Jaunākais izdevums

Tieši šādu jautājumu jau paspējušas uzdod Lietuvas un Igaunijas sabiedrības, prognozējot, ka banku peļņa valstīs var pamatīgi pārsniegt ikgadējos rezultātus. Galvenais iemesls ir procentu ienākumu kāpums, ko diktē lielais mainīgo likmju īpatsvars un Eiropas Centrālās bankas lēmumi par procentu likmju palielināšanu.

Baltijā jezga ap iespējamo banku lielo peļņu sākās pirms vairākām nedēļām Lietuvā, kur prognozējot, ka bankas kopumā nopelnīs miljardu eiro, kas ir pat trīs reizes vairāk nekā parasti. Radās doma aplikt šo virspeļņu ap papildu pagaidu nodokli vai nodevu. Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Šimkus nacionālajiem medijiem ir paudis, ka milzīgas virspeļņas gadījumā principā atbalsta nodokļa ieviešanu. Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste nodokļa ieviešanu pamato ar to, ka banku peļņa nav pamatota ar pašu banku lēmumiem.

Proti, bankas neizbēgami nopelnīs daudz, jo ECB ceļ likmes un iedzīvotājiem jāmaksā lielāki procentu maksājumi. Lietuvieši arī atgādināja, ka komercbanku kredītprocentu likmes Baltijā ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā, kur neizbēgami seko jautājums: “Par ko mums tāds sods?” Starp citu, Ģ. Šimkus ierosinājis dot iespēju iedzīvotājiem veidot uzkrājumus, iepērkot valdības emitētās obligācijas. Lietuvā, kur šāda ideja par solidaritātes maksājumu parādījās, to pieņemšanas gadījumā plāno izmantot valsts aizsardzības stiprināšanai. Ir arī citi piedāvājumi, piemēram, banku šā gada virspeļņu izmantot kā iespēju palielināt iemaksu likmi nodrošinājumu fondā, tā stiprinot banku sektoru kopumā.

Tas, kas izceļams no Lietuvas diskusijām, ir fakts, ka tieši Baltijā un Somijā dominē mainīgās procentu likmes, bet citviet Eiropā vairāk izvēlas fiksētās likmes, kas nozīmē, ka kopumā Eiropai šī problēma var nebūt tik aktuāla, lai par to lemtu Eiropas Komisijas, Parlamenta vai Padomes līmenī. Igaunijas Centrālās bankas prezidents Madis Millers ideju par banku ārkārtas peļņas aplikšanu ar nodokli jau nosodījis vietējā presē, kā arī sociālajā tīklā Twitter.

Proti, šāds solis var padarīt naudas noguldīšanu un aizdošanu klientiem mazāk izdevīgu nākotnē. M. Millers uzsver, ka tieši patlaban ir pamatota iespēja jautāt baņķieriem par to, vai iespējams samazināt kredītprocentu likmes un palielināt noguldījumu procentus. Runājot par Latviju, vispirms ir jābūt skaidrībai par peļņas apmēriem. Pērnā gada pirmajos trīs ceturkšņos banku peļņa, attiecinot pret 2021. gadu, pat bija samazinājusies, tomēr atbilstoši Latvijas Bankas sniegtajai informācijai tieši pēdējais ceturksnis izrādījās izšķirošais.

“Saskaņā ar operatīvajiem datiem Latvijā aktīvi darbojošās komercbankas 2022. gadu noslēdza ar 279 milj. eiro peļņu, t.i., par 27,9 milj. eiro jeb 11% vairāk nekā 2021. gadā. To galvenokārt ietekmēja tīro procentu ienākumu kāpums (74 milj. eiro jeb 21%) līdz ar procentu likmju straujo pieaugumu, kas attiecīgi palielināja ienākumus no kredītiem, no kuriem lielākā daļa ir ar mainīgu likmi. Jāņem vērā, ka, lai arī mazākā mērā, procentu ienākumu pieaugumu ietekmē arī augstais likvīdo aktīvu atlikums centrālajā bankā, jo arī par tiem komercbankas šobrīd saņem procentu ienākumus,” Dienas Biznesu informēja Latvijas Bankā.

Seko, ka pagaidām Latvijas komercbanku virspeļņa būtu pielīdzināma vismaz četrkāršotam pērnā gada pēdējā ceturkšņa pienesumam, kas nepārsniedz 120 miljonus eiro. Pieticīgi vērtējot, komercbanku peļņa 2023. gadā būtu vismaz 400 miljoni eiro. Uzsvēršu, ka šī ir prognožu grīda, nevis griesti, jo ECB likmes ceļ tikpat nadzīgi kā latiņas augstlēcējiem olimpiskajās spēlēs un kredītus paņēmušie jau šobrīd sūrojas par pamatīgu maksājuma pieaugumu. Latvijas Bankas pozīcija patlaban līdzinās Igaunijas Bankas viedoklim par banku virspeļņu un balstās uz peļņas novērtējumu. Kapitāla atdeves rādītājs Latvijas komercbanku sektorā nav būtiski audzis – no 10,9% līdz 11,3%.

Latvijas Bankas nostāja ir: “Mūsuprāt, būtiskākais aspekts komercbanku finanšu rādītāju kontekstā ir to iesaiste un devums Latvijas ekonomikas attīstībā.” Proti, tautsaimniecībai jo īpaši šobrīd ir vajadzīga pieejama kreditēšana investīcijām.

Pēc LB datiem kreditēšana Latvijā ir bijusi pārliecinoši starp dārgākajām eiro zonā, un kredītu apjoms pret ekonomiku ir starp zemākajiem, un līdz ar eiro procentu likmju kāpumu automātiski ir kāpušas kredītu likmes. Turklāt LB norāda, ka procentu likmju kāpuma pārnese uz noguldījumu likmēm nav notikusi un tas apgrūtina monetārās politikas īstenošanu.

Noslēdzot debates, ir jautājums: ja Baltijas komercbankas vēlas saglabāt augstas peļņas maržas, izsniedzot kredītus, tad kāds labums no tām, izņemot pārskaitījumu nodrošināšanu par komunālajiem pakalpojumiem un debeta karšu tirdzniecību par 5 eiro gabalā? Latvijas Banka mūsu sabiedrības mērķu sasniegšanai plāno aktivizēt konkurenci tirgū, proti, būs jauni spēlētāji, sekmēt prognozējamu un reģionāli konkurētspējīgu biznesa vidi un regulāri runāt ar nozari.

Pagaidām, kamēr reālu sarunu panākumu vēl nav, atliek citēt Latvijas Bankas pārstāvi Jāni Silakalnu: “Banku sektors nodrošina asinsriti ekonomikā. Diemžēl jau ilgstoši Latvijas ekonomikā ir mazasinība. Latvijas Banka kā vienu no saviem prioritārajiem darbības virzieniem ir noteikusi kreditēšanas atgūšanos!” Gala secinājums: pagaidām bez risinājuma paliek jautājums par to, kas notiek ar kredītņēmējiem, kuri nespēj nomaksāt augošos procentus par esošajiem kredītiem. Tādu būs, iespējams, daudz!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS IDX1R, IPAS "Indexo" meitas uzņēmums, kas nākotnē, pēc bankas licences saņemšanas, kļūs par "Indexo" banku, Komercreģistrā ir iesniedzis lūgumu reģistrēt AS IDX1R valdi un padomi jaunā sastāvā.

Izmaiņas paredz, ka par uzņēmuma un nākotnes "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Valdis Siksnis. Savukārt, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Valdis Vancovičs.

Tāpat jaunveidojamās "Indexo" bankas valdes locekļi būs Tīna Kukka, kura šobrīd ir bankas projekta licencēšanas vadītāja un vēlāk būs bankas finanšu vadītāja, Vladimirs Bolbats, kurš gādā par bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi, Gints Ozoliņš, kura kompetence ir tehnoloģiju attīstība, Evija Sloka, kura būs bankas risku vadītāja, Ieva Margeviča, kā bankas mārketinga un komunikācijas vadītāja un Līga Katrīna Kļaviņa, kura būs bankas darbības atbilstības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sāk garantēto atlīdzību izmaksu Baltic International Bank noguldītājiem

Db.lv, LETA, 22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam ir apturēta, noguldījumi ir apmēram 1580 klientiem, tostarp apmēram 700 ir Latvijas rezidenti, otrdien preses konferencē sacīja komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka lielākā daļa noguldītāju saņems visu garantēto atlīdzību. Purgaile arī atzīmēja, ka patlaban FKTK meklē risinājumu, kā bankas noguldītājiem izmaksāt garantētās atlīdzības, iespējams, ka tas tiks darīts bez citas kredītiestādes starpniecības.

Tāpat viņa skaidroja, ka pagaidām tiek precizēts, kāda ir noguldījumu kopējā summa un cik daudz būs jāizmaksā garantētajās atlīdzībās. Bankas aktīvi, pēc operatīvajiem datiem, ir pietiekami, lai pēc tam Noguldījumu garantiju fondā atmaksātu izmaksātās atlīdzības.

Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas, 2.decembrī 280 "Baltic International Bank" klientiem bankas konta atlikums bija 0. Atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam valsts garantē atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem līdz 100 000 eiro. Pēc sākotnējām aplēsēm, pilnībā savus noguldījumus garantētās atlīdzības veidā saņems 1012 bankas klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mierā stāvēt ir iet atpakaļ

Reinis Bērziņš, Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo straujāk Eiropā un pasaulē uz priekšu brauc ilgtspējas vilciens, jo mazāk uzņēmumiem ir iespējams jēdzienus “ilgtspēja”, “energoefektivitāte”, “zaļā domāšana” neattiecināt uz sevi.

Ilgtspējas ekspertu izmantotais sauklis “mainies vai mirsti” kļūst arvien reālāks. Kāpēc? Piemēram, lielie Eiropas un pasaules uzņēmumi, domājot par klimata neitralitāti, izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi samazina CO2 izmešus. Tas ir risks Latvijas uzņēmējiem, kuri ir daļa no piegādes ķēdēm, bet vēl nav veikuši tehnoloģiju vai procesu uzlabojumus. Tie, kas šodien neiegulda ilgtspējā, faktiski kāpjas atpakaļ savā konkurētspējā.

Lai tā nebūtu vien biedēšana ar konkurētspējas zaudēšanu, uzņēmējiem no valsts puses ir pieejamas vairākas valsts atbalsta programmas, lai ielēktu šajā strauji braucošajā vilcienā. Viena no šādām programmām ir Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansēta programma uzņēmumu energoefektivitātei, kurā vesela virkne projektu jau ir pabeigti, un tas ļauj arī ieskatīties, kā dzīvē darbojas šis atbalsts. Pasteidzoties cipariem pa priekšu – viens no klientiem, mēbeļu ražošanas uzņēmuma “Bolderāja serviss” vadītājs Valdis Krauklis mums atzina, ka pirmo mēnesi pēc saules parka projekta realizācijas ieraugot, ka pilna elektroenerģijas pašizmaksa ir 2,6 centi par kilovatu, juties kā pasakā. Saules parks uzņēmumam saražo pusi no pašpatēriņam nepieciešamās elektroenerģijas, turklāt kapitāla atlaide pilnībā nodzēsa ALTUM aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB lūgts anulēt Baltic International Bank licenci

LETA, 13.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir vērsusies Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar lūgumu anulēt "Baltic International Bank" izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, otrdien preses konferencē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka nevar pateikt, kad ECB pieņems lēmumu par licences anulēšanu. "Mēs esam nosūtījuši pieteikumu ECB licences anulēšanai. ECB ir savi iekšējie procesi, kuriem ir jāiziet cauri, lai pie šī lēmuma nonāktu," teica Purgaile, vienlaikus uzsverot, ka šis process neietekmēs garantēto atlīdzību izmaksas, kas tiks sāktas septiņu darba dienu laikā kopš iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Purgaile arī sacīja, ka banka ilgstoši bija pastiprinātas uzraudzības režīmā, tai piemēroti daudz dažādi uzraudzības pasākumi. Tāpat piemēroti dažādi tiesiskie pienākumi, lai stabilizētu darbību, tomēr banka nav spējusi tos izpildīt.

Starp Baltic International Bank noguldītājiem apmēram 700 ir Latvijas rezidenti 

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)...

Tāpat Purgaile skaidroja, ka jau gada sākumā, kad banka paziņoja par jauniem investoriem, FKTK uzdeva veikt investoru izpēti, bankas stratēģijas izveidi, prezentēt bankas biznesa modeli, taču līdz šim brīdim tas netika izdarīts.

Banka ilgstoši nav spējusi īstenot dzīvotspējīgu modeli, nodrošināt pelnītspēju, uzsvēra Purgaile. Tāpat bijušas pārvaldības problēmas un nav spēts īstenot efektīvu cīņu ar finanšu noziegumu novēršanu. Purgaile sk

aidroja, ka tās ir iekšējās pārvaldības risku novērtēšanas sistēmas, kas spētu novērtēt riskus. Bankas iekšējās procedūras neatbilda tās darbības modelim.

Izvērtējot ietekmi uz sabiedrību, FKTK nolēma neveikt bankas noregulējumu jeb bankas darbības stabilizāciju. Purgaile sacīja, ka ņemot vērā to, ka banka ir viena no mazākajām Latvijā un tai ir niecīgs klientu skaits, ietekmi uz finanšu sektoru bankas slēgšana neatstās.

Jautāta, vai Valsts policijas sāktais kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju bankā ir saistīts vai jebkādā veidā sekmējis vai paātrinājis FKTK lēmumu, Purgaile sacīja, ka FKTK ir informēti par policijas darbībām, bet FKTK lēmumi būtu sekojuši neatkarīgi no policijas darbībām.

Vienlaikus Purgaile sacīja, ka nav informēta, par ko sākts kriminālprocess.Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank".

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Neminot bankas nosaukumu, Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apstiprināja, ka policija izmeklē kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un pirmdien, 12.decembrī, veiktas kriminālprocesuālās darbības Rīgā.

Patlaban neviena persona nav aizturēta un policija plašākus komentārus nesniegs.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Papildu informācija klientiem būs pieejama FKTK mājaslapā.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Distribūcijas un loģistikas uzņēmums “Sanitex” energoefektivitātes uzlabošanā investējis 1,5 miljonus eiro un uzstādījis sešus saules parkus savos objektos visā Latvijā – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Ķekavas novadā.

Saules paneļu elektrostacijas kopā saražos līdz 2150 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas gadā, kas ir pielīdzināms 1000 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam gada laikā un ļaus “Sanitex” samazināt CO2 emisijas par 690 tonnām gadā.

Kopumā saules paneļi ir izvietoti uz ēku jumtiem 10 000 kvadrātmetru platībā, kas atbilstu futbola stadiona platībai.

“Šobrīd, strauji augot elektroenerģijas cenām, pieaug dažādu energoefektivitātes pasākumu loma. Vienlaikus tā ir arī iespēja domāt par ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem risinājumiem. Sadarbībā ar “Energiapartner” pašlaik uzstādām ievērojamu saules parku mūsu objektos visā Latvijā, kas būs nozīmīgs devums apkārtējai videi, ievērojami samazinot CO2 emisijas, kā arī nodrošinās aptuveni ceturtdaļu no mums nepieciešamās elektroenerģijas. Mēs paredzam, ka investīcijas atmaksāsies trīs līdz četru gadu laikā un ļaus mums nākotnē būt konkurētspējīgākiem, kā arī videi draudzīgākiem,” skaidro “Sanitex” valdes loceklis Kārlis Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai graudu tranzīta iespējamais aizliegums ir šāviens savā kājā?

Jānis Kasalis, Latvijas Stividoru asociācijas padomes loceklis, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties karam Ukrainā, pasaule mainījās. Pārmaiņas daudzās nozarēs sākās, kad tika ieviestas sankcijas.

Viena no svarīgām, teju visiem nepieciešamām lietām, kam esam tranzītvalsts, ir graudi(lauksaimniecības preces, t. sk. graudi). To pārvadāšanai izmantotas gan ostas, gan dzelzceļa satiksme, taču, tranzīta ierobežošana var radīt gana daudz problēmu. Latvijā darbojas 3 lielas ostas, caur kurām tiek nodrošināts gan vietējo graudu eksports, gan trešo valstu graudu tranzīts. Pārkraušanas termināļu kopējā kapacitāte pārsniedz 10 miljonus tonnu. No šiem apjomiem gadā tiek eksportēti vidēji 3 miljoni tonnu Baltijas valstīs audzēto graudu. Kapacitāte ļauj to vēl 7miljoniem tonnu. Skaidrs, ka bez papildu tranzīta apjomiem daļa Latvijas termināļu nevarēs pastāvēt, bet tajos strādā 800-900 cilvēku. Tāpat termināļos darbojas ar jūru saistītu uzņēmumu darbinieki, brokeri, surveijeri – graudu jomā ostu tranzītpunktos strādājošo cilvēku kopskaits Latvijā pārsniedz 1000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nevar atļauties nīkulīgu un vāju kreditēšanu vēl 10 gadus, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka kreditēšanas apmēri pret Latvijas ekonomiku pēdējo padsmit gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Piemēram, 2008.gadā rezidentiem - uzņēmumiem un mājsaimniecībām - izsniegto kredītu apmērs pret ekonomiku bija aptuveni 100%, kamēr pagājušā gada beigās vien 28%.

"Jā, pēdējos gados kreditēšana nedaudz ir pacēlusi galvu virs ūdens, un, ja skatāmies gadu pret gadu, tad kredītportfelis ir audzis. Tā ir labā ziņa. Bet ekonomika ir augusi krietni straujāk un tādēļ kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi vājāka, nekā varēja būt, un arī nākotnes izaugsme nebūs pietiekami jaudīga, ja netiks veiktas investīcijas," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas basketbolists Kristaps Porziņģis maiņas darījumā nonācis Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandā Bostonas "Celtics", vēsta ESPN apskatnieks Eidriens Vodžnarovskis.

Porziņģis "Celtics" sastāvā nonāks trīs komandu darījumā, kurā iesaistīta viņa pārstāvētā Vašingtonas "Wizards" un Memfisas "Grizzlies". Darījuma rezultātā Markuss Smārts no Bostonas kluba nonācis "Grizzlies", bet galvaspilsētas klubā karjeras turpinās Tajs Džonss, Danilo Gallināri un Maiks Muskala no Memfisas.

Tāpat Memfisas komanda caur "Wizzards" uz "Celtics" nosūta savu šī gada drafta 25.izvēli un 2024.gada drafta pirmās kārtas izvēli (ja vien tā nav top 4). Tikmēr "Celtics" savu šī gada 35.izvēli nodod Vašingtonas komandai.

Darījuma rezultātā Porziņģis arī pieņēmis spēlētāja iespēju un saglabājis esošo līgumu, kā rezultātā viņš šosezon pelnīs 36 miljonus dolāru, bet pēc sezonas kļūs par neierobežoti brīvo aģentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kapitāls ļauj pārziemot ekonomikas lejupslīdē; kapitāla atdeve jāvērtē ilgākā laika posmā

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 09.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salnas maija sākumā nav nekas neparasts, tomēr neviens precīzi nezina, kad tās gaidāmas un cik ilgi turpināsies. Straujās temperatūras svārstības pavasara laikā var salīdzināt ar norisēm ekonomikā, kuras dēvējam par cikliem. Ir kāds lielāks attīstības cikls (gadalaiku maiņa), kura ietvaros notiek pamanāmas svārstības (salnas).

Lielāka attīstības cikla beigu posms bija, piemēram, 2008. gads, kam pamazām sekoja ekonomikas “pavasaris”, un tagad, visticamāk, esam šī lielākā attīstības cikla beigu posmā. Ir prātīgi tam sagatavoties laikus – veselīgs banku kapitāls ir viens no stabilizējošiem mehānismiem, kas ļauj finanšu nozarei ne tikai pasargāt sevi, bet stabilizēt ekonomiku tad, kad atrodamies krīzes vai recesijas posmos.

Vēsturiskā pieredze un ekonomikas cikla ietekme

Bankas ir organiska ekonomisko norišu daļa, tās savu darbību plāno ekonomikas ciklu ietvaros un ņem vērā vēsturisko pieredzi konkrētajā valstī. Augšupejas laikos bankas nodrošina labāku kapitāla atdevi zinot, ka vēlāk sekos ekonomikas “ziemas” periods. Apzinoties arī to, ka ik pa laikam var gadīties kādi negaidīti pavērsieni. Lai pārziemotu, ir pienācīgi jāsagatavojas, tāpēc spekulēt par to, ka bankas “pelna pārāk daudz” ir visai tuvredzīgs skats divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vērtējums neredzot to, kādā attīstības cikla posmā šobrīd ir ekonomika un, otrkārt, tas nozīmē, ka bankas ar mazu peļņu vai zaudējumiem un plānu kapitāla kārtiņu kļūtu par vājiem, ātri nosalstošiem “stādiem” negaidītu salnu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas tirgū drīzumā gaidāma jaunas ārvalstu bankas ienākšana, piektdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas pārstāvis Luks Jakubonis.

"Tikai šogad mums ir bijušas atsevišķas tikšanās ar 21 dažādu banku no Eiropas un citām vietām. Ar dažām no šīm bankām, kā minēts, sarunas jau ir pavirzījušās un ceram, ka drīzumā būs labas ziņas," žurnālistiem teica Jakubonis, kurš vada Lietuvas Bankas Finanšu tirgus attīstības centru.

Viņš piebilda, ka jaunas bankas ienākšana Lietuvas tirgū ir laika jautājums.

Jakubonis neatklāja bankas, kura plāno ienākt Lietuvas tirgū, nosaukumu, tomēr uzsvēra, ka Lietuva ir interesanta nozīmīgiem un pazīstamiem Eiropas tirgus spēlētājiem, jo īpaši no Vācijas un Polijas.

"Konkrētas valstis es nevēlētos atklāt. Tās vēl nav uzņēmušās saistības par ienākšanu, tomēr mēs ceram uz tādām valstīm kā Vācija un Polija," klāstīja Jakubonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā aizvien tiek saņemta informācija par krāpšanām un to mēģinājumiem, kas izdarīti, noziedzniekiem zvanot iedzīvotājiem un uzdodoties par "Google", bankas, policijas un citu iestāžu darbiniekiem.

Šie viltvārži aizvien pilnveido savus paņēmienus, un pēdējā laikā fiksēti arī gadījumi, kad noziedznieki iestāžu vārdā aicinājuši iedzīvotājus atdot savas bankas kartes krāpnieku norādītām personām. Diemžēl vairāki iedzīvotāji uzticējušies un savas kartes ir atdevuši, rezultātā viņiem izkrāpta nauda.

Diemžēl par šādu krāpnieku upuri pagājušā gada 20.decembrī kļuva kāda rīdziniece, kura, saņemot telefona zvanu no nepazīstama vīrieša, tika informēta par nepieciešamību atjaunot savu "Google" kontu. Tajā pašā dienā ar cietušo sazinājās arī citas personas. Pirmais zvanītājs stādījas priekšā kā "Luminor" bankas krāpnieku apkarošanas dienesta darbinieks, bet pēc tam piezvanīja cits vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, un informēja sievieti par aktīvu sadarbību ar "Luminor" banku, lai novērstu krāpšanas mēģinājumu viņas bankas kontā. Pēc tālākajiem norādījumiem, pie sievietes ieradās kurjers un paņēma viņas "Luminor" bankas karti. Komunikācijas laikā sievietes viedierīcē tika instalēta "Any Desk" aplikācija, kā arī viņa tika aicināta autorizēties ar Smart ID kodiem. Pēc brīža tika konstatēts, ka sievietes bankas kontā ienākuši vairāki naudas pārskaitījumi, pēc kā nodotā bankas karte tika izmantota naudas izņemšanai bankomātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā nākamgad turpināsies konsolidācija, aģentūrai LETA atzina "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Viņa norādīja, ka 2023.gads iezīmēja izmaiņas Latvijas banku sektorā, kuras ir skaidrojamas gan ar konkrēto banku stratēģiju, gan ar objektīviem ārējiem faktoriem. "Mainoties daudzu banku biznesa modeļiem un atsakoties no ārzemju tirgiem, bankas koncentrē darbību uz vietējo tirgu, kas palielina konkurenci starp kredītiestādēm, it īpaši biznesa klientu segmentā," teica Buraja.

Tāpat "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja minēja, ka Latvijā turpina dominēt bankas ar ārzemju kapitālu.

"Banku kapitāla lielums tieši ietekmē to, cik lielus projektus konkrētā kredītiestāde var finansēt. Šajā situācijā biznesa klientiem, kuri vēlas piesaistīt resursus vērienīgu projektu realizācijai, ir jāizvēlas partneri starp kredītiestādēm, kuras ir spējīgas finansēt liela mēroga projektus, un šādu partneru Latvijas tirgū objektīvi nav daudz. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc lielu projektu finansēšanas no uzņēmumu puses ir augsts," teica Buraja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu sasaiste ar Euribor nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar Euribor pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzskata, ka kredītu sasaistes ar Euribor pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai (vai šī alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka), iespējamiem juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī, cik lielā mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm, uzsver Latvijas Banka. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt saviem klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

Tāpat arī banku finansējuma izmaksām - Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem - būtu jāpieaug kopā ar Euribor likmi, tomēr praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni, atzīst Latvijas Banka. Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli Euribor likmei, bet noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu ienākumi.

Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar Euribor likmi, bet vājajā banku konkurencē, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji, norādot, ka Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem (garāka termiņa Euribor vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi), kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Euribor ir viens no indikatoriem "naudas cenai". Savukārt "naudas cena" ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Euribor kā references likme kredītu procentu noteikšanai kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) Euribor likmi.

Latvijā sešu mēnešu Euribor likme tiek piemērota 61,8% mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un 39,5% uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. Savukārt trīs mēnešu Euribor likmes tiek piemērotas 22,8% mājsaimniecību kredītiem un 49% uzņēmumu kredītiem.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāvji pavēstīja, ka Euribor ir ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem regulēts un noteikts indekss, ko izmanto, lai novērtētu naudas cenu tirgū. Euribor izmantošana ir atbilstoša ne tikai likumiem un ES tiesību aktiem, bet arī ilggadējai Latvijas pieredzei, un tā izmantošanu nosaka katras personas un kredītiestādes līgums. Bankas nepiemēro Euribor patvaļīgi, bet tikai saskaņā ar likumiem un līgumiem.

Dažkārt personas, kurām nav nācies saskarties ar banku darbību, neizprot Euribor jēgu, atzīst asociācijas pārstāvji. Pirmkārt, Euribor nosaka pēc noteiktas metodoloģijas, un tas nav unikāls tikai Latvijai. Otrkārt, kad banka aizdod naudu kredītņēmējam, tā pati aizņemas naudu no depozītiem vai ārējos tirgos.

Ja naudu kredītņēmējam, piemēram, aizdod uz 15 gadiem, tad banka pati bieži vien aizņemas to uz īsāku termiņu, un kredīta laikā pati pārfinansējas, iespējams, pat vairākas reizes. Līdz ar to Euribor likme atspoguļo tā brīža naudas cenu starpbanku tirgū. Euribor nav tikai bankas peļņa, jo tā ir arī cena, lai atmaksātu bankas kreditoriem viņu aizdoto naudu par noteiktiem procentiem.

Katrā valstī, ņemot vērā tās specifiku, ir raksturīgas mainīgās procentu likmes kredītiem vai citi modeļi - pilnīgi fiksēta, fiksēta, bet ar pārskatīšanu ik pēc noteikta laika utt. Ņemot vērā finansēšanas modeli, Latvijā līdz šim raksturīgas mainīgās procentu likmes, kas patērētājiem lielāko daļu laika bija ļoti izdevīgas.

Ja šobrīd tiktu izmantota fiksētā likme, tā noteikti būtu tikpat liela vai pat lielāka, norāda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. ECB likmju celšana ietekmē arī Euribor, un Euribor ierobežošana varētu būt pretrunā ar ECB lēmumu mērķi. Vienlaikus Latvijas likumdevējs nevar tāpat vien ar likumu ierobežot procentu likmes. Tas nozīmētu to, ka likumdevējs varētu regulēt arī cenas veikalā jebkurai precei, kas bija raksturīgi plānveida ekonomikas apstākļos, uzsver Finanšu asociācijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) iepriekš sacīja, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka Euribor procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot Euribor piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Taujāts par nodokļa jeb papildu maksājuma uzlikšanu banku virspeļņai, Reirs tam pauž atbalstu un uzskata ienākumi no šāda banku maksājuma būtu jānovirza tieši hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Reizē Budžeta komisijas vadītājs uzsvēra, ka gan jautājumā par nodokli banku virspeļņai, gan par Euribor piemērošanas ierobežošanu priekšlikumiem jānāk no izpildvaras. Reirs apstiprinoši atbildēja, ka priekšlikumiem jānāk no Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku un Euribor likmes jautājumā, ja nepieciešams, piesaistot arī kādu citu regulējošo institūciju.

Reizē citādāka pieeja jāattiecina uz tām bankām, kuras neizmanto Euribor likmi hiperpeļņas gūšanai no kredītu ņēmējiem. Jārīkojas tā, lai šīs bankas neciestu negodprātīgo banku dēļ, piebilda politiķis.

Saistībā ar Euribor likmi Reirs skaidroja, ka tās piemērošana kredītiem iepriekš izveidojušies vēsturiski, kad savulaik tā bija naudas cena, ko bankas maksāja par līdzekļu aizņemšanos no ECB. Savukārt tagad bankām pašām ir sava nauda, tā nav jāaizņemas no ECB, tāpēc arī Euribor piemērošana hipotekārajiem kredītiem ir nepamatota, skaidroja Reirs.

Politiķis uzsvēra, ka risinājumu piedāvājumam jānāk no izpildvaras atbilstoši varas atzaru dalījumam. Daudz problēmas rodas no tā, ka viens varas atzars nepamatoti iemaisās otra atzara pilnvarās, kam jau iepriekš uzmanību vērsusi Satversmes tiesa, atzīmēja Budžeta komisijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nepareizās "zāles" senai ekonomikas kaitei

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 23.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas.

Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.

Regulāra banku piesaukšana dažādos kontekstos apliecina to, cik nozīmīga ir finanšu sistēma valsts ekonomikas funkcionēšanā un attīstībā. Bankas to apzinās un labi saprot gan privātpersonu situāciju, kurām jāsaskaras ar inflācijas ierobežošanas sekām – pieaugošām kredītlikmēm, gan arī uzņēmējus, kuru vēlmi un spēju aizņemties ietekmē daudzi neskaidri jautājumi – no kara izraisītas nestabilitātes līdz energoresursu krīzei un jaunu tirgu meklējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mapon obligācijas izpirka stundas laikā

Jānis Goldbergs, 03.04.2024

Mapon valdes loceklis un finanšu direktors Aleksejs Avanesovs (no labās) un Mapon valdes loceklis un Co-CEO Ingus Rūķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Komentāri

Pievienot komentāru