Būvniecība un īpašums

Vairs nebūs atļauts pārvietoties ar 100 km/h; turpinās ceļu remonts

Žanete Hāka, 05.10.2015

Jaunākais izdevums

Iestājoties rudenīgiem laika apstākļiem, valsts autoceļu tīklā vairs nebūs atļauts paaugstinātais braukšanas ātrums 100 km/h, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šīs nedēļas laikā ceļa zīmes, kuras ļāva braukt ar 100 km/h, tiks demontētas.

Sākušies būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Rīgas HES–Jaunjelgava (P85) posmā no krustojuma ar autoceļu Bauska–Linde (P88) līdz Enkurniekiem jeb krustojumam ar valsts vietējo autoceļu Enkurnieki–Birzgale (V979) (40,20.-48,80. km). Remontdarbu posms atrodas Ķeguma novada Birzgales pagasta teritorijā.

Būvdarbu rezultātā tiks nomainīta autoceļa sega, tiks nojaukts un no jauna uzbūvēts tilts pār Dīriķupīti un nomainītas caurtekas ar kopējo garumu 650 m, no tām piecas lielizmēra 120 m kopgarumā.

Šobrīd jau ir uzsākta vecā seguma frēzēšana un satiksme tiek regulēta ar luksoforu vienā līdz trim posmiem. Būvdarbus veic AS A.C.B., to līgumcena ir 9,42 miljoni eiro (ar PVN). Projektu līdzfinansē ERAF. Būvdarbi objektā turpināsies līdz pat nākamā gada augustam, kopumā tiem jānotiek 240 kalendārās dienās. Ziemā, sakarā ar nepiemērotiem laika apstākļiem būvnieki ņems tehnisko pārtraukumu.

Arī citur uz valsts autoceļiem turpinās būvdarbi. Satiksme ir apgrūtināta Rīgas apvedceļa Baltezers–Saulkalne (A4) virzienā. Būvdarbi notiek Biķernieku ielas turpinājumā autoceļā P2 un Deglava ielas un Lubānas ielas turpinājumā autoceļā P4, kur krustojumā ar P5 pie Ulbrokas tiek būvēts rotācijas aplis, tāpēc satiksme tur ir novirzīta pa apbraucamo ceļu.

Ievērojami satiksmes ierobežojumi saglabājas uz Liepājas šosejas (A9), uz Klaipēdas šosejas (A11) posmā no Nīcas līdz Rucavai autovadītājiem jārēķinās ar 14 luksoforu posmiem un papildu pusotru stundu ceļā.

Uz Daugavpils šosejas tiek atjaunots Pērses tilts pie Kokneses, būvdarbi turpinās Rēzeknes apkārtnē. Ludzas virzienā posmā no Griškāniem līdz dzelzceļa pārbrauktuvei jārēķinās ar papildu pusstundu.

Autoceļa Rēzekne – Daugavpils (A13) posmā no Špoģiem līdz Daugavpilij satiksme tiek regulēta ar 6 luksoforu posmiem. Kā apbraucamos ceļus ieteicams izmantot P64 Višķi–Nīcgale; A6 posmu Daugavpils–Krāslava un P62 posmu no Krāslavas līdz Aglonai.

Tallinas šosejas posmā no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai ir viens luksoforu posms, savukārt autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) remontdarbu posmā satiksme tiek organizēta ar septiņiem luksoforu posmiem un ceļā jārēķinās ar papildu stundu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Ar elektriskajiem skrejriteņiem plāno atļaut pārvietoties no 14 gadu vecuma

LETA, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Normatīvajā regulējumā par elektrisko skrejriteņu lietošanu plāno ar tiem atļaut pārvietoties no 14 gadu vecuma, šodien vienojās Satiksmes ministrijas (SM) Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcas eksperti.

Domnīcā šodien eksperti sprieda par elektriskajiem skrejriteņiem satiksmē un grozījumus normatīvajos aktos, kas regulētu elektrisko skrejriteņu vietu ceļu satiksmē.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis stāstīja, ka precīza uzskaite par negadījumiem, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, sākta veikt tikai šogad. Ieskicējot situāciju, viņš skaidroja, ka pērn tika konstatēti pieci līdz seši negadījumi, bet šogad tikai augustā jau 21 negadījums.

«Pašreizējā regulējumā nav nekādi rāmji, cilvēki uzskata, ka tas ir izklaides pārvietošanās līdzeklis, tāpēc ar to var pārvietoties alkohola vai citu apreibinošo vielu iespaidā,» teica Krapsis, piebilstot, ka gājējs pēc būtības ir iespiests stūrī un viņam nav kur pārvietoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi. To mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem; ieviest jaunas, satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamas normas; saskaņot Ceļu satiksmes noteikumu normas ar grozījumiem Valsts standartos par ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.

Par jauno Ceļu satiksmes noteikumu projektu iepriekš notikušas konsultācijas, par tiem diskutēts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs, tie saskaņoti ar valsts un nevalstiskā sektora organizācijām. Jaunie noteikumi atrodami šeit: http://likumi.lv/ta/id/ 274865.

Braukšana ar velosipēdu.

Galvenie jaunumi velo jomā:

- precīzāk noteikta atļautā velosipēdu atrašanās vieta satiksmē: braukšana ar velosipēdiem atļauta pa tiem paredzēto infrastruktūru. Piemēram, pa velojoslu (brauktuves daļa, kas paredzēta braukšanai tikai ar velosipēdiem). Ja šīs infrastruktūras nav vai tā attālināta no ceļa, velosipēdistiem jābrauc pa brauktuvi;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Itālijā un Šveicē atvieglos pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus

LETA--AFP/BBC, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā no 4.maija tiks atviegloti koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, tostarp, cilvēkiem tiks atļauts pastaigāties parkos un apciemot savus radiniekus, svētdien televīzijā paziņoja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

Taču, apciemojot radiniekus, cilvēkiem būs jāvalkā sejas maskas un jāievēro distance, norādīja Konte. Cilvēkiem būs atļauts pārvietoties sava reģiona ietvaros, bet nebūs atļauts ceļot uz citiem reģioniem.

Publiskās vietās obligāta prasība būs sejas maskas, kuru cena gabalā nedrīkstēs pārsniegt 50 centus, nolēmusi valdība. Cilvēkiem ieteikts arī turpmāk izvairīties no apskaušanās un sarokošanās.

Konte norādīja, ka Itālijā sākas posms, kurā jāiemācās sadzīvot ar vīrusu un būt atbildīgiem. "Ja jūs mīlat Itāliju, ievērojot distanci," sacīja Konte. Tiks atļautas bēres, bet tajās drīkstēs piedalīties ne vairāk kā 15 cilvēki.

Individuālajiem sportistiem būs atļauts atsākt treniņus un cilvēkiem būs atļauts sportot ne tikai tiešā savu dzīvesvietu tuvumā, bet plašākā apvidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko būtu jāņem vērā turpmākajos ceļu būves iepirkumos?

Boleslovas Vengris (Boleslovas Vengrys), ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmuma SAS Biseris tirdzniecības vadītājs, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Elektroskūteru popularitāte gājējus iespiedusi stūrī - viņiem īsti nav kur pārvietoties

Monta Glumane, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei un ar tiem saistītajiem negadījumiem, Satiksmes ministrija (SM) un iesaistītās puses ķērušās klāt grozījumu izstrādāšanai normatīvajos aktos

Vai pieļaujamais maksimālais braukšanas ātrums ar elektriskajiem skrejriteņiem būs 20 vai 25 kilometri stundā? Vai ar tiem būs atļauts pārvietoties pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru vai pa gājēju ietvēm gājēju ātrumā? Vai ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 12 vai 14 gadu vecuma? Par šiem un citiem jautājumiem Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā šajā nedēļā diskutēja eksperti no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), Latvijas Valsts ceļiem (LVC), Valsts policijas, Valsts tiesu ekspertīžu biroja, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Rīgas domes Satiksmes departamenta un citām iesaistītajām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem. Attiecībā uz pašvaldību ielu un ceļu tīklu, kas veido 53% no visa kopējā autoceļu tīkla, vienotas politikas nav, secinājusi Valsts kontrole.

Pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā -, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.

Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību, pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu) tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Saskaņā ar prognozēm 2016.gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi pieaugs līdz 96%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Augulis: Ceļu lietotāji nodokļos samaksā 500 miljonus eiro, taču ceļu uzturēšanai tiek vien 200 miljoni eiro

Dienas Bizness, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzstājoties ceļinieku gadskārtējā konferencē Attīstība sākas ar ceļu, satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka viņa ministra darbības prioritāte ir autoceļu sakārtošana un uzturēšana.

«Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi kopējā budžetā pārsniedz 500 miljonus eiro, taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu piešķir 190 - 200 miljonu eiro. Tātad tikai 36% no naudas, ko samaksā ceļu lietotāji, ir novirzīta ceļu uzturēšanai un atjaunošanai,» akcentēja U. Augulis.

Ministrs norādīja, ka ir jāmazina šī šķēre starp ceļu lietotāju nomaksātajiem nodokļiem un piešķirto finansējumu ceļu infrastruktūrai.

Nacionālajā attīstības plānā ir noteikti konkrēti rādītāji jeb sasniedzamie procenti ceļu infrastruktūras uzlabošanā, kas sekmētu valsts attīstību un pamatu ekonomiskajai izaugsmei, īpaši reģionos. Šie rādītāji ir labs atskaites punkts, kas palīdz definēt, kāpēc tieši tik finansējuma ieguldām ceļu infrastruktūrā vai kāpēc nosakām autoceļu finansēšanu par vienu no valdības prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SM: Valsts kontroles revīzija rosina pašvaldību kapacitātes celšanu autoceļu jomā

Dienas Bizness, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecības nozares Gada balvu šogad abās kategorijās - par ceļu seguma atjaunošanu un pastiprināšanu, kā arī par paplašinātiem ceļu būvdarbiem - saņēma SIA Binders.

Ceļu būvnieks balvu saņēma par Ainažu šosejas un posma Valka-Rūjiena būvdarbiem. Binders pārstāvji uzsvēra, ka Latvijas ceļi vairs būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ceļiem un kvalitātes ziņā tie drīz tiks apsteigti.

Arī tautas autovadītāju balvu saņēma Binders, bet šoreiz par ceļa posmu Rīga-Sigulda.

Kā ziņots, balvas saņem būvnieki, kas veikuši būvdarbus valsts ceļu objektos, kur darbi tika pabeigti pērn.

Gada balvas ceļu būvniecībā šogad pasniegtas sesto reizi. Žūrija vērtēja desmit ceļu būvobjektus, kuri tika pabeigti pērn un tika atlasīti pēc darbu apjoma un izpildes kvalitātes kritērijiem. Visus objektus žūrija apsekoja dabā, vērtējot asfalta seguma kvalitāti - līdzenumu, viendabīgumu, šuves, kā arī inženiertehniskās būves, nomales un nogāzes, satiksmes organizācijas aprīkojumu un ūdens novades sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektriskais skrejritenis uz ietves – risks saņemt boksera sitienu

Vilnis Veinbergs - Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, 12.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Kamēr pie mums tiek diskutēts, vai to lietošanai nepieciešams izstrādāt regulējumu, Parīzes varasiestādes aizliegušas atstāt elektriskos skrejriteņus uz ietvēm, kā arī braukt ar tiem parkos un dārzos.

Šobrīd spēkā nav specifisku noteikumu, kas regulētu pārvietošanos ar šādiem transportlīdzekļiem, tāpat kā nav vienotu ceļu satiksmes noteikumu, kā tas ir velosipēdiem. Tos skrejriteņus, kuru maksimālais ātrums pārsniedz 25 km/h, jāpielīdzina mopēdiem ar atbilstošu kārtību, kā var iegūt atļautu, lai piedalītos satiksmē.

Lietotājs var palielināt ātrumu ar papildus akumulatoru

Visi sākotnēji neierastie tehnikas brīnumi agri vai vēlu nonāk arī mūsu ikdienā. Lielisks piemērs nesenā pagātnē bija bezpilota lidaparāti jeb droni, kuru lietošanai tika izstrādāts regulējums. Tas pats attiecas arī uz elektriskajiem skrejriteņiem. Šobrīd optimālākais risinājums būtu to iedalīšana divās kategorijās – līdz 25 km/h un vairāk. Šeit gan jāņem vērā, ka gadījumā, ja ražotāja norādītais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, tas neizslēdz iespēju lietotājam iegādāties papildus akumulatoru un paaugstināt ātrumu līdz pat 35 km/h.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Apbrauc sastrēgumus

Linda Zalāne, 18.10.2018

«Pagaidām noteikumos nav definēts, cik lielu ātrumu drīkst sasniegt, braucot pa ietvi tieši ar elektrisko skrejriteni, bet jāievēro tās pašas normas, kā pārvietojoties ar citiem transportlīdzekļiem. Tie visi drīkst braukt pa ietvi, bet galvenais noteikums – nedrīkst traucēt kājāmgājējus, kuriem šajā situācijā ir priekšroka,» skaidro veikala e-ride.lv vadītājs Toms Dzintarnieks.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ielās uzkrītoši strauji parādās jauni satiksmes dalībnieki – elektriskie skrejriteņi un citas elektriskas uzpariktes.

Tirgotāji prognozē, ka interese par tiem saglabāsies arī turpmāk, jo Latvijas iedzīvotāji tikai sākuši iepazīt alternatīvos braukšanas līdzekļus, kas ļauj būt ātrākiem par velosipēdu un gājēju, kā arī sastrēguma stundās nokļūt vēlamajā vietā veiklāk, nekā braucot ar automašīnu vai sabiedrisko transportu.

Pasaulē un Latvijā līdzās elektriskajiem skrejriteņiem ielās manāma virkne citu iepriekš mazāk redzētu ierīču. Vairāk izplatīts no tiem ir elektriskais pašbalansējošais braucamrīks ar diviem riteņiem, tas spēj sasniegt 20 km/h. Šo braucamrīku kā pārvietošanās līdzekli nereti piedāvā tūrisma kompānijas, līdz ar to ārvalstu viesi daudz ātrāk un atraktīvāk spēj izbraukāt pilsētu. Ielās ir manāmi pašbalansējošie vienriteņa skūteri un elektromehāniskie vienriteņa skeiti. Šie braucamrīki spēj attīstīt pieklājīgu ātrumu, lai būtu interesanti satiksmes dalībniekiem. Protams, ir pieejami arī elektriskie velosipēdi, tomēr DB novērojumi liecina, ka to skaits aktīvākajās velosipēdu braukšanas dzīslās nav liels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus salabot nevarēs

LETA, 09.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus Latvijā salabot nevarēs, šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam 900 sekundes atzina VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš informēja, ka Latvijā šogad ceļu sakārtošanai atvēlēti aptuveni 550 miljoni eiro, taču, piemēram, Lietuvā finansējums ceļu sakārtošanai ir trīsreiz lielāks, bet Igaunijā - par 25% lielāks.

«Ir skaidrs, ka Latvijā pie esošā finansēšanas modeļa visus autoceļus sakārtot nevarēs. Tāpēc ir jāpanāk korelācija - jo vairāk cilvēku brauc, jo vairāk nomaksāto nodokļu nonāk ceļu fondā. Piemēram, pērn uz valsts ceļiem autobraucēju skaits auga par 5%, taču šā gada pirmajā ceturksnī - par 5,5%. Autobraucēji kā nodokļu maksātāji pretī vēlas saņemt attiecīgu servisu,» sacīja Lange.

LVC vadītājs arī informēja, ka šogad valstī plānots sakārtot ceļus aptuveni 1200 kilometru garumā, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn, kad tika sakārtoti 1187 kilometri. Kopumā tik sakārtoti aptuveni 100 objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Elektrisko skūteru regulējumu varētu ieviest līdz nākamā gada vasarai

LETA, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar elektrisko skūteru skaita pieaugumu satiksmē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) gatavo normatīvo aktu projektu to lietošanai un regulējums varētu tikt ieviests līdz nākamai vasaras sezonai, aģentūrai LETA pauda CSDD pārstāvis Jānis Aizpors.

«Pēdējā laikā uz Latvijas ceļiem arvien vairāk sākuši parādīties dažādi elektriskie pārvietošanās līdzekļi, tai skaitā, skūteri, ko cilvēki izmanto nokļūšanai uz darbu un citās ikdienas gaitās. Tāpēc, lai padarītu elektrisko skūteru dalību ceļu satiksmē drošu, CSDD sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) šobrīd gatavo normatīvo aktu projektus, kuros būtu noteikti elektrisko skūteru statuss ceļu satiksmē, prasības aprīkojumam, principi, kas jāievēro, esot uz ceļa,» norādīja Aizpors, piebilstot, ka tiek pētīts, kā šis jautājums tiek risināts Vācijā, Francijā un citās valstīs.

Pašreiz tiek plānots, ka ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 14 gadu vecuma - tāds pats vecuma ierobežojums noteikts arī daudzās citās Eiropas valstīs. Lai ar elektrisko skūteri varētu piedalīties ceļu satiksmē, minimālā prasība būtu velosipēda apliecības iegūšana, kas neattiektos uz tiem vadītājiem, kuriem jau ir iegūta automašīnas vadītāja apliecība vai kuru vecums pārsniedz 18 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kā pārdot lidmašīnu

Egons Mudulis, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kurzemes plānošanas reģionā pētnieki rosina asfaltēt desmit ceļu posmus

LETA, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes plānošanas reģionā jāapsver desmit ceļu posmu ar kopējo garumu 62,1 kilometri prioritāru asfaltēšanu, secināts pētījumā «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā».

Lai 500 Zantes un 20 Zemītes pagasta iedzīvotājiem paātrinātu nokļūšanu Saldū, kā arī iespējamo pamatskolas reorganizāciju, pētnieki rosina asfaltēt 2,7 kilometrus garo ceļa posmu P109 (Zante - Ciskaiņi), kas atrodas 30,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Saldus. Ceļu posma asfaltēšana ļaus minēto maršrutu mērot nepilnās 28 minūtēs.

Kopumā 17,5 kilometrus rosināts asfaltēt ceļu posmos P109 (Zante - Zemīte) un P109 (Zente - Valdeķi), kas atrodas 26,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Kandava, ko, pateicoties ceļu posma seguma maiņai, varētu veikt par 4,3 minūtēm ātrāk nekā tagad. Šo divu ceļu posmu asfaltēšana dzīves kvalitāti uzlabotu 1286 cilvēkiem četros tuvējos pagastos. Pētnieki skaidroja, ka Zante ir viens no lielākajiem ciemiem, kas nav sasniedzams pa asfaltētu ceļu, turklāt tur var tikt reorganizēta pamatskola, savukārt Zemītes pamatskola ir potenciāli slēdzama. Šis virziens uzlabos Kandavas sasniedzamību, ar ko abām apdzīvotajām vietām ir visciešākās saites, kā arī ar Tukumu un Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Reaģējot uz elektroskrejriteņu popularitāti, apstiprina grozījumus Ceļu satiksmes likumā

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kuru mērķis ir paredzēt kārtību elektroskrejriteņu iekļaušanai ceļu satiksmē.

Palielinoties elektroskrejriteņu skaitam, vienlaikus pieaug arī riski satiksmes drošībai, tostarp gājējiem. Tāpēc Satiksmes ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", paredzot papildināt Ceļu satiksmes likumu ar normām, kas attiecināmas uz elektroskrejriteņu iekļaušanu dalībai ceļu satiksmē.

Likumprojekts, citā starpā, paredz:

papildināt Ceļu satiksmes likumu ar elektroskrejriteņa definīciju;

precizēt Ceļu satiksmes likumā ietvertā transportlīdzekļa un mehāniskā transportlīdzekļa definīciju, kā arī mopēda, tricikla, motocikla, kvadricikla un velosipēda terminus;

noteikt, ar kādiem transportlīdzekļiem atļauts piedalīties ceļu satiksmē, paredzot, ka arī ar elektroskrejriteni ir atļauta dalība tajā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ceļu būvnieki pauž sašutumu par astronomiskajiem elektrības rēķiniem

Andris Bērziņš, biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs, 15.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad valdības īstenotās nodokļu reformas un citu ekonomisko aktivitāšu rezultātā ir notikušas izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modelī, ceļu un tiltu būves uzņēmumi ir saņēmuši jaunos elektroenerģijas rēķinus, kas ir vidēji par 40-100 procentiem lielāki nekā iepriekš.

Biedrība «Latvijas Ceļu būvētājs» (LCB) ir pārsteigta par atbildīgās Ekonomikas ministrijas nekompetenci un vienaldzību elektroenerģijas cenu izmaiņu kontekstā, aizmirstot par veselu nozaru darbu sezonalitāti, par apzinātu to konkurētspējas pazemināšanu, par prioritāšu radīšanu citu valstu uzņēmējiem Latvijas tirgū.

Tāpēc LCB ir nosūtījis Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli ar aicinājumu noskaidrot un sodīt vainīgos, un, galvenais, operatīvi veikt izmaiņas OIK finansēšanas modelī, lai nepieļautu ceļu būves, lauksaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru iznīcināšanu.

Vēstulē Ministru prezidents tiek informēts - lai gan pašlaik atbilstoši ražošanas sezonālajam raksturam uzņēmumos strādā tikai palīgnozaru struktūrvienības, nav prognozējams, kāds rēķinu kāpums būs tad, kad tiks iedarbinātas asfaltbetona rūpnīcas un citas iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par mazajām, bet būtiskajām lietām ceļu satiksmes drošības uzlabošanā

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs, 27.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskie dati par ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā liecina, ka negadījumu skaitam ir tendence augt. Autovadītāji joprojām ir neuzmanīgi, mazaizsargātākās grupas – gājēji, velosipēdisti, mopēdisti biežāk cieš negadījumos, un mediju ziņās mēs aizvien vairāk lasām ziņas par to, ka atkal ir noticis smags ceļu satiksmes negadījums, kur iesaistīti bērni, ģimenes un gados jauni cilvēki. Lai arī atbildīgās institūcijas gadu no gada pieliek aizvien lielākas pūles, lai situācija uz ceļiem uzlabotos, reālā prakse rāda, ka ikreiz pēc ilgstošāka miera perioda, nāk avāriju vilnis un jauni bojāgājušo skaita rekordi.

Neviens neizrakstīs universālu recepti, kā garantēti samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, tāpat valsts budžetā nekad nebūs tik daudz līdzekļu, lai ideāli sakārtotu satiksmes infrastruktūru un parūpētos par ikviena satiksmes dalībnieka drošību. Tomēr ir daudzas sīkās un ikdienišķās lietas, kuru realizācija neprasa lielus laika un naudas ieguldījumus, bet efekts no to īstenošanas var dot ievērojamu ieguldījumu satiksmes drošībā.

Arī apdrošināšanas joma netieši, bet tomēr ietekmē ceļu satiksmes drošību. Ik gadu ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses nolūkiem apdrošinātāji veic iemaksas 2% apmērā no līdzekļiem, kas iegūti pārdodot OCTA polises. Tāpat nav noslēpums, ka veicot OCTA polises cenu aprēķinu, ikviens apdrošinātājs, izvērtējot iespējamo risku, ņem vērā vairākus kritērijus, kas ir saistīti ar autovadītāju, transportlīdzekli un tā īpašnieku. Tā rezultātā OCTA cena personām ar pozitīvu apdrošināšanas vēsturi noteikti būs labāka, nekā tiem autoīpašniekiem, kam pagātnē ir regulāri izraisīti ceļu satiksmes negadījumi. Tātad - apdrošinātāji ar OCTA cenas palīdzību zināmā mērā ierobežo tos autoīpašniekus, kas bezatbildīgi attiecas pret satiksmes drošību. Attiecīgi, jo rūpīgāka un pamatotāka būtu apdrošinātāju spēja izvērtēt iespējamos riskus, jo eventuāli mazāka iespēja, ka ceļu satiksmē piedalītos hroniski recidīvisti ar ievērojamu pārkāpumu bagāžu savā vadītāja vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finansējuma palielinājumu ceļiem varētu sagaidīt pēc diviem gadiem

Laura Mazbērziņa, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021. gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferencē, kuras ietvaros notika diskusija par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību, norādīja nozares eksperti.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt, attīstot publiskās privātās partnerības (PPP) projektus. «Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu, ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021. gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,» skaidroja T. Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ar ceļu inventarizāciju vien nepietiks

Egons Mudulis, DB žurnālists, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas valsts ceļi sadarbībā ar SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta gada laikā veikuši visu ceļu inventarizāciju.

Latvijā pavisam ir 130,3 tūkst. km ceļu un ielu. No tiem valstij pieder 15,5%, pašvaldībām – 29,4%, privātpersonām – 46,1%, bet 9% ir meža ceļi. Citā griezumā – tikai 11,5% ir asfaltētu ceļu, 40,7% ceļu ir šķembu un grants segums, bet 47,8% ceļu ir bez seguma. Ceļi gan ne tikai saskaitīti un salikti «pa plauktiņiem», bet arī izveidots interaktīvs rīks, kur īsā mirklī var noskaidrot dažnedažādas lietas. Citējot nozares ministriju, ar šī rīka palīdzību institūcijas un pašvaldības varēs plānot autoceļu remontdarbus, ņemot vērā iespējamās izmaiņas skolu tīklā, sabiedriskā transporta kustības maršrutus un skolēnu pārvadājumus, elektroenerģijas patēriņu, iedzīvotāju skaita izmaiņas, satiksmes intensitāti, kravas transporta kustību un citus faktorus.

Komentāri

Pievienot komentāru