Jaunākais izdevums

Šonedēļ dažādu veidu būvdarbi notiek 75 posmos uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem visā valstī, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Lielākie darbi Latgalē ir seguma atjaunošana un pastiprināšana:

- trijos posmos autoceļā Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12): no Viļāniem līdz Rēzeknei (72,78.-83,00., 83,00.-96,60. km), kopējās izmaksas 16,1 miljons eiro; no Rēzeknes Ludzas virzienā (106,00.-114,34. km), kopējās izmaksas 7 miljoni eiro; autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Špoģiem līdz Daugavpilij (113,12.-134,70. km), kopējās izmaksas ir 15,4 miljoni eiro. Kopumā Latgalē darbi uz galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem notiek 14 posmos.

Vidzemē lielākie būvdarbi ir reģionālo autoceļu pārbūve:

- Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posmā līdz Brežģa kalnam (24,60.-38,00. km), kopējās izmaksas 7,9 miljoni eiro; Valka–Rūjiena (P22) posmā no Kārķiem līdz Naukšēniem (29,90.-42,39. km), kopējās izmaksas ir 5,4 miljoni eiro. Kopumā Vidzemē darbi uz galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem notiek 18 posmos.

Pierīgā lielākie būvdarbi:

- seguma atjaunošana un pastiprināšana: Vidzemes šosejas (A2) abās brauktuvēs no pagrieziena uz Langstiņiem līdz pārvada pār dzelzceļu nobrauktuvēm Garkalnē (15,40.-25,50. km), kopējās izmaksas 18,1 miljons eiro; Tallinas šosejas (A1) posmā no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (89,40.-101,36. km), kopējās izmaksas 12,7 miljoni eiro; pārbūves darbi reģionālā autoceļa Tukums–Kuldīga (P121) posmā no Zemītes līdz Pūcēm (23,13.-33,18. km), kopējās izmaksas 7,4 miljoni eiro. Pierīgā kopumā darbi uz galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem ir izvērsti 18 posmos.

Zemgalē lielākie būvdarbi:

- seguma atjaunošanas un pastiprināšanas darbi divos Liepājas šosejas (A9) posmos: no tilta pār Lielupi līdz Apšupes dzelzceļa pārvadam (24,40.-38,18. km), kopējās izmaksas 16,6 miljoni eiro; no Apšupes pārvada līdz Anneniekiem (39,14.-60,15. km), kopējās izmaksas 9,8 miljoni eiro; pārbūve reģionālā autoceļa Tukums–Auce–Lietuvas robeža (P104) posmā no Zebrenes līdz Lielaucei (45,40.-55,70. km). kopējās izmaksas 5,1 miljons eiro. Zemgalē kopumā darbi uz galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem ir izvērsti 17 posmos.

Savukārt Kurzemē lielākie darbi ir seguma atjaunošana un pastiprināšana:

- Liepājas šosejas (A9) posmā no Durbes līdz Grobiņai (163,28.-185,80.), kopējās izmaksas 9,3 miljoni eiro; autoceļa Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posmā no Nīcas līdz Rucavai (21,85.-45,02. km), kopējās izmaksas 15,1 miljons eiro. Kurzemē kopumā darbi uz galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem notiek astoņos posmos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Cemex uzbūvējis pirmo betona ceļu Latvijā un vēlas sadarboties ar ceļu būvniekiem

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties jaunajam mācību gadam, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēniem piedāvā iespēju doties bezmaksas ekskursijā uz Ceļu laboratoriju, informē LVC.

Laboratorijā skolēniem tiek demonstrētas dažādas iekārtas, ar kurām tiek pārbaudīti ceļu būves materiāli: smilts, šķembas, grants, bitumens, u.c.

Ceļu laboratorijas speciālisti katru dienu uzņem ekskursantus no visas Latvijas. Ja ekskursanti ierodas ar savu transportu, tad viņiem ir iespēja arī izbraukt uz konkrētu objektu, iepazīstoties ar kvalitātes pārbaudēm uz ceļa, mērot ceļa līdzenumu, raupjumu, nestspēju.

Ekskursijas LVC Ceļu laboratorijā varēs notikt līdz novembra beigām. 2016. gadā ekskursijas atsāksies maijā.

LVC Ceļu laboratorija atrodas Rīgā, M.Rencēnu ielā 1a.

Ceļu laboratorija ir VAS Latvijas Valsts ceļi struktūrvienība, kas veic autoceļu uzturēšanas, rekonstrukcijas un būvniecības darbu kvalitātes atbilstības novērtēšanu, kā arī veic pētnieciskos darbus. Ceļu laboratorijas speciālisti dodas veikt pārbaudes uz asfaltbetona rūpnīcām, uz ceļu posmiem, kur tiek veikts remonts, kā arī pārbauda šķembas, bitumenu un citus izejmateriālus, no kuriem top ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu remonts Rucavas novadā uz lielceļa Liepāja–Lietuvas robeža rada bīstamas situācijas. Remontdarbi pamudinājuši Rucavas novada domi ierobežot satiksmi uz pašvaldības ceļa Sikšņi–Liepieni, kuru šobrīd daudzi izvēlas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pašvaldības ceļu izmanto pārlieku intensīvi un ļoti smaga tehnika, un tas tiek pamatīgi bojāts, deputātus domes sēdē informēja Rucavas novada domes izpilddirektors Guntis Ratnieks.

Rucavas novada domes deputāti pēc neilgām debatēm kārtējā sēdē 23. jūlijā pieņēma lēmumu aizliegt pa ceļu Sikšņi–Liepieni Dunikas pagastā braukt kravas automašīnām, kas smagākas par 18 tonnām. Uz ceļa tiks izvietotas atbilstošas aizlieguma zīmes. Noteiktie ierobežojumi paredz atbalstīt vietējos uzņēmējus un izsniegt atļaujas tiem, kuriem būs nepieciešamība pa ceļu braukt ar smago tehniku.

Kursas Laiks novēroja, ka Sikšņu ceļu izmanto liels skaits smago automašīnu un tas visu laiku ir tīts pastāvīgā putekļu mākonī, tādējādi samazinot redzamību līdz minimumam. Daudzi nepacietīgāki braucēji mēģina apbraukt lielceļa remontdarbus caur Sikšņiem, tādējādi radot papildu vieglo automašīnu plūsmu. Lai arī līkums ir teju 20 kilometru, tomēr to iespējams pārvarēt ātrāk nekā pusstundā, kas jāpavada, gaidot pie 11 luksoforiem remontdarbos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maģistrāles A-7 remonts posmā no Ķekavas līdz Iecavai vēl nav pabeigts. Tādēļ transporta līdzekļu vadītājiem šeit jāievēro braukšanas ātruma ierobežojums, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Braukt pa jaunu asfaltu uz septiņdesmit, tas šķiet absurds. Ir arī sazīmēti visi horizontālie apzīmējumi – līnijas ceļa vidū, malās. Reti, kurš vadītājs ievēro ātruma ierobežojumus. Taču policistiem šis posms ir īstais «medību lauks»,» neizpratni par ierobežojumiem uz ceļa izteicis kāds šoferis, kurš publiski savu vārdu izpaust nevēlējās.

Autoceļa uzturētājs, valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts ceļi» (LVC) skaidro, ka remonts tomēr pilnībā nav pabeigts un ātruma ierobežojumi ir tikai un vienīgi rūpēs par satiksmes dalībnieku drošību. LVC speciālists Voldemārs Šķēle Bauskas Dzīvei stāsta, ka jauna, nesen ieklāta asfaltbetona virskārta nenodrošina pietiekamu riepu un seguma virsmas saķeri. Šādam segumam ir paaugstinātas slīdamības risks. Strauji bremzējot, automobilim ir garāks bremzēšanas ceļš, kā arī iespēja izslīdēt ceļa līkumā. Jaunai virskārtai nepieciešams aptuveni mēnesis, lai satiksme no tās nodeldētu bitumena plēvīti, kas ir iemesls nepietiekamai saķerei. LVC Kvalitātes kompetences centra Ceļu laboratorija saķeres koeficienta mērījumus veic aptuveni mēnesi pēc virskārtas ieklāšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar uz Liepājas šosejas (A9) notiek vērienīgi būvdarbi vairākos posmos ar kopējo garumu vairāk nekā 70 kilometri, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Tai skaitā, tiek veikts remonts uz diviem tiltiem – pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvadam pār dzelzceļu aiz krustojuma ar reģionālo autoceļu Jelgava–Tukums (P98).

Tilts pār Lielupi, kura garums ir 274 metri, tika uzbūvēts 1959. gadā, pēdējo reizi remontēts 1998. gadā, kad veikta brauktuves atjaunošana un kopņu remonts. Pašreiz notiek tilta rekonstrukcijas darbi. Tie ietver tērauda konstrukciju aizsargpārklājuma un brauktuves atjaunošanu, paredz izbūvēt jaunu hidroizolāciju un asfalbetona segumu. Darbus pabeigs kopā ar posma no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4.-38,2. km) seguma atjaunošanu, ko veic SIA Saldus ceļinieks un kas noslēgsies nākamgad. Tilta būvdarbus veic SIA Tilts un SIA Viadukts un to līgumcena, ieskaitot pagaidu tilta izbūvi, ir 3 miljoni eiro (ar PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Siguldas novada satiksmes infrastruktūras attīstībā investē gandrīz 5 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Baložos atjauno kūdras dzelzceļu

Laura Mazbērziņa, 09.05.2018

Gatavo kūdras izolācijas plāšu transportēšana, aptuveni 1960-tie gadi.

Foto no Baložu pilsētas bibliotēkas krājuma

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2013. gada brīvprātīgo dzelzceļa entuziastu biedrība «Bānīša Draugu klubs» sadarbībā ar SIA «Pindstrup Latvia» uzsāka Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu un atjaunošanu, lai to pārveidotu par darbojošos muzejdzelzceļu.

Baložu kūdras bānīša eksistences liktenīgais pavērsiens bija 2013. gadā, kad tika nolemts tam pielikt punktu pilnībā un tikai apstākļu sakritības dēļ tas vēl nebija izdarīts, kamēr biedrība «Bānīša Draugu klubs» meklēja sadarbības iespējas ar uzņēmumu SIA «Pindstrup Latvia». Šāda iespēja tika rasta, un 2013. gada augustā tika parakstīts sadarbības līgums par kūdras dzelzceļa saglabāšanu un muzejdzelzceļa izveidi.

Pats dzelzceļš patiesībā pārstāja funkcionēt nedaudz agrāk – 2011. gadā. Sliežu ceļi bija ļoti sliktā stāvoklī, pamatīgi aizauguši, koka gulšņi sapuvuši, vietām nozagtas sliedes, tāpēc entuziastiem priekšā bija liels darbs, lai dzelzceļu atjaunotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autovadītāju ievērībai: pēcpusdienā Pierīgā var būt palēnināta satiksme

Latvijas Valsts ceļi, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Binders gaida, kad varēs uzsākt ceļa rekonstrukcijas darbus Lietuvā

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmums SIA "Binders", atbilstoši noslēgtajām līgumsaistībām, plāno uzsākt Lietuvas valsts nozīmes reģionālā ceļa Kūlupenai - Darbenai pilnu rekonstrukciju.

Lai arī būvdarbi bija jāuzsāk jau 16.martā, saistībā ar Lietuvas valdības lēmumu no 17.marta slēgt valsts robežas, darbu sākums tiek prognozēts ne ātrāk kā maijā. Šobrīd notiek darba izpildes grafiku un robežu šķērsošanas procedūras saskaņošana.

Pašlaik grantētā ceļa Nr. 2306 Kūlupenai - Darbenai posmu no 0,00 līdz 11,240 un no 11,880 līdz 14,669 kilometram pārbūves gaitā paredzēts pilnībā rekonstruēt, veicot pilnu ceļa segas konstrukcijas izbūvi, tai skaitā atsevišķos posmos veicot atkūdrošanu, kā arī ieklājot asfalta kārtu. Tāpat tiks demontētas vecās un izbūvētas 14 jaunas ceļu šķērsojošās caurtekas un ceļa barjeras, kā arī veikts ceļa posmā esošā tilta remonts. Projekta līgumcena ir 5,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu satiksmes nepārtrauktību – vienlaikus savu ceļu varētu turpināt gan Daugavgrīvas šosejas autobraucēji, gan kravas vilcieni ceļā uz Krievu salu -, Bolderāja 2 stacijas tuvumā slejas 12 metrus augsts smilšu uzbērums. Lai to izveidotu, ceļu būvnieki izmantojuši 190 000 kubikmetru smilšu, kas ietilpst aptuveni 10 500 kravas mašīnās, teikts paziņojumā medijiem.

«Šis uzbērums strādnieku vidū ir ieguvis slavu kā «nāves kalns»», jo būvdarbu laikā šajā uzbērumā savu funkcionēšanu ir beiguši pieci frontālie iekrāvēji, kā amizantu faktu būvniecības laikā atzīmē A.C.B. ceļu būves speciālists Dāvis Serdāns.

Projekts ir saistīts ar Rīgas vēsturiskā centra un UNESCO Pasaules Mantojuma pieminekļa zonas atslogošanu no kravu pārkraušanas darbībām Daugavas labajā krastā, pārvietojot kravas termināļus no Andrejsalas un Eksportostas uz Rīgas brīvostas no jauna izbūvējamo teritoriju Krievu salā Daugavas kreisajā krastā.

«Šajā projektā viens izaicinājums seko otram. Sākot ar to, ka objekta lielākā daļa atrodas uz purva, beidzot ar to, ka 12 metru augstais uzbērums jāizveido vietā, kurā nav praktiski nekādu piebraukšanas iespēju,» stāsta D. Serdāns. «Objektā strādājām visu diennakti, vairākus mēnešus pēc kārtas. 23 stundas bija reālais darba laiks, viena stunda tika veltīta degvielas uzpildīšanai un darbaspēka maiņai,» piebilst D. Serdāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjoms audzis par 8,1%

Žanete Hāka, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2014. gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,8 miljardi eiro, no tiem 4. ceturksnī – 547,3 miljoni eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%, tai skaitā viesnīcu un tām līdzīgu lietojuma ēku būvniecība – par 98,5%, izglītības iestāžu būvniecība un remonts – par 87,8% un dzīvojamo ēku būvniecība – par 31,1%. Tajā pašā laikā inženierbūvju būvniecība samazinājās par 9,3%. To ietekmēja būvniecības apjoma kritums šoseju, ielu, ceļu, lidlauku, skrejceļu, dzelzceļa līniju būvniecībā par 2,4% un maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā – par 22,0%. Savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecības apjoms pagājušajā gadā pieauga par 25,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvnieki sola lielāko daļu remontdarbu Rīgas ielās pabeigt līdz 31.augustam

Lelde Petrāne, 17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien ticies ar to būvkompāniju vadītājiem, kuras veic remontdarbus Rīgas galvenajās ielās. Tie ir uzņēmumi Ceļu būvniecības savienība IGATE, A.C.B., Roadeks, Binders, Ceļu pārvalde.

Sarunā ar būvniekiem esot saskaņoti remontdarbu beigu termiņi.

Brīvības ielas atjaunošanas grafiks ir šāds:

no Raiņa bulvāra līdz Dzirnavu ielai gan brauktuve, gan ietves līdz 31.augustam.

No Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai brauktuve un ietves - līdz 5.septembrim.

No VEF tilta līdz Teikai braucamā daļa būs izremontēta līdz 31.augustam, bet ietves līdz 10.septembrim.

No Teikas līdz Juglas ielai braucamā daļa būs izremontēta līdz 31.augustam, ietves – līdz 8.septembrim.

Lāčplēša ielā no Salu tilta līdz Avotu ielai brauktuves remontdarbu beigu termiņš ir 3.septembris, ietvju – 31.augusts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī šā gada ceļu būvniecības sezona tuvojas noslēgumam, pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem uz valsts reģionālā autoceļa Ķekava – Skaistkalne (P89) posmā no Bārbeles līdz Skaistkalnei (47.- 55,8. km) turpinās pamatīgi remontdarbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ziemā būvnieki ņems tur tehnoloģisko pārtraukumu, bet 2017. gada pavasarī ceļa būvdarbi atsāksies. Līdz nākamā gada rudenim gandrīz deviņus kilometrus garais ceļa posms, kas līdz šim bija viens no sliktākajiem ceļiem valstī, būs izbūvēts pilnībā no jauna.

Lai būvnieki varētu veikt paredzētos remontdarbus, satiksme pašlaik ierobežota pa posmiem, kas nav garāki par 500 metriem vienā joslā, jo ceļu slēgt nav iespējams. Izņēmums ir Skaistkalnes centrs, kur lietus un ūdens kanalizācijas darbu dēļ bija nepieciešamība uz laiku slēgt ceļa posmu, izveidojot apvedceļu. Pašlaik satiksme caur Skaistkalni ir atjaunota.

Līdz šīs būvniecības sezonas beigām tiks demontēts vecais ceļa segums, daļēji izbūvēta jauna salizturīga ceļu klātne, ieklāts minerālmateriālu maisījums divās kārtās un daļēji uzklāta jauna asfaltbetona seguma apakškārta. Būs arī pabeigti grāvju rakšanas un tīrīšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Kā tapa pilnībā no jauna uzbūvētais tilts pār Mazo Juglu Suntažos

Dienas Bizness, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobeigumam tuvojas tilta pār Mazo Juglu pārbūve 47,7. km uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) Suntažos - tilts ir uzbūvēts pilnībā no jauna jaunā vietā un 900 m garā posmā ir iztaisnota arī autoceļa trase, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Atjaunots arī vecais tilts un turpmāk tas būs paredzēts tikai gājējiem.

Fotogrāfijas ar tilta tapšanas gaitu skatāmas raksta galerijā!

LVC atgādina, ka vecais tilts iepriekš bija sliktā tehniskajā stāvoklī un ar ierobežotiem gabarītiem, tas būvēts 1959. gadā. No jauna uzbūvētais ir vienlaiduma saspriegtā dzelzsbetona tilts. Būvdarbus 897 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, veica SIA Viadukts.

Tikmēr Kurzemē vairākiem tiltiem tiek veikti atjaunošanas remontdarbi. Konstruktīvie elementi jau atjaunoti tiltam pār Bārtu 1,4. km uz autoceļa Nīca–Otaņķi–Grobiņa (V1222) un tiltam pār Elkšķeni 9,7. km uz autoceļa Pope–Elkšķene–Tārgale (V1329). Remonts sāksies diviem tiltiem pār Užavu – 9,6. km uz autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) un 30,3. km uz autoceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne (P119). Darbi Kurzemes pusē noslēgsies ar Paksītes caurtekas atjaunošanu 119,3. km uz autoceļa Rīga(Skulte)–Liepāja (A9).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Februāra sākumā salabotas avārijas bedres par 65 tūkstošiem eiro

Žanete Hāka, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī valdošais atkusnis veicina to, ka uz autoceļiem pastiprināti veidojas bedres, uzsver VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Periodā no 1. līdz 9. februārim VAS Latvijas autoceļu uzturētājs jau ir salabojis 1229 m² avārijas bedru par kopējo summu 65 250 eiro. Savukārt kopš gada sākuma kopumā jau ir salaboti vairāk kā 1800 m² avārijas bedru, no tiem 35 % jeb 650 m² janvārī, bet 65 % jeb 1229 m² – no februāra sākuma līdz 9. februārim.

Atkušņa ietekmi uz bedru veidošanos uzskatāmi uzrāda janvāra statistika – no 1. līdz 24. janvārim uz valsts ceļiem tika konstatēti tikai 49 m² avārijas bedru, savukārt janvāra pēdējā nedēļā, kad iestājās atkusnis, tika labots jau 601 m² bedru.

Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem, ieskaitot ziemas sezonu, veicis 48 miljonu eiro apmērā.

Bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem veikti vairāk nekā 312 tūkstošu m2 apjomā, greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem izpildīti teju 82 tūkstoša km apjomā, savukārt dilumkārta jeb greiderējamā kārta atjaunota 10 399 m3 apjomā, bet grants segumu iesēdumu un bedru remontdarbi veikti teju 149 tūkstošu m3 apjomā.

No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšanā, izmaksām sasniedzot vairāk nekā 20,7 miljonus eiro. Šajos darbos ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem un atputekļošana. Autoceļu kopšanā šogad ieguldīti 7,3 miljoni eiro – darbos ietilpst zāles un krūmu pļaušana, grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Pārbaudot Daugavpils šosejas remontdarbu kvalitāti, pārkāpumus neatrod

Dienas Bizness, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Ceļu laboratorijas speciālisti šoruden veica noslēguma pārbaudes ceļa rekonstrukcijas posmā uz Daugavpils šosejas (A6) pie Klidziņas. Pārbaužu rezultātā atkāpes no kvalitātes prasībām netika konstatētas, informē LVC.

Asfaltbetons izremontētajā posmā ir līdzens. Iegūtās mērījumu vērtības ir zem 2 mm/m, un jo zemāka mērījuma vērtība, jo līdzenāks asfalts. Riepu saķeres koeficienta mērījumi uzrādīja vērtību virs 0,54, kas atbilst līguma prasībām. Jo lielāka koeficientu vērtība, jo labāka ir riepu saķere ar asfaltbetona segumu.

Asfaltbetona kārtu biezuma mērījumi atbilst noteiktajām prasībām (4 cm ± 5 mm apakškārtai un 3,5cm±5 mm virskārtai). Prasībām atbilst arī poru saturs un izturība pret paliekošajām deformācijām (cik noturīga asfalta sega ir pret laika apstākļiem un transporta slodzēm).

Šogad seguma rekonstrukcija notika uz autoceļa Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pātarnieki) (A6) no Ziedugravas līdz Klidziņai (76,6. − 77,87. km) un no krustojuma ar valsts vietējas nozīmes ceļu Zemkopības institūts – Skrīveri (V918) līdz Aizkraukles Luterāņu baznīcai (80,28. − 81,76. km.). Pirms tam remonts šajos posmos tika veikts 2003. gadā, un vecais asfalta segums bija jau nolietojies – uz tā bija izveidojušās plaisas, rises, asfalts bija nodilis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LDZ Infrastruktūra apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA LDZ Infrastruktūra neto apgrozījums pērn sasniedzis 23,94 miljonus eiro, kas ir par 9,1% lielāks nekā 2013. gadā, liecina Lursoft dati.

Apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar to, ka pērn palielinājās Latvijas dzelzceļa sliežu ceļu kapitālā remonta pasūtījums.

Jāpiebilst, ka pērn kāpa arī uzņēmuma peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedza 889,53 tūkstošus eiro.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka 2014. gadā uzņēmums nodrošināja 505 darbavietas.

Kopējie LDZ Infrastruktūra veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžētā pērn sasniedza 1,991 miljonu eiro.

LDZ Infrastruktūra 2015. gadā turpinās sniegt standartiem atbilstošus, augstas kvalitātes sliežu ceļu būvniecības un remonta pakalpojumu Latvijas dzelzceļš koncerna ietvaros, ka arī uzņēmuma ārējiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts autoceļu tīkla kopējais garums ir 20 081 km, no tiem 11 075 km ir autoceļi ar grants segumu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Lai grants ceļš kalpotu pienācīgi un ilgstoši, tam jāveic regulāri uzturēšanas darbi: seguma planēšana, ko sarunvalodā mēdz saukt arī par greiderēšanu, ceļa klātnes profilēšana, iesēdumu un bedrīšu remonts, īpašos gadījumos – seguma atputekļošana, caurteku un grāvju tīrīšana un to profila atjaunošana; krūmu izciršana grāvjos, nogāzēs, ceļu nodalījuma joslā un zāles pļaušana.

Savukārt atkarībā no satiksmes intensitātes reizi 3-10 gados ir jāveic grants seguma atjaunošana. Konstatēts, ka laika apstākļu ietekmē grants seguma autoceļš vidēji zaudē 1 cm seguma gadā. Grants seguma atjaunošana sastāv secīgi no pamatnes profila izveidošanas, jaunas grants kārtas izbūves un tās noveltņošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielākie tiltu būvniecības objekti šogad Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro. Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz peļņa 9 mēnešos sarukusi līdz 1,58 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) neto apgrozījums 2016.gada deviņos mēnešos ir 139,7 miljoni eiro, kas ir par 15,6% mazāk nekā iepriekšējā gada šajā periodā, bet uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem ir 1,58 miljoni eiro (gadu iepriekš šajā periodā 9,8 miljoni eiro), informē uzņēmumā.

Peļņas samazinājums tiek skaidrots ar mazāku pārvadājumu apjomu un infrastruktūras pārvaldītāja fiksēto izmaksu īpatsvaru, kurš nesamazinās proporcionāli kravu pārvadājumiem.

LDz ir panācis līdzekļu ekonomiju, tostarp samazinot administrācijas izmaksas par 16,7% salīdzinot ar 2015.gada deviņu mēnešu periodu. Iepirkumu biroja sekmīgas darbības rezultātā panākta arī koncerna budžeta līdzekļu ekonomija vairāk nekā 5,5 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar plānoto.

Kravu pārvadājumos vilcienkilometru skaits, kas raksturo infrastruktūras noslodzi, šī gada deviņos mēnešos samazinājies par 21,5%, bet pasažieru pārvadājumos – par 1,7%. Jāatzīmē, ka kopš augusta kravu pārvadājumu apjomam ir pozitīva dinamika, kas turpinājusies arī oktobrī un novembrī. Piemēram, oktobrī publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošana, salīdzinot ar septembri, palielinājās par 8,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Piebalgā ražo traukus no kaprīzākā un vienlaikus cēlākā materiāla

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja - Lietuvas robeža piedzīvos pārmaiņas

Dienas Bizness, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pārmaiņas sāks piedzīvot bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža. Iedzīvotāji vairāku gadu garumā centās pievērst uzmanību šim ceļa posmam, kur bedres bija kļuvušas bīstamas transporta līdzekļiem. Latvijas valsts ceļi (LVC) sola, ka šogad sāksies šī autoceļa remonts vairāk nekā 20 kilometru garumā. Turpināsies darbi arī uz Rīga – Liepāja šosejas, vēsta Latvijas Radio.

Autoceļš, kas ved no Liepājas līdz pat Lietuvai jau gadiem ilgi atradies sliktā tehniskā stāvoklī un daudzviet sabrucis, tāpēc arī rucavnieki sāka rīkot improvizētas talkas un paši lāpīja bedres uz ceļiem. Rucavā sievas pat apdziedāja bedraino ceļu pie Lietuvas robežas.

2015.gadā uz autoceļa sāksies rekonstrukcijas darbi, kas notiks no 22. līdz 45.kilometram.

«Šobrīd jau ir atvērti būvdarbu konkursa piedāvājumi un notiek vērtēšana. Tiklīdz tā tiks pabeigta un būs pienācīgi laika apstākļi, respektīvi, temperatūra vairs nebūs zem nulles, tad varēs uzsākt būvdarbus,» Latvijas Radio pastāstīja LVC sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Kononova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Dārgāks remonts ceļ cenu

Žanete Hāka, 20.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoservisu pakalpojumu sadārdzinājums un nemateriālo atlīdzību kāpums veicinās OCTA un KASKO cenu pieaugumu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apdrošinātāju klienti lielākoties atlīdzības izvēlas saņemt remonta veidā, nevis skaidrā naudā; apdrošinātāji atzīst, ka ik pa laikam saņem klientu sūdzības par servisos sniegto pakalpojumu kvalitāti, tomēr to nav daudz. Pēdējā gada laikā autoservisu pakalpojumu sadārdzinājums veicinājis nelielu OCTA un KASKO cenu pieaugumu, tomēr tās, pēc apdrošinātāju domām, aizvien neaug pietiekami strauji. Nākotnē cenu izmaiņām liela nozīme būs nemateriālo atlīdzību izmaksu apjomam.

Aug dažādi

Apdrošinātāju teiktais par obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) polišu cenu izmaiņām atšķiras – daļa nosauc vien pāris procentus, bet citi min cenu paaugstinājumu par 10–15%. Visi gan ir vienisprātis, ka cenas arvien ir pārāk zemas, jo daļā kompāniju aug ar šo apdrošināšanas veidu saistītie zaudējumi. Līdzšinējo pieaugumu, pēc AAS BTA Baltic Insurance Company Auto apdrošināšanas produktu vadītājas Veltas Dzenes teiktā, sekmējis gan ievērojamais smagu ceļu satiksmes negadījumu skaits ar cietušajiem, gan arī autoservisa pakalpojumu izmaksu pieaugums. Smagi ceļu satiksmes negadījumi būtiski ietekmē atlīdzību izmaksu apmēru, jo personām nodarītie zaudējumi apdrošinātājiem maksā vairāk nekā transportlīdzekļiem nodarītie bojājumi. Savukārt autoservisa pakalpojumu cenas ir pieaugušas vidēji par aptuveni 15%, kas likumsakarīgi liek kāpināt arī autotransporta apdrošināšanas pakalpojumu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru