Jaunākais izdevums

Kopš jūnija SEB banka ieviesusi jaunu veidu, kā veidot uzkrājumus – digitālo krājkasi, informē bankā.

Digiālā krājkase ir uzkrājumu veids, kas sasaistīts ar cilvēku veiktajiem pirkumiem, izmantojot maksājumu karti - katru reizi apmaksājot pirkumus ar karti, iztērēta summa tiek noapaļota uz augšu līdz veselam eiro un starpība tiek novirzīta uz krājkontu.

Šo naudas uzkrāšanas veidu Latvijā SEB banka piedāvā kopš jūnija sākuma, savukārt Igaunijā šīs pakalpojums ir pieejams jau kopš 2012. gada. Pakalpojums ir unikāls arī ar to, ka tas ir pilnībā digitāls – pieteikties tam iespējams tikai internetbankā, kur var arī sekot līdzi informācijai par ieskaitījumu digitālajā krājkasē ja vien ir veikti pirkumi ar karti.

«Saskaņā ar 2016. gadā veiktās aptaujas datiem, 38% Latvijas iedzīvotāju vispār nav nekādu uzkrājumu, un bieži vien uzkrājumus neveido pat tie, kuri var to atļauties, jo trūkst apņēmības un disciplīnas. Digitālā krājkase var būt pirmais solis pretim uzkrājumu veidošanai īpaši jauniešiem. Igaunijas pieredze rāda, ka digitālās krājkases lietotāju skaits katru gadu palielinās un ka kopējā pa šiem gadiem uzkrātā summa jau pārsniedz 20 miljonus eiro. Vidēji mēnesī, atkarībā no maksājumu karšu lietošanas paradumiem, iespējams uzkrāt no 10 līdz 20 un vairāk eiro, kas veido no 120 līdz pat 250 un vairāk eiro gadā,» norāda SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Jo aktīvāk tiek izmantota maksājumu karte, jo lielāks veidojas uzkrājums, jo, katru reizi apmaksājot pirkumu ar norēķinu karti (tostarp maksājot ar karti arī interneta veikalos), summa tiek noapaļota uz augšu līdz veselam eiro un starpība tiek novirzīta uz digitālo krājkasi. Piemēram, ja pirkuma summa ir 6,40 eiro, tad digitālajā krājkasē tiks novirzīti 60 centi (7-6,40=0,60).

«Igaunijā visaktīvāk digitālo krājkasi izmanto klienti vecumā no 24 līdz 34 gadiem, un daudziem tā ir pirmā iespēja sākt veidot uzkrājumus», papildina A. Škapars.

Kopš jūnija sākuma Latvijā digitālo krājkasi jau sākuši izmantot vairāk nekā 1256 SEB bankas klientu, kuru vidēja mēnesī uzkrātā summa veido ap 12 eiro. Saskaņā ar SEB bankas datiem, vidēji mēnesī kartes lietotājs veic no 10 līdz 15 maksājumiem ar norēķinu karti, savukārt kopumā mēnesī SEB bankas klienti maksājumu kartes pirkumiem izmanto gandrīz 4 miljonus reižu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB klientiem digitālā krājkase ir pieejama kopš 2017. gada jūnija, un šobrīd to izmanto aptuveni 15 000 cilvēku, informēja bankas pārstāve Jeļena Kontusa.

Vidēji mēnesī digitālās krājkases lietotāji uzkrāj 10-15 eiro, bet gadā viņiem veidojas uzkrājums ap 120-150 eiro. Svarīgi, ka uzkrājuma apjoms tieši atkarīgs no karšu lietošanas ieradumiem – jo biežāk karte tiek izmantota pirkumiem, jo lielāks būs uzkrājums. Šobrīd digitālo krājkasi izmantojošo SEB klientu kopējais uzkrājums jau sasniedzis vienu miljonu eiro.

Novērojams, ka digitālā krājkase ir īpaši populāra starp klientiem vecumā no 25 līdz 35 gadiem, viņa stāsta. SEB dati arī rāda, ka šajā vecumā ir arī visvairāk to cilvēku, kas ikdienā biežāk izmanto pirkumiem maksājumu kartes, tajā pašā laikā vecākajām digitālās krājkases lietotājam ir 93 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea veiktā aptauja Baltijas valstīs par personīgajām finansēm, uzkrājumiem un ieguldījumiem atspoguļo nepieciešamību veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu finansiālo drošību nākotnē, informē Nordea bankas pārstāvis Edgars Žilde.

Rezultāti Latvijā rāda, ka, zaudējot savus ienākumus, 23 % respondentu vispār nespētu segt ikdienas tēriņus, savukārt 5 % spētu segt nepilna mēneša, bet 20 % līdz viena mēneša izdevumus.

Aptauja skaidri parāda izpratni par to, cik svarīgi ir veidot uzkrājumus. Latvijā 73 % respondentu noteikti vai drīzāk piekrīt, ka ir vērts veidot ilgtermiņa uzkrājumus vecumdienām. Vēl vairāk, 84 % respondentu, norāda, ka viņiem ir svarīgi veidot uzkrājumus nākotnei un 77 % piekrīt, ka ir svarīgi iegūt finanšu stabilitāti.

Par spīti pozitīvajai attieksmei attiecībā uz finanšu stabilitātes veidošanu, Latvijā 32 % respondentu nav nekādu uzkrājumu un 90 % nav gandrīz nekādu vai ir pavisam nelielas zināšanas par ieguldījumiem. Tas atspoguļojas arī rezultātos – 25 % respondentu joprojām veido uzkrājumus skaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

1000+ eiro pensija? Aug optimisms, rīcība atpaliek

Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atjaunot apsīkušo ilgtermiņa uzkrāšanas tendenci

Jānis Abāšins - Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un nākotnes pensionāru finansiālo nodrošinājumu Latvijas Banka nupat prezentēja biedējošus aprēķinus: ja pašlaik cilvēkiem pensija darba ienākumus aizstāj vidēji 40% apmērā, tad turpmākos gadus šis līmenis diezgan strauji kritīsies, 2030. gadā sasniedzot 34%, bet 2050. gadā – jau vairs tikai 25%. Tas nozīmē, ka, aizejot pensijā, cilvēka ienākumi pēkšņi samazināsies četras reizes.

Viena risinājuma šai problēmai nav, eksperti iesaka uz to skatīties kompleksi, un viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt uzkrājumus. Latvijā uzkrāšanas tradīcijas ir vājas, tādēļ būtu jāizmanto visi iespējamie ceļi, īpaši jau tie, kas neatstāj tiešu iespaidu uz pašreizējo valsts budžetu, lai sabiedrību gan izglītotu, gan piedāvātu ērtus un pievilcīgus finanšu instrumentus uzkrājumu veidošanai.

Viens no šādiem uzkrāšanas rīkiem ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Kas tā īsti ir? Tā apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šodien nākusi klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, aģentūru LETA informēja EK priekšsēdētāja vietnieka finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valda Dombrovska birojā.

Dombrovska birojs apgalvo, ka jaunais priekšlikums sniegšot pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt "vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu" (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

Birojā atzina, ka piedāvājums esot kas līdzīgs Latvijā jau strādājošajam pensiju 3.līmenim, taču sīkāku izklāstu par iespējamām izpausmēm Latvijā nesniedza.

Kā apgalvo Dombrovska birojs, pašlaik Eiropas privāto pensiju tirgus esot sadrumstalots un neviendabīgs, piedāvājumi esot koncentrēti tikai dažās dalībvalstīs, bet citās to gandrīz neesot. Šīs atšķirības esot saistītas ar noteikumu jucekli ES un valstu līmenī, kas kavējot liela un konkurētspējīga ES mēroga privāto pensiju tirgus izveidi. PEPP došot patērētājiem iespēju brīvprātīgi papildināt savus uzkrājumus pensijai, vienlaikus gūstot labumu no stabilas patērētāju aizsardzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai

Dienas Bizness, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājsaimniecību noguldījumi bankām nodrošina lētu un stabilu avotu kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām

Žanete Hāka, 06.12.2017

Mājsaimniecību finanšu aktīvu un noguldījumu attiecība pret IKP eiro zonas valstīs 2015. gadā, %

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Uzņēmumu Tilde apmeklē Eiropas Komisijas pārstāvju delegācija

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iepazītos ar valodu tehnoloģiju uzņēmuma «Tilde» darbību, 24. aprīlī to apmeklēja Eiropas Komisijas pārstāvju delegācija. Tildes vadītājs Andrejs Vasiļjevs viesus iepazīstināja ar «Tildes» pienesumu daudzvalodības saglabāšanai Eiropā, skaidrojot valodu tehnoloģiju nozīmi mūsdienās, informēja uzņēmumā.

«Valoda ir tikpat nozīmīga mūsu identitātei, cik ūdens - mūsu eksistencei. Izdzīvos tikai tās valodas, kas būs viegli pieejamas arī tehnoloģiju vidē. Mēs vēlamies saglabāt Eiropas daudzvalodības vērtību, tajā pašā laikā nojaucot valodu barjeru un radot jaunas komunikācijas un sadarbības iespējas,» par uzņēmumu stāstīja A. Vasiļjevs.

Viņš uzsvēra, ka «Tilde» aktīvi veicina ES iniciatīvas, lai nodrošinātu Eiropas valodu līdztiesību digitālajā vidē un nepieļautu to «izmiršanu» digitālajā saziņā, kas šobrīd apdraud 21 Eiropas valodu.

Kā piemēru viņš minēja «Tilde» izstrādāto mākslīgā intelekta mašīntulku, ko «Tilde» izstrādāja ES Igaunijas prezidentūras vajadzībām. «Tildes» mašīntulks integrēts arī Bulgārijas prezidentūras oficiālajā mājaslapā, un pašlaik «Tilde» gatavo īpašu mašīntulkošanas sistēmu Austrijas prezidentūrai, kas sāksies šā gada jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Revolut Latvijā aug par 200 līdz 300 klientiem dienā

Anda Asere, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā "Revolut" ir vairāk nekā 110 tūkstoši lietotāju un to skaits katru dienu palielinās par 200 līdz 300 cilvēkiem.

"Salīdzinot pēdējos trīs mēnešus ar iepriekšējiem trim, "Revolut" klientu skaita izaugsme Latvijā ir 57%," informē Vaidots Cucēns (Vaidotas Cucėnas), "Revolut" pārstāvis Baltijā. Globāli pēdējā gada laikā klientu skaita ziņā uzņēmums esot audzis trīskārt – to skaits ir pieaudzis no trim līdz deviņiem miljoniem. Katru dienu pakalpojumam pierakstās vidēji 28 tūkstoši jaunu lietotāju.

Šobrīd "Revout" strādā vairāk nekā 35 valstīs, tostarp Austrālijā un Singapūrā. Tuvākajos mēnešos uzņēmums gatavojas piedāvāt pakalpojumus arī ASV, Kanādā un Japānā.

Sākotnēji "Revolut" tika izmantots pārsvarā ceļošanai un valūtas maiņai. V. Cucēns teic, ka pieaug to cilvēku skaits, kas to izmanto ikdienā. "Latvijā mūsu klienti parasti karti izmanto līdzīgi kā citās valstīs – ikdienas lietošanai un interneta pirkumiem. Latvijā "Revolut" pārsvarā lieto maksājot "AliExpress", "airBaltic", "Bolt" un "Ikea",” viņš atklāj. Klientu vidējais vecums Latvijā ir 34 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieskatīties acīs savam makam

Anda Asere, 27.04.2020

Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Tele2» šogad investēs aptuveni 500 000 eiro klientu centru un pašapkalpošanās servisa attīstībā digitālajā vidē, informē uzņēmums.

Kopumā šogad tiks rekonstruēti deviņi klientu apkalpošanas centri visā Latvijā, kā arī izveidots jauns centrs topošajā tirdzniecības ēkā «Akropole». Uzlabojumi «Tele2» pašapkalpošanās servisā ir gaidāmi jau marta beigās.

Aizvadītajā gadā kopumā «Tele2» klientu centros klienti tika apkalpoti 4,8 miljoni reizes, bet digitālajā vidē – vairāk nekā 10 miljonu reižu. Turklāt gada laikā «Tele2» interneta mājas lapas un pašapkalpošanās portāla apmeklētāju skaits palielinājies par 30%.

«Iepriekšējā gada laikā ir augusi klientu apmierinātība ar Tele2 sniegtajiem pakalpojumiem, un mēs vēlamies šo pozitīvo tendenci saglabāt arī turpmāk. Tādēļ arī šogad aktīvi turpināsim investēt klientu apkalpošanā, modernizējot klientu centrus un piedāvājot klientiem arī daudz plašākās iespējas digitālajā vidē, lai viņiem būtu iespēja ērtāk apmaksāt rēķinus un pieslēgt jaunus pakalpojumus,» uzsver «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecāki Igaunijā uzkrājumam bērnu nākotnei vidēji mēnesī novirza 43 eiro. Latvijā summa, ko ik mēnesi uzkrājumam novirza vecāki, ir zemāka – 37 eiro, bet Lietuvā tā ir viszemākā – 34 eiro, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas apkopotie dati Baltijā.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa vecāku sāk veidot uzkrājumus bērniem no 6 gadu vecuma, kopējais starta kapitāls, ko uz pilngadību varētu saņemt jaunieši Igaunijā, ir 6,6 tūkstoši eiro, Latvijā – 5,7 tūkstoši eiro, bet Lietuvā – 5,3 tūkstoši eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gadu pērn summa, ko ik mēnesi vecāki novirza bērnu uzkrājumam, pieaugusi visā Baltijā: Igaunijā – par 4 eiro, Latvijā – par 3 eiro, bet Lietuvā – par 1 eiro. Aktīvāk uzkrājumus bērna nākotnei visā Baltijā veido sievietes, turklāt visaktīvākās ir tieši māmiņas Latvijā.

Arī Lietuvā, kur vienmēr aktīvāki bija vīrieši, pērn 51% no uzkrājošās apdrošināšanas līgumiem noslēdza sievietes. Toties vīrieši tradicionāli novirza uzkrājumam bērna nākotnei lielākas summas. Savukārt, salīdzinot kopējo noslēgto līgumu skaitu, var secināt, ka Lietuvā daudz vairāk ģimenes veido uzkrājumus bērnu nākotnei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Digitālais risinājums uz iepakojuma nodrošina zīmola īpašniekiem tiešu saikni ar patērētājiem

Žanete Hāka, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tetra Pak jaunākajā ziņojumā ir apkopojis jaunākās globālās tendences un iespējas, kas ietekmē pārtikas un dzērienu industriju. Šis ir jau desmitais pētījums, kura tēma šogad ir Digitālie patērētāji.

Ziņojumā izvērtētas izaugsmes iespējas, balstoties uz jaunākajiem faktiem, datiem un tendencēm, ņemot vēra gan patērētāju uzvedības, gan industrijas izmaiņas. Tā kā patērētāju skaits tiešsaistes vidē turpina pieaugt (uz doto brīdi tie ir vairāk nekā 3,6 miljardi), parādās jaunas, līdz šim nebijušas iespējas, kā piesaistīt viņu uzmanību, veidot attiecības un uzticību zīmolam.

Tetra Pak ziņojumā ir identificējis jaunu grupu – superlīderus, kuriem digitālajā vidē ir vislielākā ietekme. Saskaņā ar pētījuma datiem, šie viedokļu līderi var kļūt par labākajiem zīmola aizstāvjiem, izplatot ziņas, veidojot viedokļus, tādējādi pastiprinot uzticēšanos produktiem. Superlīderiem var būt nozīmīga ietekme biznesa attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš viedo krājkašu ieviešanas aprīlī, finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» klienti savās krājkasēs uzkrājuši jau gandrīz 5,7 miljonus eiro

Londonā dibinātais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums «Revolut» aprīlī ieviesa viedās krājkases «Revolut Vaults», kas klientiem sniedz iespēju krāt lietotnē, pēc katras norēķināšanās noapaļojot summu līdz veselam skaitlim, starpību pārvietojot uz virtuālo krājkasi.

«Revolut» biznesa attīstības vadītājs Andris Bičeika stāsta, ka tad, ja cilvēks par kafiju maksā 2,50 eiro, lietotne summu noapaļo līdz trim eiro, un 50 centi ceļo uz krājkasi paredzētajam mērķim, piemēram, brīvdienām, tālrunim u.tml. Krājkasē lietotājs pats nosaka, kādu summu vēlas sasniegt un kādam mērķim, un var vērot savu progresu. Ņemot vērā konkrētā lietotāja norēķinu vēsturi, aplikācija sniegs aptuvenu aprēķinu, kad vēlamā summa tiks sasniegta. Šādi var veidot uzkrājumu arī kriptovalūtās. Tad krājkases valūta jāiestata vienā no trim atbalstītajām kriptovalūtām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par savām vecumdienām, šogad Latvijas iedzīvotāju noskaņojums kļuvis ievērojami pozitīvāks un visbiežāk tās tiek saistītas ar dzīvošanu savam priekam, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Trešdaļa strādājošo vecumdienās plāno būt sociāli aktīvi un baudīt to, kam šobrīd neatliek laika (32% salīdzinājumā ar 22% pērn), kā arī plāno strādāt un darboties savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% pērn). Tikmēr katrs ceturtais plāno turpināt darba gaitas, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus (26%). Savukārt, tie, kas neplāno strādāt, uzskata – dzīvos pieticīgi, jo visticamāk ienākumi būs ļoti zemi (24%).

Kopumā 76% iedzīvotāju labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, un aptuveni pusei saistošs šobrīd šķistu pusslodzes darbs. Zīmīgi, ka piektdaļa apzinās – algots darbs pensijas vecumā būs finansiāla nepieciešamība. Protams, jaunāko paaudžu skats uz darba gaitu turpināšanu ir daudz pozitīvāks, ko nosaka vēlme palikt apritē un būt cilvēkos (47%), kamēr pirmspensijas vecumā vēlme strādāt mijas ar bažām par savām spējām to darīt (31%). Vienlaikus optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām ir tie, kuri jau veido pensijas uzkrājumus – viņi daudz biežāk vecumdienās sevi redz strādājam savam priekam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Jelgavā radītās rotaļlietas pieprasītas pasaulē

Monta Glumane, 21.01.2020

Bērnu rotaļlietu ražotāja "Tu Tuu Toys" dibinātāji (no kreisās) Ivars Karnītis, Mārtiņš Eltermanis un Emīls Penēzis.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā bērnu rotaļlietu ražotājs "Tu Tuu Toys" plāno uzsākt aktīvu tirdzniecību "Amazon" un "Ebay", kā arī radīt vismaz 4 - 5 jaunus produktus, kas būs ne tikai bērnu rotaļlietas, bet arī dizaina produkti.

"Tu Tuu Toys" ražo dažādas rotaļļietas bērniem no finiera.

Visvairāk "Tu Tuu Toys" radītās rotaļlietas aizceļo uz ASV, aptuveni 50%. Šobrīd produkti ir aizceļojuši uz vairāk nekā desmit valstīm pasaulē - Austrāliju, Vāciju, Angliju, Franciju, nedaudz uz Ķīnu, Singapūru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un citām. Samērā mazs pieprasījums ir no kaimiņvalstīm.

Uzņēmumam ir divu veidu klienti - juridiskas personas Latvijā, kas ir dažādi specializētie, latviešu ražotāju un rotaļlietu veikali, kā arī privātie klienti ārzemēs. Aptuveni 80% ir ārvalstu klienti, jo produkti šobrīd tiek tirgoti "Etsy" platformā.

"Rotaļlietu nišai Latvijā ir milzīgs potenciāls. Ir divi veidi – vai nu uzražot vēl labāk to, kas jau ir, vai arī kaut ko nebijušu. Ir potenciāls izdomāt kaut ko jaunu gan Latvijā, gan pasaulē. Mēs strādājam pie tā, lai varētu iet pie izplatītājiem, bet vēl ir jāiegulda diezgan daudz," atklāj "Tu Tuu Toys" līdzdibinātājs Emīls Penēzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Finālam tuvojas 1,7 miljonus vērtie Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi

Monta Glumane, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada beigām, arī Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi iegājuši noslēguma fāzē.

Pabeigts lielākais darbu apjoms pie fasādes apdares - atlikusi vien baznīcas fasādes daļa ziemeļu pusē. Kontrforsi, kas atrodas šajā pusē, iepriekš nostiprināti un pavasarī tiks veikta to restaurācija. Pēc darbu pabeigšanas arī baznīcai blakus esošais skvērs tiks labiekārtots un apzaļumots.

Savukārt labiekārtošanas darbi dienvidu jeb Skolas ielas pusē jau ir pabeigti. Pie baznīcas galvenās ieejas abās pusēs uzstādīti atjaunoti un funkcionējoši dekoratīvie elementi - laternas.

Savā vietā uzstādīts arī restaurētais saules pulkstenis. Laternu un citu metāla kalumu, ieskaitot iepriekš plašu iedzīvotāju interesi raisījušās laika kapsulas, izgatavošana ir uzticēta metālkalējam Jānim Martinsonam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju kompānija «Revolut» paplašina kriptovalūtu funkciju mobilajā lietotnē un līdzās jau atbalstītajām «Bitcoin», «Litecoin» un «Ether» pievieno «Ripple» un «Bitcoin Cash».

Pērn decembrī «Revolut» iepazīstināja ar jaunu funkciju, kas aplikācijas lietotājiem ļauj acumirklī iegādāties, glabāt un mainīt kriptovalūtas. Uzņēmums skaidro, ka «Ripple» un «Bitcoin Cash» pievienošana saistīta ar lielo pieprasījumu un klientu aktīvi pausto interesi, kā arī to, ka daži no pasaules svarīgākajiem kriptovalūtu maiņas punktiem drīzumā tāpat sāks atbalstīt šīs digitālās valūtas.

«Jaunās kriptovalūtas izvēlējāmies, ņemot vērā savu lietotāju vēlmes. Kad tiem jautājām, ko vēl vajadzētu pievienot, visbiežāk tika minēts «Ripple» un «Bitcoin Cash». Pēc vairāku mēnešu pārrunām un programmēšanas, priecājamies par rezultātu un iespēju saviem klientiem piedāvāt pieeju jau piecām kriptovalūtām,» stāsta Vlads Jacenko (Vlad Yatsenko), «Revolut» līdzdibinātājs un Tehnoloģiju vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālā krājkase, maksājuma ierīce ziedojumiem un dzeramnaudai - tās ir tikai divas no kopumā desmit biznesa idejām, kuras trešdien tika prezentētas Baltijas pirmajā Fintech akseleratorā.

Dalībnieku biznesa idejas vērstas uz inovatīviem finanšu risinājumiem, piemēram, piedāvātu maksājumu pakalpojumus, izmantojot Facebook Messenger, veicinātu naudas krāšanas kultūru, efektivizētu valūtas maiņu uzņēmumiem, nodrošinātu klientu video identifikāciju, kā arī piedāvāti citi risinājumi.

Eiropā vadošā B2B (bizness – biznesam) akseleratora «Startup Wise Guys» finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora programmu Swedbank uzņem no 5. marta. Sīvā konkurencē tajā no 80 pretendentiem izvēlēti 10 jaunuzņēmumi, kuru pārstāvji ir no 10 dažādām pasaules valstīm - Latvijas, Zviedrijas, Čehijas, Polijas, Francijas, Ukrainas, Armēnijas, Indijas, kā arī ASV. Katrs no akseleratora dalībniekiem saņem 20 000 eiro sava uzņēmuma tālākai attīstībai, apmaiņā pret 8% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām domātu mobilo lietotņu izstrādātājs "FanApps" šogad plāno 24 aplikācijas – pa divām katru mēnesi.

Pērn uzņēmums izstrādāja sešas mobilās lietotnes, piemēram, tenisistei Aļonai Ostapenko, pludmales volejbola duetam Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam, "Ghetto Games", U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīram, basketbola klubam "Ventspils".

Šā gada pirmajā pusē plānots izstrādāt pamatīgāku analītikas bloku, lai klienti var ātrāk reaģēt uz dažādiem statistikas signāliem. Jau šobrīd ir pieejams daudz dažādu datu, taču nereti cilvēkiem ir grūti saprast, ko tie nozīmē un kā ar tiem strādāt. "Plānots iedot sešus septiņus kontroles skaitļus, kam sekot līdzi un kas liecinātu par kopsakarībām un palīdzētu saprast, kā rīkoties," teic Anrijs Brencāns, "FanApps" (SIA "Fan Apps") līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām domātu mobilo lietotņu izstrādātājs "FanApps" 2019. gadu noslēdz ar sešām aplikācijām.

"FanApps" pērn izstrādājis aplikāciju Aļonai Ostapenko, pludmales volejbola duetam Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam, "Ghetto Games", U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīram, basketbola klubam "Ventspils", kā arī vienu mobilo lietotni, kur "FanApps" ir izstrādātājs un uzturētājs, bet kuras nosaukums netiek atklāts. "T.s. white-label aplikācijas ir viens no mūsu mērķiem, jo mums pats svarīgākais ir dot pievienoto vērtību. Tas, kā sportisti izmanto aplikāciju, ir viņu brīva izvēle," teic Anrijs Brencāns, SIA "Fan Apps" līdzdibinātājs.

Nesen kā pabeigta arī video bloga 11TV mobilā lietotne "Sporta ekspertu komentāri un viedokļi par aktuālajiem notikumiem sportā un par Latvijas atlētu sniegumiem pasaulē". "Šis ir nedaudz atšķirīgs formāts un aplikācija tika papildināta un tāpēc man ir liels prieks, ka mūsu piedāvātais risinājums derēja arī šādam formātam," saka A. Brencāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru