Finanses

Laba vieta, kur zaudēt naudu

Didzis Meļķis, 28.02.2017

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Traumatiskā vēsture Latvijā ir radījusi pateicīgus apstākļus finanšu tehnoloģiju attīstībai, vērtē ZAB Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris Lauris Liepa. Šī saruna notiek, ieskicējot problemātiku Baltijas finanšu un regulējumu samitam FINREG 2017, ko 3. martā DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt.

Fragments no intervijas:

Pērnais gads iezīmējās ar riska kapitāla investīciju kritumu fintech jomā, pirmām kārtām ASV. Bet varbūt tā nav problēma? Varbūt mēs varam piesaistīt sev uzmanību ar kaut kādu savu citādību?

Uz riska kapitālu neattiecas tie ierobežojumi, kurus mēs redzam likumsakarīgi piemērotus banku sektorā un pensiju kapitāla investīcijās. Riska kapitāls lielā mērā ir saistīts ar pārrobežu kustību, un faktiski tas nozīmē tiesības izvēlēties, kurā valstī riska kapitālists ir gatavs savu naudu pazaudēt. Es pasvītroju – riska kapitāls nozīmē gatavību naudu pazaudēt, nevis stabili, mierīgi nopelnīt. Riska kapitāla gadījumā viens supersekmīgais projekts no 100 atsvērs fonda un ieguldītāja veiksmīgu darbību.

Eiropas un sevišķi Latvijas riska kapitāla īpatnība ir tā, ka tas tiek stimulēts no publiskajiem fondiem. Latvijā ir pavisam nedaudzi noturīgi privātā riska kapitāla piemēri, piemēram, New Century Holdings, un lielākā daļa vietējo un reģionālo riska kapitāla fondu izmanto publiskos resursus. Šā publiskā stimula dēļ to nevar uzskatīt par klasisku riska kapitālu. Stimulēšanai iemesli ir dažādi. Superregulētajā banku tirgū, kurā ir ierobežojumi riskantu darījumu veikšanai, naudas ir daudz, bet to nevar ieguldīt. Tāpēc plāns ir stimulēt alternatīvo tirgu. Bet par tendenci es piekrītu – arī šīs tirgus īpatnības dēļ 2017. gads Latvijā būs ar pieaugošu līkni. Tāpat kā iepriekšējos gadus mums šeit ir dibināti jauni riska kapitāla fondi, pateicoties Eiropas Investīciju fonda līdzfinansējumam un daļēji arī Altum fondam, tā arī tagad mēs redzēsim, ka naudas riska kapitālā šeit kļūst aizvien vairāk. Problēma ir sekojoša – labi un kvalitatīvi ieguldījumu projekti tikpat lielā ātrumā, kā solās pieaugt riska kapitāls, jau nepieaug. Tāpēc vai nu daļa šīs naudas netiks ieguldīta, vai arī salīdzinoši liela tās daļa aizies nesekmīgiem projektiem. Mierinošā ziņa ir tā, ka riska kapitālam ir raksturīgi, ka «izšaut» var arī tādi projekti, par kuriem sākumā lielu cerību nav bijis.

Vai riska kapitāla un fintech jomā es varu atļauties tādu herētisku formulējumu, ka Latvija un Baltija ir laba vieta, kur zaudēt naudu?

(Smejas.) Šis formulējums man ļoti patīk. Īstenībā to varētu likt par vienu no riska kapitāla devīzēm.

Es to domāju bez ironijas.

Protams. Jums ir taisnība, jo riska kapitāls tiek definēts kā augsta riska ieguldījumi, kuros naudas pazaudēšana ir vairāk nekā reāla. Tā ir pastāvīga, un ar to ieguldītājam ir jārēķinās. Izvēle ir starp tiem naudas ieguldīšanas (lasi – zaudēšanas) veidiem, kas rada pat ja ne tiešu, tad vismaz atvasinātu labumu. Ja ne peļņu, tad vismaz apgrozījumu. Latvijas ieguldītājiem šī varētu būt ļoti svarīga definīcija un motīvs – zaudē naudu Latvijā! Jo tā pa īstam jau tā nauda nepazudīs; tā kaut kur aizķersies un šādi vai tādi te paliks.

Visu interviju Laba vieta, kur zaudēt naudu lasiet 28. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru