Jaunākais izdevums

Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājai, kas ir otrā no plānotajām trīs studiju un pētniecības ēkām jaunajā LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, nosvinēti spāru svētki, informē būvnieku AS LNK Industries pārstāve Inga Domka.

Zinātņu māja tiek celta blakus 2015. gadā atklātajai un AS LNK Industries būvētajai Dabas mājai - abas ēkas būs savienotas ar siltinātu pāreju.

Zinātņu mājā atradīsies Fizikas un matemātikas fakultāte, Medicīnas fakultāte, 78 mūsdienīgākās zinātniskās un mācību laboratorijas, kā arī 23 auditorijas un semināru telpas. Kopumā tā varēs uzņemt 2000 studentu, un tajā paredzētas 430 darba vietas zinātniekiem un mācībspēkiem.

LASI VĒL:

LU saņem 11,5 milj. eiro aizdevumu Akadēmiskā centra projekta turpināšanai

2021. gadā LU akadēmiskais centrs būs izbūvēts

FOTO: Iemūrē LU Zinātņu mājas pamatakmeni

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO,VIDEO: Atklāj 36 miljonus eiro vērto Zinātņu māju Torņakalnā

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Blackstone vadītājs Oksfordas Universitātei ziedo 168 miljonus eiro

LETA--REUTERS, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV investīciju kompānijas «Blackstone» vadītājs un viens no dibinātajiem Stīvens Švarcmans ziedojis 150 miljonus Lielbritānijas mārciņu (168 miljonus eiro) Oksfordas Universitātei, kas ir lielākais atsevišķais ziedojums tās vēsturē.

Par ziedojumu tiks finansēts humanitāro zinātņu centrs, kurā cita starpā atradīsies institūts mākslīgā intelekta ētikas izpētei.

Viens no «Blackstone» dibinātājiem sacīja, ka par ziedojumu tiks izveidots Švarcmana centrs, kurā tiks atbalstītas programmas no vēstures līdz mūzikai.

«Nepilnus 1000 gadus humanitāro zinātņu pētniecība Oksfordā ir bijusi Rietumu civilizācijas un zināšanu kodols. Mums ir jāgarantē, ka tās izpratne un principi ir pielāgojami mūsdienu dinamiskajai pasaulei,» norādīja pats Švarcmens.

Universitātē informēja, ka Mākslīgā intelekta ētikas centrā tiks vērtēta mākslīgā intelekta ietekme, kas var «pašos pamatos izaicināt to, ko nozīmē būt cilvēkam, un mainīt lielākos mūsu dzīves aspektus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētīs ājurvēdas preparātus un digitalizēs sanskritu

Kristīne Stepiņa, 04.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot Komplementārās medicīnas un Indijas studiju un kultūras centrus, Latvijas Universitātē izveidots Starptautiskais Indijas studiju institūts.

Tā mērķis ir vairot Latvijas sabiedrības zināšanas par mūsdienu Indijas kultūru, zinātni, uzņēmējdarbību un politiku, organizēt pētnieciskās un izglītības aktivitātes, izveidot un uzturēt datu bāzi par aktivitātēm Latvijā, kas saistītas ar Indijas zinātni un kultūru. Latvijas Universitātes (LU) paspārnē jau darbojas Ķīnas valdības atbalstītais Konfūcija institūts, Jūdaikas centrs, bet LU Humanitāro zinātņu fakultātē ir plaša un daudzveidīga Āzijas studiju nodaļa. Starptautiskais Indijas studiju institūts piedāvās Ājurvēdas profesionālās pilnveides programmu un vairākas tālākizglītības programmas – Austrumu kultūras vēsturē un filozofijā, dažāda līmeņa jogas apmācības, valodu studijas (bengāļu, hindi, sanskrita, persiešu), kā arī Indijas klasiskās mūzikas un dejas kursus. Mācības sāksies februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā astoņu mēnešu remontdarbiem Jelgavas pilī atklātas LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra telpas, kurās ietilpst LLU aula un pils dienvidaustrumu spārna telpu grupa, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Vēsturiski šīs telpas Jelgavas pilī bija Sudraba un Zelta zāles un hercoga guļamistaba, bet pēc remontdarbiem tās pielāgotas zinātnes funkciju veikšanai un starptautiskās sadarbības pētniecībā veicināšanai, stāstījusi augstskolas pārstāve Lana Janmere.

Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrs darbosies kā starpdisciplināru pētījumu ierosmes un pētniecības rezultātu popularizēšanas centrs Latvijā un starptautiskā līmenī. Sagaidāms, ka tā darbība veicinās pastāvošo zinātnisko institūciju atpazīstamību starptautiskajā pētniecības vidē un starptautisko sadarbību.

Aizvadītā gada nogalē Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Bioekonomikas stratēģiju 2030. gadam, kurā noteikts, ka LLU kā vadošajai bioekonomikas augstākās izglītības un pētniecības iestādei Latvijā ir jāīsteno ieguldījumi izglītības kvalitātes un zinātnes kapacitātes attīstībā un jāvairo atpazīstamība un konkurētspēja Eiropas mērogā, jo īpaši Baltijas un Skandināvijas reģionā. Šim nolūkam Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrā papildus plānots izveidot arī divas jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 28. oktobra iepirkšanās un izklaides centru «Akropole» vadīs Zane Kaktiņa.

Z. Kaktiņas uzdevums būs turpināt veicināt «Akropoles» atpazīstamību gan vietējā, gan Baltijas tirgū un nostiprināt iepirkšanās un izklaides centra pozīcijas Baltijā.

«Tas ir lielākais izaicinājums manā karjerā, tāpēc motivācija paveikt labāko ir divkārša. Ideju attiecībā uz iepirkšanās un izklaides centra «Akropole» attīstību ir daudz, tomēr jau šobrīd varu teikt, ka mans darbs lielākoties būs koncentrēts uz klientiem, to vajadzību un vēlmju apmierināšanu, kā arī veiksmīgu sadarbību ar partneriem un nomniekiem. Uzskatu, ka iepirkšanās centra «Akropole» lielākais trumpis ir daudzveidīgais un atšķirīgais veikalu zīmolu klāsts, izklaides iespēju piedāvājums, kā arī biroju ēka, kas ir lielākais Biznesa centrs Latvijā, kas savienots ar iepirkšanās centru,» norāda Z. Kaktiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zinātniskā institūta "BIOR" (BIOR) laboratorija no 7.oktobra atsāks veikt valsts apmaksātus Covid-19 izmeklējumus, tai skaitā nodrošinās mobilos izbraukumus Latvijas reģionos, informē BIOR pārstāve Ilze Dimante.

Viņa norādīja, ka Covid-19 testēšanu institūta BIOR laboratorija nodrošinās Lejupes ielā 3, Rīgā. Lai pietiektos testam, klientiem jāzvana uz vienoto tālruņa numuru 8303. Arī mobilos izbraukumus uz Latvijas reģioniem BIOR laboratorijas speciālisti nodrošinās pēc iepriekšēja pieraksta, kam var pieteikties, zvanot uz tālruni 28369560.

Lai operatīvi varētu veikt paraugu noņemšanu, institūta BIOR laboratorijas speciālisti aicina Covid-19 testēšanas punktā ierasties precīzi noteiktajā laikā vai divas minūtes iepriekš un vēlams personīgajā auto, lai neveidotos rindas un izvairītos no kontakta ar citiem klientiem.

Obligāta prasība būs uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, ievērot visus piesardzības pasākumus, tai skaitā divu metru distanci un obligāti lietot sejas masku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad piedzīvosim jaunu Nacionālo koncertzāli Rīgā?

Gvido Princis, Rīgas pilsētas arhitekts, pašvaldības aģentūras «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» direktors, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāti pretrunīgi vērtē iepriekšējos četros gados paveikto, viņu redzējums par augstskolas turpmāko attīstību ir atšķirīgs

Abu kandidātu uz LU rektora amatu – esošā universitātes vadītāja Indriķa Muižnieka un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna, AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja Gundara Bērziņa – galvenā prioritāte ir augstskolas virzība uz izcilību. I. Muižnieks sola darīt visu iespējamo, lai LU gūtu lielākus panākumus starptautiskajā pētniecības telpā un novērst studiju programmu fragmentāciju un dublēšanos, attīstot vairāku jomu kopīgas studijas. Savukārt Gundara Bērziņa plāni ir ievērojami ambiciozāki – viņš LU vēlas redzēt ne tikai kā vienu no labākajām augstskolām Baltijā, bet kā pašu labāko. Viņš uzskata, ka LU pārvaldība ir kļuvusi sarežģīta, atbalsta sistēma fakultātēm un institūtiem samazinājusies, reālie darba darītāji nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Viņš sola, ka viņa vadībā amatus neieņems politiski vai citādi angažēti cilvēki, kā arī bijušie Valsts Drošības komitejas biedri vai ziņotāji. I. Muižnieka kandidatūru izvirzījušas trīs fakultātes, seši zinātniskie institūti un LU Botāniskais dārzs, bet G. Bērziņa kandidatūru – piecas fakultātes. LU rektora un Senāta vēlēšanas notiks augstskolas Satversmes sapulcē 24. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kapitālismu lamāt ir lieki

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārajā sociālās žurnālistikas izdevumā Medium kāds ražīgs autors ir izkritizējis ka­pitālismu laukā no panckām – ka tas ir no­vecojis, jo nespēj atrisināt tādas cilvēcei ek­sistenciālas problēmas kā lēta, tīra enerģija, vispārējā izglītība, pieejama veselības aprūpe utt.

Kā pierādījumu kapitālisma anahronismam autors piesauc Francijā bāzēto Starptautisko kodoltermisko ekspe­rimentālo reaktoru jeb ITER, kas ir vērienīgs starp­valstu projekts, lai padarītu kodolsintēzi par drošu un videi draudzīgu enerģijas avotu. Arguments ir – lūk, šādu globāli eksistenciālu mērķi sasniegt nav apņē­mies, teiksim, McDonald’s ar Apple, bet gan starpval­dību konsorcijs.

Uzreiz jānorāda, ka arguments ir pievilkts aiz matiem, jo saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas informāciju (Latvijas zinātniskās institūcijas arī piedalās šai pro­jektā) ITER cita starpā kalpo arī kā prototips nākotnes komerciālajiem reaktoriem. Tas nozīmē, ka tīro, drošo enerģijas tehnoloģiju jau sākotnēji nav paredzēts patu­rēt kā publisku monopolu, bet gan nodot brīvā tirgus jeb kapitālisma ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātē (LU) notiek darbs pie jaunas iniciatīvas - Projektu atbalsta centra izveides. Centra mērķis būs kalpot par atbalsta vienību augstskolas fakultātēm un institūtiem projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā, lai veicinātu gan projektu pieteikumu skaita pieaugumu, gan to kvalitāti, sasniedzot sekmīgus rezultātus kā vietējā, tā starptautiskā mērogā.

Jaunveidotajā Projektu atbalsta centrā plānots sniegt atbalstu gan pieredzējušiem pētniekiem, gan tiem, kuriem līdz šim nav bijusi pieredze projektu pieteikumu sagatavošanā un īstenošanā vai kuri nav bijuši sekmīgi finansējuma piesaistē. Šādu atbalsta funkciju stiprināšanu pamato arī 2018. gada rudenī veiktā Latvijas Universitātes akadēmiskā personāla aptauja un fokusgrupu intervijas, ar kuru palīdzību precīzāk tika noteiktas akadēmiskā personāla vēlmes un vajadzības projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā.

Jūnijā ir notikusi pirmā Projektu atbalsta centra darba tikšanās klātienē ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes pārstāvjiem, iepazīstinot ar Projektu atbalsta centra izveides uzdevumiem un apzinot fakultātē esošo situāciju, projektu pieteikumu dalības pieredzi konkrētu programmu un projektu konkursu uzsaukumos, kā arī fakultātes vajadzības un intereses projektu izstrādes jomā un esošos uzticamos starptautiskos sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Uzņēmēji vērtē banku "kapitālo remontu"

Māris Ķirsons, 03.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Lai arī lielākais vairums iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta finanšu sistēmas "kapitālo remontu", tomēr pēdējā gada laikā aptaujātie saskārušies ar papildu prasībām un pat uzskata, ka sadarbība ar bankām pasliktinājusies.

To liecina sabiedriskās domas pētījums, ko veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc Tiesību zinātņu pētniecības institūta iniciatīvas.

Nenoliedzami, ka pēdējā gada laikā būtiskas pārmaiņas piedzīvojis finanšu sektors, un tādējādi tas izvirza augstākas prasības arī klientiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.

"Šim pētījumam jāpievērš uzmanība ne tikai akadēmiskajās aprindās, komercbankās, bet arī tā galvenajiem lietotājiem – valdībai, finanšu izlūkiem, banku uzraugiem," vērtē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore Inna Šteinbuka.

Viņa atgādina, ka "kapitālajam remontam" ir gan pozitīvās, gan arī negatīvās puses. "Ja gribam iegādāties telpas pēc kapitālā remonta, tad nereti tajās nekādas apdares nav un tajās dzīvot un strādāt bez to labiekārtošanas nav iespējams," norāda I. Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru