Jaunākais izdevums

Tālākais liktenis neskaidrs, kas tiks piemērots uzņēmumiem, kuri līdz 30.jūnijam nav izpildījuši Komerclikuma prasības – tiem draud pat «augstākais soda mērs» – likvidācija, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka tikai 38% jeb 13 038 divu vai vairāku dalībnieku SIA līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam – 2015.gada 30.jūnijam – iesniegušas atbilstošu pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu. Tādējādi kopumā 2013. gada vasarā pieņemto antireiderisma grozījumu prasību divu gadu laikā tā arī nav izpildījušas 62% jeb 20 923 divu vai vairāku dalībnieku SIA.

Biznesa protests

«Kārtējo reizi prasības neizpilda aptuveni 20 000: pirmo reizi, kad visām SIA bija obligāti jāpalielina (līdz 01.01.1997.g.) pamatkapitāls no 100 Ls līdz 2000 Ls, otro reizi, kad komercsabiedrībām bija jāpārreģistrējas komercreģistrā,» vēsturi pārcilā bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis. Viņaprāt, par šo situāciju atbildība ir jāuzņemas valstij un visu nevajag novelt tikai uz uzņēmēju pleciem. «Manuprāt, teju 21 000 SIA ar dalībnieku nodalījuma neiesniegšanu protestēja pret valsts izvirzītajām prasībām,» sacīja M. Gulbis. Viņš uzskata, ka šādu «protestētāju» ir daudz vairāk. «Ja politiķi steigā nebūtu izdarījuši grozījumus Komerclikumā un viena īpašnieka SIA nebūtu atcēluši noteikto termiņu – 30. jūniju –, tad prasību neizpildītāju skaits būtu milzīgs,» prognozēja M. Gulbis. Viņaprāt, šādu uzņēmēju signālu politiķi nedrīkst ignorēt. «Izvirzītās prasības bija laba naudas ādere zvērinātiem notāriem, protams, ir tendence visu darīt pēdējā brīdī, tomēr uzsāktā kampaņa par papīru sakārtošanu bija par vēlu, turklāt milzīgās rindas parakstu apliecināšanai pie valsts notāriem Uzņēmumu reģistrā raisa jautājumus par elektronisko vidi – tās iespējām, kā arī to, kāpēc šādu attālinātu rīku neizmantoja tie, kuri stāvēja un stāv rindās Uzņēmumu reģistrā,» akmeni valsts dārziņā met M. Gulbis.

Visu rakstu Vairāk nekā 20 000 SIA bezdibeņa malā lasiet 3. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima atbalsta apjomīgus Imigrācijas likuma grozījumus; vairākus rosinājumus noraida

LETA, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lodes māla karjerā iegūst augstvērtīgo devona mālu un atrod bruņuzivis

Dienas Bizness, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijas zemes dzīlēs nav atrodams zelts, mūsu valsts pamatbagātība ir tie zemes dzīļu resursi, ko veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras, otrdien raksta laikraksts Diena.

Izpētīti un apzināti ir tādi Latvijas derīgie izrakteņi kā kaļķakmens, dolomīts, māls, kvarca smiltis – to ieguves iespējas nodrošina ar izejmateriāliem dažādas rūpniecības un tautsaimniecības nozares. Viens no Latvijā pazīstamākajiem zīmoliem, kam ir vairāk nekā pusgadsimtu sena vēsture un kas veidojies, uzņēmējdarbību balstot uz māla ieguves iespējām, ir Lodes ķieģelis. Lodes karjerā ķieģeļu ražošanai mālu iegūst joprojām, taču te ir atklāta arī kāda unikāla iegula.

Mūsdienās būvkeramikas nozarē par augstvērtīgu izejvielu tiek uzskatīts tā saucamais devona māls, kas uzkrājies pirms aptuveni 385 līdz 410 miljoniem gadu.

No Latvijā apzinātajām devona mālu atradnēm nozīmīgākā ir Cēsu pusē – Priekuļu novada Liepā. Atradni 1953. gadā atklāja ģeologs Jānis Sleinis. Tolaik Liepas ciemata apkārtnē tika izpētītas vairākas devona mālu iegulas, kuras apvienotas Liepas atradnē. 1963. gadā darbu tajā sāka Lodes drenu un cauruļu rūpnīca. Mūsdienās Liepas mālu izpētītie krājumi pārsniedz 20 miljonus kubikmetru, atradnes tuvumā vēl tiek prognozēti papildresursi 44 miljonu kubikmetru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studijas biznesā aizved pie māla trauku radīšanas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Limbažu novada Vidrižu pagastā, tradicionālā malkas ceplī jau vairākus gadus top Ozolins pottery māla trauki. Podnīcas īpašnieks Krists Ozoliņš plāno saglabāt individuālu pieeju trauku izgatavošanai, tajā pašā laikā iecerējis izmēģināt industriālu produktu ražošanu.

K. Ozoliņš sākotnēji studējis nepavisam ar amatniecību nesaistītu jomu un absolvējis Vidzemes augstskolas Biznesa vadības programmu, taču dzīves līkloči aizveduši pavisam citā virzienā, tiesa gan, savā ziņā apgūtās zināšanas noder arī pašreizējā darbā.

Ar māla materiāliem un to veidošanu pirmoreiz viņš saskāries 2011.gadā, un sākotnēji šī nodarbošanās vilinājusi vienkārši intereses un ziņkāres pēc, taču ar laiku trauku izgatavošana kļuvusi par nozīmīgu dzīves daļu. «Ar mālu iepazinos pie podnieces Līgas Merginas, savukārt padziļināti to esmu apguvis pie meistara Evalda Vasilevska. Apgūstot amatu aktīvāk, guvu arvien lielāku pārliecību par šī amata nozīmīgumu. Pamanīju, ka arī cilvēki manu darbību šajā jomā novērtē, un tādējādi tas dabīgi ir izaudzis par manu pamatnodarbošanos,» viņš atminas. Rezultātā kopš 2015. gada tā ir K. Ozoliņa pilna laika nodarbošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VIDEO: VID vēstule šokē Stigu RM

Māris Ķirsons, 05.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Stiga RM pērn iegādājās BMW auto par 49 917,36 eiro, bet, nodokļu administrācijas ieskatā, tā nav atbilstoša vērtība, tāpēc tiek prasīts precizēt PVN deklarāciju, pretējā gadījumā draudot izslēgt no PVN maksātāju reģistra

«Esmu šokēts. Kaut ko tādu – ka nodokļu administrācija uzskata, ka auto vērtība ir cita – augstāka – nekā tā cena, par kuru esmu iegādājies no oficiālā dīlera, vēl savā uzņēmēja karjerā neesmu pieredzējis, » situāciju vērtē SIA Stiga RM īpašnieks Andris Ramoliņš. Viņš atzīst, ka pašlaik nezina, ko īsti darīt. «Nesaprotu šī dokumenta statusu, jo pārsūdzēt šo EDS sistēmā esošo dokumentu nevar, piekrist, ka iegādātā auto vērtība ir cita – augstāka –, ir dīvaini, ja auto tirgotājs par šādu cenu ir pārdevis, visi norēķini notikuši bezskaidras naudas veidā – izrakstīts rēķins par 49 917,36 eiro + 10 482,64 eiro PVN, auto tika pirkts, izmantojot SIA SEB Līzings pakalpojumus, arī apdrošināts auto par tieši tādu pašu vērtību,» savu pozīciju skaidro A. Ramoliņš. Viņš prognozē, ka šāda situācija varētu būt ne tikai SIA Stiga RM, bet vēl daudziem uzņēmumiem, kuri iegādājušies šādas klases auto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Bite Latvija vadītāju Kasparu Bulu

Lelde Petrāne, 21.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu apmetumu antibakteriālu, smago metālu vai sudraba vietā Latvijas Universitātes ķīmiķi piedāvā izmantot mālus un videi draudzīgas virsmaktīvās vielas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Baltic Clay Minerals līdzīpašniece Solvita Kostjukova stāsta, ka Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes pētniekam Jurim Kostjukovam un Fizikālās ķīmijas katedras vadītājam Andrim Actiņam pirms vairākiem gadiem radusies ideja par jauna tipa antibakteriālo piedevu pret mikrobiem, sēnītēm un baktērijām un šobrīd viņi strādā pie piedevas būvniecības apdares materiāliem. Pirmais produkts būs piedeva apmetumam Alīna, bet to varētu izmantot arī plašāk, piemēram, vannas istabas šuvju materiālā. «Šis nav domāts kā plaša patēriņa materiāls, galvenais pielietojuma veids varētu būt restaurācijā. Regulāri tiek atjaunotas vēsturiskās ēkas un tām šis materiāls varētu būt vispiemērotākais,» spriež J. Kostjukovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijā radīta tehnoloģija novērtēta kā TOP 10 inovācija būvniecībā

Dienas Bizness, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Start-up uzņēmuma ALINA radītā māla apstrādes tehnoloģiju Dānijas Rūpniecības fonds, Dānijas Arhitektūras centrs un Zaļās biznesa attīstības fonds jeb Sustainable Build novērtējis kā vienu no 10 ilgtspējīgas būvniecības inovācijām nozarē.

ALINA ir Latvijas uzņēmums, kas dibināts 2015.gadā, ar mērķi komercializēt un ieviest Pasaules tirgos jaunu māla apstrādes tehnoloģiju. Apstrādes rezultātā māls tiek bagātināts ar organiskajām vielām, kas piešķir māla materiālam jaunas īpašības un funkcionalitāti. Šī materiālā unikalitāte ir saistīta ar iemantotajām īpašībām un ilgtspēju.

Konkursa ietvaros, tika izvērtētas 57 inovatīvas tehnoloģijas un produkti, no kuriem 10 perspektīvākie tika uzaicināti uz akselerācijas forumu Kopenhāgenā. Foruma ietvaros, inovatīvākajiem uzņēmumiem tika sniegta nozares ekspertu konsultācija un nodrošināti biznesa kontakti, ar mērķi paātrināt inovāciju ieviešanu būvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Ozolins pottery podnīcā, kur top māla trauki.

Ar māla materiāliem un to veidošanu pirmoreiz Ozolins pottery īpašnieks Krists Ozoliņš saskāries 2011.gadā, un sākotnēji šī nodarbošanās vilinājusi vienkārši intereses un ziņkāres pēc, taču ar laiku trauku izgatavošana kļuvusi par nozīmīgu dzīves daļu.

«Darbus veidoju lipināšanas tehnikā - no plānām māla sloksnītēm. Katra darba veidošana ir roku darbs - netiek izmantoti nekādi mehāniski līdzekļi. Pēc salipināšanas seko darba pulēšana ar akmeni un vilnu , pēc tam - dekorēšana iegravējot un ieskrāpējot. Visbeidzot darbs tiek parakstīts un tajā tiek iegravēts tā 'personas kods', unikāls numurs, kura atšifrējumā tā lietotājs var atrast pamatinformāciju par darba tapšanu - cepļa laiku un vietu un izmantoto mālu. Līdz apdedzināšanai darbam ir pilnībā jāizžūst,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Senatori izgāž Baltā nama saimnieka personisko pretimnākšanu Pekinai; Ķīnas kompānija atkal bezdibeņa malā, ceturtdien, 21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nepiekrītot Baltā nama administrācijas ekonomiskās dabas argumentiem, ASV republikāņu un demokrātu senatori nacionālās drošības vārdā tomēr pieņem sankciju likumprojektu, kas nozīmē beigu sākumu Ķīnas telekomunikāciju tehnoloģiju kompānijai ZTE un ir trieciens Donalda Trampa pašpasludinātajam darījumu cauri dabūtāja tēlam. Šīs ASV iekšpolitikas, drošības un tirdzniecības politikas kolīzijas cita starpā iezīmē arī Ķīnas augsto tehnoloģiju ražotāju neapskaužami trauslās pozīcijas globālajā tirgū.

Aprīlī ASV Tirdzniecības ministrija pret ZTE noteica sankcijas par nepakļaušanos aizliegumiem veikt darījumus ar Ziemeļkoreju un Irānu. Amerikas kompānijām tika aizliegts turpmākos septiņus gadus tai pārdot izšķirīgi nozīmīgas skaitļošanas un programmatūras tehnoloģijas, kas praktiski nozīmēja, ka milzīgajai ZTE un vairāk par 74 tūkstošiem ķīniešu darba vietu skan kapu zvans. Tūdaļ tika pārtraukta ZTE akciju tirdzniecība Šeņdžeņas un Honkongas biržā. Pēc D. Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dziņpina tikšanās un sarunām, kurās D. Tramps negaidīti izmantoja ZTE sankcijas kā kaulēšanās instrumentu divpusējās tirdzniecības dis- kusijā, akciju tirdzniecība tika atjaunota pirms nedēļas, kad ar ASV administrāciju tika panākta vienošanās par ZTE maigāku sodīšanu un uzraudzību. Investoru reakcija pēc pārtrauktās tirdzniecības gan bija krasi negatīva (skat. grafiku), un tirgus vērtējums par ZTE devās gandrīz brīvajā kritienā. Cīņa starp Balto namu un Kongresu sākās maija vidū, kad D. Tramps tvītoja, ka viņš ar Sji Dziņpinu strādājot kopā, lai dabūtu ZTE atpakaļ uz strīpas. Komentētāju vērtējumā, tas sanik- noja lielu abu partiju pārstāvju grupu Kongresā, kā arī virkni izlūkošanas un drošības amatpersonu. Administrācija pēc prezidenta instrukcijas tomēr turpināja nodomāto, un 7. jūnijā tika panākta vie- nošanās, ka ZTE tiks sodīta, bet krietni maigāk – ar miljardu USD soda naudu un vēl 400 miljoniem USD drošības naudas, lai kompāniju atturētu no sagrēkošanās nākotnē. ZTE piekrita arī prasībai nomainīt tās padomi, augstāko vadību un apmaksāt ASV uzraugu darbību desmit gadu garumā, lai sekotu kompānijas paklausīgumam amerikāņu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā ir vērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamiem pārkaršanas riskiem

Labā ziņa gan ir tā, ka visi DB aptaujātie eksperti uzskata: pārkaršana nav nenovēršama, saprātīgi rīkojoties, no tās ir iespējams izvairīties. Galvenais iemesls, kas pašlaik rada pārkaršanas riskus atšķirībā no laika posma starp 2004. un 2007. gadu, kad to izprovocēja kredītu bums, ir darbaspēka deficīts un ar to saistītais darba samaksas kāpums, kas apsteidz produktivitāti.

Fiskālās disciplīnas padomes loceklis un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens norāda, ka pašreizējais bezdarba līmenis, kas saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem šā gada 31. jūlijā bija 7,1%, ir zemākais pēdējo astoņu gadu laikā. Tas savukārt rada darbaspēka pieejamības problēmas, kā rezultātā veidojas spiediens uz darba algām, kurām šogad bijis straujākais pieaugums pēdējo deviņu gadu laikā. Algu pieaugums ļoti ticami rezultēsies augstākās preču un pakalpojumu cenās, kas palielinās inflāciju. M. Hansens arī norāda, ka augošās darbaspēka izmaksas var radīt konkurētspējas problēmas eksportētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas domes komiteja neatbalsta papildu naudas piešķiršanu Rīgas satiksmei

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzzini, kuri uzņēmumi tikuši konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 otrajā kārtā!

Lelde Petrāne, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: augsts aplokšņu algu risks ir šķirtiem vīriešiem

Lelde Petrāne, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību.

Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai, secināts biedrības "Business Against Shadow Economy" pētījumā "Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā".

"Parādi nenoliedzami ir paša cilvēka atbildība, un ir jāpastiprina instrumenti cīņai pret ļaunprātīgiem parādu nemaksātājiem, tomēr parādu piedziņas jomā jāņem vērā konkrētā cilvēka situācija, lai neiedzītu viņu parādu slazdā, kur vienīgā izeja ir alga aploksnē. Šobrīd valsts ir ieviesusi stingrākas prasības kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšanai, kas ir apsveicami. Taču kreditēšana nav vienīgais veids, kā iedzīvotājiem var izveidoties parādi. Vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju ir nodokļu parādi, vairāk nekā 40 000 – parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, nemaz nerunājot par administratīvajiem un kriminālajiem sodiem, parādiem par komunikāciju pakalpojumiem, autostāvvietām u. c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ABLV Bank emitējusi obligācijas 75 miljonu dolāru un 45 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligāciju emisiju programmas ietvaros ABLV Bank veikusi divas jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējais apjoms ir 75 miljoni ASV dolāri un 20 miljoni eiro pēc nominālvērtības, kā arī vienu jaunu subordinēto diskonta obligāciju emisiju, kuras kopējais apjoms ir 25 miljoni eiro pēc nominālvērtības, liecina ABLV Bank paziņojums biržā.

Obligācijas sākotnējās izvietošanas ietvaros iegādājās vairāk nekā 150 investori.

Emisijas notika Septītās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros, un plānots, ka obligācijas šā gada 30. oktobrī tiks iekļautas regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Emisiju parametri:

75 000 000 USD kupona obligāciju emisija (emisijas nosaukums: ABLV FXD USD 271019; ISIN: LV0000802320) Emisijas apjoms: 75 000 000 USD. Obligāciju skaits: 75 000. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1 000 USD. Gada procentu likme ir fiksēta: 2,15% ar kupona izmaksu 2 reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2017. gada 27. oktobris, bet dzēšanas datums — 2019. gada 27. oktobris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sagatavota valsts atbalsta programma mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem

Dienas Bizness, 22.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi valsts atbalsta programmas projektu, kas paredz tiešo finanšu instrumentu - mikroaizdevumu un starta aizdevumu - piešķiršanas kārtību jaundibinātiem komersantiem, mikro un mazajiem komersantiem.

Programma izstrādāta ar mērķi veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos komercdarbībā un palielināt komersantu iespēju saņemt finansiālo atbalstu komercdarbības uzsākšanai un attīstībai.

Programmas ietvaros būs iespēja saņemt mikroaizdevumu līdz 25 000 eiro, savukārt starta aizdevumu no 2 000 līdz 150 000 eiro. Aizdevumus piešķirs akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija Altum (Altum). Plānots, ka jaunās programmas darbība tiks sākta 2016. gadā 1. pusē. Jaunā valsts atbalsta programma būs 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas perioda mikroaizdevumu un starta aizdevumu programmas turpinājums.

Kopējais aizdevumos izsniedzamā finansējuma apmērs ir 30 000 000 eiro. Mikroaizdevumiem pieejamais finansējums ir 10 000 000 eiro (t.sk. ERAF finansējums 3 000 000 eiro un Altum piesaistītais finansējums 7 000 000 eiro). Starta aizdevumiem pieejamais finansējums ir 20 000 000 eiro (t.sk. ERAF finansējums 10 000 000 eiro un Altum piesaistītais finansējums 10 000 000 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alina piesaista sēklas investīciju 550 tūkstošu eiro apmērā

Anda Asere, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovatīvu māla piedevu ražotājs Alina piesaistījis sēklas investīciju no vairākiem privātiem biznesa eņģeļiem, izveidojot biznesa eņģeļu sindikātu, kurā vadošie investori ir Džerijs Virts (Jerry Wirth) un Deivids Derouss (David DeRousse)

«Investīcijas mērķis ir finansēt demo ražotnes izveidi, kuras kopējā kapacitāte būs līdz 40 tonnām gadā, atbalstīt produkta pārdošanas aktivitātes, kā arī turpināt testēšanu un izpētes darbu ar potenciāliem klientiem,» teic Solvita Kostjukova, SIA Alina līdzīpašniece un vadītāja. Ierobežota apjoma demo ražotnes izveide esot īpaši svarīgs uzdevums, jo uzņēmums vēlas ražot savu produkciju, izmantojot ārpakalpojuma partnerus, bet tas nav iespējams, kamēr nav definēts un pilnībā pārbaudīts ražošanas process. Šī sēklas investīcija palīdzēs uzņēmumam ieiet Eiropas tirgū un izveidot partnerības, kas svarīgas biznesa mērogošanai nākotnē.

«Šis uzņēmumam ir bijis aktīvs gads un esam sasnieguši biznesa attīstībai svarīgus mērķus. Mūsu uzņēmuma attīstība nebija iespējama bez intelektuālā īpašuma aizsardzības. Šogad saņēmām apstiprinājumu, ka mūsu iesniegtais produkta patents ir novērtēts pozitīvi un nepastāv šķēršļu patentēšanai pasaules mērogā. Esam uzsākuši produkta virzīšanu tirgū, kas rezultējies noslēgtos līgumos ar vairāk nekā desmit krāsu ražotājiem Eiropā, kā rezultātā ir uzsākti testi par Alina produktu izmantošanu krāsu produktu ražošanā,» teic Dāvids Štēbelis, SIA Alina līdzīpašnieks. S.Kostjukova piebilst, ka uzņēmums ir ieguvis nozīmīgu atbalstu un finansējumu no Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centra, lai finansētu produkta izpēti un attīstību. Tāpat Alina šogad tika nominēta Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta balvai EIT Innovation awards, kas izceļ inovatīvus uzņēmumus ar mērķi mainīt nākotni. Tas ir augsts novērtējums ne tikai Eiropas, bet arī pasaules mērogā. «Mēs esam uzlikuši Latviju uz inovāciju kartes – citu uzņēmumu no Latvijas šajā konkursā nebija,» saka S. Kostjukova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksporta un inovācijas balvai 2015 otrajā kārtā izvirzīti 32 uzņēmumi

Dienas Bizness, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 četrās kategorijās iesniegti 105 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Konkursa otrajai kārtai izvirzīti 32 uzņēmumi, informē LIAA.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: AS ABLV Bank, SIA Atea Global Services, SIA Bio-Venta, Graanul Invest, SIA Kreiss, SIA Livonia print, SIA Nordic Homes, IK Rešetilovs un Co, AS SAF Tehnika.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA D Dupleks, SIA El Prod, SIA Glamoralle, SIA Infogram, SIA Preco, SIA Premium chocolate, SIA Rotons, SIA Velo sock, SIA Vizulo.

Konkursa kategorijā Importa aizstājējprodukts 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA Centre composite (aviācijas inženierpakalpojumi), SIA D Dupleks (gludstobra ložu munīcija), SIA Dizaina papīrlietas (Purpurs grāmatu sērija Etno), SIA GIGI Bloks (GIGI Bloks lielizmēra rotaļkluči), SIA Hebe (bērnu apģērbi), SIA LAT eko food (mammas gardais biezpiens Rūdolfs), SIA Linum color (Paint Eco beices), SIA MILZU! (graudaugu pārslas MILZU!), SIA Vizulo (āra un iekštelpu gaismekļu produktu līnijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta: Kronospan Riga saņem UIN atlaidi gandrīz 20 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru