Finanses

Uzņēmējiem attīstībai būs pieejami 200 miljoni eiro privātā un riska kapitāla

Žanete Hāka, 05.03.2015

Jaunākais izdevums

Plānots, ka līdz 2020.gadam Latvijas uzņēmējiem caur dažādiem riska kapitāla finansējuma instrumentiem, tai skaitā, Baltijas fondu programmu, būs pieejami papildu vismaz 200 miljoni eiro, informē Eiropas Privātā un riska kapitāla asociācijas pārstāvji.

Attīstītajās pasaules valstīs riska kapitāls jeb, tā saucamā, gudrā nauda”bieži tiek izmantots uzņēmumu izaugsmes un tālākas attīstības finansēšanā. Tomēr šī iespēja Latvijā pilnvērtīgi netiek izmantota. Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Piemēram, salīdzinot ar kopējo riska kapitāla ieguldījumu pret nacionālo kopproduktu Centrālās un Austrumeiropas valstīs riska kapitāla ieguldījumi sasniedza tikai 0,0063% kopprodukta, tālu atpaliekot no Eiropas vidējā rādītāja 0,253%. Lai arī ne pēdējā sarakstā, Latvija ar 0,0047% atpaliek no Lietuvas (0,052%) un ļoti daudz no Igaunijas, kas ar 0,149 izvirzījusies par reģiona līderi.

KPMG Korporatīvo finanšu pakalpojumu direktors un Mergers.lv redaktors Aivars Jurcāns norāda - lai arī uzņēmumu skaits, kas izvēlas šo finansēšanas un uzņēmuma attīstības virzienu nav liels, tomēr pozitīvi ir tas, ka varam redzēt pieaugošu tendenci - tikai pusgada laikā vien publiski izziņoto aktīvo ieguldījumu skaits ir palielinājies par 32% un 2015.gada 31.janvārī sasniedzis 69 ieguldījumus. Tāpat divu gadu laikā pārdoti investoru ieguldījumi 8 kompānijās. Jāatzīst, ka rezultāti ir ļoti atšķirīgi - no ieguldījumu pilnīgas norakstīšanas līdz pat ieguldījuma naudas izteiksmē trīskāršošanai, uzsver A. Jurcāns.

Plānots, ka līdz 2020.gadam caur dažādiem riska kapitāla finansējuma instrumentiem Latvijas uzņēmumiem to attīstībai būs pieejami vēl papildu vismaz 85 miljoni eiro no 2010.gada struktūrfondu līdzekļiem, vēl tikpat no kopējās Baltijas fondu programmas. Papildu tam, finansējums būs pieejams arī no jaunā struktūrfondu plānošanas perioda finanšu instrumentiem, tai skaitā riska kapitālam no agrīnas stadijas. Attiecīgi kopējais pieejamais finansējums varētu pat pārsniegt 200 miljonus eiro pieejamās riska kapitāla naudas.

Latvijas Garantiju aģentūras vadītājs Klāvs Vasks uzsver, ka pilnvērtīgai riska kapitāla iespēju izmantošanai nepieciešams veicināt gan riska kapitāla fondu pārstāvju kompetences pilnveidošanu, gan arī kopumā veicināt nozares atpazīstamību biznesa vidē un starp uzņēmējiem.

Ja banku aizdevums ir piemērots uzņēmumiem ar jau stabilu biznesu, tad riska kapitāls ir vitāli nepieciešams straujas izaugsmes apstākļos, ko bankas finansēt nevēlas paaugstinātu risku dēļ. Latvijā šobrīd darbojas 7 riska kapitāla fondi, kuros savus un struktūrfondu līdzekļus investējusi Latvijas Garantiju aģentūra un šo fondu skaits tuvāko gadu laikā var pieaugt par vismaz 3 jauniem fondiem. Kopējais esošais pieejamais riska kapitāla finansējums ar valsts atbalstu un privāto investoru līdzfinansējumu caur riska kapitāla fondiem veido līdz 220 miljoniem eiro.

Tā kā vairāki no fondiem investīciju darbību uzsākuši tikai pēdējā gada laikā, uzņēmējiem jau šobrīd pieejamo līdzekļu apjoms, kas pieejams investīcijām, veido vairāk kā 130 miljonu eiro. Līdz ar to galvenie Latvijas Garantiju aģentūras uzdevumi ir nodrošināt gan finansējuma pieejamību riska kapitāla veidā, attīstot ar to saistīto ekosistēmu, kas veicinātu uzņēmumu izaugsmi un tādējādi palielinot gan tautsaimniecības konkurētspēju, gan ļautu Latvijai attīstīties, kā uzņēmējdarbībai draudzīgai videi kopējā Eiropas kontekstā, norāda K. Vasks.

Riska kapitāla ieguldījumi parāda ticamu ainu par ekonomikas veselību un nākotnes perspektīvām, jo investori iegulda strauji augošos uzņēmumos, kas spēj uzrādīt labus rezultātus ātrā laikā. Lielākais skaits investīciju veikts ražošanas un IT nozarēs. Visi šie uzņēmumi ir uz eksportu orientēti. Pēc publiski pieejamās informācijas vislielāko īpatsvaru, gandrīz pusi (42%) no aktīvajiem ieguldījumiem veido ieguldījumi tehnoloģiju jaunuzņēmumos jeb start-up, kam seko ražošana, pakalpojumu nozare, elektronika, medicīna un farmācija. Ieguldījumi veikti arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumos, kā arī ar enerģētiku saistītos uzņēmumos. Vidējais uzņēmumu apgrozījums (mediāna) ir 317 tūkstoši eiro. Vidējais privātā un riska kapitāla ieguldījuma apjoms ir bijis 39,5%.

Riska kapitāla instrumentam būtu jābūt tikpat atpazīstamam un pašsaprotamam kā banku kredītam. Riska kapitālam ir būtisks pienesums Latvijas ekonomikai, tas bieži vien ir vienīgais finansējuma avots straujas izaugsmes, eksportējošiem uzņēmumiem. Tas ir kā katalizators inovatīvai ekonomikai, radot vēl vairāk jaunu produktu un pakalpojumu. Papildu pievienotā vērtība ir arī zināšanas un kontakti. Investors ir ieinteresēts ieviest labas pārvaldības praksi, nodrošina caurspīdīgumu. Pieredze liecina, ka riska kapitāla klātbūtnei ir būtiska ietekme arī uz ēnu ekonomikas samazināšanu, norāda eksperti.

Tomēr arī no valsts puses jāievieš papildu stimuli, lai piesaistītu privāto investoru interesi. Latvijas Privātā un Riska Kapitāla asociācijas vadītājs Edgars Pīgoznis augstu novērtē Ekonomikas ministrijas, Latvijas Garantijas Aģentūras un Eiropas Investīciju fonda līdz šim paveikto nozares izveidošanā un atbalstīšanā, taču aicina ierēdņus uz aktīvāku rīcību veicot uzlabojumus nodokļu politikā un pielāgojot to mūsdienu prasībām.

Pēc LVCA veiktās analīzes kopš 2007.gada riska kapitāla nozare ir strauji attīstījusies, ir ieguldīts 91 uzņēmumā. Šie ieguldījumi radījuši daudz pozitīvu rezultātu. Apkopojot datus par 6 fondiem, kuri ir izveidoti ar valsts un Eiropas atbalstu, tie ir ieguldījuši 35 miljonus eiro 88 uzņēmumos un 2014.gada beigu rezultāti ir sekojoši - papildus piesaistītais finansējums (bankas, līdzinvestori, ES atbalsts) ir 57 miljoni eiro jeb 160%. Pēc investīciju piesaistes kopējais darbinieku skaits ir divkāršojies, attiecīgi radītas 1135 papildus darba vietas. Uzņēmumu kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 250% no 42 miljoniem eiro uz 150 miljoniem eiro, no tā 70% jeb 104 miljoni eiro no apgrozījuma tiek eksportēti, kur katram eksportējošam uzņēmumam ir klienti vidēji 5 valstīs. Nodokļos nomaksāti 18,7 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Traumatiskā vēsture Latvijā ir radījusi pateicīgus apstākļus finanšu tehnoloģiju attīstībai, vērtē ZAB Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris Lauris Liepa. Šī saruna notiek, ieskicējot problemātiku Baltijas finanšu un regulējumu samitam FINREG 2017, ko 3. martā DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt.

Fragments no intervijas:

Pērnais gads iezīmējās ar riska kapitāla investīciju kritumu fintech jomā, pirmām kārtām ASV. Bet varbūt tā nav problēma? Varbūt mēs varam piesaistīt sev uzmanību ar kaut kādu savu citādību?

Uz riska kapitālu neattiecas tie ierobežojumi, kurus mēs redzam likumsakarīgi piemērotus banku sektorā un pensiju kapitāla investīcijās. Riska kapitāls lielā mērā ir saistīts ar pārrobežu kustību, un faktiski tas nozīmē tiesības izvēlēties, kurā valstī riska kapitālists ir gatavs savu naudu pazaudēt. Es pasvītroju – riska kapitāls nozīmē gatavību naudu pazaudēt, nevis stabili, mierīgi nopelnīt. Riska kapitāla gadījumā viens supersekmīgais projekts no 100 atsvērs fonda un ieguldītāja veiksmīgu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par riska svariem jeb kā Latvijā veicināt uzņēmumu kreditēšanu

Artūrs Veics, Industra Bank finanšu direktors un valdes loceklis, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem2.

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti3.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielākais risks biznesā ir neriskēt vispār

Juris Vaskāns, Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes loceklis, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu sarežģītās kosmosa tehnoloģijās, nepieredzējušu IT censoņu futūristiskās idejās un citās biznesa aktivitātēs, kurās bankas ieguldīt nevēlas. Par spīti šim priekšstatam, riska kapitāls pēdējos gados Baltijas valstīs piedzīvo stabilu izaugsmi, ik pa brīdim mūsu uzmanību piesaista kāds sekmīgs vietējo uzņēmumu pārdošanas gadījums, kas gan ir tikai šī stāsta redzamā daļa.

Vispirms jau jākliedē mīts par riska kapitālistu ieguldījumiem teju vai tikai nākotnes tehnoloģijās, kas top zinātniskās laboratorijās kaut kur tālu prom. Aptuveni astoņi no desmit ieguldījumiem ir ļoti tradicionālās nozarēs – piena pārstrādē, kokapstrādē, audio iekārtu ražošanā, būvniecībā utt. Ikviens sekmīgi augošs uzņēmums potenciāli var piesaistīt papildu investīcijas, kas ļauj tam attīstīties jaunā kvalitātē un apjomā. Un te nonākam pie psiholoģiskā šķēršļa, kas raksturīgs Latvijas uzņēmumu īpašniekiem, arī vadītājiem. Vienā vārdā – tas ir neveselīgs privātīpašnieciskums. Pretēja tam būtu adekvāta attieksme pret sevis izlolotu biznesa ideju un spēja ļaut tai turpināt augt tālāk, piesaistot riska kapitāla investīcijas. Pat tad, ja tas nozīmē zināmas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Te vērts atsaukties uz Eiropas Investīciju fonda piemēru. Fonda visas darbības laikā finansētie riska kapitālisti teju pusei portfeļa uzņēmumu ir palīdzējuši to vērtību vismaz pieckāršot. Turklāt paši veiksmīgākie gadījumi uzņēmumu pārdošanas vērtību pret sākotnēji ieguldīto ir pārsnieguši pat 100 reizes, un tas notiek tepat Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Metālapstrādes uzņēmumos ieguldīti 3,2 miljoni eiro

Anda Asere, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Covid-19 krīzē pērn no ES finanšu instrumentiem MVU sniegts 29 miljardu eiro atbalsts

Db.lv, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitālam ir jāaug

Didzis Meļķis, 22.08.2018

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes locekle un alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas konkurētspēju riska kapitāla nozarē bremzē virkne faktoru, no kuriem lielākā daļa ir novēršami.

Riska investīcijas uzņēmumos dod lielu ekonomisko efektu, un tā potenciāls Latvijā vēl ir ievērojams. Tā pirms ceturtdien, 23. augustā, Rīgā notiekošā gadskārtējā Baltijas Riska kapitāla samita sarunā ar DB vērtē Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes locekle un alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Nozare Latvijā attīstās strauji, tomēr varētu vēl daudz straujāk, saka K. Bērziņa. «Pirms desmit gadiem riska kapitāla fondu (RKF) pārvaldnieki Latvijā pārvaldīja ap 30 miljoniem eiro, tagad ‒ ap 300 miljoniem. Tomēr šo aktīvu lielums ekonomikā nav liels. Riska kapitāla ieguldījumu daļa no IKP Latvijā ir ap 0,1%, Eiropā vidēji – 0,3%, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir 0,4%.» Viņas vērtējumā, atšķirības pamatā ir ekonomikas struktūra. «Tradicionālajos riska kapitāla sektoros – ražošanā, biznesa pakalpojumos, eksportējošajās nozarēs – investējamo uzņēmumu skaits Igaunijā un Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā. Gandrīz jebkurā sektorā Igaunijā būs proporcionāli, piemēram, desmit potenciāli investējamo uzņēmumu, Lietuvā kādi astoņi, Latvijā – kādi pieci,» saka K. Bērziņa. Viņas vērtējumā, tas ir saistīts ar uzņēmumu ambīcijām un stratēģiju, kas savukārt sasaucas ar daudziem vēsturiskajiem faktoriem, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija un ar lata valūtas kursu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sabiedriskās naudas īpatsvars ir būtisks

Zane Meļķe, speciāli DB, 10.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātais un riska kapitāls pieprasa sakārtotu politisko un ekonomisko vidi

Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds deklarē, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) perspektīvu, ambiciozu projektu atbalstu var iegūt, piesaistot riska kapitālu, tomēr Latvijas MVU spēja pārliecināt investorus par savu ideju spožumu un varēšanu ir krietni ierobežota, jo trūkst kapitāla uzņēmuma izveides un veiksmīgas darbības uzsākšanas stadijā. Riska kapitālisti atbalstam lūkojas pēc jau stabilu, pelnošu uzņēmumu pretencioziem augstāka riska projektiem, bet uzņēmumi ir piesardzīgi investoru piesaistē. Atbalsts MVU pamatā tiek sniegts ar valsts garantijām. Kapitāla tirgus stimulēšanai un investoru aizsardzības stiprināšanai Ekonomikas ministrija (EM) ir solījusi šā gada laikā veikt izmaiņas Komerclikumā. Jūlija beigās Ministru kabinets atbalstīja grozījumus biznesa inkubatoru programmā, nosakot, ka inkubācijas pakalpojumu priekšfinansēšanai arī komersanti, kas darbojas biznesa inkubatorā, var saņemt aizdevumu no akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcijas Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finansējuma pieejamība jaunajā realitātē Latvijā

Rūdolfs Krese, ZGI investīciju direktors, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turbulence pasaules akciju tirgos, inflācija, strauji augošās jēlnaftas un energoresursu cenas rada bažas par recesiju, taču globālā ekonomika izskatās noturīga un šo brīdi no krīzes var pārvērst iespējā.

Izaugsmes kapitāla fonds ZGI Capital ir apņēmies turpināt investīciju stratēģiju, veicot ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, kuri vēlas pārorientēt eksporta tirgus, palielināt ražošanas apjomus, modernizēties vai iegādāties konkurējošus uzņēmumos.

Vidējais investīcijas apjoms ir divi miljoni eiro un maksimālais ieguldījums var sasniegt piecus miljonus eiro. Minimālā investīcija ir 500 tūkstoši eiro. No jaunākā fonda līdz šim veikti septiņi investīciju darījumi un tuvākajā laikā plānots veikt vēl līdz desmit ieguldījumiem. Krīze ir labs laiks, kad attīstīties. Ja ir labs plāns, mēs esam gatavi to finansēt. Ir jāiet uz priekšu – mēs turpinām ticēt šim tirgum un atbalstīt labus uzņēmumus. Vēsture rāda, ka tieši krīzes apstākļos, kad konkurenti minstinās, vēlāk veiksmīgākie uzņēmumi pieņem lēmumus par attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

ERAB vecākais baņķieris: Cilvēkiem ir tieksme atgriezties

Didzis Meļķis, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāris gados Baltijas riska kapitāla tirgus ievērojami pieaugs, un labāk ir tam gatavoties laikus

Pusotra līdz divu gadu laikā Latvijā kļūs papildus pieejami apmēram 105 milj. eiro riska un privātā kapitāla, bet Baltijā kopumā aplēses ir par 788 milj. eiro. Šā jauninājuma gaidās Rīgā nesen notika Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) rīkotas mācībās privātā un riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, bet šodien un rīt Viļņā šādas mācības notiek jau potenciālajiem šo fondu investoriem. DB izmantoja iespēju sarunai ar ERAB vecāko baņķieri Troju Vīksu (Troy Weeks).

Fragments no intervijas:

Kāda Latvijas jaunuzņēmumu pasākuma rīkotāja nesen stāstīja, ka ierēdņi viņai ir prasījuši, kā viņa var garantēt, ka tie riska kapitālisti neatnāks un neaizvedīs prom Latvijas jaunuzņēmumus, un viņa nav zinājusi, ko atbildēt. Vai jūs zinātu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti situācijās, kad uzņēmumam ir nepieciešams finansējums attīstībai, bankas tiek uzskatītas kā vienīgais risinājums. Tomēr tas ir maldīgs priekšstats, jo gan Latvijā, gan pasaulē strauji attīstās alternatīvais finansējums, tostarp riska kapitāls, biznesa eņģeļi un ārpus banku aizdevumi uzņēmumiem. Taču kā noorientēties, kurš finansējums būs labākais tieši Jūsu biznesam?

Biznesa eņģeļu finansējums ir lieliski piemērots uzņēmumiem, kas ir jauni un kuriem nepieciešams kapitāls līdz 100,000 eiro. Biznesa eņģeli ir privātpersonas, kas iegulda uzņēmumā naudu un pretī saņem daļas kapitālā. Šādi investori bieži vien ir aktīvi dalībnieki uzņēmumā un cenšas palīdzēt ar savu pieredzi un kontaktiem biznesa attīstībā. Biznesa eņģeļi ir ieguldījuši, piemēram, tādos Latvijas uzņēmumos kā Airdog, Sonarworks un Funderful.

Savukārt riska kapitāls ļauj uzņēmumiem īstenot strauju palēcienu - iekarot jaunu ģeogrāfisko tirgu, attīstīt jaunu produktu, strauji paplašināt ražošanu vai pārdošanas apjomus. Riska kapitāla fondi arī kļūst par līdz-īpašniekiem attiecīgajā uzņēmumā, bet, atšķirībā no biznesa eņģeļiem, pretendē uz striktākiem sadarbības noteikumiem, tajā skaitā, biznesa pārdošanu pēc četriem līdz pieciem gadiem. Kā piemēru riska kapitāla piesaistē uzņēmuma darbības paātrināšanā var minēt tādus zīmolus kā Depo, Stenders un Primekss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā līmeņa pensiju naudu ieguldīšanas riska kapitālā stimulēšanas priekšlikumiem liela pretestība, redz daudz risku, tāpēc šādu ideju tālākai virzībai atbalsta nav.

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes darba rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti bija ļoti skeptiski noskaņoti, jo vairāk tāpēc, ka otrā līmeņa pensiju pārvaldnieku darba rezultāti nav iepriecinoši – plāna ieguldītāji ciešot zaudējumus, bet pārvaldnieki pelnot. Proti, pensiju plānu ienesīgums ir bijis negatīvs, turklāt šāda situācija esot novērota tikai trešo reizi, vienlaikus šo īstermiņa stāvokli nedrīkstot attiecināt uz visu laiku.

Trūkst 200 milj. eiro

«Informatīvais ziņojums ir vērsts uz to, kā panākt, lai valsts fondēto pensiju līdzekļi tiktu ieguldīti Latvijā, jo ieguldījumi riska kapitālā atpaliek ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet pat no ES vidējā līmeņa,» skaidroja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar robotisko roku mazgās vēja ģeneratorus Ziemeļeiropā

Anda Asere, 15.02.2019

IT un augstās tehnoloģijas attīstās tādos tempos, ka bez papildu investīcijām tā vienkārši būtu muļļāšanās, saka Jānis Zemītis, SIA Aerones Nordic valdes priekšsēdētājs

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Aerones Nordic piesaista 2,25 miljonu eiro riska kapitāla investīcijas vēja ģeneratoru turbīnu mazgāšanas pakalpojuma attīstīšanai Ziemeļeiropā.

«Iegūtais līdzfinansējums no riska kapitāla fonda mums dod iespēju ātrāk attīstīt biznesu. IT un augstās tehnoloģijas attīstās tādos tempos, ka bez papildu investīcijām tā vienkārši būtu muļļāšanās,» saka Jānis Zemītis, SIA Aerones Nordic valdes priekšsēdētājs. Ar investīcijas palīdzību Aerones Nordic plāno attīstīt industriālo dronu pakalpojumu eksportu Skandināvijas un Baltijas valstīs.

Skandināvijas valstis būs galvenais eksporta tirgus, jo tur pašreiz jau ir uzbūvētas vairāk kā 5 tūkstoši vēja turbīnas. Piemēram, Zviedrija plāno tuvāko 20 gadu laikā pilnībā pāriet uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu un ir viena no vadošajām Eiropas Savienības valstīm vēja enerģijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo gadu laikā "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") izsniegto finanšu instrumentu portfelis varētu sasniegt miljardu eiro, intervijā prognozēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Ja skatāmies uz mūsu izaugsmi pēdējo piecu gadu laikā, tas ir pilnīgi reāli. Tas ir vairāku gadu jautājums, bet mēs to izdarīsim," sacīja Bērziņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aizdevumu portfelis, visdrīzāk, saglabāsies esošajā apmērā, jo "Altum" mērķis nav konkurēt ar bankām. Institūcija strauju izaugsmi paredz izsniegto garantiju apmērā, kā arī ir sākusies ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu apguve.

"Sākām mēs ar 350-360 miljoniem eiro, un tagad mums ir vairāk nekā 600 miljonu eiro portfelis," atgādināja "Altum" vadītājs.

Viņš piebilda, ka liels pieaugums ir bijis mājokļu iegādes garantiju programmās. Papildus garantijām, kuras ir saistītas ar hipotekārajiem aizdevumiem ģimenēm ar bērniem, ir ieviesta garantiju programma jaunajiem speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumeiropas riska kapitāla fonds Buran Venture Capital atver pārstāvniecību Latvijā, jo saredz iespējas piedalīties daudzsološu ideju finansēšanā

Fondam jau ir pārstāvniecības Budapeštā, Varšavā un Maskavā, un šīs vasaras beigās tas nostiprināja savu klātbūtni Baltijā, par savu bāzes vietu izvēloties Rīgu. Buran Venture Capital vadošais partneris Aleksandrs Konoplastijs (Alexander Konoplyasty) uzskata, ka šajā reģionā daudzi jaunuzņēmumi uzrāda labus rezultātus un jau agrīnā stadijā spēj būt pelnoši, kas daudzviet citur ir retums.

Tas saistīts ar to, ka valstu mazais izmērs spiež no pirmās jaunuzņēmumu eksistences dienas meklēt citus tirgus. Lai gan riska kapitāla bizness nav vienkāršs, šis fonds vēlas būt klātesošs visos reģiona tirgos un kļūt par labi zināmu un apjomīgu Austrumeiropas līmeņa riska kapitāla fondu. Vairāk par šo biznesu un saviem mērķiem tajā A. Konoplastijs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Zobi, veselība un kapitāla tirgus

LHV bankas institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mutes dobuma veselība norāda uz ķermeņa vispārējo veselību - tātad problēmas, kas atrodas cilvēka mutē, var ietekmēt pārējo ķermeni. Tas ir ideāls analogs par to, kā mūsu valsts šobrīd neizmanto savu pilno potenciālu ekonomikas attīstībai.

Kāda sakarība zobiem ar kapitāla tirgu? Ļoti vienkārša! Ja ķermenis ir mūsu valsts ekonomika, barību ir veiksmīgi jāsagremo, lai to pareizi izmantotu. Ja kādam zobam ir bojājumi, to nevar risināt ar maksimālo efektivitāti. Ekonomiskai izaugsmei viena no svarīgākajām barības vielām ir kapitāls. Atcerēsimies, ka cilvēkam zobi vajadzīgi arī artikulēto skaņu veidošanā, tātad komunikācijā ar citiem (šeit tā ir starptautiskā komunikācija ar citām valstīm).

Kapitālu tālākai izaugsmei iegūst no dažādiem avotiem, tātad nosauksim to par kapitāla ekosistēmu. Tajā ietilpst: kredīti/obligācijas (no bankām, starptautiskajām iestādēm, obligāciju emisijām utml.), uzkrājumi (pensiju fondu, kā arī privātpersonu un juridisko personu uzkrājumi utml.), privātais (riska) kapitāls (angliski: ‘private equity’, kā arī ‘venture capital’) un publiskais kapitāls (angliski: ‘public equity’). Šis pēdējais avots galvenokārt nāk no regulētas tirdzniecības vietas, kuru ikdienā aprakstam kā ‘kapitāla tirgu’ un tā šobrīd klibo. Kopējo vērtību no publiskā kapitāla tirgus akcijām nosauksim par ‘tirgus kapitalizāciju’.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts attīstības finanšu institūcija darbosies kā tirgus ekonomikas nepilnību novērsēja, mazā biznesa un specifisku valsts programmu attīstītāja, bet ne kā konkurente komercbankām

To intervijā DB stāsta valsts a/s Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko. Viņš norāda, ka pavasarī pilnībā noslēdzies jaunā, specifiskā uzņēmuma izveides process, kurā tika apvienota SIA Latvijas Garantiju aģentūra, valsts a/s Lauku attīstības fonds un valsts a/s Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, ir pieņemts un stājies spēkā (1. martā) Attīstības finanšu institūcijas likums. Septiņu gadu laikā kopumā tās devums tirgus nepilnību novēršanai būs 607 milj. eiro.

Kāda ir pašreizējā situācija ar Altum?

Latvijā ir īstenots tāds pats process, kāds savulaik ir noticis vecajās ES dalībvalstīs, kur vairākas attīstību veicinošas finanšu iestādes tika koncentrētas vienā. Tagad viss ir vienviet – kredītgarantijas (lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, jaunajām ģimenēm), eksporta kredītu garantijas, kredīti (biznesa uzsācējiem, mikrouzņēmumiem, MVU), izaugsmes riska kapitāls, mezanīna aizdevumi (kad pašu kapitāls nepietiekams). Iespējamo atbalstu var saņemt biznesa uzsācēji, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lauksaimnieki – lielākoties tie ir tie, kuriem nav kredītpieredzes un kurus (vai kādas specifiskas aktivitātes) īsti objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nevēlas kreditēt komercabankas. Altum ir tirgus nepilnību novērsējs finanšu pieejamībā dzīvotspējīgiem projektiem. Altum koncentrējies tieši uz finanšu instrumentiem, kas ļauj akumulēt un vairākkārtīgi izmantot uzņēmējdarbības atbalstam paredzētos finanšu resursus. Veidojas sava veida pieaugošas «sniega bumbas» efekts, kur katrs atbalstam izmantotais eiro ļauj piesaistīt privātos līdzekļus, periodiski kopā arvien pieaugošā apjomā. Atbalstam tiek izmantota gan iepriekšējā ES plānošanas perioda, gan arī jaunā 2014.–2020. gada perioda nauda. Ņemot vērā atbalstam izmantoto līdzekļu mērķtiecīguma izvērtējumu ES un nacionālā līmenī, finanšu instrumentu daļa struktūrfondos ir pieaugoša, taču arvien no kopējā «katla» nav tā lielākā. Jaunajā ES plānošanas periodā orientējamies uz struktūrfondu līdzekļiem uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā 126 milj. eiro apmērā. Tā kā daļu šīs naudas plānots izmantot riska, paaugstināto izdevumu segumam, piesaistot papildu naudu, šajā periodā šīs «sniega bumbas» pamats – Altum jaunajās programmās piedāvātie finanšu instrumenti – kopā būs 607 milj. eiro. Protams, šī nauda nav dāvanas, tie ir atmaksājami līdzekļi, tāpēc svarīga ir tās saņēmēju uzraudzīšana līdz pilnīgai līdzekļu atmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kuru pensiju pārvaldīšanas metodi izvēlēties - aktīvo vai pasīvo?

Kārlis Purgailis, Bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties izpratnei par to, ka mūsu nākotnes pensijas lielums vispirms jau būs atkarīgs no katra paša ieguldījumiem, aug arī iedzīvotāju interese gan par pensiju kapitāla veidošanu, gan par atbilstošāko pensiju fondu un pārvaldnieku izvēles principiem.

Tikpat svarīgi, kā noskaidrot pensiju plāna vēsturisko ienesīgumu ilgākā laika posmā, ir izvēlēties piemērotāko pensiju plāna riska profilu un pārvaldnieku, kura stratēģija atbilst ieguldītāja vēlmēm un vajadzībām. Jau vairāk nekā pirms gadiem desmit ir izveidojušās divas populārākās metodes – aktīvā un pasīvā pārvaldīšana.

Aktīvā pārvaldīšana nozīmē, ka pārvaldnieks pastāvīgi seko līdzi procesiem finanšu tirgos, makroekonomikā un pat uzņēmumu mikroekonomikā, analizē gan kopējās tendences, gan atsevišķu nozaru un uzņēmumu darbību un nākotnes perspektīvas, cenšas prognozēt procesu tālāko virzību un mēģina tai pielāgot pārvaldāmo portfeļa struktūru. Aktīvās pārvaldīšanas primārais mērķis ir nodrošināt pēc iespējas lielāku portfeļa ienesību, no ļoti plašā finanšu instrumentu piedāvājuma izvēlēties tādus, kam ir vislielākais potenciāls sniegt peļņu, kā arī, prognozējot finanšu tirgus attīstību, nepieciešamības gadījumā koriģēt kopējo portfeļa struktūru un riska profilu. Piemēram, aktīvie pārvaldnieki no visu akciju lielā klāsta izvēlas tās, kas pagaidām ir nepietiekami novērtētas un izdevīgi iegādājamas, bet kam ir liels potenciāls, kas nākotnē nesīs augstāku peļņu. Mūsdienās analīzi atvieglo arī tehnoloģiju attīstība. Pieejamie milzīgie datu apjomi un to automatizētas apstrādes iespējas ļauj arvien precīzāk izvēlēties optimālākos ieguldījumu mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atsperas ar riska kapitālu

Anda Asere, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitālu iespējams piesaistīt ne vien nozarēm ar izteikti lielu izaugsmes potenciālu, bet arī mērenākas attīstības projektiem metālapstrādē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Metālapstrādes uzņēmumu Amateks un SFM Latvia piemērs rāda, ka piesaistīt finansējumu jauna attīstības posma sākšanai, kurš mērāms uzņēmuma gada apgrozījuma līmenī, no bankām nav izdevies, tāpēc izvēlēts riska kapitāls.

Tiesa, 42% no aktīvajiem riska kapitāla fondu ieguldījumiem veido investīcijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos jeb start-up, liecina Latvijas riska kapitāla asociācijas veiktā analīze. Tām seko ražošana, pakalpojumu nozare, elektronika, medicīna un farmācija, tāpat ieguldījumi veikti arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas un ar enerģētiku saistītos uzņēmumos.

Investē trijatā

Metālapstrādes uzņēmums SFM Latvia vēl strādā nomātās telpās, taču šobrīd tuvojas noslēgumam jaunās ražotnes būvniecība. Šī projekta finansēšanā piedalās Expansion Capital (55%), Citadele banka (30%), kā arī tiek izmantoti uzņēmuma pašu līdzekļi. Kopējās investīcijas jaunajā ražotnē ir trīs miljoni eiro. Iekārtu iegādei izdevies piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Iekārtās ieguldīts aptuveni miljons eiro, no kā 45% būs iespējams atgūt. «Tādam samērā jaunam uzņēmumam bez pārlieku lieliem aktīviem bija gandrīz neiespējami iegūt nepieciešamo finansējumu no bankām. Dilemma – vai nu gaidīt vēl pāris gadu, kad uzaudzēsim muskuļus, vai piesaistīt investīciju fondu,» stāsta Nauris Jansons, SIA SFM Latvia direktors. Uzņēmuma galvenais darbības lauks ir metālapstrāde, kompānija ražo iekārtas un detaļas saviem klientiem pēc pasūtījuma. Pārsvarā tiek izgatavotas iekārtas karjeru izstrādei. Tāpat SFM Latvia ražo dzesētājus elektrības ģeneratoriem, autoevakuatoru platformas un instalācijas, dažādas transportieru konveijeru sistēmas, augstspiediena un zemspiediena cisternas, kā arī industriālos mikserus. Produkti un nozares, kam tie tiek izgatavoti, ir dažādas, tādā veidā SFM Latvia mēģina diversificēt iespējamos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru