Latvijas zivrūpnieki 2014.gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir strādājuši ar apmēram 5% apgrozījuma pieaugumu, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents Didzis Šmits.

«Kopumā nozarē noteikti būs pieaugums. Es domāju, ka apgrozījuma pieaugums noteikti nebūs liels, kopumā nozarē tas varētu būt 5% ietvaros,» sacīja Šmits, piebilstot, ka apgrozījuma pieaugums ir sasniegts, galvenokārt pateicoties eksporta apmēru pieaugumam Rietumu valstu tirgos.

«Īstenībā, ja mēs skatāmies eksporta rādītājus, tad mums ir strauji pieaudzis Rietumu tirgus, lielā mērā, protams, arī pateicoties Karavelai, jo uzņēmumam tur ir ļoti liels izrāviens. Ja mēs skatāmies tradicionālos, teiksim, Austrumu tirgus, tad mēs, principā, [eksporta apmēru ziņā] esam turpat, kur pagājušajā gadā - apjomi ir ļoti līdzīgi,» sacīja Šmits.

Lai gan jau janvāra sākumā bija jāsākas ilgi plānotajam Latvijas šprotu pirmo kravu eksportam uz Ķīnu, tas joprojām nav noticis. Zivrūpnieki uzskata, ka vainojama Ārlietu ministrijas neizdarība.

«Īsti nezinām, kurš īsti ministrijā vai vēstniecībā ir atbildīgs, tomēr izrādījās, ka laicīgi nav pagarināts līgums, kas noslēgts starp Latviju un Ķīnu zivju tirdzniecības jomā. Diemžēl sarežģītajā situācijā, kad zivrūpnieki paši spējuši atrast jaunu noieta tirgu, bet valsts līmenī atlicis nokārtot tehniskas detaļas, tas nav izdarīts. Vajadzīgais sertifikāts ir, pagarinātā līguma - nav. Tā nav normāla attieksme, ja valsts grib saņemt nodokļus no eksporta,» sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Savukārt AS Brīvais vilnis vadītājs Arnolds Babris atzina, ka notikušā dēļ uzņēmuma potenciālie zaudējumi ir 250 000 eiro ik mēnesi.

Baltkrievija aizliegusi Latvijas un Igaunijas zivju konservu reeksportu uz Krieviju, piektdien paziņoja Baltkrievijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrija.

Ministrijas rīkojums nozīmē, ka Latvijā un Igaunijā ražotos zivju konservus «nevar vest no Baltkrievijas uz Krieviju», vēsta aģentūra BELTA.

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no 4.jūnija aizliedza zivju un zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas.

Aizliegums attiecas uz to zivju pārstrādes uzņēmumu produkciju, kas iekļauti piegādātāju sarakstā ar abu valstu veterināro dienestu garantiju.

Iepriekš Krievijas inspektori apmeklēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā un četrus Igaunijā, kur tiek ražotas galvenokārt šprotes. Krievijas pusei esot radušās pretenzijas pret šīs produkcijas drošības kontroles sistēmu, konkrēti, attiecībā uz benzopirēnu. Tikmēr Rosseļhoznadzor speciālisti «turpina konsultācijas ar Baltijas valstu kolēģiem».

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.

Fragments no intervijas

Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?

Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.

Portāls db.lv viesojas zivju pārstrādes uzņēmumā Brīvais vilnis.

Šprotes bez konservantiem un garšas pastiprinātājiem Lavijā ražo jau sen. Pašreizējā Brīvā viļņa ražotne strādā no 1985. gada, bet uzņēmuma saknes meklējamas jau 1949. gadā.

Brīvā viļņa produktos tiek izmantotas tikai ziemas periodā noķertās zivis, jo tās ir treknas un tām ir tukši vēderi.

No kopējiem ražošanas apmēriem šprotes ir dominējošais produkts. Kopumā šogad a/s Brīvais vilnis ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu ir pieauguši par 20%.

Ik dienu Brīvais vilnis saražo aptuveni 80 000 (savulaik bija pat 100 000 – 130 000) konservu (kārbu skaits), no kuriem 70% ir šprotes. Zivju konservu jomā šprotēm neesot analogu. Kvalitatīvu šprotu ražošana ir ļoti sarežģīts un darbietilpīgs process, tāpēc šprotes ir delikatese.

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

«Pašreizējā Krievijas importa ierobežošanas politika ietekmēs Latvijas pārtikas ražotājus. Pērn kopējais eksports uz Krieviju bija 656 miljonu eiro apmērā. Pēc šī Krievijas soļa atsevišķas pārtikas ražošanas jomas varētu būtiski ciest. Turklāt Krievijas importa ierobežošanas politika varētu ietekmēt ne vien uzņēmumus kā tādus, bet arī reģionu iedzīvotājus un Latvijas ekonomikas rādītājus,» pauž Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja.

«Ir jāsaprot, ka galvenokārt no sankcijām cietīs tieši Latvijas gaļas pārstrādātāji, piena produktu ražotāji un zivrūpnieki, kas lielu daļu savas produkcijas eksportē uz Krieviju un citām NVS valstīm. Tas nozīmē, ka neveiksmīga pārorientēšanās uz citu valstu tirgiem sliktākajā gadījumā varētu nozīmēt bezdarba pieaugumu,» sacīja LPUF pārstāve.

Pašlaik, kad ir zināms Krievijas lēmums un konkrētās ierobežojumu jomas, attiecīgo pārtikas produktu ražošanas uzņēmumiem ir pastiprināti jāsāk domāt par pārorientēšanos uz citiem eksporta tirgiem, lai arī tas ir ļoti grūti izdarāms, jo konkurence ES tirgū ir milzīga, bet Krievijas un NVS valstu tirgū mūsu produkcija ir labi zināma un tiek augstu vērtēta. Tāpat ir svarīgi saprast, vai šīs sankcijas ietekmēs arī saistītos uzņēmumus, skaidro I. Šure.

Pēc tam, kad ar skaļu blīkšķi Latvijas zivju produkcijai aizcirstas Krievijas durvis, zivju pārstrādes nozare saņēma pamatīgu triecienu, uzņēmumi samazināja jaudas, pilnībā darbību nepārtraucot

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2015. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada attiecīgo periodu nodarbināto skaits zivju apstrādē samazinājās par 33%; nodarbināti bija 3638 cilvēki.

Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu 2014.gadā, sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 26,8% un par 7,7%. Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjomi bija zemākie pēdējos divpadsmit gados. Zemākie rezultāti bija tieši 2015. gada 3. ceturksnī. Tā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms salīdzinājumā ar 3. ceturksni vēl pirms gada samazinājās gandrīz trīs reizes tonnās un par 36% naudas izteiksmē. Lielākais kritums bija sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā uz NVS valstīm – par 41% (tonnās). Eksporta apjoma kritums bija gandrīz visās NVS valstīm, izņemot Kirgizstānu, Moldovu un Turkmenistānu. Starp NVS valstīs lielākais eksporta apjoma kritums bija uz Krieviju (tonnās par 46%) un Ukrainu (par 46,1%).

Barselonā aprīlī notika lielākā specializētā zivju un jūras velšu nozares izstāde “Seafood Expo Global 2023”, kurā piedalījās visi veiksmīgākie pasaules zvejas, zivju apstrādes, kā arī zivju pārstrādes iekārtu ražotāju uzņēmumi, tostarp arī 12 Latvijas Zivrūpnieku savienības biedri.

Šis ir gada lielākais šīs nozares pasākums, kurā zivrūpniecībā iesaistītie tiekas, lai ne tikai piedāvātu savus produktus un pakalpojumus, bet arī, lai apmainītos ar viedokļiem gan par nozares aktualitātēm, jaunajām tendencēm, gan arī, lai spriestu par jaunās nozvejas sezonas potenciālajām zivju cenām, kuras noteiks, kādas būs nākamā gada produkcijas cenas.

Latvijas zivrūpnieku kopīgajam stendam šogad bija pilnīgi jauns dizains, kas ļāva izcelties salīdzinoši ar citiem izstādes dalībnieku stendiem. Katram no pārstāvētajiem uzņēmumiem bija savi darba uzdevumi, bet īpaši pamanītas gan no klientu, gan citu izstādes apmeklētāju puses bija kopīgās Latvijas produktu degustācijas, kuras sagatavoja divi pavāri.

Neskatoties uz nelabvēlīgajām norisēm globālajā ekonomikā un zemo kopējo pieprasījumu ārējos tirgos, Latvijas ārējās tirdzniecības aktivitāte 2012.gadā būtiski pieauga, pārsniedzot pat optimistiskākās prognozes, vietnē Makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Pateicoties Latvijas uzņēmēju iepriekšējo trīs gadu ekonomikas atgūšanās posmā uzlabotajai konkurētspējai, Latvijas preču eksporta pieaugums gada laikā - par 15% - bija straujāks nekā preču importam (12,7%).

Pēc piecu mēnešu pieauguma un eksporta vērtības rekorda sasniegšanas decembrī preču eksporta gada pieauguma tempu (9,8%) bremzēšanos noteica preču eksporta sarukums salīdzinājumā ar novembri, ko noteica gan pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos, gan tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās, gan sezonalitāte, kas ietekmēja gan augu valsts produktu eksporta un importa ārējās tirdzniecības kritumu pēc iepriekšējos trīs mēnešos piedzīvotā kāpuma, gan celtniecības materiālu eksporta samazināšanos, norāda Pelēce.

«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.

Lielākie zivrūpniecības uzņēmumi pagājušo gadu pabeiguši ar ievērojami labākiem pārdošanas rezultātiem nekā 2011. gadā. Tendences liecina, ka arī šis gads nebūs izņēmums un realizācijas apjomi palielināsies, īpaši eksporta tirgos. Tiesa, tik straujš kāpums kā pērn, netiek prognozēts.

36% apgrozījuma kāpumu pērn piedzīvojis zivju konservu Kaija ražotāja SIA Karavela, kas 2012. gadu pabeidza ar 14,41 miljonu latu apgrozījumu.

Savukārt peļņa palielinājusies vairāk nekā divas reizes – no 176 tūkstošiem latu 2011. gadā līdz 353 tūkstošiem latu 2012. gadā.

Par 13% lielāku apgrozījumu pērn sasniedza arī Brīvais vilnis, kas gadu pabeidza ar 9,8 miljonu latu apgrozījumu un 534,9 tūkstošu Ls peļņu. Brīvais vilnis pērn saražoja 25,8 miljonus kārbu zivju konservu, no tiem 13 miljoni bija šprotes. Šogad uzņēmums turpinās kontrolēt produkcijas ražošanas izmaksas un veiks pasākumus energoefektivitātes uzlabošanai.

Eiropas Savienības (ES) priekšlikums ierobežot zvejas iespējas Baltijas jūrā atstās katastrofālas sekas uz Latvijas zvejniecību, vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījis Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

Viņš atgādina, ka Eiropas Savienības (ES) komisija gatavojas pieņemt regulu, ar kuru 2024.gadā būtiski tiks ierobežotas zvejas iespējas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.

Noteiktie ierobežojumi atstās katastrofālas sekas uz Latvijas zvejniecību un zivrūpniecību, bažas pauž asociācija.

Priekšlikums ar ko 2024.gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza regulu, skaidri parāda ES komisijas nostāju zivju resursu apguvē, kas ir pretrunā ar Starptautiskās jūras izpētes padomes ieteikumu (ICES) un Baltijas jūras konsultatīvās padomes ieteikumu. Neskatoties uz to, bez argumentācijas un pamatojuma, nesaprotamu motivāciju ES komisija izskata iespēju ierobežot zvejas iespējas 2024.gadam, vēstulē skaidro V. Ūlis.

Lai arī Brisele Latvijas šprotēs skaita benzopirēnu, Beļģijas galvaspilsētā SIA Ogu maize pēc kāda laika varētu atvērt Šprotu veikalu.

Par to šodien vēsta laikraksts Neatkarīgā. Latvijas zivrūpnieki atbalstot šo ideju. Šobrīd ārpus Latvijas Ogu maize jau atvērusi trīs veikalus – Igaunijas iedzīvotāji var iegādāties 38 Latvijas uzņēmumu izstrādājumus.

Ogu maize nav atteikusies no plāniem atvērt veikalus arī Ņujorkā un Briselē. Ogu maizes direktors Aigars Strauss atklāja, ka šobrīd tiek meklētas telpas un pētīts patērētāju pieprasījums.

Pastāv iespēja, ka jauni veikali tiks atvērti sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem. Ogu maizes izveidē sākotnēji ieguldīti 150 tūkstoši eiro jeb aptuveni 105 tūkstoši Ls.

Janvārī plānotais šprotu konservu eksports uz Ķīnu varētu sākties tikai pēc tam, kad šajā valstī tiks apstiprināts attiecīgais sertifikāts, kurš savukārt uz Ķīnu ticis nosūtīts aprīlī, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Ķīnā šogad ir mainījušās prasības zvejas produkcijas eksportam, līdz ar to mainīta iepriekšējā, 2004.gadā izdotā sertifikāta forma. No vēstniecības Ķīnā jauno formu saņēmām aprīļa sākumā. Kontaktējoties ar Ķīnas atbildīgo institūciju, formu esam aizpildījuši un nosūtījām to atpakaļ uz Ķīnu apstiprināšanai. Tālākā lietu virzība jeb sertifikāta formas apstiprināšana atkarīga no Ķīnas dienesta,» sacīja Balodis.

Tāpat viņš norādīja, ka jebkuram uzņēmumam, kurš vēlas eksportēt preci uz Ķīnu, līdzās minētajai sertifikāta formai jābūt arī reģistrētam attiecīgajā Ķīnas reģistrā. Tomēr reģistrācijas process esot aizkavējies, tādēļ maija sākumā plānots to veicināt ar klātienes sarunām augstākajā līmenī. «Par Brīvo vilni un dažiem citiem uzņēmumiem, kuri gatavi sākt eksportu, zinām, ka tie reģistrā ir iekļauti. Tomēr atsevišķi uzņēmumi reģistrā vēl neesot iekļauti, līdz ar to maija sākumā kopā ar zemkopības ministru [Jāni Dūklavu (ZZS)] dosimies uz Ķīnu, lai sarunās ar attiecīgo dienestu augstāko vadību gūtu apliecinājumu, ka tālākais process būs raitāks,» sacīja PVD vadītājs.

Aizstāvot Latvijas šprotu ražošanas tiesības, Latvijas zivrūpnieki sākuši plašu lobija kampaņu Eiropas Komisijas (EK) institūcijās, piektdien raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

EK eksperti inspekcijas vizītē uz Latviju iecerējuši atbraukt pirms Jāņiem. Zemkopības ministrija skaidro, ka šāds apciemojums nepieciešams, lai uz vietas iepazītos ar situāciju kūpinātu šprotu ražošanā un rastu visām iesaistītajām pusēm pieņemamu risinājumu.

Šobrīd ar formālo virsmērķi – patērētājiem droša pārtika – katra dalībvalsts cīnās par saviem un pret svešiem produktiem. Kā viens no argumentiem šai cīņā tiek izmantots lielos daudzumos veselībai kaitīgais benzopirēns. Šī viela, kas ietilpst policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) grupā, rodas kūpināšanas procesā. Šprotēs tā ir niecīgā daudzumā, taču bez kūpināšanas Latvijas tradicionālais produkts – šprotes eļļā – nav iespējams.

Pārāk daudz līdzekļu paredzēts atvēlēt ceļiem un infrastruktūrai, bet pārāk maz – zinātnei, pētniecībai, inovācijām. Tāda ir Eiropas Komisijas (EK) diagnoze Latvijas plāniem saistībā ar finansējuma sadali jaunajam ES plānošanas periodam.

Rezultāts, starp citu, ilgi nebija jāgaida – jau tagad tiek prognozēts, ka mūsu valsts veiks 89 miljonu eiro pārdali par labu zinātnei un inovācijām, solot vēl pacīnīties par transporta infrastruktūras naudu.

Protams, nevar noliegt – lai veicinātu katras valsts konkurētspēju un izaugsmi, zinātnes attīstībai ir būtiska nozīme. Tāpat jāatzīst, ka jau visnotaļ ilgu laiku naudas piešķiršanas jomā Latvijas zinātne ir tādā kā likteņa pabērna lomā. Tomēr, tēlaini sakot, nav lielas jēgas izgudrot jaunu superinovatīvu automašīnu, ja tā nespēj normāli nobraukt trīs kilometrus pa ceļu. Turklāt nevis tāpēc,ka mašīna būtu slikti uztaisīta, bet gan tādēļ, ka ceļš neizbraucams. Respektīvi, ir saprotama lēmumu pieņēmēju ES struktūrās vēlme vairāk naudas novirzīt jau minētajiem mērķiem, jo viņi acīmredzot uzskata, ka ceļi visā ES teritorijā ir vairāk vai mazāk līdzīgi. Vienkārši sakot, ierēdnis no Vācijas, Austrijas vai Nīderlandes, kurš nekad nav bijis Latvijā, nevar iedomāties, kādā situācijā pie mums ir ceļu infrastruktūra, un tas ir tikai normāli. Tātad runa ir par jautājumiem, kas konkrētajiem cilvēkiem ir jāizskaidro. Grūti gan iedomāties, ka šāds skaidrojošais darbs būtu kaut cik efektīvs, sūtot uz Briseli juridiski nevainojami noformētas vēstules, kurās formāli būtu norādītas mūsu vēlmes. Šādas formālās atrakstīšanās dokumentus ES amatpersonas, visticamāk, saņem kaudzēm, un varam tikai minēt, cik gadījumos no katriem 100 tiešām notiek iedziļināšanās lietas būtībā.

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no šodienas aizliedz zivju un zivju produkcijas eksportu no Latvijas un Igaunijas.

«Ierobežojumus nosakām no 4.jūnija,» trešdien paziņojis šā dienesta vadītājs Sergejs Dankverts. «Līdz dienas beigām nosūtīsim vēstniecībām visus materiālus, tostarp pārskatu par šo valstu uzņēmumu inspekcijas rezultātiem,» viņš sacīja.

Pēc viņa teiktā, aizliegums attiecas uz to zivju pārstrādes uzņēmumu produkciju, kas iekļauti piegādātāju sarakstā ar abu valstu veterināro dienestu garantiju.

Savukārt Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis aģentūrai LETA trešdienas vakarā sacīja, ka oficiāls paziņojums par aizlieguma stāšanos spēkā vēl nav saņemts. «Pats esmu ārzemēs, bet kolēģi mani informēja, ka Krievijas dienests noteicis aizliegumu. Oficiālu apstiprinājumu gan vēl neesam saņēmuši, līdz ar to nav zināms, vai aizliegums attiecas tikai uz pieciem maija beigās pārbaudītajiem uzņēmumiem vai arī uz visu nozari,» sacīja Balodis.

Ieviešot Latvijā subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN), politiķi izrādīja rūpes par lauksaimniekiem, kuri bija nobažījušies, ka, maksājot SEN 10% vai 15% apmērā, viņiem nekam citam naudas varētu arī nepietikt.

Proti, tika nolemts, ka minētās nozares pārstāvjiem attiecīgā nodokļa veidā būs jāmaksā vien 5%, taču šī pretimnākšana vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Te jāatceras slavenais latviešu teiciens, kas vēsta, ka solīts makā nekrīt.

Redz, enerģētikas sfēra, kā zināms, ir Daniela Pavļuta vadītās Ekonomikas ministrijas (EM) pakļautībā, savukārt, tā kā rūpes šajā gadījumā tika izrādītas par lauksaimniekiem, attiecības ar EK svinīgi apņēmās sakārtot Zemkopības ministrija (ZM), kuru joprojām kūrē Laimdota Straujuma. Un dalīta atbildība ir bezatbildība! Pašreiz ZM ir pārliecināta, ka ar attiecīgo lūgumu EK jāvēršas EM, kā jau atbildīgajai ministrijai, savukārt EM ne mirkli nešaubās, ka tas jādara ZM, kas ir par atbildīga par lauksaimniecību. Rodas iespaids, ka Straujumai un Pavļutam sazvanīties savā starpā un izrunāt, kurš par ko tad īsti ir atbildīgs, nekādi neizdodas, tāpēc minētais jautājums palicis, kā mēdz teikt, karājoties gaisā. Problēma gan ir apstāklī, ka SEN Latvijā tiek ieviests jau no nākamā gada 1. janvārā, tātad faktiski tūlīt, bet EK par mūsu valsts lauksaimnieku likstām šajā jomā pat nenojauš. Lūk, šeit savukārt sākas stāsts par to, kāpēc Latvijai ar savu interešu aizstāvību Eiropā diez ko nevedas. Nevar izslēgt iespēju, ka atbildīgās EK amatpersonas ļoti labi izprot mazo valstu lauksaimnieku situāciju, un ir gatavas viņiem palīdzēt. Tāpat nav izslēgts, ka šīm amatpersonām ir pilnīgi vienalga, kādas nodokļu atlaides katra konkrētā ES dalībvalsts savā iekšējā tirgū vēlas ieviest, un viņu attieksme ir visnotaļ formāla. Respektīvi, ja juridiski pareizi noformēts dokuments tiek iesniegts, tas tiek akceptēts, īpaši neuzdodot liekus jautājumus.

Pretdarbība Latvijā ražotajiem zivju konserviem nav pēdējo gadu aktualitāte, bet sava veida tradīcija

Krievijas ekonomiskā pretdarbība zivrūpniekiem turpinās un draud ar vairāku ražotņu slēgšanu, tā DB 3000. numurā 2006. gada 11. decembrī bažīgi sauca nozares uzņēmēji. Pēc deviņiem gadiem zivrūpnieku galvassāpju iemesli ir pārsteidzoši līdzīgi - arī pašlaik mūsu šprotes krievi var meklēt kaut ar uguni, jo ceļu uz veikalu plauktiem tām liegušas ekonomiskās problēmas un sankcijas, kas pārlieku cieši savijušās ar politiskajām. Tolaik secināts, ka noteikto pieļaujamo benzpirēna normu nespēja pildīt pat paši Krievijas ražotāji. «Kā pa kalniem un lejām – Krievijas tirgus vienmēr bijis nestabils, sākot jau ar 1998. gada krīzi. Ar noteiktu periodiskumu ražotājiem, kas vēlas eksportēt uz Krieviju, problēmas rodas neizbēgami. Sadarbība ar Krieviju biznesam vienkārši nozīmē paaugstinātu risku, tas ir jāapzinās,» ar šodienas acīm vērtē AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Runājot par benzpirēna saturu, A. Babrim patīk piesaukt piemēru ar kotleti, kurā benzpirēna saturs ir daudzkārt augstāks nekā bundžiņā šprotu.

Pēc neformālām konsultācijām ar Eiropas Komisijas (EK) amatpersonām ir cerības, ka spēkā esošās benzopirēna daudzuma normas šprotēm varētu tikt saglabātas pašreizējā līmenī, bet par to paaugstināšanu vēl pāragri runāt, laikrakstam Diena atklāja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš.

Latvijas zivrūpnieki tomēr cer, ka normas varētu izdoties palielināt no pieciem līdz astoņiem mikrogramiem kilogramā, un apgalvo, ka citādi ir apdraudēta šo konservu ražošana pēc tradicionālajām metodēm.

A. Lapiņš pēc sarunām pirmdien Briselē gan uzsvēra, ka arī pašreizējo normu saglabāšana būtu uzskatāma par sasniegumu, jo, sākot pārskatīt 2005. gadā pieņemtās regulas, sākotnējā EK prasība esot bijusi tās samazināt vēl vairāk – līdz diviem mikrogramiem kilogramā. Šāds samazinājums visai droši gaidot daudzus šprotēm līdzīgus zivju produktus.

«Ilgtermiņā strādājam starp cipariem divi un astoņi, bet ne par vienu no tiem vēl neesam saņēmuši pilnīgi noteiktus signālus. Jāņem vērā arī tas, ka šīs bija tikai neformālas konsultācijas,» skaidroja ZM pārstāvis. Viņš norādīja, ka šī jautājuma risināšana gaidāma arī politiskajā, ne tikai ierēdņu līmenī, jo ierobežojumi skar daudzu valstu intereses. Šprotu ražotāji gan uzskata, ka vēl zemākas normas draudētu ar šīs nozares iznīkšanu.