Jaunākais izdevums

Tuvākajos gados brīvībā varētu nokļūt pirmie Latvijā ar mūža ieslodzījumu notiesātie, jo būs apritējis termiņš, kad šīs personas var lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu.

Šobrīd trīs Latvijas cietumos - Jelgavā, Daugavpilī un Iļģuciemā - atrodas 55 vīrieši un viena sieviete, kuri notiesāti ar mūža ieslodzījumu, liecina Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) aģentūrai LETA sniegtā informācija. Iespējams, viņu skaits palielināsies, jo astoņiem vīriešiem tiesa ir piespriedusi mūža ieslodzījumu, taču tiesas process vēl nav noslēdzies.

Notiesātie cietumā sodu izcieš trijās režīma pakāpēs - zemākajā, vidējā un augstākajā. Katrā pakāpē ir jāpavada konkrēts laiks, un pāreja uz katru nākamo pakāpi nozīmē, ka ieslodzītais cietumā ievērojis disciplīnu un aktīvi iesaistījies resocializācijas pasākumos. Pārejai uz katru nākamo pakāpi var sekot dažādu privilēģiju piešķiršana, piemēram, biežākas tikšanās ar radiniekiem, brīvāka pārvietošanās cietuma teritorijā vai pārvietošana uz kameru, kur atrodas ieslodzītie ar mazākiem brīvības atņemšanas soda termiņiem.

Šobrīd Daugavgrīvas cietumā uz mūžu notiesāto iecirknī atrodas 45 personas, vidējā pakāpē 28 notiesātie un zemākajā pakāpē 17 notiesātie. Savukārt Jelgavas cietumā vidējā pakāpē atrodas divi notiesātie un zemākajā - pieci notiesātie, bet Iļģuciema sieviešu cietumā atrodas tikai viena notiesātā - medmāsa, kurai pērn stājās spēkā spriedums par savu bērnu nonāvēšanu un sakropļošanu.

Divi no notiesātajiem ieslodzījumā atrodas kopš 1993.gada un divi kopš 1994.gada. Likums paredz, ka nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu tiesai var lūgt, ja notiesātais izcietis 25 gadus no brīvības atņemšanas soda - tātad teorētiski pie šādas iespējas četrotne var tikt 2018. un 2019.gadā.

Pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu var tikai no augstākas režīma soda izciešanas pakāpes, un šajā pakāpē šobrīd ir tikai viens no ieslodzītajiem. Šim vīrietim sākotnēji bija piespriests nāvessods, taču, Latvijai 90.gadu vidū no tā atsakoties, augstāko soda mēru aizstāja ar mūža ieslodzījumu.

IeVP centrālā aparāta Resocializācijas daļas vecākais inspektors Jānis Rozenbergs, kurš vairākus gadus nostrādājis Daugavgrīvas cietumā ar ieslodzītajiem, kas notiesāti uz mūžu, ieskicējot šāda cilvēka portretu, aģentūrai LETA norādīja, ka tas vidēji ir 44 gadus vecs vīrietis, Latvijas pilsonis, rīdzinieks, uz kura sirdsapziņas gulstas vairākas slepkavības.

IeVP priekšniece Ilona Spure norāda, ka Latvijā jau vairākus gadus uz mūžu ieslodzīto skaits stabili pieturas pie 50 un tas mūsu valstij nav mazs skaitlis, ņemot vērā valsts kriminogēno stāvokli un notiesāto pastrādātos noziegumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Latvijai nevajag dāvanas, bet rīcību

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz valsts simtgadi mēs šogad dzirdēsim daudz aicinājumu visu ko «dāvināt Latvijai». Paredzami tiks locīta arī lipīgā, bet maz pārdomātā sentence par došanu savai valstij, neprasot, ko tā dos man. Šādi aicinājumi labākajā gadījumā ir sentimentālas blēņas, bet sliktākajā – traucēkļi domāt un rīkoties sakarīgi.

Rakstot par brīvā tirgus un pilsoniskās brīvības sakarībām, uz šādas retorikas apšaubāmību ir norādījis arī ekonomists Miltons Frīdmans. Vienā gadījumā – ja visu labo sagaidām no valsts, tā ir paternāliska sapratne par valsti kā Lielo Brāli, kas nav savienojama ar pilsonisku brīvību. Otrā gadījumā, kad dāvanas ir jāpienes valstij, līdz ar valsts tābrīža iemiesojumu – valdību – tas kļūst par elku, kas prasa upurus, un pirmais no tiem atkal jau būs pilsoniskums un brīvība.

Valstisko neatkarību ieskaitot, lielai daļai latviešu brīvība aizvien vēl nešķiet pašsaprotama. Un tas ir labi, jo brīvība nav kaut kas vienreiz dabūjams. Brīvība pastāv vien tad, ja to liek lietā, un tā ir arī ar valsts brīvu pastāvēšanu. Latvija nav jāpielūdz, un Latvijai nekas nav jādāvina. Latvija ir jāliek lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: Baltic Pork cūku novietnē grūsnās sivēnmātes ilgstoši turētas nepiemērotos apstākļos

LETA, 04.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saistībā ar saņemto informāciju no biedrības Dzīvnieku brīvība par labturības prasību pārkāpumiem cūkkopības uzņēmuma Baltic Pork novietnē tajā veicis pārbaudi un konstatējis ilgstošu grūsno sivēnmāšu turēšanu individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

«Saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem SIA Baltic Pork cūku novietnē, PVD nekavējoties veica pārbaudi, kurā aizdomas par to, ka grūsnās sivēnmātes tiek ilgstoši turētas individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, apstiprinājās,» sacīja Meistere. Viņa piebilda, ka par konstatētajiem pārkāpumiem PVD ir sācis administratīvo lietvedību, un uzņēmums Baltic Pork turpmāk būs pastiprinātā PVD uzmanības lokā.

Vienlaikus PVD izvērtēs arī Baltic Pork iepriekš veikto pārbaužu rezultātus un PVD inspektora, kas šīs pārbaudes veicis, atbildību.

Tāpat PVD pievērsīs pastiprinātu uzmanību labturības prasību ievērošanai arī citās cūku novietnēs, veicot biodrošības pārbaudes, pastāstīja Meistere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Porošenko paraksta rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu Ukrainā

LETA--UNN, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien parakstījis rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī.

Pirmdien notiek parlamenta sēde Porošenko rīkojuma apstiprināšanai.

Porošenko pēc rīkojuma parakstīšanas pavēstīja, ka iesaka parlamentam karastāvokli noteikt nevis uz 60 dienām no pirmdienas, bet uz 30 dienām no 28.novembra.

Savu lēmumu viņš skaidroja ar to, ka vēlas, lai «karastāvoklis ne ar vienu dienu neskartu priekšvēlēšanu kampaņas sākumu».

Porošenko paziņoja, ka karastāvoklis ilgs līdz decembra vidum un viņš decembra sākumā iesniegs parlamentam lēmumprojektu par prezidenta vēlēšanām, kurām saskaņā ar konstitūciju jānotiek nākamā gada 31.martā.

Viņš arī norādīja, ka viņa rīkojums neierobežo tiesības un brīvības, nenozīmē tūlītēju mobilizāciju, nenozīmē uzbrūkošas darbības, netiks ierobežota mediju brīvība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtrauciet pusaudžiem likt izvēlēties profesiju visam mūžam. Pasaule mainās ļoti strauji. Tāds bija viena no lielākajiem Lietuvas uzņēmumiem – SBA Group – finanšu direktora Igna Mačeika vēstījums Latvijas Bankas rīkotajā konferencē par darba tirgu.

Šāds uzstādījums ir vērā ņemams un pilnībā XXI gadsimta realitātei atbilstošs. Ja kādreiz skaitījās goda lieta visu mūžu nostrādāt vienā darba vietā, nereti vienā un tai pašā amatā, tad mūsdienās tas jau ir arhaisms. Ja nekas cits, tad veicamie pienākumi darba mūža laikā vienā un tai pašā amatā var mainīties vairākkārt. Galvenokārt to nosaka jauno tehnoloģiju ienākšana nozarē. Darba vietas ne tikai izzūd, tās transformējas un rodas no jauna. Tikpat fleksibliem jābūt arī strādājošajiem, īpaši tiem, kuri vēl šodien sēž skolas solā. Jo šodien skaidri zināt, kādas profesijas būs vai nebūs pieprasītas pēc 20 gadiem, gluži vienkārši nav iespējams.

Ir pilnīgi ticams, ka mēs pat iedomāties nevaram, kādas jaunas profesijas radīsies 2050. gadā, kad savos spēka gados būs šodienas skolnieki. Līdz ar to mūsu izglītības sistēmai ir pēc iespējas ātrāk jāpārorientējas uz kompetenču un prasmju attīstīšanu. Jau tuvās nākotnes darba tirgū vienas no svarīgākajām prasmēm būs spēja pielāgoties pārmaiņām un spēja nemitīgi mācīties. Nezinu, tā ir laba vai slikta ziņa, bet tie laiki ir beigušies, kad ar diploma iegūšanu mācības beidzās. Mūsdienās par normu kļūst mācīšanās visu mūžu, nemitīga savu profesionālo iemaņu papildināšana, tostarp arī pilnīgi jaunu prasmju apguve. Uzdrošinos apgalvot, ka, līdz ar aizvien plašāku jauno tehnoloģiju izmantošanu teju visās nozarēs, jau drīzumā nebūs tādas profesijas, kurā varēs nostrādāt visu mūžu un iztikt tikai ar skolas laikā iegūtām zināšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem, prognozē olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma «Balticovo» padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

Viņš atgādina, ka «Balticovo» ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

«Balticovo» vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. «Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo, acīmredzot, trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus,» sacīja Grimze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Futbola spēļu sarunāšanas krimināllietā aizturētas trīs personas, tostarp Gavrilovs

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pārtikas gigants «Kraft Heinz Company» paziņojis par apņemšanos līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas savos produktos visā pasaulē.

Kompānija norāda, ka šī politika attieksies uz visām valstīm, kurās ir uzņēmuma filiāles, ieskaitot tās, kurās līdz šim nav bijusi ieviesta progresīva dzīvnieku labturības politika.

«Kraft Heinz» jaunā globālā politika palīdzēs reformēt dažas no viscietsirdīgākajām industriālās lopkopības praksēm. Lielākā daļa dējējvistu ir iesprostotas A4 izmēra lapas būra platībā, kur pavada gandrīz visu savu mūžu. Šīs vistas nevar pat izplest savus spārnus un cieš no ievainojumiem un izkropļojumiem, kas rodas no būtiskajiem dzīves telpas ierobežojumiem sprostu sistēmās, uzsver uzņēmums.

«Apņemoties izskaust sprostus no saviem olu piegādes tīkliem, «Kraft Heinz» pievienojas aizvien augošam uzņēmumu pulkam, kas publiski iestājas pret šo cietsirdīgo praksi,» norāda koalīcijas dējējvistu atbrīvošanas no sprostiem «Open Wing Alliance» dalīborganizācijas «Dzīvnieku brīvība» vadītājs Aivars Andersons. «Kraft Heinz» lēmums iezīmē būtisku soli sprostu ēras norietā, aicinot citus pārtikas uzņēmumus, restorānus un mazumtirgotājus veikt līdzīgas apņemšanās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pašvaldība sadarbībā ar biedrību «Zaļā Brīvība» īsteno pirmo bezatkritumu pilsētas iniciatīvu Latvijā – «Tīri.Labi.». Projekta mērķis ir aktualizēt bezatkritumu dzīvesveidu un izglītot Cēsu iedzīvotājus un uzņēmējus par tā pamatprincipiem, lai veicinātu atbildīgāku patēriņu un samazinātu radīto atkritumu daudzumu.

Cēsis šīs iniciatīvas ietvaros apņemas samazināt resursu patēriņu, izmantot atkārtoti produktus un izejvielas, kā arī šķirot pārstrādei noderīgos izejmateriālus vai lietot tos citos veidos. Projekta pamatā ir sadarbība starp pašvaldību, nevaldības organizācijām, dažādiem radošajiem partneriem, uzņēmējiem un iedzīvotāju iniciatīvām.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs komentē: «Tas nebūs vienas dienas jautājums, bet runa ir par filozofiju. Es domāju, ka pašvaldība ir tā, kas strādā uz sabiedrības izglītošanu – informēt, stāstīt un, protams, arī savās iestādēs mēģināt vēl vairāk ieviest atkritumu šķirošanu, atkritumu dalīšanu, iepirkumos izmantot zaļās karotītes principu, kā arī pārdomāt dažādu resursu izmantošanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ES pauž bažas par vairāk nekā 1000 protestētāju aizturēšanu Maskavā

LETA, 28.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) paudusi bažas par to, ka sestdien Maskavā aizturēti vairāk nekā 1000 cilvēki, kas piedalījās protesta akcijās pret to, ka varasiestādes atteikušās reģistrēt opozīcijas kandidātus Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanām.

«Maskavā aizturēti vairāk nekā tūkstoš miermīlīgu demonstrantu, tostarp prominenti opozicionāri un žurnālisti. Viņi aicināja 2019.gada septembrī Maskavā sarīkot brīvas un demokrātiskas vēlēšanas,» teikts ES ārlietu dienesta paziņojumā.

«Šīs aizturēšanas un nesamērīgā spēka lietošana pret miermīlīgiem protestētājiem seko pēdējās dienās notikušajai satraukumu izraisošajai pret opozīcijas politiķiem vērstajai virknei aizturēšanu un policijas reidu, kārtējo reizi nopietni iedragā tādas pamatbrīvības kā vārda brīvība, biedrošanās brīvība un pulcēšanās brīvība. Šīs pamattiesības ir ietvertas Krievijas konstitūcijā, un mēs sagaidām, ka tās tiks aizsargātas,» uzsvēris ES ārlietu dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu tirgū joprojām dominē darījumi ar sērijveida dzīvokļiem. To cena šogad varētu pieaugt par 4%, izriet no nekustamā īpašuma kompānijas Arco Real Estate aplēsēm.

2015.gadā Latvijā ir noslēgti turpat 46.9 tūkstoši nekustamā īpašuma pirkumu līgumu. Tas ir mazāk nekā 2014.gadā (48.3 tūkst.) un arī 2013.gadā (47.8 tūkst.). Visvairāk ir bijis darījumu ar dzīvokļiem, turklāt lielāko daļu no mājokļu pirkumiem nodrošina tieši to iegāde tipveida ēkās – aptuveni 70%. Salīdzinot ar 2013.gadu un 2014.gadu aktivitāte šajā segmentā ir vērtējama kā mērena.

Straujāk nekā kopumā Latvijā ir samazinājies darījumu skaits Rīgā – par 6.9%. Tā pamatā ir īpašumu pirkumu skaita kritums sakarā ar izmaiņām termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas kārtībā, taču šādu darījumu īpatsvars nav tik liels, tāpēc ir jābūt arī citiem faktoriem, kāpēc to kopumā ir mazāk, taču uz to skaidras atbildes nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: Latvijā tuvākajos pāris gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1000 eiro

LETA, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvākajos divos līdz trīs gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1000 eiro, pirmdien, prezentējot jaunāko bankas «Nordic Outlook» apskatu, sacīja «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš teica, ka atalgojums Latvijā turpina kāpt, un vidējo bruto darba algu 1000 eiro Latvija varētu sasniegt jau šā gada otrajā vai trešajā ceturksnī. Savukārt divu līdz trīs gadu laikā neto darba alga valstī varētu sasniegt 1000 eiro.

Gašpuitis atzīmēja, lai arī visās nozarēs Latvijā ir algu kāpums, saskaņā arī uzņēmēju aptaujām darba samaksu plāno palielināt tikai aptuveni 40% Latvijas uzņēmēju.

Pēc viņa teiktā, Latvijā tuvākajos gados ir sagaidāms straujāks algu kāpums nekā abās pārējās Baltijas valstīs, jo Latvijā šogad vidējās bruto algas pieaugums prognozējams 8,3% apmērā, bet 2019.gadā - 7,2% apmērā. Savukārt Igaunijā vidējās bruto algas pieaugums šogad prognozējams 5,8% apmērā, kamēr nākamgad - 5,3% apmērā. Lietuvā vidējās bruto algas pieaugums šogad un nākamgad prognozējams 7% apmērā. Viņš piebilda, ka Igaunijā algu kāpums līdz šim ir bijis tik straujš, ka atsevišķās nozarēs uzņēmēji varētu pamest valsti, lai dotos strādāt tur, kur ir zemākas darbaspēka izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Kā cīnīties ar ātrās modes vējdzirnavu sekām?

Elīna Neilande, labdarības veikalu «Otrā elpa» dibinātāja un vadītāja, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd 73% no pasaulē saražotajiem tekstilmateriāliem nonāk atkritumu kalnos[1]. Līdzīga proporcija varētu būt arī Latvijā, jo mums nav vienotas sistēmas to apsaimniekošanai.

Šobrīd mūsu ārā izmestās drēbes tiek sadedzināts vai noglabātas atkritumu poligonos. Nolietotā tekstila savākšanas konteinerus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un tās visbiežāk ir atsevišķas iniciatīvas, nevis vienotas sistēmas daļa. Tomēr jau pavisam drīz, 2025. gadā, visās ES valstīs būs jāšķiro arī tekstila atkritumi, tāpēc jau laikus jādomā gan par nacionāla mēroga rīcībpolitiku, gan katra cilvēka ikdienas paradumiem un izvēlēm, ko veicam.

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» savā ziņā darbojas kā pretspēks ātrās modes vējdzirnavām – mūsu veikali ir kā platforma, kas ļauj pagarināt tekstilizstrādājumu mūžu, ļaujot labām mantām kalpot ilgāk un nepapildināt atkritumu kalnus, kad tās apnikušas to pirmajiem īpašniekiem. Šobrīd visai bieži ziedojumos saņemam mantas, kas nav lietotas pat vienu reizi un, ja nebūtu nonākušas pie mums, tad to alternatīva būtu atrasties izgāztuvē. Protams, ir arī otrā galējība – tā vietā, lai saplēstās, novalkātās mantas izmestu, tās tiek ziedotas. Tā kā visus saņemtos ziedojumus sašķirojam, tad varam teikt ka proporcija ir visai nemainīga – aptuveni trešdaļa ilgtspējīgāko mantu novirzām tirdzniecībai mūsu veikalos, vēl pusi no saņemtā nogādājam dažādām palīdzības organizācijām, bet katra piektā mums ziedotā lieta jau ir atkritums. Protams, var strīdēties, vai tas ir daudz vai maz, tomēr redzam, ka, pat ja varam samazināt atkritumiem novirzāmo tekstila un citu izstrādājumu apjomu par 80%, paildzinot to lietošanas mūžu, tad pūles ir to vērtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink Grupa iegādājusies franšīzes tiesības globālās ātrās ēdināšanas ķēdes Burger King attīstībai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Baltijas valstis ir vienas no tām retajām valstīm Eiropā, kurās šobrīd nav šīs ķēdes restorāni.

Saskaņā ar šo līgumu Tallink Grupa, kas atvēra pirmo peldošo Burger King restorānu 2016. gadā, šobrīd papildus iegādājusies ekskluzīvas franšīzes tiesības Burger King ķēdes attīstībai Baltijas valstīs. Kompānija atvērs Burger King restorānus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā nākamo gadu laikā, un saskaņā ar līgumu katra atvērtā restorāna licences darbības laiks būs 20 gadi. Pirmos restorānus Igaunijā plānots atvērt šajā ziemā.

«Vispazīstamākais Burger King produkts ir WHOPPER® burgers, kas pēdējos 60 gadus raksturojis īstu Amerikāņu burgeru visā pasaulē,» sacīja Paavo Nogene, AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs.

«Tallink veica vēsturisku darījumu jau 2016. gadā, atverot ķēdes pirmos restorānus uz kuģiem, un šobrīd mēs atkal radām vēsturi, atvedot WHOPPER® burgeri un arī citus populāros Burger King produktus cilvēkiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neparedzētas pieturvietas var sist pa budžetu un radīt riskus pašiem pasažieriem

Vēlmi izkāpt no autobusa sev ērtākā vietā pasažieri izsaka ne tikai iekšzemes, bet arī starptautiskajos pārvadājumos. Šis jautājums īpaši aktualizējas gadījumos, kad autobuss kavē un ceļotājam ir svarīga katra minūte, jo var izveidoties situācija, kad pasažieris nokavē pēdējo reisu uz tālāko galamērķi. Taču, netiekot izlaists sev vēlamajā vietā, ceļotājs ir neizpratnē un paliek ļoti neapmierināts gan ar šoferi, gan uzņēmumu, kas sniedz pārvadājumu pakalpojumus. Dienas Bizness šādu gadījumu novēroja maršrutā Tallina‒Rīga, kad aizkavēšanās iemesls bija satiksmes sastrēgums Igaunijā. Kāds pasažieris, lai paspētu uz pēdējo sabiedriskā transporta reisu, vēlējās izkāpt Juglā, bet netika izlaists, šoferim norādot, ka tas nav atļauts un viņš par to var tikt sodīts. Sašutušais ceļotājs varēja izkāpt vien pieturvietā pie tirdzniecības centra Alfa, veltot šoferim neglaimojošus epitetus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos piecos gados Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus strauji attīstīsies, prognozē koncerna Grazer Wechelseitige Versicherung AG (Grawe) direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Gernots Raiters (Dr. Gernot Reiter). G.Raiters piekrita nelielai sarunai par sasniegto un nākotnes plāniem tieši Latvijas tirgū neilgi pirms koncerna Grawe 190.gadu jubilejas pasākuma Rīgā.

##Koncerns Grawe Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū darbu sāka 2005. gadā, par savu produktu pārdošanas starpnieku izvēloties vietējo uzņēmumu Eurolife Latvia SIA. Kā vērtējat līdzšinējos sasniegumus?

2005. gadā koncerna vadības līmenī pieņēmām lēmumu sākt darbību Latvijā, taču šo mērķi nācās visai pamatīgi argumentēt korporācijas īpašniekiem, kuri uzdeva ļoti konkrētu jautājumu – kādas biznesa iespējas vispār ir Latvijā, un kāpēc mēs par to esam tik pārliecināti? Jo tobrīd Latvijā dzīvības apdrošināšanas tirgus nebija īpaši aktīvs. Taču uzņēmuma menedžmenta arguments, aizstāvot savu plānu, bija tieši saistīts ar šo faktoru, jo mēs Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū tobrīd saskatījām lielu izaugsmes potenciālu. Pasaules tendences liecina, ka tuvākajā nākotnē samazināsies valsts pienesums iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālās labklājības nodrošināšanā, taču mēs – cilvēki – par laimi, dzīvojam ilgāk, tāpēc vecumdienu nodrošināšana ar uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas instrumentiem šobrīd ir īpaši nozīmīga. Un mūsu 13 aizvadītie darbības gadi Latvijā ir pierādījuši, ka mūsu toreizējās prognozes bija absolūti precīzas. Pat vēl vairāk – sasniegtais pārsniedz sākotnējās cerības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir pārliecināta, ka ledus ir salūzis un uzņēmuma klienti tik iemīļoto Staķiku ikdienā sauc jau par Circle K. Viņa salīdzina zīmola maiņu ar laulībām, kad sieviete pārņem vīra uzvārdu, – daļa draugu ātri vien pieņems jauno, bet daļa, iespējams, vēl ļoti ilgi izmantos ierasto uzvārdu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai bez īpašas lojalitātes programmas, jūsuprāt, konkurences apstākļos būtu grūtāk izdzīvot?

Nepārtrauktus jaunumus, interesantus cenu piedāvājumus un vēl citas konkurences priekšrocības, pirmkārt, pieprasa nozare, kurā darbojamies. Nekur citur Eiropā nav tik blīvs DUS pārklājums uz vienu iedzīvotāju kā Latvijā. Līdz ar to, lai noturētu tirgus līdera statusu, ir jābūt labākajiem nemitīgi. Tomēr arī zīmola maiņa ir ienesusi savas korekcijas. Jaunā zīmola stāsta pamatā ir mūsu filozofija, kur mēs esam pieturas punkts tiem cilvēkiem, kuri ir ceļā un kuru ikdiena ir nemitīga steiga.

Komentāri

Pievienot komentāru