Uldis Leiterts: Ir forši, ja ir noteikumi, kurus varu pārkāpt

Autors: Anda Asere
2016. gada 16. decembris plkst. 9:21

«Latvija ir skaista, bagāta un ļoti attīstīta valsts, kurā dzīvo ambiciozi cilvēki, kuriem ir vēlme mainīt lietas un kuri nekad ar visu nav mierā. Šādā veidā var panākt progresu.»

Tā uzskata Uldis Leiterts, tehnoloģiju kompānijas Fragmentic, kā arī festivāla Digital Freedom Festival un infogr.am līdzdibinātājs.

Pirms pieciem gadiem Ulda un viņa domubiedru izveidotais datu vizualizācijas uzņēmums infogr.am bija viens no pirmajiem Latvijā, kas skaļi pateica, ka darbojas startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumu biznesā. Viņš joprojām ir šī kompānijas valdē, bet šogad izveidojis jaunu startup – Fragmentic. Augustā tas pievienojās startup akseleratoram 500 Startups, kā arī piesaistīja pirmssēklas investīcijas 200 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Vairāk par to, kāpēc jārīko tehnoloģiju festivāli, cik ilgu laiku dienā viņš ir onlainā un kāpēc latviešu neapmierinātība ar lietām ir laba lieta, Uldis stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas:

Jau tad, kad pirmo reizi tikāmies gandrīz pirms pieciem gadiem, kad Infogr.am bija tikko kā izveidots, tu uzsvēri, ka vienīgais veids, kā startup izdzīvot, ir domāt globāli. Tavs jaunais projekts Fragmentic nesen ir pabeidzis akselerācijas programmu Sanfrancisko. Pastāsti, ko dara Fragmentic?

Fragmentic komanda pa pusei ir Rīgā, pa pusei Sanfrancisko. Pirms mēneša pabeidzām akselerācijas programmu 500 startups. Šobrīd esam diezgan pragmatiskā, tehniskā darbā, būvējot savu produktu. Mums nav daudz, ko stāstīt vai rādīt. Mēs strādājam, un laiks rādīs, kā mums ar to ies.

Pie šī projekta strādājat gandrīz gadu?

Paziņojām par to februārī un reāli sākām strādāt jūlijā. Būtu korekti teikt, ka strādājam pie tā aptuveni pusgadu. Mums ir viens maksājošs klients, šobrīd īsti vēl nav produkta.

Tev ir pieredze, ar savu projektu piedaloties, gan Vācijas akseleratorā HackFwd, gan Somijas Startup Sauna, gan 500 Startups ASV. Ko nozīmē darboties akseleratorā un kāda ir atšķirība starp tiem?

Ir tādi ļoti vispārēji akseleratori, kas strādā pie produkta, pārdošanas, biznesa utt. No tiem pārsvarā var iegūt komandas stiprināšanas iemaņas. Ir akseleratori, kuri ir mērķēti uz specifisku nozari, no kuriem parasti var sagaidīt zemāku kvalitāti, bet lielāku fokusu uz noteiktu industriju. Un ir akseleratori, kuri ir veltīti specifiskai darbībai, piemēram, mārketingam, programmēšanai, dizainam vai kaut kam citam. 500 Startups ir akselerators, kur iegūt zināšanas un prasmes, kā piegādāt produktu klientiem. Tur nemaz nav fokusa uz produktu, bet tas, kā to būvēt un veidot komandu, lielā mērā ir paša atbildība. Akselerators tam nepievērš uzmanību. Taču tur ir fokuss uz izplatīšanu, mārketingu, sabiedriskajām attiecībām, pārdošanu, kādā veidā tikt pie klientiem, kā veidot savu stāstu. Ļoti liels fokuss ir tieši uz stāstu veidošanu, prezentēšanu investoriem un klientiem. Tās ir gan pārdošanas, gan skatuves prezentācijas. Man liekas, ka tam mēs trenējāmies katru dienu šo četru mēnešu laikā.

Tu neesi pirmo dienu startup pasaulē un nevarētu teikt, ka nezini, kā šajā vidē notiek lietas. Ko tu un komanda ieguva šajā akseleratorā?

Mums kā komandai bija nepieciešams būt ASV un attiecīgi veidot tur kontaktu tīklu. Un akselerators nosacītā veidā dod skolai līdzīgu vidi, kurā ir noteikumi. Man vismaz ir tā, ka, lai būtu radošs, ir forši, ja ir noteikumi, kurus varu pārkāpt.

Visu interviju Māju sajūta ceļo līdzi lasiet 16. decembra laikrakstā Dienas Bizness.