Pakalpojumi

Strādājot publiskajā un privātajā sektorā, kāds ārsts mēnesī nopelna aptuveni 39 000 eiro

LETA, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētais ārsts strādā vienā no klīniskajām universitātes slimnīcām, mēnesī vidēji tajā strādājot pilnas slodzes darbu jeb 160 stundas. Par šādu darbu ārsts vienā no lielajām slimnīcām nopelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī.

Taču, kā rāda aģentūras LETA rīcībā esošie apkopotie dati, papildu pilnas slodzes darbam lielajā slimnīcā, ārsts strādā arī komercsektorā, mēnesī par šo darbu nopelnot vēl aptuveni 33 000 eiro. Minētā summa patlaban ir lielākā, ko kāds ārsts mēnesī nopelnījis papildu darba pienākumiem publiskajā sektorā.

Lielākais klīniskajā universitātes slimnīcā kādam citam ārstam izmaksātais atalgojums mēnesī ir aptuveni 11 000 eiro, vēl vairāki ārsti šī līmeņa slimnīcās atalgojumā mēnesī saņemt aptuveni 9000 eiro. Citās klīniskajās universitātes slimnīcās lielākās ārstu algas mēnesī svārstās 3000 - 4000 eiro robežās.

Lai nopelnītu minēto algu, ārsti strādā dažādas slodzes. Vienā no universitāšu slimnīcām, lai nopelnītu 3000 eiro algu, mēnesī ārsts nostrādā vairāk nekā vienu slodzi, pietuvojoties vai pat pārsniedzot 200 stundu darba laiku mēnesī. Citā universitāšu slimnīcā ievērojami lielāku atalgojumu iespējams nopelnīt par mazāku darba slodzi - piemēram, aptuveni 11 000 eiro par nepilnas slodzes darbu - aptuveni 150 darba stundām mēnesī.

Vairākums lielāko algu saņēmējiem papildu ārsta darbam valsts sektorā saņem atalgojumu arī komersektorā, mēnesī vidēji ienākumiem svārstoties no nepilna tūkstoša līdz 3500 eiro.

Papildu darbam valsts sektorā ievērojamas naudas summas komercsektorā izdodas pelnīt arī ārstiem reģionālajās daudzprofila slimnīcās. Vienā no minētajām slimnīcām kāds ārsts mēnesī papildu ārstniecības iestādē saņemtajam aptuveni 5000 eiro lielam atalgojumam privātajā sektorā pelna nepilnus 10 000 eiro.

Lielākais atalgojums reģionālajā daudzprofila slimnīcā šogad mēnesī kādam ārstam sasniedzis aptuveni 11 000 eiro, vairākiem citiem ārstiem šādās slimnīcās mēnesī vidēji pelnot 5000-10 000 eiro.

Arī reģionālajās slimnīcās mēnesī nostrādāto stundu skaits un par to saņemtā atalgojuma apmērs ir atšķirīgs. Lai nopelnītu nepilnus 6000 eiro mēnesī, vairāki ārsti mēnesī strādā 1,5 slodzes jeb 240 stundas. Vienlaikus kādā citā slimnīcā par pusslodzes darbu kāds ārsts pelna aptuveni 3000 eiro mēnesī.

Neatliekamās palīdzības slimnīcās lielākā alga šī gada deviņos mēnešos kādam ārstam sasniegusi aptuveni 8000 eiro par apmēram vienas pilnas slodzes darbu. Vienlaikus šajā pašā iestādē kāds cits ārsts par 1,5 slodzes darbu mēnesī saņem aptuveni 5000 eiro. Vienā no neatliekamās palīdzības slimnīcām kāds ārsts mēnesī, strādājot uz pusslodzi, vidēji pelna aptuveni 4000 eiro, taču papildu tam mēnesī komercsektorā šis pats ārsts nopelna vēl aptuveni 7000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Magnalysis" strādā pie diagnostisko attēlu rekonstrukcijas, analīzes un uzglabāšanas tehnoloģijas, kas ļaus pat par 50% samazināt magnētiskās rezonanses izmeklējumu rezultātu iegūšanai nepieciešamo laiku.

"Radiologi saskaras ar vairākām problēmām – slimnīcu IT sistēmas ir novecojušas un rīki, ko ārsti izmanto, neatbilst mūsdienu prasībām. Ārsti pēta un apraksta izmeklējumu attēlus atsevišķos datoros – vienā skatās bildes, bet citā tās apraksta. Man nešķiet pareizi, ka profesionāļiem šādi jātērē savs laiks. Mēs esam atraduši nišu, kur varam piedāvāt viedo risinājumu, lai palīdzētu radiologiem ikdienas darbā – mūsu platforma iecerēta kā vienots radioloģijas portāls, kur ārstiem būtu iespēja apskatīt radioloģisko izmeklējumu bildes un aprakstīt tās vienā sistēmā, kā arī veikt piezīmes ar balsi" stāsta Ņikita Stepanovs, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Magnalysis" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināto ārstu konsultāciju platformā "DoctorOnline" vēl pirms mēneša notika aptuveni 10 konsultācijas nedēļā, taču šobrīd to skaits dienā pārsniedz 30.

Pēdējo 10 dienu laikā platformā reģistrējušies 200 jauni pacienti un 83 ārsti. Šobrīd "DoctorOnline" ir reģistrēti vairāk nekā 140 ārsti.

"Kopš marta otrās nedēļas ir redzams, ka attālinātas konsultācijas cilvēkiem kļūst vajadzīgākas. Ņemot vērā šī brīža izmaiņas normatīvajos aktos, kas prasa klīnikām samazināt klātienes konsultāciju skaitu, ārsti meklē risinājumus. Katru dienu saņemam jaunus pieteikumus no klīnikām un privāti praktizējošiem ārstiem. Šobrīd strādājam gandrīz 24 stundas diennaktī, lai visu paspētu. Tāpat nemitīgi veicam tehniskos papildinājumus," stāsta Santa Batuhtina-Banga, "DoctorOnline" (SIA "Telemedicine") biznesa attīstības direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Demokrātijas krīze rada strukturētu ūdeni

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzviet Eiropā un ASV, un, protams, arī Latvijā sākušas sirot teorijas par 5G tīkla kaitīgumu un nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību.

Lieki teikt, ka tām nav nekāda zinātniska pamata, kā to uzskatāmi pierādījis, piemēram, viens no slavenākajiem Latvijas zinātniekiem Vjačeslavs Kaščejevs. Un tomēr, kā var lasīt sociālajos tīklos, daudzu ļaužu prāti ir satraukti. Nezinu, kā citviet, bet Latvijā liela daļa sabiedrības ļoti labprāt tic dažādām sazvērestības teorijām un neuzticas nedz ekspertiem, nedz zinātniekiem. Un tas jau ir bīstami, un vienlaikus liecina par plašāku neuzticību varai un zināmu demokrātijas krīzi. 5G tīkla kaitīguma teorijas ir samērā nevainīgs piemērs, jo tas ir tik muļķīgi, ka tam tic visai maz ļaužu.

Taču ir arī nopietnāki kaitējumi. Piemēram, neuzticība vakcinācijai, kas apdraud sabiedrības veselību. Un ārsti var aizgūtnēm stāstīt par vakcinācijas lietderību un nekaitīgumu, minēt pētījumus, taču viņi tiek uztverti kā sistēmas daļa, kurai uzticēties nedrīkst. Galu galā visus argumentus taču var atspēkot ar pāris vienkāršām frāzēm – visi ārsti un pētījumi ir nopirkti, starptautisko farmācijas kompāniju sazvērestība utt. Es nemaz nerunāju par žurnāla Ko ārsti Tev nestāsta popularitāti. Šāda neuzticība «sistēmai» kaitē arī ekonomikai. Lai atceramies stāstu par iedzīvotāju cīņu pret vēja parku Dobelē. Tas nekas, ka tādi ir visā Eiropā, bet mēs, latvji, zinām gan, ka tā ir globāla sazvērestība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Premjers jaunos ārstus aicina «turēt gaišu skatu»

LETA, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkuram jaunajam cilvēkam varu ieteikt turēt gaišu skatu, norādīts uz jauno ārstu gatavošanos protestiem, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

«Mēs valstī esam divi miljoni, faktiski maz. Un labi, ka maz tādā ziņā, ka mēs varam, ja apņemamies, sakārtot savas sistēmas, un arī veselības aprūpes sistēmu mēs sakārtosim,» sacīja premjers.

Kariņš atgādināja, ka šī valdība strādā aptuveni deviņus mēnešus un solīja, ka sistemātiski tiks sakārtots viss, kas ir jāsakārto. «Mēs esam sapratuši, ka veselības aprūpe ir augsta prioritāte,» viņš uzsvēra.

Premjers atgādināja, ka veselības nozarei nākamgad ir paredzēti papildi 50 miljoni eiro, bet kopējais budžets būs 1,2 miljardi eiro jeb 3,6% no iekšzemes kopprodukta. Viņš atzina, ka tas ir par maz, bet «virziens ir».

«Jāturpina meklēt, kā varam palielināt finansējumu. Un arī jāsakārto sistēma, lai tā būtu efektīvāka [..],» teica Kariņš, piebilstot, ka otrais jautājums ir veselības ministres atbildība un viņai ir pilns Kariņa atbalsts šajos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2005.gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi, kas izstrādāti, lai Latvijā strādājošie mediķi būtu pieejami pacientu pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā, tomēr šis mērķis ne tuvu nav sasniegts, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK atzīst, ka Latvijā ārstu skaits atbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajam ārstu blīvumam uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā, tomēr realitāte liecinot, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.

Revīzijā secināts, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem Veselības ministrijas (VM) izvirzītais mērķis - veselības aprūpes sistēmu nodrošināt ar cilvēkresursiem pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā - nav sasniegts. Arī šobrīd esot aktuālas tolaik identificētās problēmas - nepietiekams māsu skaits, ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma līmenis, neefektīva paaudžu nomaiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apzināta lielākā daļa cilvēku, kuri bija saskarē ar Covid-19 pasažieri

LETA, 28.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir individuāli sazinājies ar lielāko daļu lidmašīnas pasažieru, kas bija saskarē ar Igaunijā apstiprināto "Covid-19" pacientu, kā arī ar viņu ģimenes ārstiem, kuriem būs jānodrošina uzraudzība, piektdien žurnālistiem pavēstīja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Ģimenes ārsti ir informēti par nepieciešamību viņu pacientiem palikt mājās 14 dienas, kā arī viņiem ir izklāstīti visi ieteikumi izolācijas režīmam. Ārsti ik dienu sazināsies ar šiem cilvēkiem, lai noskaidrotu, vai nav parādījušies simptomi.

Perevoščikovs nevarēja nosaukt konkrētu apzināto lidmašīnas pasažieru skaitu, bet teica, ka šī informācija tiks apkopota un skaidroja, ka ar šo lietu nodarbojas vairāki epidemiologi. Apzināti esot ne tikai Latvijas valstspiederīgie, bet arī ārvalstu iedzīvotāji un informācija par viņiem nodota attiecīgajām valstīm.

Kopā ar policiju ir izdevies noskaidrot arī konkrēto mikroautobusu, ar kuru persona pārvietojās no Rīgas lidostas līdz autoostai. Šī mikroautobusa vadītājs ir informēts, kā arī viņa ģimenes ārstam ir sniegta visa nepieciešamā informācija, skaidroja Perevoščikovs. Vienlaikus SPKC joprojām turpina apzināt trīs cilvēkus, kas vēl bija mikroautobusā un atradās inficētā tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ap 20% no medicīnas studentiem neplāno stāties rezidentūrā Latvijā

LETA, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 20% no medicīnas studentiem neplāno stāties rezidentūrā Latvijā, atsaucoties uz pašu veikto aptauju, aģentūru LETA informēja Latvijas Jauno Ārstu asociācija (LJĀA).

Latvijā valsts finansējums veselības nozarei ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr vidēji Eiropā tas ir ap 7%, līdz ar to Latvijā medicīnas personāla atalgojums ir mazāks nekā citviet, tāpēc piektā daļa jauno ārstu izlēmuši turpināt specializāciju citā valstī, kur ir labvēlīgāki apstākļi gan atalgojuma, gan darba vides un profesionālās izaugsmes ziņā, apgalvo LJĀA.

Slimības profilakses un kontroles centra dati liecinot, ka pēdējo trīs gadu laikā Latviju pametuši vidēji 100 ārsti gadā, un LJĀA apgalvo, ka nav pamata domāt, ka turpmākajos gadus situācija mainīsies.

LJĀA norāda, ka biežākie iemesli jauno ārstu aizbraukšanai esot neadekvāts atalgojums, mācību apstākļi un kvalitāte, rezidentūras potenciālā atmaksa un nereti arī ierobežotā darbība gan profesionāli, gan zinātnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izstrādāts risinājums medicīnas iestādēm, lai nodrošinātu iedzīvotāju identificēšanu un operatīvas attālinātas speciālistu konsultācijas un palīdzību.

No nākamās nedēļas Latvijas iedzīvotājiem tiks ieviesta iespēja attālināti pierakstīties pie ārsta, izmantojot veselības portālu datamed.lv, un saņemt attālinātas ārstu konsultācijas.

Sākotnēji būs iespējams pieteikties pie speciālistiem Rīgas 1. slimnīcā un LOR klīnikā. Ārsti attālināti varēs konsultēt pacientus, noformēt nosūtījumus citiem speciālistiem, norīkot laboratoriskiem izmeklējumiem, saņemt rezultātus, izrakstīt darba nespējas lapas, e-receptes.

Ārkārtas situācijā ārsti ar pacientiem sazinās dažādos tiešsaistes komunikācijas rīkos, tālruņos, e-pastos. Galvenā problēma ir pacienta identifikācija, ko nav iespējams veikt attālināti. Ārstniecības iestādēm jaunais risinājums palīdzēs precīzi identificēt pacientu un uzreiz iepazīties ar pieejamo medicīnas vēsturi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz neatbilstību novēršanai Zāļu valsts aģentūra (ZVA) apturējusi zāļu «Rigvir šķīdums injekcijām» reģistrāciju.

ZVA skaidroja, ka šī gada laikā tika konstatēti kvalitātes defekti vairākām «Rigvir» sērijām, tādēļ tika apturēta šo zāļu izplatīšana. Uzņēmums, kas zāles «Rigvir» reģistrējis - SIA «Latima» -, joprojām nav noteicis konkrētu, viennozīmīgu neatbilstības cēloni konstatētajam kvalitātes defektam, skaidroja ZVA.

Tāpat aģentūrā norādīja, ka uzņēmums arī šo zāļu pēcreģistrācijas periodā nav izpildījis normatīvos aktos noteiktos pienākumus un aktualizējis zāļu reģistrācijas dokumentāciju. Šī iemesla dēļ ZVA apturējusi «Rigvir» zāļu reģistrācijas apliecības darbību līdz neatbilstību novēršanai. Šobrīd uzņēmumam noteikti vairāki pienākumi, lai atjaunotu zāļu reģistrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Arī zemeņu tirgotājiem noderētu elektroniskā kvīts

Jānis Rancāns, Blue Bridge Technologies valdes priekšsēdētājs, 27.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā visai trauksmainā ģimenes ārstu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdu apmaiņa par ārstu pakalpojumu apmaksas atskaitēm ieņēmumu dienestam tā, lai «vilks būtu paēdis un kaza dzīva», ir rezultējusies vienā izcili efektīvā risinājumā.

VID akceptējis elektroniskās kvītis, kas čeku par ārstniecības iestādes sniegtajiem pakalpojumiem ļauj noformēt digitāli – izrakstīt ātri, jebkurā diennakts laikā, paveikt to viedtālrunī, ja nepieciešams. Tas šobrīd ir līdzvērtīgs maksājuma dokuments kases čekam un papīra kvītij. Es ticu – uz šo praksi ir vērts paskatīties ne tikai ārstniecības nozares kontekstā.

Atgādināšu – lielo satraukumu radīja pērn valdības pieņemtais lēmums par katru daktera pakalpojumu izrakstīto kvīti VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) ievadīt pamatīgu informāciju – pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, saņemto pakalpojuma veidu, kvīts numuru un samaksāto summu. Ir jau saprotama kontrolējošās iestādes vajadzība rūpēties par nodokļu nomaksu, taču arī ārstu sašutumam bija pamats – 21. gadsimta sākumā bieži ar roku aizpildīt kvīšu grāmatiņas un tad šo informāciju otrreiz vadīt EDS nav visai efektīvi. Ārstniecībai tiek «nozagts» laiks, bet alternatīva – diezgan padārga visiem noteikumiem atbilstoša kases aparāta iegāde, kas nelielai ārsta praksei nav pat likumā prasīta un būtu pamatīgs finanšu slogs. Pēc Latvijas lauku ģimenes ārstu aplēsēm – 2/3 no ģimenes ārstu praksēm ir nelielas un izmanto tieši papīra kvīšu grāmatiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pēc trim gadiem mērķē uz 10 miljonu eiro apgrozījumu

Anda Asere, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā "Exonicus" plāno uzsākt A līmeņa investīciju raundu ar mērķi piesaistīt 2,5 miljonus eiro.

"2020. gads solās būt tikpat bagātīgs un aizraujošs kā iepriekšējais. Augs gan produkta pieprasījums, gan interese, kas jau šobrīd ir vērā ņemama. Plānojam noslēgt vairākus darījumus ar ASV militārajiem medicīnas centriem. Tāpat vēlamies veiksmīgi iesniegt projekta pieteikumu Eiropas aizsardzības fonda projektam. Vēlamies uzsākt A līmeņa investīciju raundu ar mērķi piesaistīt 2,5 miljonu eiro finansējumu no investoriem, kas ļautu mums aktīvāk piedalīties industriju konferencēs, palielinātu produkta izstrādes jaudu ar mērķi 2023. gadā sasniegt desmit miljonu eiro apgrozījumu," teic Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šogad medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" tika reorganizēts un tagad "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Altum piešķīris 100 000 eiro Shield48 sejas vairogu ražošanai

Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2020

"Baltic3D" līdzīpašnieks Didzis Dejus un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Avots: Didzis Dejus/Facebook

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija "Altum" piešķīrusi finansējumu virtuālā hakatona "HackForce" uzvarētājkomandai "Shield48", kas ražo un piegādā sejas vairogus mediķiem aizsardzībai no jaunā Covid-19 vīrusa.

Aizdevums 100 tūkstošu eiro apmērā jaunā projekta īstenošanai piešķirts Starta programmas ietvaros.

""Altum" starta aizdevumu izmantosim, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas sejas vairogu ražošanai un nosegtu citas izmaksas - darbinieku algas, iekārtu darba laiku, transportēšanu un piegādes, kas nu jau notiek arī ārpus Baltijas valstīm. Interese ir milzīga, tāpēc novērtējam "Altum" ātro reakciju, piešķirot mums papildu līdzekļus, kas ļaus iegādāties materiālus un nosegt 15 000 sejas vairogu ražošanu. Lai apmierinātu arvien pieaugošo pieprasījumu, esam piesaistījuši jau teju 40 darbiniekus, kas ikdienā nodrošina ienākošo pasūtījumu apstrādi, organizē materiālu iegādi, sagatavo komponenšu piegādes un nodrošina pakošanu," stāsta "Shield48" pārstāvis Didzis Dejus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 26. marta Veselības ministrijas rīkojumu Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts šobrīd sniedz zobārstniecisko palīdzību tikai akūtos gadījumos, kas radījis apgrozījuma kritumu par vismaz 85%.

Institūta 446 darbinieki ir neziņā par valsts atbalstu ārkārtas situācijā. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem dīkstāves pabalsts nav paredzēts, biznesa portālam db.lv norāda Stomatoloģijas institūta pārstāve Ieva Lielmane.

Valsts noteikto ierobežojumu dēļ Stomatoloģijas institūtā šobrīd tiek pieņemti tikai akūtie pacienti bērnu un pieaugušo zobārstniecībā un mutes, sejas un žokļu ambulatorā ķirurģijā. Ortodontijā tiek pieņemti problemātiskie pacienti. Vienā darba dienā akūto pacientu pieņemšanā 4 stundu maiņās ir nodarbināti aptuveni 18 ārsti, dienā pieņemot aptuveni 100 pacientus.

Palielinātā daudzumā strādā viss nepieciešamais atbalsta personāls - zobārstniecības māsas, sterilizāciju darbinieki, sanitāri, kas palīdz uzturēt epidemioloģisko un sanitāro normu ievērošanu. Jāatvēl lielāks starplaiks telpas dezinfekcijai pēc katra pacienta. Darbu turpina pacientu reģistratores, jo atcelto vizīšu skaits ir liels, pacienti vēlas saņemt informāciju par izmaiņām, iespējām pārplānot vizītes, stāsta I. Lielmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nekaisīt naudu vējā un nebērt mucā bez dibena

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Eiropas bagātākās valstis sāk pārskatīt savus izdevumus veselības aprūpē, domājot par to samazināšanu un efektivitāti. Par to liecina tas, ka vairākas Rietumeiropas valstis vai nu jau ir atteikušās, vai plāno atteikties no homeopātisko medikamentu kompensācijas.

2017. gadā to izdarīja Lielbritānija, bet Francijas veselības ministre Agnese Buzēna paziņojusi, ka pašreizējo kompensāciju homeopātiskām zālēm 30% apmērā 2020. gadā samazinās līdz 15%, bet 2021. gadā to pārtrauks vispār. Francijas pieejai grasās sekot arī Vācija. Jāpiebilst, ka Latvijā homeopātiskie medikamenti nekad nav tikuši kompensēti. Šādi valstu lēmumi liecina, ka sabiedrības novecošanās un ienākumu nevienlīdzība ir radījusi tik milzīgu slogu veselības aprūpes budžetam, ka arī bagātākās valstis nopietni sāk izvērtēt savu izdevumu efektivitāti. Francijas Veselības ministrija šā gada jūnijā savā paziņojumā ir norādījusi, ka homeopātiskie medikamenti nenodrošina pietiekamus ieguvumus sabiedrības veselībai, lai būtu attaisnojama to finansēšana no valsts budžeta. Tāpat norādīts, ka šīs zāles nav pierādījušas savu efektivitāti slimību ārstēšanā, kā arī to lietošana nav samazinājusi nepieciešamību pēc tradicionālajiem medikamentiem. Protams, pacienti, kas to vēlēsies, arī pēc 2021. gada varēs iegādāties homeopātiskos medikamentus, taču tos vairs neapmaksās valsts. Jāpiebilst, ka tas ir drosmīgs solis valstī, kur, saskaņā ar statistikas datiem, šos medikamentus lieto 60% iedzīvotāju. Jau izskan protesta balsis, tiek norādīts, ka tam būs arī ekonomiskas sekas, jo tādējādi tiek apdraudētas darbavietas šo zāļu ražotājā Boiron. Tomēr lēmums pieņemts, pateicoties ārstiem. Jau 2018. gadā 124 ārsti atklātā vēstulē laikrakstam Figaro vērsās pret homeopātisko zāļu apmaksāšanu no valsts budžeta. Kāds franču ārsts arī izteicies, ka ir nepieņemami laikā, kad valsts saprātīgos termiņos nevar visiem bērniem nodrošināt zobārsta pakalpojumus, līdzekļus izmantot «cukurūdens» apmaksai. Arī Vācijas Obligātās veselības apdrošināšanas Ārstu asociācija, kas pārstāv 150 000 mediķu, ir vērsusies ar aicinājumu pie veselības apdrošināšanas kompānijām neapmaksāt homeopātiskos pakalpojumus. Faktiski tas ir apliecinājums tam, ka, aizvien pieaugot izdevumiem veselības aprūpē, valstis aizvien rūpīgāk sāk izvērtēt šo izdevumu efektivitāti un pamatotību. Pozitīvi ir tas, ka tā nav tikai ierēdņu iniciatīva, bet ārstu sabiedrība ir tā, kas atklāti un skaļi pauž savu viedokli. Līdzīgs precedents, lai arī mazākā apmērā, ir bijis Latvijā, kad onkologu asociācija atklāti pauda sašutumu un neapmierinātību par Rigvir (kas gan nav homeopātisks medikaments) iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā. Šie gadījumi ir apliecinājums tam, ka efektivitāte veselības aprūpē ir ne tikai ierēdņu, bet vispirms arī ārstu lieta. Gribētos, lai arī Latvijā par to satrauktos ne tikai atbildīgais ministrs un ierēdņi, bet arī paši mediķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" ir reorganizēts un "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību

"Vasara bija ļoti smaga "Exonicus" darbībā, jo notika ilga un sarežģīta kompānijas reorganizācija, kā rezultātā uzņēmums sadalījās divos atsevišķos uzņēmumos. No "Exonicus" atdalījās divas biznesa līnijas - "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs"," stāsta Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šobrīd "Exonicus" nodarbojas ar traumas simulatora "Trauma Simulator" attīstīšanu. Tas ir virtuālās realitātes neatliekamās medicīniskās palīdzības treniņu simulācijas rīks, kas mediķiem, ārstiem, veselības aprūpes speciālistiem un medmāsām palīdz apgūt prasmes un uzturēt sagatavotību sarežģītām situācijām. "Trauma Simulator" produkta pirmo versiju ir iegādājušies un palīdzēja izstrādāt ASV militārās medicīnas centrs "Madigan Army Medical Center".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zobārstniecības klīnikas "SIROWA Rīga" mediķi ir neizpratnē, kādēļ ārkārtas situācijas laikā liegta plānveida zobu ārstēšana, un norāda uz iespējamām dramatiskām sekām.

Savlaicīgas zobu ārstēšanas nenodrošināšana var novest pie nopietnākām problēmām un glābjamu zobu ekstrakcijas, lai gan pašlaik tam pietiktu ar plānveida vizīti. Turklāt pilnīgu neizpratni rada noteikumi, kas ļauj darboties kosmetologiem, manikīriem un pat tetovēšanas saloniem, lai gan tajos higiēnas prasības un iespējas nodrošināt sterilitāti, kā arī pasargāt no inficēšanās ar jauno koronavīrusu ir daudz zemākas.

Zobārstniecības klīnikas SIROWA Rīga vadītājs Edgars Antonevičs stāsta, ka lielākā daļa kolēģu piekrituši turpināt strādāt un apkalpot klientus, apzinoties risku, kā arī apliecinot izpildīt visaugstākās drošības prasības medicīniskajam personālam un pacientiem. "Mediķi apzinās risku, un ir gatavi ievērot visas aizsardzības prasības, lai pasargātu sevi un pacientus no iespējas inficēties ar Covid-19," saka klīnikas vadītājs. Tomēr ārkārtas situācijas laikā atļauti tikai akūti zobārstniecības pakalpojumi, liedzot piedāvāt pacientiem plānveida ārstēšanu. Turklāt nav skaidri noteiktas robežas, kas uzskatāma par plānveida un kas par akūtu ārstēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO; VIDEO: Rada kreklus stājas korekcijai

Ilze Žaime, 15.07.2019

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova (no kreisās) un Natalija Jermolajeva.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova un Natalija Jermolajeva radījušas uzņēmumu ar pievienoto vērtību un plāno šī gada nogalē uzsākt stājas korekcijas kreklu tirdzniecību.

Abas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentes satikās RTU Studentu biznesa inkubatorā. N. Jermolajeva pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā ir guvusi, vadot sociālo uzņēmumu «OWA», kas nodarbojas ar sublimācijas drukā apdrukātu kreklu izstrādi un tirdzniecību. Arī radot jauno stājas korekciju kreklu kolekciju «Correcty», tieši Natalija strādā pie dizaina un prototipu izveides, kamēr Jeketarinas pārziņā vairāk ir biznesa jautājumi - partneru piesaiste, mārketings un pārdošana.

Motivācija radīt šādu produktu radās dabiski, personīgas nepieciešamības dēļ, jo abām meitenēm bijušas problēmas ar muguru. N. Jermolajeva uzsver, ka jau kopš 13 gadu vecuma apmeklējot fizioterapijas nodarbības un izmēģinot dažādus stājas korektorus, ir nācies saprast, ka piedāvājumā esošie produkti nespēj kvalitatīvi sniegt atbalstu ikdienā. Ārsti ortopēdi apstiprina, ka mugurai ir nepieciešama kustības brīvība un muskulatūras atmiņas trenēšana, taču muguras fiksatori tādu iespēju nesniedz. Tirgū jau pieejamie t-krekli, kas darbojas pēc līdzīga principa, vairāk gan atgādinot kompresijas veļu nekā ikdienas apģērbu, kas arī neapmierināja meiteņu vēlmes, meklējot kvalitatīvu atbalstu mugurai ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kontrolētu ādas vēža saslimšanas risku, ārstniecības iestāde "Derma Clinic Riga" iegādājusies Vācijas uzņēmuma "FotoFinder GmbH" ražotu aparatūru "FotoFinder ATBM Master", kas ir pirmā šāda veida diagnostikas tehnoloģija Baltijas valstīs.

Uzņēmums neatklāj precīzu darījuma summu, informējot, ka šādas iekārtas cena tirgū ir, sākot no 75 tūkstošiem eiro.

"Mākslīgais intelekts dermatoonkoloģijā darbojas kā palīgs agrīnā melanomas un citu ādas vēža formu atpazīšanā. Šajā medicīnas nozarē tas principiāli neatšķiras no mākslīgā intelekta pielietojuma, piemēram, radioloģijā vai arī jebkurā citā ar medicīnu nesaistītā nozarē. Iekārta ir "apmācīta" ar vairāk nekā 100 tūkstošiem verificētu (histoloģiski pierādītu) ādas audzēju attēliem, gan klīniskiem, gan dermatoskopiskiem. Klīnikas ārsti ir piedalījušies vairākos mākslīgā intelekta pielietojuma pētījumos, kuru rezultāti šobrīd iekārtas veidā darbojas klīnikā, " stāsta "Derma Clinic Riga" vadītājs Raimonds Karls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sazobē ar ekonomiku

Anda Asere, 13.05.2020

Ilga Urtāne, SIA Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts valdes priekšsēdētāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts pakāpeniski atsāk plānveida pacientu pierakstu, kuru ārstēšana aprīlī un martā bija atlikta, bet vidēji dienā pacientu skaits ir samazinājies par 70%, bet ienākumi - par 60%.

"Zobārstniecības nozari, tai skaitā RSU Stomatoloģijas institūtu, Covid-19 izraisītā krīze skāra īpaši. Lai nodrošinātu akūto palīdzību, Institūtā strādāja tikai 20 ārsti no 150. Finansiāli visvairāk cieta zobārstniecības un mutes un sejas žokļu ķirurģijas speciālisti, jo 94% no Institūtā strādājošiem ārstiem ir Rigas Stradiņa Universitātes docētāji, kuri, nepārtraucot attālinātās apmācības procesu, nevarēja saņemt ne bezdarbnieka, ne dīkstāves pabalstu, tādējādi finansiāli zaudēja lielāko ienākumu daļu. Dīkstāves pabalstu izmanto vidējais medicīniskais personāls un atbalsta personāls," stāsta Ilga Urtāne, SIA Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizdomās par koronavīrusu Itālijas ostā bloķēta piekļuve kruīza kuģim

LETA--AFP, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par divu pasažieru iespējamo inficēšanos ar koronavīrusu Itālijas ostā ceturtdien nobloķēta piekļuve kruīza kuģim, uz kura atrodas aptuveni 7000 cilvēku.

Pastāv aizdomas, ka ar vīrusu varētu būt inficējies kāds ķīniešu pāris.

Vietējās varasiestādes ziņo, ka trīs ārsti un medmāsa uzkāpuši uz kompānijas "Costa Crociere" kuģa Čivitavekijas ostā, lai sniegtu palīdzību ar drudzi slimai sievietei.

"Costa Crociere" vesta, ka 54 gadus vecā sieviete, kas ir no Makao, un viņas partneris naktī ievietoti kuģa slimnīcā un ir norobežoti no pārējiem cilvēkiem. Kompānija norādīja, ka seko Itālijas Veselības ministrijas instrukcijām.

Kuģis "Costa Smeralda", kas ir piektais lielākais kruīza kuģis pasaulē, atrodas nedēļu ilgā kruīzā Vidusjūrā.

Ķīniešu pāris 25.janvārī atlidoja no Honkongas uz Milānu un pēc tam uzkāpa uz Kruīza kuģa, ziņo vietējie mediji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi: kāpēc eklēri un macaron nevar būt lēti?

Anda Asere, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RSU iesaistās 22,5 miljonus eiro vērtā gēnu testa izstrādes projektā

Zane Atlāce - Bistere, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā ar partneriem no 14 valstīm Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) kopīgi ar klīniskajām universitātes slimnīcām iesaistījusies vērienīgā Eiropas Savienības (ES) atbalstītā 22,5 miljonu eiro vērtā projektā HORIZON 2020 DIAMONDS.

Projekta mērķis ir izstrādāt precīzu ģenētiskās analīzes rīku nopietnu saslimšanu diagnostikai. Tā rezultātā piecu gadu laikā taptu molekulārās signatūras tests, ar kura palīdzību pāris stundās būtu nosakāms, vai paaugstinātu temperatūru pacientam izraisījusi infekcija, kā arī vai šīs infekcijas pamatā ir vīruss vai baktērijas.

Šāds rīks mediķu rokās ievērojami uzlabotu diagnostikas tempus un ārstniecības iespējas sepses, meningīta un citu nereti dzīvībai bīstamu saslimšanu gadījumos.

Ceļš līdz diagnozei pacientam, kurš slimnīcā iestājies ar drudzi, patlaban var būt garš un līkumains - mediķi veic vairākas asins analīzes, var tikt ņemti muguras smadzeņu šķidruma paraugi, veikta magnētiskā rezonanse un datortomogrāfija. Nereti uz aizdomu pamata par bakteriālu infekciju ārsti izraksta antibiotiku terapiju, kas ir lieki gadījumos, kad infekcijas izraisītājs ir vīruss. Veiksmīgi attīstot šo jauno diagnostisko testa rīku, būtu ietaupāmas dienas un pat nedēļas, kā arī ievērojami finansiālie līdzekļi, lai nonāktu pie precīzas diagnozes.

Komentāri

Pievienot komentāru