Ģeopolitiskā spriedze, ko radīja pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ilgst jau vairāk nekā trīs gadus un politikas veidotāju, drošības ekspertu un sabiedrības uzmanības centrā ir nonācis arī jautājums par pārtikas preču izsīkuma risku.

Ne tikai kara, bet arī klimata pārmaiņu izraisītie traucējumi piegādes ķēdēs ir spilgti parādījuši, cik liela ir mūsu atkarība no importētajiem pārtikas produktiem. Ir svarīgi atcerēties, ka pirmais un izšķirošais posms visā pārtikas ražošanas ķēdē ir kvalitatīvs sēklas materiāls. Krīzes situācijās vispirms tiek glabāts tieši sēklas materiāls, jo uz tā balstās nākotnes raža, pārtikas pieejamība un sabiedrības noturība pret pārtikas preču izsīkumu.

Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija savās publikācijās norāda, ka šķirņu selekcija ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai mazinātu pārtikas preču izsīkuma risku. Tā palīdz palielināt un stabilizēt ražu, kā arī pagarina uzglabāšanas laiku, tādējādi samazinot pārtikas zudumus, un uzlabo augu izturību pret slimībām, kaitēkļiem un klimata stresu, līdz ar to - samazina kultūraugu zaudējumus.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pērn vasaras kviešu sēkla maksāja aptuveni 300 eiro tonnā, taču patlaban kviešu cena var sasniegt pat 500 eiro par tonnu, tādējādi vasaras kviešu sēklas cena šogad var pieaugt par 65-70%, atklāja sēklu tirgotāja SIA "Scandagra Latvia" Sēklu produktu grupas vadītāja Zanda Miltiņa.

Tāpat cena pieaugusi arī zirņu sēklas materiālam - ja pērn cena par tonnu bija vidēji 400-450 eiro, tad šogad tā sasniedz pat 600 eiro tonnā, kas ir par aptuveni 35% vairāk.

"Protams, katram kultūraugam šis cenas sadārdzinājums var būt pilnīgi citādāks, tie var būt kā 10%, tā līdz pat vidēji 70%," skaidroja Miltiņa.

Vienlaikus, kā pauda Miltiņa, pērn kopumā tika ievāktas ļoti sliktas ražas griķu sēklai un vīķu sēklai. Attiecīgi patlaban tirgū šī sēklas materiāla ir pat ļoti maz, tas praktiski ir nepieejams, vai maksā ļoti dārgi.

"Vietējie sēklaudzētāji saņem pieprasījumus no ārzemēm, kur pircēji ir gatavi maksāt pat neadekvātu cenu, lai tik sēklas materiālu varētu iegādāties," sacīja Sēklu produktu grupas vadītāja.

Darbu Latvijā uzsācis pirmais uz ilgdzīves medicīnas uzņēmumu atbalstu vērstais riska kapitāla fonds "LongeVC" un izziņojis pirmo pārdošanas darījumu, informē fonda pārstāvji.

"LongeVC" ir jauns riska kapitāla fonds, kura padomē iesaistījušies pasaulē zināmākie ilgdzīves (longevity – angļu val.) nozares eksperti. Fonds orientēsies uz agrīnas stadijas jaunuzņēmumu atbalstu, un tā bāzes vieta būs Latvija.

Viens no fonda partneriem ir Sergejs Jakimovs – uzņēmējs, kurš Latvijā veiksmīgi attīstījis vairākus zinātnes jaunuzņēmumus akseleratora "Komercializācijas Reaktors" ietvaros. Paredzams, ka fondā pieejamais finansējums būs 35 miljoni dolāru.

"Mēs vēlamies piesaistīt jaunuzņēmumus no visas pasaules. "LongeVC" riska kapitāla fonds būs īpaši noderīgs jaunuzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt sēklas stadijas investīcijas un finansējumu A investīciju raunda ietvaros. Visā pasaulē tieši šīs stadijas jaunuzņēmumiem nav plašu iespēju. "LongeVC" nav svarīga uzņēmuma atrašanās vieta. Jau tagad par fondu interesi ir izrādījuši uzņēmumi no Eiropas, Āzijas un arī ASV. Tā vietā mūsu fokuss būs uz atbalstu jaunuzņēmumiem, kuri strādā ilgdzīves un biotehnoloģiju jomā," attīstības plānus komentē S. Jakimovs.

Iespējkapitāla investīciju uzņēmums "Practica Capital" ir sekmīgi pabeidzis finansējuma piesaisti savam trešajam un līdz šim lielākajam fondam "Practica Venture Capital III". Tas nodrošinās finansējumu sēklas stadijas jaunuzņēmumiem Baltijas valstīs.

“Practica Venture Capital III” ir trīs reizes lielāks kā iepriekšējais fonds, tāpēc reģionam šis ir ļoti būtisks ieguvums finansējuma pieejamības ziņā.

"Lielākā daļa finansējuma, kas tiek investēti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos Eiropā, ir no konkrētajā valstī vai reģionā strādājošiem iespējkapitāla fondiem. Mēs šādā kontekstā saskatījām iespēju Baltijas reģionā, kur acīmredzami pietrūkst finansējuma tieši šajā uzņēmumu attīstības posmā," saka Arvidas Blože (Arvydas Bložė), "Practica Capital" partneris. "Mēs priecājamies par Baltijas valstu pensiju fondu pārvaldnieku interesi attiecībā uz šādām investīcijām. "Practica Capital" ir arī atbalsts no Eiropas Investīciju fonda (EIF), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Lietuvas finanšu institūcijas (INVEGA), kā arī SEB un "Swedbank" Investīciju vadības uzņēmumiem. Beidzot iespējkapitāls arī Baltijas valstīs palēnām kļūst par aktīvu klasi, un tas mainīs investīciju spēles noteikumus kopumā."

Noslēdzies Altum izsludinātais iepirkums sēklas un sākuma kapitāla fondu atlasei, un iepirkuma komisija izvēlējusies divus fondu pārvaldniekus, kuriem piešķiramas līguma slēgšanas tiesības.

Līgumu slēgšanas tiesības piešķirtas SIA «AIFP Imprimatur Capital Fund Management un personu apvienībai Ēriks Fricsons, Andris Keziks, Zigmārs Reklaitis

Sēklas un sākuma kapitāla fondu pārvaldītāji veiks ieguldījumus straujas izaugsmes un inovatīvos uzņēmumos. Katram pārvaldītājam ALTUM piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 15 miljonu eiro apmērā, kurus pārvaldnieki katrs sadalīs divos atsevišķos fondos - sēklas kapitāla ieguldījumu fondā un sākuma kapitāla ieguldījumu fondā. No privātajiem finansētājiem jaunie fondi piesaistīs vēl 8 miljonus eiro, tādējādi kopējais sēklas un sākuma kapitāla fondu apjoms sasniegs 38 miljonus eiro. Sēklas kapitāla fondos ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 250 tūkstošiem eiro, savukārt sākuma kapitāla fondu ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 2 miljoniem eiro.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Lauksaimniecības vidi šobrīd ietekmē krietni citādāki apstākļi, nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Laikapstākļi ir kļuvuši grūtāk prognozējami un vērojamas krasas svārstības, piemēram, pavasarī ir +27 grādu karstums, pēc tam - salnas. Nav vienmērīgas sezonas, un tas būtiski ietekmē kultūraugu ražu.

Runājot par klimatu, nedrīkst aizmirst arī par kaimiņos notiekošo karu - tā radītais piesārņojums varētu būt daudz būtiskāks, nekā mūsu pašu emisijas. Šajos apstākļos visu nosaka detaļas, un nozīmīgs elements ir arī sertificētas sēklas materiāls, kas sniedz pārliecību par kvalitāti un slimību neesamību.

Sertificēts sēklas materiāls nav tikai formāla prasība tiem lauksaimniekiem, kuri piesakās Eiropas Savienības vai valsts atbalsta pasākumiem, nodarbojas ar sēklu tirdzniecību u.c. – tā ir reāla nepieciešamība, ja vēlamies nodrošināt labu ražu un mazināt riskus. Protams, lai katru gadu iegādātos jaunu sertificētu materiālu, nepieciešami līdzekļi, bet, gudri plānojot, šādu sēklas materiālu var izmantot vairākas sezonas, joprojām saglabājot augstu kvalitāti. Nekvalitatīvs materiāls, savukārt, var radīt ļoti nopietnas sekas – no slimību izplatības līdz ražas kritumam, kas nozīmē finansiālus zaudējumus.

Finanšu tehnoloģiju kompānija Nordigen piesaistījusi 150 tūkstošus eiro investīciju no sēklas stadijas riska kapitāla kompānijas Change Ventures

Lielākā daļa finanšu tiks ieguldīta, lai veidotu spēcīgu pārdošanas komandu. Nordigen jau strādā ar vairāk nekā 30 kredītiestādēm 12 valstīs, tostarp Citadele Bank, IPF Digital un Prestamos Prima.

DB jau rakstīja, ka šā gada maijā darbu sācis jauns sēklas stadijas riska kapitāla fonds Baltijā Change Ventures, kas investēs jaunuzņēmumos līdz 500 tūkstošiem eiro. Fonda sākotnējais apjoms ir 10 miljoni dolāru un fonds galvenokārt fokusējas uz trim Baltijas valstīm, kā arī jaunuzņēmumu dibinātājiem no Baltijas valstīm, kas izveidojuši kompānijas citur. Kamēr gudri eņģeļinvesotri un izaugsmes kapitāls kļūst Baltijas jaunuzņēmumiem pieejamāks, uzņēmējiem draudzīgs un elastīgs sēklas stadijas kapitāls ar pievienoto vērtību joprojām ir maz pieejams. «Mēs vēlamies to mainīt,» iepriekš norādīja Andris K. Bērziņš, Change Ventures vadošais partneris. Fonds un tā sākotnējie investori ir bāzēti ASV, bet Change Ventures investē starptautiski. Fonda vadošais partneris ir TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš, bet fonda investīciju partneri Tallinā ir tehnoloģiju uzņēmēji Yrjö Ojasaar un Rait Ojasaar.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Traumatiskā vēsture Latvijā ir radījusi pateicīgus apstākļus finanšu tehnoloģiju attīstībai, vērtē ZAB Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris Lauris Liepa. Šī saruna notiek, ieskicējot problemātiku Baltijas finanšu un regulējumu samitam FINREG 2017, ko 3. martā DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt.

Fragments no intervijas:

Pērnais gads iezīmējās ar riska kapitāla investīciju kritumu fintech jomā, pirmām kārtām ASV. Bet varbūt tā nav problēma? Varbūt mēs varam piesaistīt sev uzmanību ar kaut kādu savu citādību?

Uz riska kapitālu neattiecas tie ierobežojumi, kurus mēs redzam likumsakarīgi piemērotus banku sektorā un pensiju kapitāla investīcijās. Riska kapitāls lielā mērā ir saistīts ar pārrobežu kustību, un faktiski tas nozīmē tiesības izvēlēties, kurā valstī riska kapitālists ir gatavs savu naudu pazaudēt. Es pasvītroju – riska kapitāls nozīmē gatavību naudu pazaudēt, nevis stabili, mierīgi nopelnīt. Riska kapitāla gadījumā viens supersekmīgais projekts no 100 atsvērs fonda un ieguldītāja veiksmīgu darbību.

Baltijas līmeņa pirmssēklas un sēklas kapitāla investīciju fonds «Change Ventures» izveido jaunu fondu «Change Ventures Fund II»

Jaunajā fondā ieguldīti vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tā lielākais investors ir Eiropas Investīciju fonds, kas tajā ieguldījis ar «Baltijas inovāciju fonda» un «Innovfin» starpniecību. Investoru vidū ir arī «Draper Esprit», kas ir viens no Eiropas lielākajiem publiski kotētajiem riska kapitāla investoriem, kas ir izvēlējies «Change Ventures» kā savu Baltijas sēklas fonda partneri, un Baltijas pensiju fondi.

«Turpināsim ieguldījumus visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» saka Andris K. Bērziņš, pirmssēklas un sēklas kapitāla investīciju fonda «Change Ventures» partneris.

Pirmssēklas un sēklas riska kapitāla fonds «Change Ventures» darbojas visās trijās Baltijas valstīs. Tas finansiāli atbalsta ambiciozus jaunuzņēmumu dibinātājus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī Baltijas diasporas uzņēmējus, kuri veido savas kompānijas citur pasaulē. Fonda sākotnējās investīcijas ir no 100 līdz 750 tūkstošiem eiro un ir iespējamas arī nākamā līmeņa finansējums turpmāko stadiju finansējuma raundos.

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Līdz ar līguma parakstīšanu ar Attīstības finanšu institūcija Altum, darbu uzsāk izaugsmes riska kapitāla fonds «ZGI-4», kuru pārvaldīs riska kapitāla fondu pārvaldnieks «ZGI Capital» un kas turpmākos desmit gadus darbosies ar investīcijām uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu.

Līgumu parakstīja Altum valdes loceklis Juris Vaskāns un «ZGI Capital» valdes loceklis Normunds Igolnieks.

«ZGI Capital» par izaugsmes riska kapitāla fonda pārvaldnieku izraudzīts Altum rīkotajā iepirkuma procesā. Fonda kopējais lielums būs 25 miljoni eiro. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) fondam novirzīts finansējums 15 miljonu eiro apmērā, savukārt 10 miljoni eiro būs fonda pārvaldnieka piesaistītais privātais finansējums.

Investīcijas apjoms vienā uzņēmumā būs līdz 3,75 miljoniem eiro, fokusējoties uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 75% investīciju plānoti Latvijas uzņēmumos, savukārt 25% investīciju varēs tikt veiktas uzņēmumos, kuru primārā darbības vieta ir citas Eiropas Savienības valstis.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Latitude59 jaunuzņēmumu prezentāciju konkursā agrīnas un sēklas stadijas kompānijām piedalīsies CenOS, Coffee Pixels, HackMotion, Robotic Solutions un Funderful no Latvijas

Šonedēļ – 25. un 26. maijā – Igaunijas galvaspilsētā Tallinā notiek startup konference Latitude59, kuras ietvaros tradicionāli notiek arī jaunuzņēmumu konkurss, kuru šogad atbalsta igauņu Tāveta Hinrikus (Taavet Hinrikus) un Kristo Kārmana (Kristo Käärmann) dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija TransferWise. Sēklas stadijas startup konkursa balva ir desmit tūkstoši eiro no TransferWise. Kompānija to dara, lai atbalstītu vietējo startup kopienu. «Kā starptautiska kompānija ar saknēm Igaunijā TransferWise vēlas redzēt vairāk veiksmīgus jaunuzņēmumus Ziemeļvalstīs un Baltijā,» norāda Mareks Unts (Marek Unt), TransferWise Eiropas sabiedrisko attiecību vadītājs.

Pēdējo sešu gadu laikā Latvija veiksmīgi iekļāvusies globālajā pļavu stiebrzāļu sēklu eksportā

Latvijas auzeņu sēklu eksports 2024. gadā veidoja 0,9% no globālā tirgus, tas nozīmē, ka pēc auzeņu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija pagājušajā gadā bija trešajā vietā pasaulē. Nozīmīgi panākumi 2024. gadā Latvijai bija arī aireņu sēklu eksportā. Jāatzīmē, ka stiebrzāles ir nozīmīgi dabisko zālāju augi, kas nodrošina dabisko zālāju stabilitāti, sugu daudzveidību un ekosistēmas ilgtspēju. Turklāt pļavas ir svarīgs zemes

izmantošanas veids Latvijas lauksaimniecībā, kas nodrošina ganāmpulku ar lopbarību gan ganību laikā vasaras sezonā, gan veidojot lopbarības krājumus ziemas sezonai. Visizplatītākie zālāju augi ir dažādu sugu tauriņzieži un stiebrzāles. Latvijas pļavās ir sastopamas daudzas stiebrzāļu ģintis un sugas – timotiņš, kamolzāle, lāčauza u. c.

Kapitāla piesaiste Baltijas uzņēmumiem šobrīd ir dārgāka nekā citviet Eiropā, taču lielu daļu no prēmijas, kas tiek maksāta investoriem, veido reģiona specifika, nevis pašu uzņēmumu riska profils.

Kas veido naudas cenu Baltijā?

No teorijas viedokļa ilgtermiņā nav iespējams panākt augstu atdevi pie zema riska – šie abi faktori savstarpēji cieši korelē, un kapitāla cena tiešā veidā atspoguļo riska līmeni. Viena no riska komponentēm mūsu reģionā ir ģeopolitiskā situācija. Baltijas valstu atrašanās līdzās divām neprognozējamām kaimiņvalstīm un relatīvā karadarbības tuvumā nozīmē, ka investori ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos īpaši rūpīgi vērtē riska un atdeves attiecību, izvēloties drošākus reģionus vai investīcijas, kurās šis risks tiek kompensēts ar augstāku atdevi. Tas nozīmē, ka uzņēmums no Portugāles, kas darbojas identiskā biznesa segmentā apstākļos, kad citi mainīgie kapitāla tirgus kritēriji ir vienādi, kapitālu varēs piesaistīt par dažiem procentiem lētāk nekā līdzvērtīgs uzņēmums no Latvijas. Ja nenotiks kādas fundamentālas izmaiņas ģeopolitikā, šis risks tuvākajos gados Baltijā saglabāsies augstāks un tas būs redzams kapitāla cenā.

Šonedēļ valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas ļaus lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu. Lai gan situācija novados ir atšķirīga, un vissmagākā aina ir Vidzemē un Latgalē, kopumā šovasar piedzīvojam vienu no sarežģītākajiem posmiem pēdējo gadu laikā.

Lauksaimnieki ir smagas izšķiršanās priekšā – ne visu ražu var paspēt novākt un ir kultūras, ko nākas upurēt. Daļa izvēlas sākt kulšanu agrāk, negaidot, kad raža būs pilnībā nogatavojusies, lai nepazaudētu visu ražu. Valdības pieņemtais lēmums ir pareizs, un uz situāciju jāreaģē operatīvi, bet vienlaikus ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, lai nākotnē samazinātu ražas zudumus vai negatīvu ietekmi uz kvalitāti.

Sāk kulšanu, neraugoties uz mitrumu

Kurzemē situācija ir krietni labāka, nekā Latgalē, lai gan, protams, arī vienā reģionā dažādās vietās ir vērojamas atšķirības. Lauksaimnieki cenšas izmantot katru saulaino dienu, jo turpmākās laika prognozes nav iepriecinošas. Daudzi zemnieki sākuši kulšanu, neraugoties uz mitrumu, un daļai saimniecību ir pat salīdzinoši augsti eļļas iznākuma rādītāji - atsevišķos gadījumos līdz pat 47,4%, kas uzskatāms par ļoti labu rezultātu. Vidējā raža šobrīd ir aptuveni 3 tonnas no hektāra. Vienlaikus liela daļa sējumu vēl atrodas uz lauka, jo nav pilnībā nogatavojušies. Turklāt, jāņem vērā, ka rapši šogad jau bija cietuši no pavasara salnām.

Šobrīd, vasaras vidū, graudu sējumi ir pilnbriedā, un vienlaikus šis ir laiks, kad lauksaimnieki sāk plānot rudens sēju. Ņemot vērā, ka laikapstākļi vasarās kļūst aizvien grūtāk prognozējami un lietavas vai pat krusu ar stipru vēju var strauji nomainīt karstums, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par piemērota sēklas materiāla izvēli.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ziemāju graudaugu kopraža pērn salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās par 321,4 tūkst. tonnu jeb 15,3%, sasniedzot 2,4 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība pieauga no 41,3 centneriem no hektāra 2023. gadā līdz 47,5 centneriem 2024. gadā. Lai turpinātu kopražas izaugsmi arī šogad, izšķirošs ir izvēlētais sējas periods un sējumu spēja pārziemot, kā arī atbilstoši laikapstākļi vasarā.

Latvijas vasaras var pārsteigt lauksaimniekus ar ilgstošu lietu, lielu nokrišņu daudzumu, krusu, spēcīgu vēju un pat salnām, ko nomaina karstums. Tas var nelabvēlīgi ietekmēt kultūraugu sējumus un novest pie lieliem ražas zaudējumiem. Daudziem ļoti labā atmiņā būs palicis 2023. gada augusts, kad lielgraudu krusa sadragāja ne tikai lauksaimniecības platības, bet pat ēkas. Šādām vasarām nereti seko silts, ieildzis rudens un pēkšņs kailsals, kas ir viens no lielākajiem pārbaudījumiem ziemājiem. Tas rada nopietnu risku sējumu izdzīvošanai, jo uz lauka nav sniega segas, kas varētu pasargāt augus no straujā aukstuma. Šī iemesla dēļ tiek bojātas saknes un apsaldētas arī augu daļas, kas atrodas virs zemes. Šādus sala radītos kaitējumus pērnā gada janvārī piedzīvoja liela daļa Vidzemes un Latgales, kad gāja bojā liela daļa ziemas rapšu sējumu, kā arī cieta ziemas miežu un kviešu sējumi. Vai šķirnei ir nozīme? Kad pēc lietavām un +10 C temperatūras seko sals robežās no -13 C līdz -21 C un stiprs vējš, augiem kopumā ir niecīgas izredzes izdzīvot, bet, protams, ir vairāk un mazāk izturīgas šķirnes, un katram lauksaimniekam ir jāizvērtē situācija savā reģionā un jāizvēlas piemērotākās.

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas sekmēs straujāku jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, ļaus sniegt valsts atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovācijas sistēmu, riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē Ekonomikas ministrija. Grozījumus likumā Ekonomikas ministrija jau izstrādāja pērnā gada rudenī sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares pārstāvjiem.

«Jaunuzņēmumu nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna. Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi, tomēr sasniegts ir daudz. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ātrā izstrāde un pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību un kopā ar nozari radīt tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Šodien Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā, kā arī akcelerācijas un riska kapitāla ES fondu programmu uzsākšana tuvāko mēnešu laikā būs radījusi šā brīža situācijai atbilstošākos risinājumus inovatīvas nozares vēl straujākai attīstībai,» pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.