ES nauda

Atlasīti riska kapitāla fondi sēklas un sākuma ieguldījumu veikšanai

Žanete Hāka, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Noslēdzies Altum izsludinātais iepirkums sēklas un sākuma kapitāla fondu atlasei, un iepirkuma komisija izvēlējusies divus fondu pārvaldniekus, kuriem piešķiramas līguma slēgšanas tiesības.

Līgumu slēgšanas tiesības piešķirtas SIA «AIFP Imprimatur Capital Fund Management un personu apvienībai Ēriks Fricsons, Andris Keziks, Zigmārs Reklaitis

Sēklas un sākuma kapitāla fondu pārvaldītāji veiks ieguldījumus straujas izaugsmes un inovatīvos uzņēmumos. Katram pārvaldītājam ALTUM piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 15 miljonu eiro apmērā, kurus pārvaldnieki katrs sadalīs divos atsevišķos fondos - sēklas kapitāla ieguldījumu fondā un sākuma kapitāla ieguldījumu fondā. No privātajiem finansētājiem jaunie fondi piesaistīs vēl 8 miljonus eiro, tādējādi kopējais sēklas un sākuma kapitāla fondu apjoms sasniegs 38 miljonus eiro. Sēklas kapitāla fondos ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 250 tūkstošiem eiro, savukārt sākuma kapitāla fondu ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 2 miljoniem eiro.

Juris Vaskāns, Altum valdes loceklis: «Sēklas un sākuma kapitāla fondi pievienosies pavisam nesen darbību uzsākušajiem trīs akcelerācijas fondu pārvaldniekiem un izaugsmes riska kapitāla fondam »ZGI – 4«. Tādējādi šogad būsim sekmīgi uzsākuši visu jaunās paaudzes riska kapitāla fondu darbību un radījuši nepieciešamo augsni inovatīvu, strauji augošu ideju attīstībai globālā līmenī, vienlaikus nodrošinot pēctecību iepriekšējā perioda fondu darbībai. Kopējais Eiropas fondu finansējums riska kapitāla investīcijām ir 75 miljoni eiro, kuriem papildus fondi piesaistīs vairāk nekā 40 miljonus eiro no privātajiem finansētājiem. Līgumus ar sēklas un sākuma kapitāla fondiem plānojam noslēgt pēc likumā noteiktā pārsūdzību termiņa beigām – nākamā gada sākumā.»

Fondu pārvaldītāju atlasē kopumā tika iesniegti pieci piedāvājumi. Iepirkuma komisijā strādāja Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Altum eksperti, kā arī bija pieaicināti Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas riska kapitāla augstas raudzes speciālisti.

Saskaņā ar iepirkuma komisijas lēmumu, vispārīgās vienošanās līguma slēgšanas tiesības piešķirtas personu apvienībai «NordSight».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Latvijā vajadzētu ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru

LETA, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur zemo depozītu likmju laikā ieguldīt 1000 eiro

Juris Grišins - AS Capitalia vadītājs, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug, to apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkoptie dati. Taču lielākā daļa no brīvajiem naudas līdzekļiem atrodas iedzīvotāju banku kontos un depozītos, kam šobrīd piedāvātās procentu likmes ir tuvu nullei. Labā ziņa gan ir tā, ka nulles procentu depozītu likmes veicinājušas iedzīvotāju izpratni par alternatīvajiem ieguldījumu veidiem, jo ieguldīt un krāt var ne tikai bankās.

Jebkurš, ieguldot 10, 100 vai 1000 eiro, kļūst par investoru, taču tas, cik daudz izdosies nopelnīt, būs atkarīgs no katra individuālās riska apetītes. Tas, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties savus brīvos līdzekļus tur bankas kontā, rāda, ka riska apetīte un zināšanas par investīcijām kopumā sabiedrībā ir zemas. Iedzīvotāji labākajā gadījumā iegulda naudu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kur ar zemu risku var gūt salīdzinoši lielu atdevi, bet tikai pateicoties dāsnajai valsts subsīdijai (atmaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli), kas arī no šī gada ir samazināta.

Ja naudu neturam bankā, tad kur citur likt tai pelnīt? Mūsdienās jebkurš Latvijas iedzīvotājs var kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumiem praktiski jebkurā pasaules valstī, jebkurā nozarē un jebkādā apmērā. Lai gan izvēlēties akcijas, kurās ieguldīt, var būt azartiski un aizraujoši, izredzes kā individuālam investoram sasniegt labākus rezultātus nekā vidēji tirgū ir niecīgas. Tāpēc ieguldīšanu akcijās var pielīdzināt kazino – visticamāk, savu naudu zaudēsi, bet varbūt dažreiz arī nopelnīsi. Tajā pašā laikā pats kazino (akciju pirkšanas gadījumā brokeri, konsultanti un birža) nopelnīs vienmēr.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā ļaus sniegt atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem

Dienas Bizness, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas sekmēs straujāku jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, ļaus sniegt valsts atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovācijas sistēmu, riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē Ekonomikas ministrija. Grozījumus likumā Ekonomikas ministrija jau izstrādāja pērnā gada rudenī sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares pārstāvjiem.

«Jaunuzņēmumu nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna. Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi, tomēr sasniegts ir daudz. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ātrā izstrāde un pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību un kopā ar nozari radīt tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Šodien Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā, kā arī akcelerācijas un riska kapitāla ES fondu programmu uzsākšana tuvāko mēnešu laikā būs radījusi šā brīža situācijai atbilstošākos risinājumus inovatīvas nozares vēl straujākai attīstībai,» pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielākais risks biznesā ir neriskēt vispār

Juris Vaskāns, Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes loceklis, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu sarežģītās kosmosa tehnoloģijās, nepieredzējušu IT censoņu futūristiskās idejās un citās biznesa aktivitātēs, kurās bankas ieguldīt nevēlas. Par spīti šim priekšstatam, riska kapitāls pēdējos gados Baltijas valstīs piedzīvo stabilu izaugsmi, ik pa brīdim mūsu uzmanību piesaista kāds sekmīgs vietējo uzņēmumu pārdošanas gadījums, kas gan ir tikai šī stāsta redzamā daļa.

Vispirms jau jākliedē mīts par riska kapitālistu ieguldījumiem teju vai tikai nākotnes tehnoloģijās, kas top zinātniskās laboratorijās kaut kur tālu prom. Aptuveni astoņi no desmit ieguldījumiem ir ļoti tradicionālās nozarēs – piena pārstrādē, kokapstrādē, audio iekārtu ražošanā, būvniecībā utt. Ikviens sekmīgi augošs uzņēmums potenciāli var piesaistīt papildu investīcijas, kas ļauj tam attīstīties jaunā kvalitātē un apjomā. Un te nonākam pie psiholoģiskā šķēršļa, kas raksturīgs Latvijas uzņēmumu īpašniekiem, arī vadītājiem. Vienā vārdā – tas ir neveselīgs privātīpašnieciskums. Pretēja tam būtu adekvāta attieksme pret sevis izlolotu biznesa ideju un spēja ļaut tai turpināt augt tālāk, piesaistot riska kapitāla investīcijas. Pat tad, ja tas nozīmē zināmas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Te vērts atsaukties uz Eiropas Investīciju fonda piemēru. Fonda visas darbības laikā finansētie riska kapitālisti teju pusei portfeļa uzņēmumu ir palīdzējuši to vērtību vismaz pieckāršot. Turklāt paši veiksmīgākie gadījumi uzņēmumu pārdošanas vērtību pret sākotnēji ieguldīto ir pārsnieguši pat 100 reizes, un tas notiek tepat Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitālam ir jāaug

Didzis Meļķis, 22.08.2018

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes locekle un alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas konkurētspēju riska kapitāla nozarē bremzē virkne faktoru, no kuriem lielākā daļa ir novēršami.

Riska investīcijas uzņēmumos dod lielu ekonomisko efektu, un tā potenciāls Latvijā vēl ir ievērojams. Tā pirms ceturtdien, 23. augustā, Rīgā notiekošā gadskārtējā Baltijas Riska kapitāla samita sarunā ar DB vērtē Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes locekle un alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Nozare Latvijā attīstās strauji, tomēr varētu vēl daudz straujāk, saka K. Bērziņa. «Pirms desmit gadiem riska kapitāla fondu (RKF) pārvaldnieki Latvijā pārvaldīja ap 30 miljoniem eiro, tagad ‒ ap 300 miljoniem. Tomēr šo aktīvu lielums ekonomikā nav liels. Riska kapitāla ieguldījumu daļa no IKP Latvijā ir ap 0,1%, Eiropā vidēji – 0,3%, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir 0,4%.» Viņas vērtējumā, atšķirības pamatā ir ekonomikas struktūra. «Tradicionālajos riska kapitāla sektoros – ražošanā, biznesa pakalpojumos, eksportējošajās nozarēs – investējamo uzņēmumu skaits Igaunijā un Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā. Gandrīz jebkurā sektorā Igaunijā būs proporcionāli, piemēram, desmit potenciāli investējamo uzņēmumu, Lietuvā kādi astoņi, Latvijā – kādi pieci,» saka K. Bērziņa. Viņas vērtējumā, tas ir saistīts ar uzņēmumu ambīcijām un stratēģiju, kas savukārt sasaucas ar daudziem vēsturiskajiem faktoriem, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija un ar lata valūtas kursu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Izveido Change Ventures Fund II

Anda Asere, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas līmeņa pirmssēklas un sēklas kapitāla investīciju fonds «Change Ventures» izveido jaunu fondu «Change Ventures Fund II»

Jaunajā fondā ieguldīti vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tā lielākais investors ir Eiropas Investīciju fonds, kas tajā ieguldījis ar «Baltijas inovāciju fonda» un «Innovfin» starpniecību. Investoru vidū ir arī «Draper Esprit», kas ir viens no Eiropas lielākajiem publiski kotētajiem riska kapitāla investoriem, kas ir izvēlējies «Change Ventures» kā savu Baltijas sēklas fonda partneri, un Baltijas pensiju fondi.

«Turpināsim ieguldījumus visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» saka Andris K. Bērziņš, pirmssēklas un sēklas kapitāla investīciju fonda «Change Ventures» partneris.

Pirmssēklas un sēklas riska kapitāla fonds «Change Ventures» darbojas visās trijās Baltijas valstīs. Tas finansiāli atbalsta ambiciozus jaunuzņēmumu dibinātājus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī Baltijas diasporas uzņēmējus, kuri veido savas kompānijas citur pasaulē. Fonda sākotnējās investīcijas ir no 100 līdz 750 tūkstošiem eiro un ir iespējamas arī nākamā līmeņa finansējums turpmāko stadiju finansējuma raundos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki veiktu efektīvus un sankciju riskam atbilstošus sankciju riska pārvaldīšanas pasākumus,Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi FKTK noteikumus «Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi», kas šodien publicēti oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Noteikumi nosaka minimālās prasības attiecībā uz sankciju riska novērtējuma veikšanu un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli; apstākļus, ko iestāde ņem vērā, veicot sankciju riska novērtējumu, nosakot Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis, kuru noteiktās sankcijas būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses; prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē iestādes vai finanšu un kapitāla tirgus intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Izveidots riska kapitāla fonds ZGI-4, tā kopējais apjoms būs 25 miljoni eiro

Žanete Hāka, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar līguma parakstīšanu ar Attīstības finanšu institūcija Altum, darbu uzsāk izaugsmes riska kapitāla fonds «ZGI-4», kuru pārvaldīs riska kapitāla fondu pārvaldnieks «ZGI Capital» un kas turpmākos desmit gadus darbosies ar investīcijām uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu.

Līgumu parakstīja Altum valdes loceklis Juris Vaskāns un «ZGI Capital» valdes loceklis Normunds Igolnieks.

«ZGI Capital» par izaugsmes riska kapitāla fonda pārvaldnieku izraudzīts Altum rīkotajā iepirkuma procesā. Fonda kopējais lielums būs 25 miljoni eiro. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) fondam novirzīts finansējums 15 miljonu eiro apmērā, savukārt 10 miljoni eiro būs fonda pārvaldnieka piesaistītais privātais finansējums.

Investīcijas apjoms vienā uzņēmumā būs līdz 3,75 miljoniem eiro, fokusējoties uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 75% investīciju plānoti Latvijas uzņēmumos, savukārt 25% investīciju varēs tikt veiktas uzņēmumos, kuru primārā darbības vieta ir citas Eiropas Savienības valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensiju kapitāls Latvijas ekonomikā: «ābolu» daudz, pārstrādes jauda atpaliek

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar teju 3,6 miljardu eiro lielu kapitāla apjomu Latvijas pensiju otrais līmenis ir kļuvis par vienu no lielākajiem «investoriem» Baltijā un ir vērā ņemams ieguldītājs Eiropas mērogā.

Kopš šī pensiju kapitāla uzkrāšanas sākuma pirms 17 gadiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par Latvijas cilvēku uzkrātās naudas ieguldīšanu Latvijas ekonomikā. Šobrīd ieguldījumos mūsu valstī no šī kapitāla nonāk aptuveni piektā daļa naudas (FKTK dati par šā gada pirmo pusgadu), kas ir ļoti vērtīga investīcija, taču šo apjomu būtu iespējams palielināt.

Diskutējot par pensiju otrā līmeņa naudas ieguldīšanu Latvijas uzņēmumos vai fondu tirgū, atslēgas vārds ir «mērogs». Šī kapitāla mērogs šodien ir krietni pārsniedzis tās Latvijas ekonomikas daļas mērogu, kurā ieguldītājiem ir atļauts investēt un kurā ir vērts ieguldīt. Tas gan nenozīmē, ka iespējas investēt Latvijā būtu izsmeltas. Mūsu valsts ekonomiku un pensiju kapitālā uzkrāto naudu varētu salīdzināt, teiksim, ar ābolu sulas gatavošanu – agrāk, kad salasījām dažus maisus ābolu, gandrīz tos visus varēja pārstrādāt mājās. Šodien ābolus ved ar lielu kravas auto, un būtu vajadzīga neliela ražotne, jo ar sulu spiedi galā tikt vairs nevar. Proti, ieguldījumu infrastruktūra Latvijā vairs nespēj akumulēt pat daļu no pensiju kapitālā uzkrātā, jo runa šodien ir par gandrīz 1,3 miljonu cilvēku veiktajām iemaksām. Tāpēc pensiju plānu pārvaldnieki meklē drošas un vienlaikus pelnošas ieguldījumu iespējas ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Metālapstrādes uzņēmumos ieguldīti 3,2 miljoni eiro

Anda Asere, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Apbalvoti 2018.gada veiksmīgākie investori un darījumu konsultanti

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks samazinātas 2. līmeņa pensiju administrēšanas izmaksas, paredz otrdien, 3. oktobrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Šobrīd Valsts fondēto pensiju likums nosaka, ka līdzekļu pārvaldītājam maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi veido maksājuma pastāvīgā daļa, kas ir viens procents no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā un maksājuma mainīgā daļa, kas ir atlīdzība fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma.

Maksimālais apmērs maksājumam par ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot maksājuma pastāvīgo un mainīgo daļu, rēķinot par pēdējo 12 mēnešu periodu, nepārsniedz 1,5% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu plānu prospektos nav paredzēti ieguldījumi komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros, kā arī divus procentus no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības citiem ieguldījumu plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu sēklu tirgotājs SIA «Kurzemes sēklas» pagāušajā finanšu gadā strādājis ar gandrīz tādu pašu apgrozījumu, kā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājusies par 30%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Kurzemes sēklas» finanšu gadā no 2016.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.septembrim bija 3,887 miljoni eiro, bet uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 36 tūkstoši eiro. Gadu iepriekš uzņēmuma apgrozījums bija 3,902 miljoni eiro un tā tīrā peļņa bija 52 tūkstoši eiro.

Lielāko daļu SIA «Kurzemes sēklas» apgrozījuma 2016./2017.gadā veidoja ienākumi no sēklu, dārza inventāra un citu preču pārdošanas Latvijā - tie bija 2,031 miljons eiro. Uzņēmums vēl guva 1,714 miljonus eiro no degvielas realizācijas, bet 142 tūkstošus eiro - no sēklu eksporta un citiem pakalpojumiem.

Pagājušajā finanšu gadā uzņēmums tirgoja savu produkciju 14 firmas veikalos, kā arī turpināja sadarbību ar Latvijas lielveikalu tīkliem «Rimi», «Maxima», «Depo», «Kurši, un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien balvu «Gada investīcija» privāto investoru sektorā saņēmusi 39 investoru apvienība par ieguldījumu 2,265 miljonu eiro apmērā pensiju pārvaldes sabiedrībā «Indexo», bet juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās privātā kapitāla investīciju kompānijas «Providence Equity Partners» darījums - Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) raidorganizāciju biznesa Baltijas valstīs iegāde.

Šodien iniciatīvas «Gada investors» ietvaros svinīgā ceremonijā apbalvoti investori par 2017.gada sekmīgākajiem un nozīmīgākajiem ieguldījumiem Latvijā, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatori.

«Gada investors» ir biedrību «Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija» (LVCA) un «Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls» (LatBAN) kopīgi īstenota iniciatīva ar mērķi reizi gadā uzteikt investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. Balvai pieteikties aicināti paši investori un finanšu vai juridiskie konsultanti, kā arī pretendentus izvirzīt var ikviens Latvijas iedzīvotājs. Balvu ieguvēji tiek noteikti LVCA un LatBAN biedru balsojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvijas un pasaules pieredze liecina, ka no desmit biznesa eņģeļu atbalstītajiem projektiem astoņi līdz deviņi nav veiksmīgi.

Latvijas biznesa eņģeļi un riska kapitāla fondi 2017. gadā investējuši 41,4 miljonus eiro

Latvijas privātie investori jeb biznesa eņģeļi pērn veikuši investīcijas biznesa projektos 15,4 miljonu eiro apmērā, no kuriem 2,9 miljoni eiro investēti jaunuzņēmumos, liecina Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) apkopotā informācija. Savukārt Latvijas riska kapitāla fondu pērnā gada investīciju vērtība ir 26 miljoni eiro, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) dati. Salīdzinoši nelielie ieguldījumi uzņēmumos skaidrojami ar sešu riska kapitāla fondu investēšanas perioda noslēgšanos 2016. gada beigās, kā arī ar to, ka pārējo fondu fokuss nav uz investīcijām jaunuzņēmumos. Taču paredzams, ka 2018. gada beigās un turpmākajos gados sagaidāms būtisks pieaugums investīcijām jaunuzņēmumos. Kopumā pērn riska kapitāla fondi veikuši 17 jaunas investīcijas, no kurām lielākā daļa – 14 – bijušas jaunuzņēmumos. 2017. gadā riska kapitāla investīcijas saņēmuši uzņēmumi, kas pārstāv informācijas komunikāciju tehnoloģiju un tehnoloģiju, ražošanas, pakalpojumu, elektronikas un citas nozares. Kopumā Latvijas riska kapitāla nozares aktīvās investīcijas 2017. gada beigās bija 120 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu Latvijā uzsācis pirmais uz ilgdzīves medicīnas uzņēmumu atbalstu vērstais riska kapitāla fonds "LongeVC" un izziņojis pirmo pārdošanas darījumu, informē fonda pārstāvji.

"LongeVC" ir jauns riska kapitāla fonds, kura padomē iesaistījušies pasaulē zināmākie ilgdzīves (longevity – angļu val.) nozares eksperti. Fonds orientēsies uz agrīnas stadijas jaunuzņēmumu atbalstu, un tā bāzes vieta būs Latvija.

Viens no fonda partneriem ir Sergejs Jakimovs – uzņēmējs, kurš Latvijā veiksmīgi attīstījis vairākus zinātnes jaunuzņēmumus akseleratora "Komercializācijas Reaktors" ietvaros. Paredzams, ka fondā pieejamais finansējums būs 35 miljoni dolāru.

"Mēs vēlamies piesaistīt jaunuzņēmumus no visas pasaules. "LongeVC" riska kapitāla fonds būs īpaši noderīgs jaunuzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt sēklas stadijas investīcijas un finansējumu A investīciju raunda ietvaros. Visā pasaulē tieši šīs stadijas jaunuzņēmumiem nav plašu iespēju. "LongeVC" nav svarīga uzņēmuma atrašanās vieta. Jau tagad par fondu interesi ir izrādījuši uzņēmumi no Eiropas, Āzijas un arī ASV. Tā vietā mūsu fokuss būs uz atbalstu jaunuzņēmumiem, kuri strādā ilgdzīves un biotehnoloģiju jomā," attīstības plānus komentē S. Jakimovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Luminor bankas apvienošanas noslēdzošos soļus, Luminor Asset Management IPAS paziņojusi par Luminor Ieguldījumu plānu apvienošanu.

No 28.decembra apvienoti Luminor (N) Konservatīvais ieguldījumu plāns un Luminor (D) Konservatīvais ieguldījumu plāns, kā arī Luminor (N) Aktīvais ieguldījumu plāns un Luminor (D) Aktīvais ieguldījumu plāns.

«Līdz šim klientiem bija pieejami divi Luminor aktīvie ieguldījumi plāni un divi Luminor konservatīvie ieguldījumi plāni. Šiem ieguldījumu plānu pāriem bija līdzīgas ieguldījumu politikas, līdzīgas vai vienādas riska kategorijas, kā arī ir bijuši ļoti līdzīgi ienesīguma rezultāti pagātnē,» skaidro Iļja Arefjevs, Luminor Asset Management valdes loceklis.

«Tādēļ tika pieņemts lēmums apvienot plānus ar līdzīgu ieguldījumu politiku, pievienojot Luminor (D) Konservatīvo ieguldījumu plānu Luminor (N) Konservatīvajam ieguldījumu plānam, kā arī Luminor (D) Aktīvo ieguldījumu plānu Luminor (N) Aktīvajam ieguldījumu plānam.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais «Giraffe360» kameras modelis ir pirmais rezultāts nesenajai riska kapitāla fonda «Change Venture» un citu investoru ieguldījumam; šī gada laikā plānots desmitkāršot klientu skaitu.

«Šī, iespējams, ir šobrīd labākā telpu dokumentēšanas kamera pasaulē. Mēs ticam, ka no Latvijas var izveidot uzņēmumu, kas kļūs par nozares līderi pasaulē. Lai to izdarītu, mums ir jābūt labākajam produktam, tāpēc daudz laika un enerģijas tiek veltīts vismazākajām detaļām produktā,» teic Mikus Opelts, «Giraffe360» līdzdibinātājs.

Jaunais kameras modelis esot teju divas reizes ātrāks par iepriekšējo un ir vienkāršota tās lietojamība, padarot produktu pieejamāku plašam lietotāju lokam. «No trim pogām kameras interfeisā esam spējuši nonākt pie divām pogām. Tāpat pilnībā esam izmainījuši lāzeri kamerā, kas mums tagad ļauj skenēt punktu mākoni. Tas ļauj izveidot precīzu plānojumu ar visiem mērījumiem un profesionālas kvalitātes bildes. Šī ir unikāla kombinācija,» viņš apgalvo. M. Opelts izceļ, ka jaunās kameras funkcionalitāte ietver LiDAR 360 grādu mērīšanas sensoru, kas rotē vairākas reizes sekundē un izveido 200 tūkstošus mērījumu punktus, vienmēr ieslēgtu kameras statusa ekrānu, lai monitorētu failu augšupielādi un bateriju. Kameras lietošanai neesot nekādu ierobežojumu un to varot brīvi lietot gan lielās, gan mazās telpās, kā arī brīvā dabā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1.ceturksnī gan ieguldījumu fondu, gan alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 2,4%, marta beigās sasniedzot attiecīgi 210,9 miljonus eiro un 132,7 miljonus eiro. Tas skaidrojams ar negatīvām tendencēm finanšu tirgos, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

2018. gada 31. martā obligāciju fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.3% līdz -0.8%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 2.8% un marta beigās sasniedza 173.1 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Bloomberg Barclays augsta riska obligāciju kopējā ienesīguma indekss (Bloomberg Barclays High Yield Index) ceturkšņa laikā samazinājās par 0.36%.

Jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.2% līdz -2.3%. Šo fondu aktīvi marta beigās sasniedza 13.6 milj. eiro un ceturkšņa laikā tie samazinājās par 1.8%. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 58% un 42% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fondi šobrīd jau novēro interesi no uzņēmēju puses pēc finansējuma.

"Vēsture liecina, ka daudzi veiksmīgi uzņēmumi dibināti tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā. Problēmas ir bijušas vienmēr un krīze var būt kā katalizators jaunām idejām. LVCA biedri – riska un privātā kapitāla fondi – šo laiku uzskata par ļoti izaicinošu un palīdz saviem portfeļa uzņēmumiem to veiksmīgi pārdzīvot, bet vienlaikus ir atvērti jaunām investīcijām. Tāpēc komersanti ar jaunās situācijas iespaidā radītām biznesa idejām un vēlmi strauji augt pat esošajos neskaidrības apstākļos tiek aicināti izvērtēt iespēju piesaistīt riska un privāto kapitālu," saka Kristīne Bērziņa, Latvijas riska kapitāla asociācijas "LVCA" valdes priekšsēdētāja.

Riska kapitāla fonda "ZGI Capital" investīciju direktors Rūdolfs Krese norāda, ka fonds ir gatavs investēt un izskata visus piedāvājumus no uzņēmumiem, kuri vēlas augt. Šobrīd pieteikumi tiek izskatīti pastiprināti, izvērtējot uzņēmumu attīstības perspektīvas jaunajā realitātē. "Patīkami redzēt uzņēmējus, kuri jaunajā situācijā saskata izaugsmes iespējas," viņš teic. "ZGI Capital" ir izaugsmes fāzes investors un vienā uzņēmumā investē no pusmiljona līdz pieciem miljoniem eiro. Investīciju periods ir līdz 2023. gada vasarai. "Uzņēmums, piesaistot fonda finansējumu saņem ne tikai finanšu resursus, bet arī mūsu komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu," piebilst R. Krese.

Komentāri

Pievienot komentāru