Viedoklis: Zobi, veselība un kapitāla tirgus

Autors: LHV bankas institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis
2017. gada 21. novembris plkst. 15:36

Mutes dobuma veselība norāda uz ķermeņa vispārējo veselību - tātad problēmas, kas atrodas cilvēka mutē, var ietekmēt pārējo ķermeni. Tas ir ideāls analogs par to, kā mūsu valsts šobrīd neizmanto savu pilno potenciālu ekonomikas attīstībai.

Kāda sakarība zobiem ar kapitāla tirgu? Ļoti vienkārša! Ja ķermenis ir mūsu valsts ekonomika, barību ir veiksmīgi jāsagremo, lai to pareizi izmantotu. Ja kādam zobam ir bojājumi, to nevar risināt ar maksimālo efektivitāti. Ekonomiskai izaugsmei viena no svarīgākajām barības vielām ir kapitāls. Atcerēsimies, ka cilvēkam zobi vajadzīgi arī artikulēto skaņu veidošanā, tātad komunikācijā ar citiem (šeit tā ir starptautiskā komunikācija ar citām valstīm).

Kapitālu tālākai izaugsmei iegūst no dažādiem avotiem, tātad nosauksim to par kapitāla ekosistēmu. Tajā ietilpst: kredīti/obligācijas (no bankām, starptautiskajām iestādēm, obligāciju emisijām utml.), uzkrājumi (pensiju fondu, kā arī privātpersonu un juridisko personu uzkrājumi utml.), privātais (riska) kapitāls (angliski: ‘private equity’, kā arī ‘venture capital’) un publiskais kapitāls (angliski: ‘public equity’). Šis pēdējais avots galvenokārt nāk no regulētas tirdzniecības vietas, kuru ikdienā aprakstam kā ‘kapitāla tirgu’ un tā šobrīd klibo. Kopējo vērtību no publiskā kapitāla tirgus akcijām nosauksim par ‘tirgus kapitalizāciju’.

No vienas puses, skatoties uz mūsu valsts izmēriem, nav reāli sagaidīt milzīgus kapitāla tirgus apmērus, ja salīdzinām ar citām valstīm. Toties, ja matemātiski pielietojam iekšzemes kopprodukta vērtību kā koeficientu, tas dod būtiskus ieskatus, ar kuru var tomēr salīdzināt esošo situāciju ar citām valstīm. Latvija pēc šādiem aprēķiniem diemžēl ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā!

Kā tas ietekmē attīstību? Pasaules līmenī pieejamais kapitāls Latvijas vajadzībām ir neizsmeļams. Tanī pašā laikā, lai varētu paķert publisko kapitālu ‘aiz ragiem’, ir vajadzīgs pietiekami attīstīts vietējais kapitāla tirgus. Ar esošajiem rādītājiem mēs šobrīd diemžēl pat neesam ‘uz kartes’. Trūkums? Nav pietiekama lielo uzņēmumu pārstāvniecība, kas nozīmē, ka nevaram konkurēt plašākā mērogā. Tā ir zaudēta iespēja visiem uzņēmumiem efektīvāk attīstīties un piesaistīt papildu kapitāla resursus.

Kā to labot? Elementāri! Ir jāparāda, ka mūsu valstī ir, kur ieguldīt (lai var piesaistīt arī papildus līdzekļus).

Valsts lielie uzņēmumi var būt tie, kas iedod redzamību - tas ir ieguvums arī mazākiem privātajiem uzņēmumiem, jo stabils kapitāla tirgus stimulē interesi arī par citiem tirgus piedāvājumiem. Valsts uzņēmumi kalpo kā bāka, kas piesaista lielo investoru uzmanību, un ir kā rādītājs tam, ka tirgus ir attīstīts. Stabilā kapitāla tirgū uzņēmumi «audzē muskuļus» un attīstās, jo tiem ir iespēja izmantot arī ārējos tirgus resursus. Tā ir iespēja veicināt ekonomikas attīstību arī valsts mērogā, jo veiksmīgi uzņēmumi rada jaunas darba vietas un nomaksāto nodokļu apmērs palielinās.

Šāds solis ir svarīgs arī vietējiem investoriem, jo rodas iespēja investēt zināmos uzņēmumos, kuru darbības jaunumiem ir viegli sekot līdzi. Tas nozīmē ērtāku savu ieguldījumu pārraudzību: tepat uz vietas atrodas viss, nevis ieguldīts pasaules otrā malā, kur var būt daudz grūtāk izsekot. Savukārt valsts uzņēmumiem tā nav tikai ārvalstu līdzekļu piesaiste nākotnes attīstībā, bet tas nozīmē pārvaldības caurskatāmību un konkrētāku atskaitīšanos investoriem (un nodokļu maksātājiem), kas šobrīd valsts uzņēmumiem mēdz trūkt.

Kotācija biržā pieprasa ieviest stabilu praksi korporatīvajā pārvaldībā un uzņēmuma atskaitīšanas sistēmā, tai ir jākļūst par tikpat svarīgu sadaļu biznesā, kā peļņas gūšana. Par starptautisku standartu ir kļuvis ziņojums, kas ietver biznesa analīzi par uzņēmuma ietekmi uz vidi, sabiedrības interesēm un korporatīvo pārvaldību (angļu valodā Environmental, Social and Governance jeb ‘ESG’ pārskats). Šādi ziņojumi palīdz uzņēmumam sakārtot savu darbību un kļūt efektīvākam, kā arī sniegt ekonomisku ieguvumu valstij un investoriem ilgtermiņā.

Svarīgi, ka uzņēmumu kotācija biržā nenozīmē kontroles atdošanu vai zaudēšanu. Tas ir valsts lēmums, cik lielu piekļuvi dot investoriem un cik daudz paturēt kontrolei, kas ir nepieciešams gan drošībai, gan stratēģiskiem iemesliem. Mūsu kaimiņi ar savu pieredzi ir pierādījuši, ka no valsts uzņēmumu kotācijas biržā nav jābaidās. Klasiski tie ir ar infrastruktūru vai enerģētiku saistīti uzņēmumi, piemēram, Lietuvā Klaipēdas nafta un TEO (Lietuvas Telekoms), Igaunijā - Igaunijas Telekoms un Tallinas ūdens, kā arī šobrīd Igaunijas valdība gatavojas līdzīgam solim - kotēt biržā Tallinas ostu.

Secinājums – tā vietā, lai parautu uz zoba, kad ir runa par kapitāla tirgu, ir pēdējais laiks valstij iesaistīties Latvijas kapitāla tirgus veselības stabilizēšanā. Tas uzlabos stāvokli ne tikai konkrētā jomā, bet arī visā valsts ekonomikā.