Viedokļi

VCA nepiekrīt Gunta Belēviča iecerēm likvidēt sekundāro veselības aprūpi

Dienas Bizness, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

AS Veselības centru apvienība (VCA) valdes priekšsēdētājs Zigurds Lasovskis uzskata, ka ministra Gunta Belēviča iecere samazināt no 10 – 20% finansējumu ārstniecības iestādēm, kas sniedz plānveida sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus, ir ceļa sākums uz krasu saslimušo pieaugumu ar ielaistām slimībām un laikus nenoteiktām diagnozēm, kas ilgtermiņā palielinās valsts izdevumus veselības aprūpei, teikts paziņojumā medijiem.

G. Belēvičs ir darījis zināmu privātām medicīnas iestādēm savu ieceri 2016. gadā par 10 – 20% samazināt finansējumu sekundārai veselības aprūpei. Tas nozīmētu, ka ambulatorajos sekundārās veselības aprūpes centros, kur tagad ieraduši doties pacienti, lai saņemtu valsts apmaksātus izmeklējumus, tos vairs nevarēs saņemt šī gada apjomos, bet par 10-20% mazāk. Ministra jaunā ideja paredz, ka no medicīnas iestādēm pārdalītais finansējums tiktu izmantots slimnīcās neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. «No ieceres varam saprast, ka pacients par valsts finansējumu var doties pie ģimenes ārsta, bet nākošais solis jau ir neatliekamā palīdzība slimnīcā. Likvidējot vidējo posmu – sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, tātad viens veselības aprūpes posms pazūd», uzskata Z. Lasovskis.

Šajā idejā VCA valdes priekšsēdētājs redz virkni problēmu. Pirmkārt, slimnīcas saskaņā ar valstī gadu desmitiem pastāvošo sistēmu, ir uzskatītas kā augstākais veselības aprūpes posms –terciārais līmenis, kas risina problēmas, kuras nav spējuši atrisināt ģimenes ārsti un citi speciālisti. Jaunās ieceres gadījumā slimnīcās būs «jādzēš ugunsgrēks», jo laikus nav bijusi novērsta gruzdēšana.

Otrkārt, slimīcas nav gatavas būtiski kāpināt ārstējamo pacientu skaitu, jo viņu rīcībā nav personāls vai arī personāls nav radis strādāt ambulatori. Augstākās raudzes profesori nav ieinteresēti strādāt par samaksu, ko paredz valsts programmas. Lai gan slimnīcu rīcībā ir aparatūra, pieaugot pacientu plūsmai, uz pieprasītākiem izmeklējumiem veidosies vēl garākas rindas un radīsies vēlme iegādāties vēl papildu aparatūru no valsts budžeta līdzekļiem.

Treškārt, pieaugs ielaisto slimību skaits, kas kopumā prasīs lielākus līdzekļus pacientu ārstēšanai stacionārā, jo laikus nebūs veikti izmeklējumi, lai noteiktu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu ambulatori.

Ceturtkārt, ārstēšanas izmaksas valsts iestādēs kopumā izmaksā vairāk kā tāda pati privātajās, jo papildus maksai par pakalpojumu tiek maksāti slimnīcu kredīti, aparatūras iegāde, dažādas investīcijas un dotācijas. Visdrīzāk nedz Stradiņi, nedz Gaiļezers nemaksā nomas maksu par telpām.

«Ministra jaunās ieceres nerisina problēmas, ja no medicīnas aprūpes kartes tiek izņemts tik svarīgais vidus posms - tieši otrādi medicīnisko aprūpi padara pacientam vēl nepieejamāku», uzskata VCA valdes priekšsēdētājs, pamatojot to ar skaitļiem. 2014. gadā VCA poliklīnikās Rīgā tika apkalpoti 184 tūkstoši unikālie pacienti un veiktas 1,8 miljoni manipulācijas. «Es neloloju ilūzijas, ka, atņemot VCA un piešķirot 10-20% papildus finansējumu divas Rīgas neatliekamās palīdzības slimnīcas gadā būs gatavas sniegt veselības aprūpes pakalpojumus papildus vēl 18 000 līdz 37 000 pacientiem», piebilst Z. Lasovskis un uzsver, kamēr nebūs ieviesta obligātā medicīniskā apdrošināšana nebūs mehānisma un kritēriju, pēc kuriem noteikt, vai pacientam pienākas valsts apmaksāti pakalpojumi, vai ārstēšanās izdevumi jāsedz pašam.

VCA ietilpst poliklīnikas Aura, Dzelzceļa veselības centrs, Dinas, Jugla, Elite, Liepājas MC, Olvi, Pļavnieki, Pulss 5, Vesels, Bolderājas doktorāts un Mežaparka doktorāts, kā arī Klīnika EGV, kuras darbības fokuss ir reproduktīvā veselība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) pērn izsniedzis vēl vienu aizdevumu viena miljona eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu.

LETA jau ziņoja, ka, stājoties amatā, Belēvičs deklarējis izsniegtus aizdevumus 3 440 804 eiro apmērā. Ministrs kopumā bija izsniedzis četrus aizdevumus. Lielākais no tiem bija gandrīz 2,8 miljonus eiro liels. Tāpat viņš izsniedzis aizdevumus 377 757 eiro, 208 708 eiro un 60 000 eiro apmērā.

Šiem izsniegtajiem aizdevumiem klāt nācis aizdevums viena miljona eiro vērtībā. Kopumā veselības ministrs izsniedzis aizdevumus vairāk nekā 4,4 miljonu eiro apmērā.

Pērn Belēvičs nopelnījis 11773 eiro. Lielāko ieņēmumu daļu veido ministra alga - 4752 eiro, kā arī alga, ko viņam izmaksājusi SIA Saules aptieka - 3660 eiro. 116 eiro lielu honorāru Belēvičam pērn izmaksājis arī laikraksta Latvijas Avīze izdevējs Lauku Avīze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) šodien Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) iesniedzis demisijas rakstu.

Kučinskis Belēviča demisiju ir pieņēmis un izdevis rīkojumu par viņa atbrīvošanu no amata, žurnālistiem apstiprināja pats premjers.

Pamatojums no manas puses ir tāds, ka viņš meloja, ko vakar vakarā man arī atzina. Es domāju, ka ļoti labs risinājums bija mana vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), jo šodien, jebkurā gadījumā, ja nebūtu pats šo soli spēris, šie fakti acīmredzot būtu uzzināti, sacīja Kučinskis.

Viņš pārmeta Belēvičam melošanu. «Ja esi ierauts kaut kur iekšā, jebkurā gadījumā, tas ir viens stāsts. Bet esi vīrietis un pasaki, ka esi to darījis!»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs parlamentārietis Guntis Belēvičs (ZZS) nonācis interešu konfliktā, lemjot par disciplinārlietu pret Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktori Ingunu Adoviču, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (S), komisijā saņemts KNAB iesniegums ar lūgumu ļaut administratīvi sodīt Belēviču. Komisijas deputāti šo jautājumu izskatīs nākamnedēļ.

KNAB pārbaudīja Belēviča rīcības atbilstību likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Saskaņā ar likumu valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot savus pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Apkopojot pārbaudes rezultātus, KNAB secinājis, ka Belēvičs nav ievērojis šo aizliegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

DB konference «Farmācijas attīstība kvalitatīvu medikamentu pieejamības nodrošināšanai» - fotogrāfijās

Žanete Hāka, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem pieņemtais lēmums liberalizēt aptieku jomu vēlamo efektu nav devis – zāles lētākas nav kļuvušas, turklāt iezīmējusies tendence, ka aptiekas ar mārketinga triku un lojalitātes programmu palīdzību cenšas vilināt patērētājus iegādāties medikamentus. Tādējādi nākotnē jāveicina aptieku konkurence nevis ar cenām, bet pakalpojumu kvalitāti, atzina eksperti Dienas Biznesa rīkotajā konferencē «Farmācijas attīstība kvalitatīvu medikamentu pieejamības nodrošināšanai».

Viens no veselības aprūpes stūrakmeņiem ir farmācija, sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs, uzsverot, ka pašreizējā situācija, kad aptuveni trešdaļa senioru finansiālu iemeslu dēļ nevar iegādāties visas vajadzīgās zāles un katrs otrais nevar apmeklēt ārstu, kad tas ir nepieciešams, prasa kompleksu risinājumu. Līdz ar to Veselības ministrija (VM) farmācijas jomā saskata vairākus rīcības modeļus, kuru īstenošana padarītu zāles pieejamākas un lētākas. VM farmācijas jomā nākotnei izvirzījusi trīs galvenos uzdevumus – zāļu cenu pazeminājumu, pacientu līdzmaksājumu izskaušanu par medikamentiem un medikamentu pieejamības palielināšanu, minēja G. Belēvičs. Pēc viņa teiktā, patlaban VM jau sākusi darbu pie normatīvo aktu grozījumiem nolūkā panākt, lai cenas pazeminātu ar divu paņēmienu palīdzību – ar inovatīvu zāļu izmantošanas veicināšanu, pazeminot paralēlā importa cenas, kā arī patentbrīvo līdzekļu reģistrācijas maksas samazināšanu un tirgus atvēršanu ES ražotiem kvalitatīviem medikamentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Veselības aprūpes reformas kā korekcija rūpju bērna audzināšanā

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien lems par veselības aprūpes finansēšanas modeļa izvēli, par kuru plaši tika diskutēts Latvijas Bankas (LB) konferencē Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga.

No konferences diskusijas atmiņā palicis veselības ministres Andas Čakšas spilgtais citāts, ka Latvijas Bankas piedāvātais veselības apdrošināšanas modelis būtībā esot tas pats, kas atteikties no bērna, ja viņam skolā īsti nevedas ar sekmēm. Tā vietā Veselības ministrija (VM) piedāvājot ar bērnu parunāt un tad, izprotot viņa problēmas, veikt nepieciešamās izmaiņas. Nenoliedzami, izmantotās metaforas kontekstā varētu šķist, ka VM piedāvātais finansēšanas modelis ir piezemētāks un konstruktīvāks, tomēr tas slēpj būtiskus zemūdens akmeņus.

Kādēļ VM piedāvājums nerisinās veselības aprūpes problēmas?

Pirmkārt, VM prasa 7 gadu laikā vairāk nekā dubultot nozarei no budžeta piešķirto finansējuma apjomu, nepasakot, kur rast līdzekļus. Budžetā, saprotams, to nav. Tas nozīmē, ka šādus plānus var finansēt vai nu atņemot naudu citām nozarēm, vai arī būtiski palielinot nodokļus. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un trūkstošo finansējumu virknē citu nozaru, izdevumu samazinājumu citviet atrast būs grūti, līdz ar to VM mērķa sasniegšanai var nākties celt nodokļus, vēl vairāk palielinot slogu godīgam nodokļu maksātājam un mazinot uzņēmumu konkurētspēju. Rezultātā ne vien neatrisināsim veselības aprūpes problēmas, bet arī pasliktināsim ekonomikas attīstības izredzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Juris Savickis un Guntis Belēvičs nodibinājuši jaunu uzņēmumu - AS SVC Group

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā uzņēmumu reģistrā un komercreģistrā reģistrēts 199 jauns subjekts, kas ir par 28 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 16 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 177 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 15 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 385 subjekti, kas ir par 54 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums pagājušajā nedēļā bija AS SVC Group ar 100 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Skanstes iela 50. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Jānis Lauga, bet valdes locekļi – Juris Savickis un Anatolijs Demidovs. Savukārt uzņēmuma padomes priekssēdētājs ir Juris Savickis, padomes priekšsēdētāja vietnieks – Guntis Belēvičs, bet padomes locekle – Aija Rumba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Plāno ierobežot maksas medicīnas izmantotāju iespējas saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi

LETA, 06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) plāno, ka pacientiem, kuri kādu veselības aprūpes pakalpojumu izvēlējušies saņemt privātā ārstniecības iestādē par saviem līdzekļiem, būs jāmaksā arī par visiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, kas nepieciešami konkrētā pakalpojuma saņemšanai.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāve Agnese Gusarova, ar šādu ideju šodien, tiekoties ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA), nācis klajā veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Belēvičs akcentējis nepieciešamību veikt precizējumus normatīvajos aktos, lai nodalītu valsts apmaksātas veselības aprūpes saņemšanu no maksas medicīnas pakalpojumiem.

Maksātspējīgiem pacientiem, kuri būtu uzsākuši maksas pakalpojumu saņemšanu, būtu jāturpina ārstēšanās maksas sektorā. Tādā veidā tiktu uzlabota medicīniskās palīdzības pieejamība mazāk aizsargātajām pacientu grupām (maznodrošinātajiem, pensionāriem un citiem), kam šī palīdzība ir nepieciešama visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā ieviesta valsts veselības apdrošināšana un divi veselības pakalpojumu grozi

LETA, 01.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Belēvičs: Obligātā veselības apdrošināšana varētu balstīties uz strādājošo un darba devēju ikmēneša iemaksām

LETA, 20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātā veselības apdrošināšana varētu balstīties uz strādājošo un darba devēju ikmēneša iemaksām, uzskata veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Kā ministrs skaidroja Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma, viņam nostiprinās pārliecība, ka papildu 1% vai 2% novirzīšana no sociālā budžeta uz veselības budžetu nākamgad nav iespējama.

Viņam esot skaidrs, ka viens no obligātās veselības apdrošināšanas pamatmodeļiem, kas tiks iesniegts valdībai izvērtēšanai, paredzēs ikmēneša iemaksas strādājošajiem un darba devējiem.

Ņemot vērā, ka tas ir kopējās nodokļu politikas jautājums un to varētu īstenot kopā ar minimālās algas palielināšanu, uzskata Belēvičs.

Ja cilvēkiem to izskaidrotu, viņaprāt, iedzīvotāju gatavība šādas sistēmas ieviešanai būtu lielāka, nekā politiķi to pašlaik nojauš, domā ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Belēvičs deklarācijā aizmirsis norādīt miljona aizdevumu dēlam; piekrīt VID atzinumam

LETA, 21.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs un Saeimas deputāts Guntis Belēvičs (ZZS) amatpersonas deklarācijā aizmirsis norādīt miljona aizdevumu dēlam, aģentūrai LETA atzina pats ministrs.

Kad Belēvičs to konstatējis, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki viņam ieteikuši to norādīt deklarācijā par 2014.gadu, ko viņš arī izdarījis.

Ministrs piekrīt VID atzinumam. Viņš norādīja, ka izsniegto aizdevumu viena miljona apmērā nav norādījis deklarācijā, kuru VID iesniedza, kad stājās amatā. Ministrs skaidroja, ka deklarāciju pildījis pirmo reizi mūžā un, kad minēto kļūdu sapratis, vērsies VID. Tur viņš saņēmis atbildi, ka aizdevumu varētu norādīt deklarācijā par 2014.gadu, kura tuvākajā laikā jau bija jāiesniedz. Tomēr, tiklīdz viņš to izdarījis, ierosināta lieta.

Es neesmu sniedzis nepatiesas ziņas, es pats sniedzu patiesas, sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Belēvičs vēloties panākt, lai ģimenes ārsti ievēro sev noteiktās kvotas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem

LETA, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojot privāto veselības aprūpes iestāžu klientu iespējas saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) vēloties panākt vien to, lai ģimenes ārsti ievērotu sev noteiktās izmeklējumu kvotas.

Belēvičs šodien preses brīfingā stāstīja, ka ir ģimenes ārsti, kuri pārsniedz sev piešķirtās kvotas gan par izmeklējumiem, gan par kompensējamiem medikamentiem. Pērn, piemēram, bijis kāds ģimenes ārsts, kurš izrakstījis kompensējamos medikamentus par 220 000 eiro vairāk, nekā viņam piešķirta kvota. Veselības ministrs ar šo ieceri vēlas panākt to, ka tiek ievēroti jau esošie normatīvie akti, proti, jau šobrīd ārsti, ar kuriem Nacionālais veselības dienests nav noslēdzis līgumu, nevar izrakstīt nosūtījumu uz kādām pārbaudēm vai izrakstīt kompensējamos medikamentus. Tomēr šie speciālisti nereti saviem pacientiem iedod «lapiņu», kurā uzrakstīti nepieciešamie izmeklējumi, un tālāk pacients dodas pie sava ģimenes ārsta, kurš viņam iedod nosūtījumu uz šo valsts apmaksāto izmeklējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Samērā augsto bezdarba līmeni nosaka investīciju trūkums rūpniecībā un būvniecībā

Dienas Bizness, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju trūkums, it sevišķi ražošanas un būvniecības sektoros, liek strukturālajam bezdarbam saglabāties augstā līmenī. Arvien vairāk palielinās gan cīņa par kvalificētiem darbiniekiem, gan arī strauji turpina pieaugt ienākumu līmenis valstī, tādējādi arī vajadzība pēc nekvalificēta darbaspēka kļūst arvien mazāka, kā rezultātā veidojas noteikts bezdarbnieku slānis, kam ir praktiski neiespējami atgriezties darba tirgū, jo pietrūkst mūsdienu tautsaimniecībai nepieciešamo prasmju, norāda Nordea bankas Latvijā ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

«Parādība, ka augot ekonomikai un darba samaksai, bezdarbs samazinās gausi un nodarbinātība nepalielinās, ir skaidrojama ar augstu strukturālā bezdarba līmeni. Iemesls tam ir zemais investīciju apjoms,» skaidro G.Belēvičs.

«Pēc samērā vāja 2014. gada izskaņas un gada sākuma, Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī uzrādījusi jau labākus izaugsmes rādītājus, proti, 2.7% iekšzemes kopprodukta pieaugums pret attiecīgo periodu pērn. Šie rādītāji gan ir būtiski labāki nekā situācija Igaunijā un Lietuvā, kur šie rādītāji ir attiecīgi 1.9% un 1.4%,» norāda eksperts.

G.Belēvičs cecina, ka preču eksports uz Krieviju šī gada pirmajā pusē sarucis par vairāk nekā 20% un visvairāk cieš tās nozares, kuras skar embargo nosacījumi. Tomēr arī citiem ražotājiem nav viegli - Krievija ieslīgusi recesijā, bet rubļa vērtība, sekojot naftas cenām, augustā sasniedza šī gada zemāko punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 tūkstoši cilvēku saņemtu minimumu

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 000 cilvēku saņemtu tikai minimumu jeb pamata grozu, ja vien paši brīvprātīgi neapdrošinātos, secināts, analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautos datus.

Kā norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā «Par nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā», kopumā 400 981 personai pienāktos tikai veselības aprūpes minimums, ja vien tā pati neapdrošinātos. No šīm personām 129 437 pērn ir saņēmuši kāda veida veselības aprūpes pakalpojumus.

VM uzskata, ka šāds no pilnā groza «izkrītošo» iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un ierobežo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Tāpēc ministrija tagad rosina valsts veselības apdrošināšanai pakļaut visus nodarbinātos, izveidojot vienu, nevis divus pakalpojumu grozus.

Veselības aprūpes finansēšanas likumā nepieciešams ieviest finansēšanas modeli, kas balstās uz pilna veselības pakalpojuma groza nodrošināšanu visiem Latvijas rezidentiem ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, uzsvērts VM ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ko obligātā veselības apdrošināšana nozīmēs Latvijas iedzīvotājiem?

Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas ekonomists, 18.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka 14. jūlijā publicēja obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepciju. Tajā piedāvājam veselības aprūpei piesaistīt papildu līdzekļus, vienlaikus sistēmā radot konkurences elementus. Valsts apdrošinātājam konkurējot ar privātajiem apdrošinātājiem, tas laika gaitā veicinātu pieejamo līdzekļu efektīvāku un lietderīgāku izmantošanu, kā arī uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Šķiet, mūsu piedāvājums ir sacēlis putekļu mākoni virs ilgstoši pēc būtības nereformētās veselības aprūpes sistēmas, radot draudus gadiem iestrādātajai rutīnai daudziem tās dalībniekiem. Tādēļ nav pārsteigums, ka sastopamies ar plašu kritiku, kas pati par sevi ir laba lieta, jo diskusijās varam nonākt pie labākiem risinājumiem. Tomēr netrūkst arī klaja populisma, māņu un apzinātu sabiedrības iebiedēšanas elementu, lai radītu pretestību reformām. Piemēram, retorika par veselības aprūpes privatizāciju, apdrošināšanas polišu pieejamību vien turīgajiem un veselajiem, kā arī veselības aprūpes pieejamības krasu pasliktināšanos ir klaji nepatiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Medikamentu pieejamība – diskusiju objekts

Lāsma Vaivare, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskāries ar asu pretestību sāktajām reformām farmācijas nozarē, veselības ministrs Guntis Belēvičs ieceres mazliet piebremzē, tomēr no pārkārtojumiem pilnībā neatsakās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Medikamentu pieejamības palielināšana ir viena no veselības ministra prioritātēm, tiesa, skaļi pieteiktā reforma gan saskaras ar nozares pretestību, arī varas aprindās visi par to nav sajūsmā, tiek piesaukts interešu konflikts, ko gan ministrs kategoriski noraida. G. Belēvičs DB saka, ka veselības aprūpē vēl ir daudz jomu, kurām «vajag pieķerties klāt», tādēļ ir jautājums, vai vērts «sadedzināt savu ministra dzīvību tikai farmācijas dēļ vai sakārtot vēl daudz ko citu». Viņš izvēlas pēdējo, bet tas nenozīmējot, ka nekādi pārkārtojumi farmācijas nozarē vairs nesekos.

Lai kļūtu lētāk

Jāatgādina, ka šogad ir pieņemti asas diskusijas izraisījušie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, kas skar paralēlā importa medikamentus. Veselības ministrija izstrādāja grozījumos, paredzot, ka ar zāļu paralēlās izplatīšanas un paralēlā importa atbalstīšanas pasākumiem tiks stiprināta konkurence medikamentu kompensācijas kārtības ietvaros, kas veicinātu kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu cenu samazināšanu un ietaupījumu valsts budžetā, kas savukārt ļautu paplašināt kompensācijas iespējas pacientiem ar smagām hroniskām saslimšanām. DB jau vairākkārt ziņojis, ka šie grozījumi nozarē raisījuši bažas gan par iespējamu atsevišķu medikamentu deficītu, gan nevienlīdzīgu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Veselības aprūpe joprojām finanšu bedrē

Lāsma Vaivare, 14.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas par Eiropas miljonu zaudēšanu, būvējot Stradiņa slimnīcas jauno konkursu, atteikšanās no «ātro» ārpakalpojuma, veselīga dzīvesveida propagandēšana un visam pāri – ieildzis finanšu trūkums

Tā īsos vārdos raksturojams 2015. gads veselības aprūpē. Līdz ar valdības krišanu atvērts ir jautājums, vai nākamais gads, kā iepriekš solīts, patiesi tiks veltīts jauna finanšu modeļa izstrādei, obligātās veselības apdrošināšanas aprišu iegūšanai. Regulārā ministru maiņa un tam līdzi nestās prioritāšu izmaiņas nav uzskatāmas par attīstību veicinošu faktoru. Jāpiebilst, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs šogad izcēlās ar dažādiem izteikumiem, no kuriem vairāki raisījuši diskusijas gan nozarē, gan pacientu vidū.

Kamēr valsts veselības aprūpe netiek galā ar finanšu problēmām, iedzīvotāju pieprasījumu pēc veselības aprūpes steidz apmierināt privātās klīnikas un veselības centri, tostarp investējot lielus līdzekļus pakalpojuma uzlabošanā, jaunu centru izveidē utt. Vienlaikus ar vietējo pacientu ārstēšanu tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība arī medicīnas eksportam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nešķirosim pacientus pēc naudas maka

Renārs Putniņš, neiroķirurgs, Ministru prezidentes padomnieks, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir pārsteidzis Latvijas sabiedrību ar revolucionāru ideju, ka pacienti, kas, ārstēšanās laikā būs izmantojuši kādu maksas pakalpojumu vairs nevarēs saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi.

Gribētos noticēt ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa Rīta panorāmā teiktajam, ka ministrs, kas savu darbu veicot ar novatorisku pieeju, iespējams, esot testējis sabiedrības viedokli. Ja pieņemam, ka iepriekšējā Latvijas valsts prezidenta leģendārā žurnālistiem izteiktā frāze «Čaļi, pa galvu vajag, ja! Ilgi neesat sisti tikai, ja!» nebija nekas vairāk, kā avangardisks joks, kura mērķis bija pārbaudīt preses brīvību un žurnālistu drosmi, tad varam noticēt arī Brigmaņa skaidrojumam.

Iedomājoties to, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs nejokoja un neko netestēja un Veselības ministrijā tik tiešām tiek kalti plāni par to, kā maksas medicīnas izmantotājiem ierobežot iespējas saņemt valsts apmaksātus ārstniecības pakalpojumus kājas var palikt stīvas. Ja ne gluži man, tad desmitiem tūkstošu pacientu, kuri nesakārtotās veselības aprūpes sistēmas dēļ mēnešiem un pat gadiem ilgi spiesti gaidīt rindās, lai saņemtu kādu vitāli nepieciešamu medicīnas pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Čakša: Veselības aprūpes nozarei esam atraduši vairākus miljonus eiro, bet nepieciešami vairāki simti

Žanete Hāka, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 16.augustā, veselības ministre Anda Čakša tikās ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču, Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāju Romualdu Ražuku, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Vucānu un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu, lai iepazīstinātu viņus ar izstrādātajiem iespējamajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem, informē Veselības ministrija.

Veselības ministre uzsvēra, ka veselības nozares finansēšans modeļa izvēle ir tikai viens no veicamajiem uzdevumiem, jo atbilstoši valdības izvēlei par labu kādam no piedāvātajiem modeļiem jāveic nozares reformu plāns, kas paredz pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju reģionālās pieejamības izkārtojumu, ārstniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu sistēmas efektīvu pārraudzību, kur būtisks elements ir e-veselības darbība.

«Runājot par veselības aprūpes finansējumu mēs nevaram turpināt izlikties, ka kaut kur ir apslēpts liels daudzums neefektīvi pārvaldītu līdzekļu un veselība ir pietiekami finansēta. Analizējot sistēmu un meklējot iespējas ietaupīt, mēs jau esam atraduši vairākus miljonus eiro, bet nepieciešami mums ir vairāki simti. Veselības aprūpe iepriekšējos gados nav bijusi valdības prioritāte, ko skaidri apliecina veselības nozarei piešķirtais finansējums. Rezultātā Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm cilvēki vairāk mirst no slimībām, kuras 21.gadsimtā ir ārstējamas vai būtiski attālināmas» norāda veselības ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Topošā valdība deklarācijā grib iekļaut solījumu likvidēt plānoto divu grozu sistēmu veselības aprūpē

LETA, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.

Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Veselības jomā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek obligāti nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.

«Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas,» paudusi darba grupa, kas valdības deklarācijai izstrādāja priekšlikumus veselības aprūpes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar kāda nodokļa nomaksu nav moderna pieeja veselības aprūpē, un jāteic, ka vairums Eiropas Savienības valstu virzās uz vispārēju veselības apdrošināšanu, kuru valsts nodrošina visiem iedzīvotājiem, intervijā DB uzsver veselības ministre Ilze Viņķele, norādot, ka Latvijā nav cilvēku, kuri vispār nemaksātu nodokļus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar jautājumu, ko uzdeva daudzi, kad uzzināja par jūsu izvirzīšanu veselības ministra amatam. Kā cilvēks, kurš Saeimas vēlēšanās guvis tik daudz svītrojumu un nav ievēlēts parlamentā, var būt ministrs?

Vispirms jāteic, ka Satversme nenosaka, ka ministram būtu vispār jāpiedalās Saeimas vēlēšanās, tāpat Satversme neparedz, ka par ministru var būt tikai Saeimā ievēlētie deputāti. Jāpiebilst, ka plusu un mīnusu skaits man bija ļoti līdzīgs. Mana kompetence būs vērtējama pēc maniem darbiem. Ministru kabineta sastāva veidošana nekādā gadījumā nav skaistumkonkurss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Diskusija par privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju lomu

Rūta Kesnere, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīga ir nevis īpašuma forma, bet pakalpojuma kvalitāte un efektivitāte

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā par privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju vietu un lomu veselības aprūpē uzsvēra diskusijas dalībnieki: veselības ministre Anda Čakša, RSU profesors Ģirts Briģis, Latvijas veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, SIA ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons un SIA Deloite Latvija partneris Igors Rodins.

Es gribētu sākt diskusiju ar lūgumu profesoram Briģim raksturot veselības aprūpes pakalpojumu tirgu, ar ko tas atšķiras no citiem pakalpojumiem un vai arī šajā tirgū darbojas princips – jo lielāka konkurence, jo labāk pacientiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Veselības apdrošināšanas modelis kā Ēzopa skābās vīnogas

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, 12.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniedzot savu ekspertu pienesumu valstij, tautsaimniecībai un sabiedrībai akūti nepieciešamu strukturālo reformu īstenošanā, Latvijas Banka pirms mēneša publicēja un nodeva politikas veidotājiem detalizētus un ar aprēķiniem pamatotus ekspertu priekšlikumus veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai, kas apkopoti Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcijā.

Priekšlikumi paredz skaidru risinājumu un rīcības plānu medicīnas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, veselības aprūpes finansējuma palielināšanai un efektīvam, caurredzamam finansējuma izlietojumam ar valsts un privātu apdrošinātāju iesaisti, vienlaikus paredzot iespēju, ka valsts noteiktais pakalpojumu grozs būtu vienlīdz pieejams visiem sabiedrības locekļiem.

Jāatzīmē, ka vēlāk valdības apspriešanai un lēmuma pieņemšanai sagatavotajā Veselības ministrijas (VM) Konceptuālā ziņojuma Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu projektā un atbilstošajā ziņā medijiem Latvijas Bankas priekšlikuma nav. Lai Ministru kabinetam un citām iesaistītajām pusēm būtu droša iespēja iepazīties ar mūsu sagatavoto koncepciju, tātad izvērtēt visas iespējas veselības aprūpes finansēšanai un pieņemt labāko iespējamo lēmumu, Latvijas Banka 10. augustā katram personiski nosūtīja tās sagatavoto koncepciju drukātā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru