī kvasa ražošanu.

2016. gadā Tērvetes darbību nelabvēlīgi ir ietekmējusi būtiskā svaigpiena un elektroenerģijas iepirkuma cenu samazināšanās. AS Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks stāsta, ka piena iepirkuma cenas šī gada astoņos mēnešos noslīdēja līdz 190 eiro par vienu tonnu, savukārt gada sākumā piens tika iepirkts par 230 eiro tonnā. «Šobrīd piena cena ir pieaugusi un tai ir tendence palielināties, kas vieš zināmas cerības, taču paļauties uz cenas pieaugumu nākotnē diemžēl nevar,» atzīst D. Dominieks. Tā kā pēdējos gados ir samazinājusies koģenerācijā no bioloģiskajiem atkritumiem iegūtās elektroeneģijas cena, kas ir piesaistīta dabasgāzes cenai, agrofirmas biogāzes ražotne strādā ar zaudējumiem. 2013. gadā, kad tika atvērta biogāzes ražotne, viena megavatstunda elektroenerģijas maksāja 177 eiro, bet šobrīd tās cena ir samazinājusies līdz 111 eiro, informē D. Dominieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Agrofirma Tērvete ieguvusi 28,01% AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija akciju

Žanete Hāka, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Agrofirma Tērvete iegādājusies vēl AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija akciju, kā rezultātā tās īpašumā patlaban ir 28,01% uzņēmuma vērtspapīru, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kopējais AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija akciju skaits ir 876 tūkstoši, no kuriem 245,5 tūkstoši pieder AS Agrofirma Tērvete.

Kā liecina biržas dati, 42,08% uzņēmuma akciju janvāra beigās piederēja SIA Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība.

AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija akcijas biržā sāka kotēt 2004.gadā. Patlaban viena uzņēmuma akcija maksā 1,98 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Agrofirma Tērvete par 2,9 miljoniem eiro pilnveidos piena kompleksu

Žanete Hāka, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Agrofirma Tērvete izsludinātais iepirkums par piena kompleksa pilnveidošanu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemti sešu pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīta SIA Bildberg. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 2,95 miljoni eiro.

AS Agrofirma Tērvete ir daudznozaru lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, kas darbojas kopš 1947. gada. Uzņēmumu veido piecas nozares: augkopība; piena lopkopība; zirgkopība; biogāzes ražošana; pārtikas mazumtirdzniecība un ēdināšanas serviss.Uzņēmumā strādā 190 darbinieki, apsaimniekojamā zemes platība - 2972 ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rēķinām, cik maksā elektrība uz litru alu un govi

Sandris Točs, speciāli DB, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs ilgi pētām rēķinu, lai elektroiekārtas, kuras pērkam, noslogotu optimāli – lai neveidotos jaudas rezerves

Tā intervijā saka Agrofirmas Tērvete energonozares vadītājs Andris Ramons.

Agrofirma Tērvete tiek minēta, kā elektrotīkla jaudu efektīvas izmantošanas un optimizācijas piemērs. Kas pēdējo gadu laikā ir izdarīts?

Pēdējo gadu laikā agrofirmā būtībā ir paplašinājusies ražošana un veikta modernizācija visa veida ražotnēs – 90% gadījumu elektroiekārtas nomainītas pret modernām un jaunām. Uz ko mēs pamatā «spiežam», pirms ieviešam kaut ko jaunu? Mēs ilgi pētām rēķinu, lai elektroiekārtas, kuras pērkam, noslogotu optimāli – lai nav jaudas rezerves. Kādreiz bija tā – alus darītavā stāv lieli, jauni ventilatori, bet reāli tie griežas tikai uz niecīgu slodzi. Elektromotori lieli, būtībā ražojam aktīvo jaudu. Lai nebūtu daudz jāmaksā, pirkām kondensatoru baterijas. Savukārt tagad mums ir aprēķināti jaudu un izmaksu ziņā optimālie sūkņi un ventilatori, kas tiek noslogoti. Tāpat uzliktas modernākas apgaismes iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gadā ar zaudējumiem strādājuši deviņi no TOP 100 lauksaimniecības uzņēmumiem, pērn – jau 19; šogad peļņas krituma tendence turpinās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pelnošie uzņēmumi no TOP 100 vidus 2014. gadā nopelnījuši 25,64 milj. eiro, bet gadu iepriekš – 42,31 milj. eiro. Nozares flagmanis a/s Agrofirma Tērvete savu statusu pēc apgrozījuma nezaudēja arī 2014. gadā, lai arī strādāja ar 93 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem. Šo laiku uzņēmums vērtē kā ilgtermiņa dzīvotspējas pārbaudes gadu gan piena krīzes, gan dabas gāzes cenas krituma un nodokļu sloga pieauguma dēļ, iepriekš DB skaidroja Agrofirma Tērvete vadītājs Dainis Dominieks. Arī 2015. gadu tērvetnieki plāno pabeigt ar līdzīgiem rezultātiem. Uzņēmumā šogad veikta alus darītavas rekonstrukcija, kvasa ražošanas līnijas izveide, lielfermas Tērces otrās kārtas un elektroenerģijas ražotnes būve. Daudznozaru uzņēmuma saimnieciskā darbība veidota kā noslēgta cikla lauksaimnieciskā ražošana; jomas viena otru papildina, uzlabojot kopējo rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik lielākā Latvijas alus darītava a/s Aldaris pērn novembrī ieguvusi mazās alus darītavas statusu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

«2016.gadā Latvijas alus darītavās saražoti 73,9 miljoni litru alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Latvijā ir trīs «lielās» alus darītavas - Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem Latvijā, tajā skaitā Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum,» informē VID.

Šobrīd Latvijas alus tirgus tendence ir ražot mazāk, bet attīstīt dažādas garšas un eksperimentēt ar jaunām receptēm, norāda uzņēmumā Aldaris, kas pērn ierindojies devītajā vietā lielāko alus ražotāju topā. Šādu stratēģiju savā attīstībā ievēro arī a/s Aldaris, stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Inga Berkoviča. Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis premium un craft segmenta klāsts, gan Aldara, gan kopējā tirgus sortimentā. Salīdzinot ar 2015.gadu, Aldara ražotā Mežpils pārdošanas apjomi 2016.gadā pieauguši par +93%, kas lieliski raksturojot patreizējo tirgus situāciju. Un, skatoties tikai pirmos 2017.gada 4 mēnešus, Mežpils pārdošanas apjomi, salīdzinot ar 2016.gadu auguši vēl par 8%, pat vēl nesākoties alus sezonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Uzņēmējs Valters Bruss - par Zoltners biznesu un lauksaimniecību

Signe Knipše, speciāli Dienas Biznesam, 11.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šorīt bija jātiek galā ar nelielu kļūmi. Naktī viesnīcā bija apstājusies apkure. Kā jau jaunā jomā, reižu pa reizei kaut kas gadās,» sasveicinoties stāsta Valters Bruss. Un tūdaļ arī vedina tālāk parādīt minimālisma stilā, pelēkos toņos ieturēto viesnīcu, alus darītavu ar spožiem toveriem un atturīgi eleganto restorānu

Valters Bruss ir uzņēmējs gandrīz kopš Latvijas neatkarības laika sākuma. Pieredzējis, prasmīgs, veiksmīgs. Viņa vadītā saimniecība ir liela Latvijas mērogiem – kurā vietā pēc platības, to viņš neesot skatījies. Pats saimnieks ierindots Latvijas turīgāko cilvēku vidū. Savulaik kopā ar domubiedriem aktīvi iesaistījies lauksaimniecības politikas virzīšanā – dibinājis un astoņus gadus vadījis Zemnieku saeimu, sabiedrisko organizāciju, kas aizstāv un pārstāv zemnieku intereses. Valteram Brusam šis rudens bijis notikumiem bagāts – 2. oktobrī atvērts restorāns, viesnīca un alus ražotne, visi ar vienu nosaukumu Zoltners. 1. novembrī viņš noskrēja Ņujorkas maratonu un tagad ir apņēmies dažus mēnešus vai varbūt pusgadu vadīt sava biznesa jaunu nozari – viesmīlību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dienas Bizness apkopo gada nozīmīgākās būves Latvijā

Vēsma Lēvalde, Zanda Zablovska, Lāsma Vaivare, 10.12.2013

RĪGA UN REĢIONS

Objekts: Dzīvojamā kompleksa Ģipša Fabrika 2. kārta, Ķīpsala, Balasta dambis 72

Projekta attīstītājs: SIA Domuss
Ģenerālbūvnieks: RBSSKALS Būvvadība
Par projektu: Projektā ar iekšējo dārzu ietilpst 58 elites klases dzīvokļi un četras ekskluzīvas villas, apakšzemes stāvvieta 80 automašīnām.
Kopējais investīciju apjoms: 14 milj. latu
Avots: SIA Domuss

Foto: Kaspars Garda

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad gan galvaspilsētā, gan reģionos uz kopējā būvniecības fona izceļas kultūras un publiskās ārtelpas uzlabošanas projekti; reģionos ir uzbūvēti vairāki ražošanas kompleksi, pielikts punkts nozīmīgu satiksmes infrastruktūras objektu būvniecībai.

Salīdzinot ar t.s. treknajiem gadiem, būvniecības aktivitāte Rīgā vēl krietni atpaliek, tomēr salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad ekspluatācijā nodoti vairāki nozīmīgi projekti. Rīgas pilsētas būvvaldes dati liecina, ka līdz oktobra beigām izsniegti 598 akti par būvju un ēku pieņemšanu ekspluatācijā, kamēr pērn gadā kopumā tika izsniegti 783 šādi akti. Lielākās investīcijas ieguldītas satiksmes infrastruktūras projektos, sakārtotas arī vairākas publiskas teritorijas (Spīķeri, Ziemļblāzma) un rekonstruēti slimnīcu korpusi.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu. Bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, turklāt pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LAD: ES fondu finansējums pilnībā apgūts; neīstenoto projektu parāds - seši miljoni eiro

LETA, 07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā plānošanas periodā pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums lauksaimniecībā ir pilnībā apgūts, visas subsīdijas par pagājušo gadu izmaksātas, savukārt jaunajā atbalsta periodā zemniekiem jārēķinās ar ļoti striktu un birokrātisku kontroli saistībā ar projektu realizāciju, šodien žurnālistiem sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) vadītāja Anna Vītola-Helviga.

Tāpat viņa norādīja, ka neīstenoto projektu parāds, kas zemniekiem būs jāatmaksā, ir kopumā seši miljoni eiro.

Vītola-Helviga informēja, ka 2007.-2013.gada periodā lauksaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda izmaksāts 1,3 miljardi eiro, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai - 1,4 miljardi eiro, no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda - 166,7 miljoni eiro.

Lielākās investīcijas veiktas lopkopībā, graudkopībā un pārstrādē.

Gaļas un piena liellopu fermu būvniecībā un rekonstrukcijā ieguldīts 81 miljons eiro, atjaunojot 333 fermas, izbūvēta 291 kūtsmēslu krātuve par 17 miljoniem eiro, uzbūvētas 217 noliktavas par 22,5 miljoniem eiro un 87 graudu pirmapstrādes kompleksi par 19 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Elagro Trade, ieķīlājot pamatlīdzekļus, reģistrējis 2,57 miljonu eiro komercķīlu

Db.lv, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu uzpircējs un sēklu un minerālmēslu vairumtirgotājs SIA «Elagro Trade» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,572 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu Portfelis.

Uzņēmums par labu «OP Corporate Bank plc» ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus, cita starpā graudu-rapšu kalti, vēdināmās pašizteces graudu uzglabāšanas tvertnes, graudu tīrāmo mašīnu, graudu eskalatoru un citus.

Komercķīla reģistrēta otrdien, 5.jūnijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Elagro Trade» šobrīd ir 13 aktuālas komercķīlas.

SIA «Elagro Trade» dibināta 2010.gadā un tās pamatdarbības veids ir minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu un graudugu un sēklu vairumtirdzniecība un eksports.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 200 eiro. Tā lielākais akcionārs ar 25,21% kapitāldaļu ir AS «Agrolats Holding», 25% kapitāldaļu pieder AS «Agrofirma Tērvete», par 22,39% katram pieder Olavam Legzdiņam un Mārtiņam Reinfeldam, savukārt Romāns Barmins ir 5% SIA «Elagro Trade» kapitāldaļu īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Peļņas nodokļa atlaide bijis labs tramplīns uzņēmējiem; investīcijas teju 218 miljoni latu

Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Zanda Zablovska, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniekam SIA P.M.G ražīgāk privātajā sektorā

Linda Zalāne, 24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Specializējoties lauksaimniecības objektu būvniecībā, nemitīgi jāmācās, jākrāj pieredze un zināšanas lauksaimniecībā

Tā atzīst SIA P.M.G. valdes loceklis Gundars Spalis. «Pirms desmit gadiem Latvijā daudzi vēlējās būvēt, bet nebija uzraudzības un vadības resursa. Radās ideja izveidot uzņēmumu, kas nodarbotos ar projektu vadību, pasūtītāja interešu pārstāvēšanu, būvvadību. Pirmos piecus gadus mūsu darbības lauks bija privātie un valsts attīstības un būvuzraudzības projekti – to bija daudz,» norāda SIA P.M.G. valdes priekšsēdētājs Nils Treijs. Līdz ar krīzes gadiem mainījies arī tirgus. Uzņēmēji esot sapratuši, ka, saglabājot iepriekšējos darbības virzienus, jāsāk darboties arī būvniecības ģenerāluzņēmēja jomā. Uzkrātās zināšanas bijis ieguvums. «Sakoncentrējām intelektuālo potenciālu, lai būvniecības jomā sāktu specializēties lauksaimniecības, rūpniecības objektu, kā arī biogāzes un koģenerācijas staciju projektēšanā un celtniecībā,» stāsta G. Spalis. Darbības virzienu paplašināšana ļāvusi pārdzīvot ekonomiskās krīzes gadus, kā arī audzēt apgrozījumu. DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā SIA P.M.G. ierindojusies 14. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”.

Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – SIA InCredit Group

Žanete Hāka, 29.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 102 komercķīlas, bet 176 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 187 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 125 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA InCredit Group – 37,4 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Rietumu banka.

Otras lielākās ķīlas devējs bijusi AS Agrofirma Tērvete, kā parādnieku norādot AS Tērvetes AL. Ķīlas kopējā maksimālā prasījumu summa ir 26,2 miljoni eiro, un tās ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Damme Real Estate, kā parādnieku norādot SIA RCH Management. Ķīlas kopējais apmērs ir 17,199 miljoni eiro, un to ņēmusi AS DNB banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Agrofirma Tērvete plāno ieguldīt 2 miljonus eiro piena kompleksa pilnveidošanā

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Agrofirma Tērvete izsludinājusi konkursu piena kompleksa pilnveidošanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 2 miljoni eiro un paredzamais līguma izpildes termiņš – šā gada 31.decembris. Kompleksā ietilpst tehnoloģiskā daļa, kūtis un skābbarības bedres.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 18.aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena rekordisti cenu svārstību ēnā

Sandra Dieziņa, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#TOP trīs saimniecības pēc vidējā izslaukuma no vienas govs 2016./2017. pārraudzības gadā savas pozīcijas saglabājušas.

Trīs saimniecības – Beverīnas novada z/s Vītoliņi, Rūjienas novada z/s Ceriņi un Smiltenes novada z/s Kalējiņi 1 – 2016./2017. pārraudzības gadā pārsniegušas 14 tūkstoš kg vidējo izslaukumu no vienas govs

Salīdzinājumā ar iepriekšējo pārraudzības gadu līderu trijnieks palicis nemainīgs. Trīspadsmit tūkstošus kg no govs izdevies pārsniegt Ventspils novada SIA Jāņlejas, savukārt vairāk nekā 12 tūkstošus vidēji no govs slaukušas desmit saimniecības – z/s Kalna Ūdenāni, z/s Kalna Dambrāni, z/s Sporas, z/s Zilūži, SIA Vecsiljāņi, SIA Vidzemes putniņi, Rolanda Agruma saimniecība, SIA Brīvzemnieki, z/s Mazlauri un z/s Tomiņi. Pirmoreiz 100 ražīgāko ganāmpulku skaitā pēc izslaukuma iekļuvusi viena no lielākajām piena lopkopības saimniecībām – Agrofirma Tērvete – teju divu tūkstošu ganāmpulkā izslaukums sasniedzis 9905 kg vidēji no vienas govs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Zoltnera drošības spilvens – lauksaimniecība

Monta Glumane, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazināt stresu par finansiālo situāciju viesmīlības biznesā restorāna, viesnīcas un alus darītavas "Zoltners" saimniekam Valteram Brusam ļauj lauksaimniecība.

Šā gada oktobrī "Zoltners" svinēs savu piekto pastāvēšanas jubileju. Pērn pavasarī uzsākti divu ēku rekonstrukcijas darbi, kas šobrīd ir finiša taisnē, un tos plānots pabeigt maija sākumā.

Uzņēmuma filozofija ietver, ka visa sistēma – restorāns, viesnīca un alus darītava – darbojas vienoti. Katra sadaļa viena otru papildina un brīžiem kompensē to, ko cita nespēj. "Nevienam nav noslēpums, ka vissarežģītāk vienmēr ir ar ēdināšanu – restorāna sadaļu, jo tur ir vislielākie ieguldījumi tieši personāla izmaksu, kā arī kvalitatīvu izejvielu ziņā, vajadzību nodrošināšanā, ko pieprasa sabiedriskā ēdināšana," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta "Zoltnera" saimnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru