Jaunākais izdevums

SEB klientiem digitālā krājkase ir pieejama kopš 2017. gada jūnija, un šobrīd to izmanto aptuveni 15 000 cilvēku, informēja bankas pārstāve Jeļena Kontusa.

Vidēji mēnesī digitālās krājkases lietotāji uzkrāj 10-15 eiro, bet gadā viņiem veidojas uzkrājums ap 120-150 eiro. Svarīgi, ka uzkrājuma apjoms tieši atkarīgs no karšu lietošanas ieradumiem – jo biežāk karte tiek izmantota pirkumiem, jo lielāks būs uzkrājums. Šobrīd digitālo krājkasi izmantojošo SEB klientu kopējais uzkrājums jau sasniedzis vienu miljonu eiro.

Novērojams, ka digitālā krājkase ir īpaši populāra starp klientiem vecumā no 25 līdz 35 gadiem, viņa stāsta. SEB dati arī rāda, ka šajā vecumā ir arī visvairāk to cilvēku, kas ikdienā biežāk izmanto pirkumiem maksājumu kartes, tajā pašā laikā vecākajām digitālās krājkases lietotājam ir 93 gadi.

Digitālā krājkase ir SEB bankas veidots risinājums. Katru reizi apmaksājot pirkumu ar norēķinu karti (tostarp maksājot ar karti arī interneta veikalos), summa tiek noapaļota uz augšu līdz veselam eiro un starpība tiek novirzīta uz digitālo krājkasi. Piemēram, ja pirkuma summa ir 6,40 eiro, tad digitālajā krājkasē tiks novirzīti 60 centi (7-6,40=0,60).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Strādājot publiskajā un privātajā sektorā, kāds ārsts mēnesī nopelna aptuveni 39 000 eiro

LETA, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētais ārsts strādā vienā no klīniskajām universitātes slimnīcām, mēnesī vidēji tajā strādājot pilnas slodzes darbu jeb 160 stundas. Par šādu darbu ārsts vienā no lielajām slimnīcām nopelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī.

Taču, kā rāda aģentūras LETA rīcībā esošie apkopotie dati, papildu pilnas slodzes darbam lielajā slimnīcā, ārsts strādā arī komercsektorā, mēnesī par šo darbu nopelnot vēl aptuveni 33 000 eiro. Minētā summa patlaban ir lielākā, ko kāds ārsts mēnesī nopelnījis papildu darba pienākumiem publiskajā sektorā.

Lielākais klīniskajā universitātes slimnīcā kādam citam ārstam izmaksātais atalgojums mēnesī ir aptuveni 11 000 eiro, vēl vairāki ārsti šī līmeņa slimnīcās atalgojumā mēnesī saņemt aptuveni 9000 eiro. Citās klīniskajās universitātes slimnīcās lielākās ārstu algas mēnesī svārstās 3000 - 4000 eiro robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Visvairāk atvaļinājumā tērē šveicieši, vismazāk – lietuvieši

Anda Asere, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Revolut Latvijā aug par 200 līdz 300 klientiem dienā

Anda Asere, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā "Revolut" ir vairāk nekā 110 tūkstoši lietotāju un to skaits katru dienu palielinās par 200 līdz 300 cilvēkiem.

"Salīdzinot pēdējos trīs mēnešus ar iepriekšējiem trim, "Revolut" klientu skaita izaugsme Latvijā ir 57%," informē Vaidots Cucēns (Vaidotas Cucėnas), "Revolut" pārstāvis Baltijā. Globāli pēdējā gada laikā klientu skaita ziņā uzņēmums esot audzis trīskārt – to skaits ir pieaudzis no trim līdz deviņiem miljoniem. Katru dienu pakalpojumam pierakstās vidēji 28 tūkstoši jaunu lietotāju.

Šobrīd "Revout" strādā vairāk nekā 35 valstīs, tostarp Austrālijā un Singapūrā. Tuvākajos mēnešos uzņēmums gatavojas piedāvāt pakalpojumus arī ASV, Kanādā un Japānā.

Sākotnēji "Revolut" tika izmantots pārsvarā ceļošanai un valūtas maiņai. V. Cucēns teic, ka pieaug to cilvēku skaits, kas to izmanto ikdienā. "Latvijā mūsu klienti parasti karti izmanto līdzīgi kā citās valstīs – ikdienas lietošanai un interneta pirkumiem. Latvijā "Revolut" pārsvarā lieto maksājot "AliExpress", "airBaltic", "Bolt" un "Ikea",” viņš atklāj. Klientu vidējais vecums Latvijā ir 34 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Tele2» šogad investēs aptuveni 500 000 eiro klientu centru un pašapkalpošanās servisa attīstībā digitālajā vidē, informē uzņēmums.

Kopumā šogad tiks rekonstruēti deviņi klientu apkalpošanas centri visā Latvijā, kā arī izveidots jauns centrs topošajā tirdzniecības ēkā «Akropole». Uzlabojumi «Tele2» pašapkalpošanās servisā ir gaidāmi jau marta beigās.

Aizvadītajā gadā kopumā «Tele2» klientu centros klienti tika apkalpoti 4,8 miljoni reizes, bet digitālajā vidē – vairāk nekā 10 miljonu reižu. Turklāt gada laikā «Tele2» interneta mājas lapas un pašapkalpošanās portāla apmeklētāju skaits palielinājies par 30%.

«Iepriekšējā gada laikā ir augusi klientu apmierinātība ar Tele2 sniegtajiem pakalpojumiem, un mēs vēlamies šo pozitīvo tendenci saglabāt arī turpmāk. Tādēļ arī šogad aktīvi turpināsim investēt klientu apkalpošanā, modernizējot klientu centrus un piedāvājot klientiem arī daudz plašākās iespējas digitālajā vidē, lai viņiem būtu iespēja ērtāk apmaksāt rēķinus un pieslēgt jaunus pakalpojumus,» uzsver «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turīgāko Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir 6,5 reizes lielāki nekā trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi

Žanete Hāka, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7 %, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gadā veiktās aptaujas dati.

Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10 % (2017. gadā – 11,8 %).

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē – par 13,8 % (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3 % (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13 % (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauguši par 10,2 % (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bijis Kurzemē – par 8,5 % (467 eiro mēnesī) un Vidzemē – par 7,4 % (431 eiro mēnesī ). Pilsētās pieaugums bijis 10,9 % (575 eiro mēnesī) un laukos – 13,6 % (483 eiro mēnesī).

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 10,5 % – no 352 eiro mēnesī 2017. gadā līdz 389 eiro mēnesī 2018. gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 11,2 % (no 112 eiro mēnesī līdz 125 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Uzņēmumu Tilde apmeklē Eiropas Komisijas pārstāvju delegācija

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iepazītos ar valodu tehnoloģiju uzņēmuma «Tilde» darbību, 24. aprīlī to apmeklēja Eiropas Komisijas pārstāvju delegācija. Tildes vadītājs Andrejs Vasiļjevs viesus iepazīstināja ar «Tildes» pienesumu daudzvalodības saglabāšanai Eiropā, skaidrojot valodu tehnoloģiju nozīmi mūsdienās, informēja uzņēmumā.

«Valoda ir tikpat nozīmīga mūsu identitātei, cik ūdens - mūsu eksistencei. Izdzīvos tikai tās valodas, kas būs viegli pieejamas arī tehnoloģiju vidē. Mēs vēlamies saglabāt Eiropas daudzvalodības vērtību, tajā pašā laikā nojaucot valodu barjeru un radot jaunas komunikācijas un sadarbības iespējas,» par uzņēmumu stāstīja A. Vasiļjevs.

Viņš uzsvēra, ka «Tilde» aktīvi veicina ES iniciatīvas, lai nodrošinātu Eiropas valodu līdztiesību digitālajā vidē un nepieļautu to «izmiršanu» digitālajā saziņā, kas šobrīd apdraud 21 Eiropas valodu.

Kā piemēru viņš minēja «Tilde» izstrādāto mākslīgā intelekta mašīntulku, ko «Tilde» izstrādāja ES Igaunijas prezidentūras vajadzībām. «Tildes» mašīntulks integrēts arī Bulgārijas prezidentūras oficiālajā mājaslapā, un pašlaik «Tilde» gatavo īpašu mašīntulkošanas sistēmu Austrijas prezidentūrai, kas sāksies šā gada jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitālo uzņēmumu un pakalpojumu aplikšana ar nodokļiem

Inese Kalniņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, Dr.iur., 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālais vienotais tirgus ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas politikas prioritātēm, jo tas uzlabos piekļuvi informācijai, samazinās darījumu izmaksas, palielinās patērētāju iespējas un samazinās ietekmi uz vidi, kā arī veicinās jaunu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības un pārvaldes modeļu ieviešanu, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi kopumā

Lai pilnībā īstenotu digitālā vienotā tirgus potenciālu, tam ir nepieciešams moderns un stabils nodokļu regulējums, kas stimulē inovācijas, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas. Pašreizējais nodokļu regulējums uzņēmumiem nav pietiekams, jo tas izstrādāts tradicionāliem uzņēmumiem, pieņemot, ka peļņa būtu jāapliek ar nodokli tur, kur fiziskas klātbūtnes apstākļos tiek radīta vērtība.

Savukārt digitālās darbības veikšanai globālajā mērogā fiziskā klātbūtne vairs nav nepieciešama. Minēto apsvērumu vadīta, EK ir iniciējusi divus normatīvos tiesību aktus par nodokļu uzlikšanu digitālajām darbībām ES. Ir izstrādāti direktīvu priekšlikumi digitālo uzņēmumu un digitālo pakalpojumu aplikšanai ar nodokļiem, kurus pērnā gada nogalē jau akceptējis Eiropas Parlaments, vienlaikus nododot tos Eiropas Padomei pieņemšanai vēl šī sasaukuma laikā līdz 2019. gada aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību ienākumi Latvijā: Latgalē - 330 eiro, Rīgā – 592 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raizējoties par bezvienošanās Brexit sekām, viens no pieciem Lielbritānijas iedzīvotājiem uzkrāj pārtikas, dzērienu un medikamentu rezerves, konstatēts finanšu pakalpojumu uzņēmuma «Premium Credit» pētījumā.

No tiem respondentiem, kuri veido uzkrājumus, 74% atzinuši, ka gādā pārtikas rezerves, 50% uzkrāj medikamentus, bet 46% - dzērienu rezerves.

Aptaujājot respondentus par summām, ko tērē krājumu veidošanai, pētījuma autori aplēsuši, ka briti iegādājušies preču rezerves četru miljardu sterliņu mārciņu (4,3 miljardu eiro) vērtībā.

Daudzi eksperti prognozē, ka bezvienošanās Brexit gadījumā zināmu laiku iespējami pārrāvumi piegādēs, galvenokārt tāpēc, ka muitas kontroles dēļ kravas automašīnām var nākties gaidīt garās rindās.

Premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES) 31.oktobrī - ar vienošanos vai bez.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā daļa uzņēmumu joprojām pilnībā neizprot tās prasības

Tūkstošiem uzņēmēju prātus 2018. gada pavasarī nodarbinājušās Eiropas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības vairumā uzņēmumu ir iedzīvinātas, taču tas nenozīmē, ka to joprojām visi līdz galam izprot. Uzņēmēju aptaujas un tiesībsargājošo institūciju pirmā gada statistika liecina, ka nozīmīgai daļai komersantu joprojām nav īsti skaidrs, kā tieši VDAR ietekmē viņu ikdienas darbu.

Regulas prasību ieviešana sagādājusi grūtības ne vien Latvijas, bet visas Eiropas Savienības (ES) uzņēmējiem. Saskaņā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) datiem, uzraudzības iestādes ES nepilna gada laikā saņēmušas gandrīz 144,4 tūkst. sūdzību, kurās dominēja iedzīvotāju neapmierinātība ar telemārketinga kompāniju zvaniem, uzņēmumu nosūtītiem piedāvājumiem e-pastā cilvēkiem, kuri nebija vēlējušies saņemt reklāmu, kā arī neatbilstošas videonovērošanas veikšanu. Lielākie grēkotāji bijuši Nīderlandes, Vācijas un Lielbritānijas uzņēmumi. Pavisam pirmajos deviņos VDAR pastāvēšanas mēnešos piemērots naudas sods par 91 regulas pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš viedo krājkašu ieviešanas aprīlī, finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» klienti savās krājkasēs uzkrājuši jau gandrīz 5,7 miljonus eiro

Londonā dibinātais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums «Revolut» aprīlī ieviesa viedās krājkases «Revolut Vaults», kas klientiem sniedz iespēju krāt lietotnē, pēc katras norēķināšanās noapaļojot summu līdz veselam skaitlim, starpību pārvietojot uz virtuālo krājkasi.

«Revolut» biznesa attīstības vadītājs Andris Bičeika stāsta, ka tad, ja cilvēks par kafiju maksā 2,50 eiro, lietotne summu noapaļo līdz trim eiro, un 50 centi ceļo uz krājkasi paredzētajam mērķim, piemēram, brīvdienām, tālrunim u.tml. Krājkasē lietotājs pats nosaka, kādu summu vēlas sasniegt un kādam mērķim, un var vērot savu progresu. Ņemot vērā konkrētā lietotāja norēķinu vēsturi, aplikācija sniegs aptuvenu aprēķinu, kad vēlamā summa tiks sasniegta. Šādi var veidot uzkrājumu arī kriptovalūtās. Tad krājkases valūta jāiestata vienā no trim atbalstītajām kriptovalūtām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Jelgavā radītās rotaļlietas pieprasītas pasaulē

Monta Glumane, 21.01.2020

Bērnu rotaļlietu ražotāja "Tu Tuu Toys" dibinātāji (no kreisās) Ivars Karnītis, Mārtiņš Eltermanis un Emīls Penēzis.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā bērnu rotaļlietu ražotājs "Tu Tuu Toys" plāno uzsākt aktīvu tirdzniecību "Amazon" un "Ebay", kā arī radīt vismaz 4 - 5 jaunus produktus, kas būs ne tikai bērnu rotaļlietas, bet arī dizaina produkti.

"Tu Tuu Toys" ražo dažādas rotaļļietas bērniem no finiera.

Visvairāk "Tu Tuu Toys" radītās rotaļlietas aizceļo uz ASV, aptuveni 50%. Šobrīd produkti ir aizceļojuši uz vairāk nekā desmit valstīm pasaulē - Austrāliju, Vāciju, Angliju, Franciju, nedaudz uz Ķīnu, Singapūru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un citām. Samērā mazs pieprasījums ir no kaimiņvalstīm.

Uzņēmumam ir divu veidu klienti - juridiskas personas Latvijā, kas ir dažādi specializētie, latviešu ražotāju un rotaļlietu veikali, kā arī privātie klienti ārzemēs. Aptuveni 80% ir ārvalstu klienti, jo produkti šobrīd tiek tirgoti "Etsy" platformā.

"Rotaļlietu nišai Latvijā ir milzīgs potenciāls. Ir divi veidi – vai nu uzražot vēl labāk to, kas jau ir, vai arī kaut ko nebijušu. Ir potenciāls izdomāt kaut ko jaunu gan Latvijā, gan pasaulē. Mēs strādājam pie tā, lai varētu iet pie izplatītājiem, bet vēl ir jāiegulda diezgan daudz," atklāj "Tu Tuu Toys" līdzdibinātājs Emīls Penēzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijā biroju īres cenas zemākas nekā Igaunijā, bet augstākas nekā Viļņā

Db.lv, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā maksa par 1 m² biroju telpu nomu Rīgā ir zemāka nekā kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, taču apsteidz vidējās nomas cenas Viļņā, liecina Igaunijas uzņēmuma RIA.com Marketplaces piederošā un Ukrainas tirgū strādājošā nekustamā īpašuma portāla DOM.RIA.com apkopotie dati.

Galerijā augstāk - vidējā nomas maksa par 1 m² galvaspilsētās (2018. gada septembris, nekustamā īpašuma portālu dati).

Maksa par 1 m² ofisa telpu Rīgā vidēji ir ap 15 eiro. Biroju noma Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas galvaspilsētā ir dārgāka nekā jebkurā Baltijas valsts galvaspilsētās.

Atbilstoši RIA.com Marketplaces veiktajai tirgus analīzei, pēdējā laikā Tallinā ir vērojams pakāpenisks komerctelpu nomas cenu kāpums. Salīdzinoši zemās izmaksas vilina dažādas kompānijas un jaunuzņēmumus. Jaunajās ēkās pārsvarā tiek iekārtotas kopstrādes telpas un jaunuzņēmumu centri. Rezultātā labu telpu pilsētā ir ārkārtīgi maz, un tas paver iespēju būvniecības kompānijām un investoriem ieguldīt biznesa centru un biroju kompleksu celtniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto algas 1000 eiro saņēmējam Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 0 eiro, savukārt Igaunijā – 500 eiro, turklāt ziemeļu kaimiņvalstī lielo algu saņēmēji maksā mazāku ienākuma nodokli nekā Latvijā

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Kaut arī Latvijā no 2018. gada ir veiktas būtiskas pārmaiņas gan ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmēra noteikšanā, gan arī IIN likmēs, tomēr, iegūtos rezultātus salīdzinot ar analogu Igaunijas sistēmu, rodas pārsteidzoši secinājumi – Latvijā par turīgu cilvēku, kuram nepienākas ar IIN neapliekamais minimums, tiek uzskatīts tas, kam bruto alga (pirms nodokļu nomaksas) ir 1000 eiro mēnesī, savukārt Igaunijā ar šādu pašu ienākuma līmeni neapliekamais minimums ir 500 eiro.

Fundamentāla reforma

DB jau vēstīja, ka Latvijā no 2018. gada ir trīs IIN likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā jau 31,4% apmērā. Tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietās nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tika palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālā krājkase, maksājuma ierīce ziedojumiem un dzeramnaudai - tās ir tikai divas no kopumā desmit biznesa idejām, kuras trešdien tika prezentētas Baltijas pirmajā Fintech akseleratorā.

Dalībnieku biznesa idejas vērstas uz inovatīviem finanšu risinājumiem, piemēram, piedāvātu maksājumu pakalpojumus, izmantojot Facebook Messenger, veicinātu naudas krāšanas kultūru, efektivizētu valūtas maiņu uzņēmumiem, nodrošinātu klientu video identifikāciju, kā arī piedāvāti citi risinājumi.

Eiropā vadošā B2B (bizness – biznesam) akseleratora «Startup Wise Guys» finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora programmu Swedbank uzņem no 5. marta. Sīvā konkurencē tajā no 80 pretendentiem izvēlēti 10 jaunuzņēmumi, kuru pārstāvji ir no 10 dažādām pasaules valstīm - Latvijas, Zviedrijas, Čehijas, Polijas, Francijas, Ukrainas, Armēnijas, Indijas, kā arī ASV. Katrs no akseleratora dalībniekiem saņem 20 000 eiro sava uzņēmuma tālākai attīstībai, apmaiņā pret 8% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Finālam tuvojas 1,7 miljonus vērtie Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi

Monta Glumane, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada beigām, arī Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi iegājuši noslēguma fāzē.

Pabeigts lielākais darbu apjoms pie fasādes apdares - atlikusi vien baznīcas fasādes daļa ziemeļu pusē. Kontrforsi, kas atrodas šajā pusē, iepriekš nostiprināti un pavasarī tiks veikta to restaurācija. Pēc darbu pabeigšanas arī baznīcai blakus esošais skvērs tiks labiekārtots un apzaļumots.

Savukārt labiekārtošanas darbi dienvidu jeb Skolas ielas pusē jau ir pabeigti. Pie baznīcas galvenās ieejas abās pusēs uzstādīti atjaunoti un funkcionējoši dekoratīvie elementi - laternas.

Savā vietā uzstādīts arī restaurētais saules pulkstenis. Laternu un citu metāla kalumu, ieskaitot iepriekš plašu iedzīvotāju interesi raisījušās laika kapsulas, izgatavošana ir uzticēta metālkalējam Jānim Martinsonam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju kompānija «Revolut» paplašina kriptovalūtu funkciju mobilajā lietotnē un līdzās jau atbalstītajām «Bitcoin», «Litecoin» un «Ether» pievieno «Ripple» un «Bitcoin Cash».

Pērn decembrī «Revolut» iepazīstināja ar jaunu funkciju, kas aplikācijas lietotājiem ļauj acumirklī iegādāties, glabāt un mainīt kriptovalūtas. Uzņēmums skaidro, ka «Ripple» un «Bitcoin Cash» pievienošana saistīta ar lielo pieprasījumu un klientu aktīvi pausto interesi, kā arī to, ka daži no pasaules svarīgākajiem kriptovalūtu maiņas punktiem drīzumā tāpat sāks atbalstīt šīs digitālās valūtas.

«Jaunās kriptovalūtas izvēlējāmies, ņemot vērā savu lietotāju vēlmes. Kad tiem jautājām, ko vēl vajadzētu pievienot, visbiežāk tika minēts «Ripple» un «Bitcoin Cash». Pēc vairāku mēnešu pārrunām un programmēšanas, priecājamies par rezultātu un iespēju saviem klientiem piedāvāt pieeju jau piecām kriptovalūtām,» stāsta Vlads Jacenko (Vlad Yatsenko), «Revolut» līdzdibinātājs un Tehnoloģiju vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pilnībā apmierinātu ikdienas vajadzības, lielākā daļa jeb 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atalgojumā vēlētos saņemt vismaz 1000 eiro mēnesī «uz rokas», liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Uz aptaujas jautājumu «Kāds neto atalgojums (pēc nodokļu nomaksas) šobrīd pilnībā apmierinātu Jūsu vajadzības?» 14% respondentu norādījuši, ka tā būtu summa, sākot no 1200 eiro mēnesī, savukārt 18% aptaujāto nepieciešami vairāk nekā 1200 eiro.

21% aptaujas dalībnieku kā savu komforta atalgojumu atzīmējuši 1000 eiro mēnesī. Tikmēr ceturtdaļa jeb 25% respondentu būtu apmierināti ar mēneša algu 800 eiro apmērā. 17% aptaujāto norādījuši, ka viņu vajadzību nodrošināšanai neto atalgojumam jābūt, sākot no 600 eiro, tikmēr 5% respondentu pilnībā samierinātos ar algu, sākot no 400 eiro mēnesī.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2017. gadā vidējā neto darba samaksa valstī bija 676 eiro jeb 926 eiro bruto.

Komentāri

Pievienot komentāru