Pārtika

No šodienas Krievijas Rosseļhoznadzor aizliedz šprotu eksportu no Latvijas un Igaunijas

LETA--INTERFAX, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no šodienas aizliedz zivju un zivju produkcijas eksportu no Latvijas un Igaunijas.

«Ierobežojumus nosakām no 4.jūnija,» trešdien paziņojis šā dienesta vadītājs Sergejs Dankverts. «Līdz dienas beigām nosūtīsim vēstniecībām visus materiālus, tostarp pārskatu par šo valstu uzņēmumu inspekcijas rezultātiem,» viņš sacīja.

Pēc viņa teiktā, aizliegums attiecas uz to zivju pārstrādes uzņēmumu produkciju, kas iekļauti piegādātāju sarakstā ar abu valstu veterināro dienestu garantiju.

Savukārt Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis aģentūrai LETA trešdienas vakarā sacīja, ka oficiāls paziņojums par aizlieguma stāšanos spēkā vēl nav saņemts. «Pats esmu ārzemēs, bet kolēģi mani informēja, ka Krievijas dienests noteicis aizliegumu. Oficiālu apstiprinājumu gan vēl neesam saņēmuši, līdz ar to nav zināms, vai aizliegums attiecas tikai uz pieciem maija beigās pārbaudītajiem uzņēmumiem vai arī uz visu nozari,» sacīja Balodis.

Iepriekš Krievijas inspektori apmeklēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā un četrus Igaunijā, kur tiek ražotas galvenokārt šprotes. Kā izteicies Dankverts, Krievijas pusei esot radušās pretenzijas pret šīs produkcijas drošības kontroles sistēmu, konkrēti, attiecībā uz benzopirēnu. Tikmēr Rosseļhoznadzor speciālisti «turpina konsultācijas ar Baltijas valstu kolēģiem».

Kā ziņots, 29.maijā Krievija jau neoficiāli pavēstīja, ka aizliegs Latvijas un Igaunijas zivju produkcijas importu, pamatojot to ar «atklāto pārkāpumu sistemātisko raksturu».

Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas un Igaunijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija noteica Eiropas Savienības (ES) pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.

Kā ziņots, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits iepriekš intervijā Latvijas Radio atzina, ka, Krievijai pieņemot lēmumu par Latvijas zivju produkcijas importa aizliegumu, atsevišķiem uzņēmumiem darbība būs jāpārtrauc un daudzi cilvēki zaudēs darbu, pārsvarā atsevišķos piekrastes rajonos.

Viņš uzsvēra, ka uz Krieviju Latvijas zivrūpnieki eksportē aptuveni 50% produkcijas par kopējo vērtību aptuveni 100 miljonu eiro gadā. Šprotes Latvijā ražo aptuveni 20 uzņēmumi, un daļai no tiem eksporta uz Krieviju daļa ir visnotaļ liela. Atsevišķiem uzņēmumiem iespējamā Krievijas lēmuma dēļ būs uz laiku jāaptur darbība, jāsamazina darbinieku skaits, lai censtos sameklēt jaunus tirgus, bet atsevišķiem uzņēmumiem, iespējams, arī neizdosies atsākt ražošanu.

Šmits arī norādīja, ka šprotes ir Latvijas galvenais zivju produkts, ko ražo jau vairāk nekā 100 gadus. Tas ir tradicionāls un izplatīts produkts šajā reģionā. Līdz ar to patlaban par jaunu tirgu, tostarp Ķīnas apgūšanu, jārunā ar piesardzību. Latvijas zivju produkcija tiek eksportēta jau uz vairāk nekā 50 valstīm un jauni tirgi tiek apgūti, bet patlaban vēl ir grūti spriest, kādu atsaucību šis produkts tajos gūs.

Šmits, apzinoties Latvijas iespējas, necer uz valdības tiešu finansiālu palīdzību zivrūpniekiem, taču sagaida pretīmnākšanu citā veidā, piemēram, piešķirot skartajiem uzņēmumiem nodokļu atlaides, palīdzot sameklēt jaunus tirgus. Zivrūpnieku savienības prezidents pauda arī pārliecību, ka Latvijas pārstāvjiem būtu jāprasa palīdzība no ES neieņemto ieņēmumu kompensēšanai un sociālās spriedzes mazināšanai, ņemot vērā, ka šis Krievijas iespējamais lēmums visvairāk skars ES-Krievijas pierobežas valstis.

Šmits atzina, ka gaidīt brīvprātīgu palīdzību no ES nav vērts, to nepieciešams prasīt. Tas būtu jādara valdībai un tieši Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V). Patlaban neesot sajūtas, ka valdība apzinoties, kādas sekas šis iespējamais lēmums atstās.

Kā atzina uzņēmēju pārstāvis, iespējams, nauda netiks saņemta tiešā veidā, bet pastāv arī citi palīdzības veidi. Piemēram, ES fondos esot pieejami aptuveni 180 miljoni eiro, taču dažādu ierobežojumu dēļ tos drīkstot investēt «viskautkur, tikai ne tur, kur Latvijai būtu vajadzīgs». Ja noņemtu ierobežojumus, varētu izdarīt «lielas lietas», sacīja Šmits, norādot, ka patlaban esot jāinvestē lielajā ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rosseļhoznadzor: Arī Kazahstāna aizliedz zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas

LETA, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kazahstāna nolēmusi pievienoties jūnija sākumā noteiktajam Krievijas aizliegumam ievest zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas, paziņojis Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor.

Dienests norāda, ka Kazahstānas veterinārās kontroles un uzraudzības komiteja informējusi Krievijas kolēģus par lēmumu uz laiku noteikt ierobežojumus Latvijas un Igaunijas zivju pārstrādes uzņēmumu gatavās un konservētās zivju produkcijas ievešanai Kazahstānas teritorijā.

Šāds lēmums esot pieņemts, kad Kazahstānas speciālisti iepazinušies ar Rosseļhoznadzor ekspertu atzinumiem par maijā veiktajām pārbaudēm Latvijas un Igaunijas uzņēmumos, kuru laikā atklāti Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) veterinārsanitāro prasību pārkāpumi, konkrēti, attiecībā uz benzopirēna un citu bīstamu un kaitīgu vielu klātbūtni.

Kā ziņots, Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 4.jūnijā saņēma Rosseļhoznadzor oficiālu paziņojumu, ka noteikts pagaidu aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai tika dots laiks līdz 4.augustam, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lemtu par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD saņēmis apliecinājumu no Krievijas dienesta, ka tas izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksporta ierobežojumus

LETA, 21.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis apliecinājumu no Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor par to, Krievijas puse izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksportētājiem piemērotos ierobežojumus, aģentūrai LETA sacīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Krievijas Federācijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests šodien telefonsarunā apstiprināja, ka Krievijas puse izskata iespēju atcelt Latvijas zvejas produktu eksportētājiem piemērotos ierobežojumus, taču gala lēmums tiks pieņemts tikai pēc tam, kad tiks pabeigts ziņojums par zvejas produktu apstrādes uzņēmumu inspekcijās konstatēto, norādīja Meistere.

Pēc viņas teiktā, saskaņā ar Rosseļhoznadzor pausto, gala ziņojuma sagatavošana prasīšot vēl dažas nedēļas. Pēc tam Krievijas dienests informēs PVD par inspekcijās konstatēto, pieņemto lēmumu un no tā izrietošajām turpmākajām darbībām.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor oficiālā pārstāvja Alekseja Aļeksejenko pausto pēc jaunā gada Krievijas tirgū varētu atgriezties šprotes un cita zivju produkcija no Latvijas un Igaunijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saistībā ar zivju konservu kvalitāti inspicētu Latvijas ražošanas uzņēmumus, kuri eksportē produkciju uz Krieviju, šodien Latvijā ieradušies četri Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju Krievijas inspektoru pārbaužu sarakstā iekļauti uzņēmumi Gamma A, Unda, Rānda, Līcis 93 un Roja F.T.C..

Tāpat zināms, ka delegācijas vidū nav inspektoru no Baltkrievijas, Kazahstānas un Armēnijas, kā iepriekš tika ziņos. Latvijā ieradušies dienesta inspektori no Murmanskas, Brjanskas un Tjumeņas apgabaliem.

Tikmēr Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis apliecināja, ka Krievijas inspektoru vizīte ilgs līdz nedēļas beigām, savukārt vēl četri zivju pārstrādes uzņēmumi, kuriem pagaidām nav Krievijas eksporta sertifikāta, labprātīgi izteikuši vēlmi uzņemt pie sevis minēto delegāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Saistībā ar pretenzijām pret šprotu kvalitāti Latvijā ieradīsies Rosseļhoznadzor inspektori

LETA, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar pretenzijām pret Latvijas zivju konservu, tostarp šprotu, kvalitāti, maija vidū Latvijā ieradīsies Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori, kuri pārbaudīs virkni zivju pārstrādes uzņēmumu, apstiprināja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Ja uzņēmumi vēlas eksportēt uz muitas ūnijas un citām valstīm, jārēķinās, ka šo valstu inspektoriem ir tiesības veikt pārbaudes. Neviens nevar šādu inspekciju aizkavēt,» atzina Dūklavs.

Arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Anna Joffe informēja, ka dienests šodien ir saņēmis oficiālu vēstuli no Rosseļhoznadzor par to, ka 18.maijā Latvijā ieradīsies Krievijas dienesta inspektori.

Vēstulē Krievijas dienests arī informē, ka zivju pārstrādes uzņēmumu pārbaudēs līdzās Krievijas inspektoriem piedalīsies arī inspektori no Baltkrievijas, Kazahstānas un Armēnijas.

Detalizētāku informāciju par pārbaužu norisi un inspektoru skaitlisko sastāvu Krievijas dienests sola sniegt vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli negatīvajām sekām, ko radījusi ģeopolitiskā situācija un valūtu svārstības, bažas par zivju pārstrādes nozares nākotni rada arī Rosseļhoznadzor inspektoru vizīte uzņēmumos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumus (zivju konservu un preservu ražotājus) Krievijas embargo tieši neskar, tomēr pastarpinātas sekas, tostarp vietējo valūtu devalvācija NVS, kā arī ASV dolāra stiprums, kas sadārdzināja izejvielas, atstāj būtisku negatīvu ietekmi uz visu nozari. Turklāt šobrīd vairāki uzņēmumi, kas uz Krieviju eksportē šprotes, gaida oficiālo paziņojumu par aizliegumu Latvijas produkcijas eksportam, kas būs smags sitiens nozarei. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsver, ka gaidāmais aizliegums nav saistāms ar šprotu kvalitāti, bet pieļauj, ka tam ir saistība ar Latvijas prezidentūru ES padomē.

Vētī Rosseļhoznadzor

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD: Rosseļhoznadzor vērtējums par šprotu kvalitāti būs pēc pāris nedēļām; ražotāji komentāros atturīgi

LETA, 27.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pagājušajā nedēļā veiktajām pārbaudēm Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori galīgo ziņojumu iesūtīs divu līdz trīs nedēļu laikā, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu uzraudzības daļas eksperts Andris Vaiders.

Saskaņā ar oficiālo informāciju Krievijas dienests divu līdz trīs nedēļu laikā apkopos un izvērtēs inspekcijas laikā iegūto informāciju un iesniegs Latvijas PVD ziņojuma projektu, sacīja Vaiders.

Viņš arī norādīja, ka PVD sagatavos savus komentārus ziņojumam un pārsūtīs tos Krievijas kolēģiem.

Pēc tam divu mēnešu laikā Krievijas dienests sagatavos galīgo ziņojumu, tikai tad PVD lems un piemēros nepieciešamās papildu darbības, lai arī turpmāk nodrošinātu sekmīgu Latvijas uzņēmumu eksportu uz Muitas ūnijas dalībvalstīm," atzina PVD ierēdnis.

Jautāts, vai, reaģējot uz iepriekšējām Krievijas dienestu pretenzijām, PVD jau piemēro stingrāku kontroli konservu ražotājiem, viņš atbildēja izvairīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krievija apsver Baltijas valstu zivju produkcijas tranzīta aizliegšanu

LETA, 10.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor apsver Baltijas valstu zivju produkcijas tranzīta aizliegšanu caur Krieviju, vēsta Krievijas mediji.

«Pilnīgi iespējams, ka ieviesīsim ierobežojumus Baltijas valstu zivju un zivju produkcijas tranzītam uz Kazahstānu,» aģentūra Interfax citē dienesta vadītāja Sergeja Dankverta sacīto.

Pēc Dankverta sacītā, Krievijas teritorijā varot nonākt zivis no Norvēģijas, kas tiek noformētas kā Baltijas valstu ražojums.

«Shēma ir zināma: šādas zivis Latvijas un Igaunijas uzņēmumi noformē kā savu ražojumu. Pēc tam mašīnas ar produkciju, kas it kā paredzēta Kazahstānai, paliek Krievijā, bet dokumenti kravām tiek noformēti Kazahstānā,» apgalvoja Rosseļhoznadzor vadītājs.

Jau ziņots, ka Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no 4.jūnija aizliedza zivju un zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks divi mēneši, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija jau piecu nedēļu laikā iesniegs savu pozīciju Krievijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosseļhoznadzor liegums ievest zivju konservus Krievijā nozarei ir smags trieciens, runā ne tikai par darbinieku atlaišanu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Drīz būs pagājis mēnesis, kopš Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor izsludināja aizliegumu visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju. Kaut gan labu laiku runāts par jaunu tirgu meklēšanu, to zivrūpniecības nozarē izdarīt nav viegli. Latvijas šprotes Krievijā tiek uzskatītas par kultūrvēsturisku produktu, un citās valstīs mīlestību pret tām iekarot ir ļoti grūti.

Kaut gan kā oficiālais produkcijas lieguma iemesls tiek minēts paaugstināts benzopirēna daudzums produkcijā, nozare signālu sapratusi – šis lēmums ir saistīts ar sankcijām, jo produkcija netiek ņemta pat no kuģiem, kas zvejo okeānā un no benzpirēna stāv pa gabalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Baltkrievija aizliedz Latvijas un Igaunijas zivju konservu reeksportu uz Krieviju

LETA, 05.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija aizliegusi Latvijas un Igaunijas zivju konservu reeksportu uz Krieviju, piektdien paziņoja Baltkrievijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrija.

Ministrijas rīkojums nozīmē, ka Latvijā un Igaunijā ražotos zivju konservus «nevar vest no Baltkrievijas uz Krieviju», vēsta aģentūra BELTA.

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no 4.jūnija aizliedza zivju un zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas.

Aizliegums attiecas uz to zivju pārstrādes uzņēmumu produkciju, kas iekļauti piegādātāju sarakstā ar abu valstu veterināro dienestu garantiju.

Iepriekš Krievijas inspektori apmeklēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā un četrus Igaunijā, kur tiek ražotas galvenokārt šprotes. Krievijas pusei esot radušās pretenzijas pret šīs produkcijas drošības kontroles sistēmu, konkrēti, attiecībā uz benzopirēnu. Tikmēr Rosseļhoznadzor speciālisti «turpina konsultācijas ar Baltijas valstu kolēģiem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīvais vilnis Kazahstānas aizlieguma dēļ neplāno mainīt ražošanas plānus

Žanete Hāka, 30.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Brīvais Vilnis tirgus daļa Kazahstānas tirgū līdz šim bija mazāka par 10% no kopējā ražošanas apjoma, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Tādēļ AS Brīvais Vilnis neplāno mainīt 2015.gada ražošanas plānu šī aizlieguma dēļ, informē uzņēmums.

Db.lv jau rakstīja, ka Kazahstāna nolēmusi pievienoties jūnija sākumā noteiktajam Krievijas aizliegumam ievest zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas, paziņojis Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor.

Dienests norāda, ka Kazahstānas veterinārās kontroles un uzraudzības komiteja informējusi Krievijas kolēģus par lēmumu uz laiku noteikt ierobežojumus Latvijas un Igaunijas zivju pārstrādes uzņēmumu gatavās un konservētās zivju produkcijas ievešanai Kazahstānas teritorijā.

Šāds lēmums esot pieņemts, kad Kazahstānas speciālisti iepazinušies ar Rosseļhoznadzor ekspertu atzinumiem par maijā veiktajām pārbaudēm Latvijas un Igaunijas uzņēmumos, kuru laikā atklāti Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) veterinārsanitāro prasību pārkāpumi, konkrēti, attiecībā uz benzopirēna un citu bīstamu un kaitīgu vielu klātbūtni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela pabeidzis auditu un gatavs starta piegādēm starptautiskajam veikalu tīklam Lidl

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele DB stāsta, kāds bijis ceļš līdz Lidl un kliedē vairākus mītus.

Fragments no intervijas:

Kāda ir Karavelas pieredze ceļā uz Lidl veikalu plauktiem?

Būtu jāsaprot, kas Rietumos ir zemo cenu veikali. Polijā tas ir Biedronka, kas šo koncepciju noskatījās no Lidl, un Aldi. Šie ir giganti, citiem nav sanācis tik labi. Interesantākais ir tas, kāpēc tie aug un cilvēki turp labprāt dodas. Tecso un citiem lielajiem tirgotājiem Anglijā apgrozījums samazinājās, bet Lidl un Aldi tas auga par 25 %.

Kas tad ir Lidl vai šo zemo cenu veikalu fenomens? Te jāsaka, ka esam eksperti – esam kļuvuši par partneriem Aldi Vācijā, kur kādu laiku strādājam, tikko esam izgājuši auditu Lidl, un divi līgumi ir sagatavošanas stadijā. Strādājam pie etiķetēm, dizaina, cenas apstiprinātas, un būs piegādes. Tāpēc varu pamatoti uzskatīt, ka Karavela ir eksperts. Jāsaprot, kas ir šī tīkla veiksmes pamatā, kā tas rīkojas jaunajos tirgos, kuros piegādātājus izvēlas nedaudz savādāk, kamēr tiek sasniegta zināma kapacitāte. Pirmkārt, to varētu nosaukt par veikalu pie mājas vai ikdienas iepirkumu veikalu. Veikala plauktos tur ir tikai TOP preces, ko cilvēkiem vajag patērēt ikdienā. Taču, ja man būs jātaisa ballīte, es neiešu uz Lidl vai Aldi, jo man vajag plašāku sortimentu. Kompānija to izkalkulē ļoti vienkārši, pirms ienākšanas tirgū profesionāli datu pētītājiem noskaidrojot, kas šajā reģionā vai valstī ir TOP produkti, ko cilvēki ikdienā patērē. Tādējādi tā pati sākotnēji neeksperimentē ar sortimentu. Otrs – mazumtirgotājs noskaidro, kas konkrētā preču grupā ir labākais produkts. Ja tas, nosacīti, ir biezpiena sieriņš kārumiņš tas paņems šo produktu, to izpētīs un iedos potenciālajiem piegādātājiem, sakot, ka nepieciešams tieši tādas pašas kvalitātes produkts, un plauktā atradīsies pilnīgi identisks produkts, bet ar veikala dizainu. Jāsaprot, ka viņi vispār nestrādā ar tradicionālajām preču zīmēm. Tā ir galvenā atšķirība, ka šādu tirgotāju veikalos ir tikai to pašu preču zīmes. Cilvēks to zīmolu nepazīst, bet visi saka, ka cenas ir pieņemamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijā iznīcinātas gandrīz 320 tonnas sankciju sarakstā iekļauto produktu

LETA, 07.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā ceturtdien iznīcinātas 290 tonnas augu izcelsmes produktu un 29,3 tonnas sankciju sarakstā iekļauto dzīvnieku izcelsmes produktu, paziņojis Krievijas Federālais veterinārais un fitosanitārais dienests Rosseļhoznadzor.

Pirmā tika iznīcināta siera partija, kas tika ievesta Belgorodas apgabalā bez dokumentiem. Kravas automašīnu vadītāji nevarēja paskaidrot, no kurienes krava nākusi.

Piektdien produktu iznīcināšana turpinās, jo kopā konstatētas 407 tonnas nelikumīgi ievestu augu izcelsmes produktu.

Pēdējās aizturētas kravas automašīnas ar augļiem Brjanskas apgabalā. Nektarīniem, persikiem un ķiršiem bijuši Baltkrievijā izdoti fitosanitārie sertifikāti, kas izsniegti, pamatojoties uz Moldovas un Grieķijas reeksporta sertifikātiem, kā arī kravas izcelsmes valsts - Turcijas - sertifikātiem. Tomēr Turcija šo sertifikātu autentiskumu nav apliecinājusi. Kravas kopējais svars ir 270 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien, 4.jūnijā, ir saņēmis Krievijas Federācijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (Roseļhoznadzor) oficiālu paziņojumu par to, ka no 2015.gada 4.jūnija ir spēkā pagaidu aizliegums Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krievijas Federāciju, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Rosselhoznadzor ir noteicis pagaidu liegumu visai zvejas produktu apstrādes nozarei. Šobrīd PVD eksperti un zvejas produktu ražotāji iepazīstas ar saņemtā ziņojuma saturu.

Ziņojumā uzsvērts, ka PVD jāveic pastiprināta visu uzņēmumu kontrole un par dienesta veiktajām darbībām un uzņēmumu ieviestajiem korektīvajiem pasākumiem jāsniedz atbilde Krievijas Federācijas dienestam.

Pamatojoties uz PVD sniegto atbildes ziņojumu, kā arī uzņēmumu veiktajām korektīvajām darbībām, Rosseļhoznadzor lems par pagaidu aizlieguma atcelšanu.

PVD organizēs operatīvu sanāksmi ar Zivrūpnieku asociāciju un zvejas produktu ražotājiem, lai lemtu par tālākajām darbībām un veicamajiem korektīvajiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīvais vilnis: Neskatoties uz Krievijas aizliegumu eksportam, uzņēmums darbību nepārtrauks

Žanete Hāka, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Krievijas pagaidu aizliegumu AS Brīvais vilnis produkcijas eksportam uz šo valsti, uzņēmums darbību nepārtrauks, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sākot no šī gada sākuma produkcijas apjoms, kas iepriekš tika nosūtīts uz Krieviju, bija nokrities līdz 15% no uzņēmuma saražotās produkcijas. Radītie reālie zaudējumi nav tik būtiski, lai uzņēmums domātu par savas darbības pārtraukšanu.

Uzņēmums darbu atsāks šī augustā. Šobrīd intensīvi tiek meklēti alternatīvi produkcijas noieta tirgi citās valstīs, kas ļaus veiksmīgi atrisināt radušās problēmas. Uzņēmuma vadība nākošnedēļ dodas uz Ķīnu, lai vienotos par konkrētām produkcijas piegādēm, informē kompānija.

Db.lv jau rakstīja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien, 4.jūnijā, ir saņēmis Krievijas Federācijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (Roseļhoznadzor) oficiālu paziņojumu par to, ka no 2015.gada 4.jūnija ir spēkā pagaidu aizliegums Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krievijas Federāciju, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rosseļhoznadzor no uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu saraksta izslēdz vairākus Latvijas uzņēmumus

LETA, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no uz Krieviju eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta ir izslēdzis 21 Latvijas uzņēmumu, bet vēl 44 piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku. Šāds lēmums tiek skaidrots ar kārtības maiņu par eksportēt tiesīgo uzņēmumu uzskaiti.

Kā informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta ir saņemts ziņojums, ka ir mainīta kārtība, kādā tiek uzturēti eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksti. Jaunā kārtība nosaka, ka gadījumā, ja uzņēmums triju gadu laikā nav eksportējis produkciju uz Krieviju, tas automātiski tiek dzēsts no eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta. Savukārt, ja produkcija uz Krieviju nav eksportēta no 18 līdz 36 mēnešiem, uzņēmumam tiek piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku.

Līdz šim uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstā bija kopumā 74 Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumi. No tiem no saraksta izslēgts 21 uzņēmums, tostarp seši gaļas produktu ražotāji, divi piena produktu ražotāji, 12 zvejas produktu ražotāji, viens olu produktu ražotājs. Savukārt apturēta sertifikācija ir 44 uzņēmumiem, tostarp astoņiem gaļas ražotājiem, deviņiem piena ražotājiem, 26 zivju ražotājiem, vienam olu ražotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: Krievija var piešķirt Grieķijai kredītus apmaiņā pret aktīviem

LETA--TV DOŽD, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas varasiestādes ir gatavas apspriest ar Grieķijas premjerministru Aleksi Cipru kredītu piešķiršanu, ja Krievijas valsts uzņēmumi pārņems kontroli pār vairākiem Grieķijas aktīviem, otrdien īsi pirms Cipra ierašanās Maskavā vēsta laikraksts Kommersant.

Atēnu delegācija plāno «panākt sākumu jaunam pavasarim Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecībās», laikrakstam apliecināja Grieķijas aizsardzības ministra vietnieks Kosts Isohs.

Tiekoties ar Krievijas līderiem, galveno tēmu vidū būs Atēnu ieinteresētība gāzesvada Turcijas straume būvniecībā, norāda laikraksts.

Krievijas puse ir gatava uzklausīt grieķu lūgumus par atlaidēm gāzei, kā arī spriest par jaunu kredītu piešķiršanu.

«Bet šeit mēs savukārt esam ieinteresēti atbildes gājienos, konkrēti attiecībā uz to, ka Krievija saņem zināmus aktīvus Grieķijā,» apliecināja laikraksta informācijas avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

NVA : Krievijas embargo Latvijas zivīm neapšaubāmi var atstāt ietekmi uz iedzīvotājiem un bezdarbu

LETA, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas noteiktais importa aizliegums Latvijas zivīm un to produktiem neapšaubāmi varētu atstāt vistiešāko ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un bezdarba līmeni, šodien žurnālistiem preses konferencē sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Viņa stāstīja, ka zivsaimniecības nozarē Latvijā strādā vairāki tūkstoši cilvēku, tomēr šobrīd vēl nav vērojams ļoti liels šīs nozares bezdarbnieku pieplūdums. Tāpat pieprasījuma kritums pēc šīs nozares produktiem atstās ietekmi uz nodarbinātību.

Kalvāne uzsvēra, ka NVA šiem cilvēkiem ir gatava ne tikai sniegt konsultatīvu atbalstu, bet arī sniegt visus nepieciešamos pakalpojumus kvalifikācijas uzlabošanai.

Viņa arī piebilda, ka vēl jāvērtē, cik ilgs laiks ir nepieciešams šīs problēmas risināšanai, iespējams, ja tas būs nepieciešams, aģentūra piedāvās arī kādus subsidētās nodarbinātības pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Igaunijas finanšu uzraugs liek slēgt Danske Bank filiāli

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde devusi rīkojumu slēgt naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Uzraudzības iestāde norādījusi, ka filiālei jābeidz darbība Igaunijā astoņu mēnešu laikā kopš rīkojuma saņemšanas un, pārtraucot darbību, tai jāņem vērā klientu intereses.

Patlaban visi klientu līgumi ir spēkā un klienti var turpināt izmantot «Danske Bank» Igaunijas filiāles pakalpojumus. Attiecību ar klientiem reorganizācija tiks veikta pakāpeniski astoņu mēnešu laikā. Banka pilnībā atmaksās visus noguldījumus. Tomēr tā nedrīkst piespiest klientus pārtraukt kredītlīgumus vai atmaksāt aizdevumus pirms termiņa, sacīts finanšu uzraudzības iestādes paziņojumā.

Tajā teikts, ka «Danske Bank» astoņu mēnešu laikā visi aizdevumu līgumi jānodod ar to nesaistītai bankai vai citai ar to nesaistītai juridiskai personai, kurai ir atļauja darboties Igaunijā, un tā turpinās apkalpot šos kredītlīgumus. Ja «Danske Bank» šādu kredītlīgumu pārņēmēju nespēj atrast, tai jāatrod cits likumīgs veids, kā šos aizdevumus turpināt apkalpot, lai klientu intereses tiktu adekvāti aizsargātas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Ventspils zivju konservu kombināts apsver iespēju ražošanu nākotnē pārcelt uz citu vietu, apstiprināja uzņēmuma valdes loceklis Ingus Klindžāns.

Ventspils zivju konservu kombināts ražošanu, tostarp zivju kūpināšanu, jau vēsturiski veic zvejas ostas teritorijā. Tā ir gana ekskluzīva vieta līdzās jūrai, netālu no pilsētas pludmales. Kā atzina Klindžāns, ražošana tik tuvu atpūtas zonai nav labākais risinājums un gan iedzīvotājiem, gan tūristiem var būt traucējoša smaka, kas rodas zivju kūpināšanas procesā, tāpēc uzņēmums apsver iespēju ražotni pārcelt citā vietā. Ir izraudzīta arī iespējamā jaunās ražotnes atrašanās vieta - bijušās Ventspils zvēraudzētavas teritorija. Savukārt zivju pieņemšanas terminālis atrastos citā vietā - līdzās paceļamajam Ventas tiltam.

Komentāri

Pievienot komentāru