Tiesa lemj par labu Zinātņu akadēmijai 

Latgales apgabaltiesa lēmusi atstāt spēkā pirmās instances lēmumu strīda lietā starp SIA Rīgas koncertzāle  un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA). Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas lēmumu minētajā lietā bija iesniegusi koncertzāle Rīga.

Aļona Zandere, 02.2.2017

Foto: Evija Trifanova/LETA

Latgales apgabaltiesa nosprieda daļēji apmierināt LZA prasību pret koncertzāli Rīga par parāda procesa piedziņu. Tika nolemts no koncertzāles Rīga piedzīt parādu teju 60 000 apmērā, kā arī likumiskos procentus 1020 eiro apmērā un tiesas izdevumus 1722 eiro apmērā LZA labā. Kopējā piedzenamā summa veido 62 422 eiro. Tāpat tiesa lēma noteikt LZA tiesības saņemt no Rīgas koncertzāles 8 % gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei.

Tāpat tiesa noraidījusi koncertzāles prasību pret LZA par paziņojuma par nomas līguma izbeigšanu atzīšanu par prettiesisku, kā arī prasību par zaudējumu 7748 eiro apmērā piedziņu.

Šāds tiesas spriedums nebija pārsteigums. Vēl šonedēļ sarunā ar Dienas Biznesu koncertzāles Rīga vadītājs Juris Millers prognozēja, ka tiesa lēmumu atstās spēkā. J. Millers  plāno sagaidīt sprieduma pilnu tekstu, lai pēc tam iesniegtu kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

DB jau rakstīja, ka konflikts aizsākās 2015. gada vasarā, kad LZA ar koncertzāli lauza līgumu un pieprasīja atbrīvot telpas. Par spīti tam, koncertzāle turpināja savu saimniecisko darbību. J. Milllers atgādina, ka pamata vienošanās, ko LZA vadītājs Ojārs Spārītis esot parakstījis, paredzējusi telpu atjaunošanā veikto ieguldījumu kompensēšanu no 2015. gada 1. janvāra.  «Savas saistības, ko uzņēmos, es izpildīju pilnībā – tika atjaunots sienu un griestu krāsojums zālē, izbūvēta ugunsdrošības sistēma kopumā sešos stāvos, izbūvēta jauna skatītāju zāles ventilācijas sistēma, pilnībā nomainītas skatītāju zāles un amfiteātra grīdas, no ārzemēm atvesti jauni skatītāju zāles krēsli, nomainīta elektrosadalne, kas kalpoja vairāk nekā 60 gadus, atjaunota skatuve un orķestra bedre, bet pati skatuve aprīkota ar koncertzāles darbībai nepieciešamo tehniku, kā arī uzsākta bēniņu siltināšana un pagraba remonts.» 

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tajā pašā laikā O. Spārītis atklāj, ka nomas maksājumi tika pārtraukti jau pat pusgadu pirms līguma uzteikuma. «Neviens publiskajā telpā paustais vārds nav argumentēts ar tiesas lēmumiem. Neviens publiskajā telpā paustais teikums nav balstīts VID ziņās. VID audits, kas veikts pār koncertzāles Rīga finansiālajām iespējām, darbību un iespējām ieguldīt ēkas uzturēšanā vai pat remontā līdzekļus, ar kuriem publiskajā telpā operē telpu nomnieks, neatbilst fiziskajām iespējām. Par to nekādā veidā neļauj pārliecināties arī koncertzāles Rīga bilance. Tādējādi rodas pretruna, uz kuras pilnīgi pamatoti norāda tiesvedības iestādes,»  viņš skaidroja intervijā.

Savukārt J. Millers jau iepriekš medijiem ir paudis, ka LZA cenšas panākt koncertzāles maksātnespēju, jo tad LZA ir tiesības pārņemt visus ieguldījumus, neizmaksājot nekādas kompensācijas.

 

No šīs sadaļas

VAS Valsts nekustamie īpašumi izsludinājusi iepirkumu par Rīgas pils ēkai radīto ūdens...

2016. gadā aktīvākie nomnieki bija no finanšu un IT sektoriem. Lielie nomnieki...

Lai paplašinātu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu...

Būvniecības nozares izaugsmes straujais kritums pērn atstājis būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību,...

Šā gada 10.februārī Pūrē svinīgi tiks atklātas veselības centra un bibliotēkas jaunās...

Ar piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremoniju trešdein, 1.februārī tiks atklāts Ādažu...

Ikea veikala īpašnieks Sigurdus Palmasons un Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) otrdien,...

Februārī tiks sākta Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles būvniecība; tas ir šobrīd...

Lietuvas nekustamā īpašuma kompānija Hanner paziņojusi, ka šogad nekustamo īpašumu...

Rīgas domes rīkotajā konkursā par Mūkusalas ielas krasta promenādes pārbūvi uzvarējis arhitektu...