Būve

Tikai ar budžeta naudu reģionos ceļu kritisko stāvokli nāksies pieciest ilgi

Dienas Bizness, 14.10.2015

Foto: Raitis Puriņš, no Dienas mediju arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Nākamajā gadā septiņi miljoni eiro tiks novirzīti vietējo ceļu sakārtošanai. Reģionālajiem ceļiem ieplānota lielāka summa – 71,5 miljoni eiro, bet arī tā tiek dēvēta par ārkārtīgi mazu. Problēma lielākoties saistīta ar to, ka vietējiem ceļiem Eiropas Savienības (ES) finansējums piešķirts netiek, trešdien raksta laikraksts Diena.

Bažas par gaidāmo izsaka gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), gan va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) šefs Jānis Lange, gan ceļu būvētāji, tomēr valdību palīgā saucieni pagaidām nav spējuši aizkustināt. «Pateicoties ES līdzekļiem, varam droši teikt, ka valsts galvenās nozīmes autoceļi esošā ES fondu perioda ietvaros tiks sakārtoti. Situācija ar vietējiem autoceļiem ir daudz sarežģītāka, jo tiem finansējuma hroniski trūkst. Turklāt jādomā, kā mēs varēsim uzturēt galvenos valsts autoceļus labā stāvoklī arī pēc 2020. gada,» teic J. Lange.

Vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika runāts par situāciju uz Latvijas ceļiem, un vairāki deputāti norādīja, ka naudas sadalījums «ir ļoti satraucošs». Deputāts Artis Rasmanis (ZZS) izteicās, ka tieši reģionālie un vietējie autoceļi ir tie, kas veido vietējo uzņēmēju un lauksaimnieku galveno infrastruktūru.

Savukārt biedrība Latvijas ceļu būvētājs (LCB) aprēķinājusi, ka vietējo ceļu sakārtošanai pietrūkst 2,3 miljardu eiro. Turklāt tie rada zaudējumus ne tikai uzņēmējiem reģionos, bet ir riskanti ikvienam autobraucējam. LCB par notiekošo izsakās skarbi – partiju parakstītie priekšvēlēšanu solījumi atjaunot autoceļu fondu ir «kaķim zem astes». Biedrības izpilddirektors Zigmārs Brunavs Dienai uzsver, ka tieši sliktie ceļi ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki turpina pamest reģionus. Viņš aicina neaizmirst, ka ceļu tīkls jau pats par sevi ir vērtība: «Ceļu tīkls ir mūsu valsts resurss tāpat kā meži un ūdeņi. Ja mēs šo resursu tik vieglprātīgi notrallinām, tad rodas jautājums, cik saimnieciski šī valsts domā.»

Vietējo ceļu stāvoklis ar katru gadu kļūst dramatiskāks. Par ES fondu naudu ir iespējams sakārtot tikai galvenos ceļus un daļu reģionālo, ja tie atbilst konkrētiem kritērijiem. «Kaut gan summa budžetā it kā nedaudz pieaug, tā pamatīgi atpaliek no tās, kas ierakstīta Nacionālajā attīstības plānā. Arī ceļu sakārtošanas programmas grafiks, ko Satiksmes ministrija iesniedza pirms apmēram diviem gadiem valdībā, tika pieņemts tikai zināšanai,» skaidro Z. Brunavs.

Plašāk lasiet rakstā Vietējie ceļi nepamanīti trešdienas, 14.oktobra laikrakstā Diena (6.lpp)!