Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā Latvijā tika rādīta reklāma par parastu, blondu meiteni, kas negaidot atklāj, ka ir apprecējusies ar pazīstamo Holivudas aktieri Džordžu Klūniju, kurš vēlas ar viņu dzīvot Saulkrastos. Šogad DNB bankas reklāmā pāris ir devies atpūtā uz saulainajām Karību salām, kur jaunās aktiera dzīvesbiedres veiksme turpinās, kad viņa pludmalē nejauši atrod sen noslēptu dārgumu lādi. Ne reizi vien iedomājaties, ka gribētu būt vai nu šīs veiksminieces, vai Klūnija vietā, bet jums šķiet, ka tas nav iespējams? Dzīves patiesība tomēr ir tāda, ka dažiem cilvēkiem veicas, bet citiem nepieciešams rīkoties pašiem!

Kāds nesen publicēts pētījums atklāja, ka depresīvi cilvēki bieži vien plāno savu dzīvi pārāk nekonkrēti, izvirzot vispārīgus, izplūdušus mērķus. Pētnieki atzina, ka cilvēki ar depresīvu noslieci nokļūst tādā kā apburtajā lokā – viņi nespēj fokusēties, tāpēc biežāk nesasniedz savus mērķus, un līdz ar to kļūst vēl depresīvāki. Viņi šiem cilvēkiem iesaka izvirzīt konkrētus, reālus, taustāmus mērķus, jo tāda mērķa sasniegšana smadzenēs izraisa elektroķīmisku ķēdes reakciju, kas liek justies apmierinātam un apbalvotam, un tas, savukārt, veicina turpmāko motivāciju, pašvērtību un apmierinātību ar dzīvi.

Lai sapni padarītu par realitāti, izvirziet lielu mērķi,– nopirkt dzīvokli vai māju, vai, teiksim, gadu apceļot pasauli. Tad sadaliet to mazākos uzdevumos, kas jūs vedīs pretim lielajam mērķim. Ja sapņojat par māju laukos, konkrētību piešķirs vairāki uzdevumi. Vispirms vajadzētu vizualizēt mājas projektu un vietu. Kalkulējiet un domājiet, cik tāda māja maksās, kā jūs to nopelnīsiet. Svarīgi ir ne tikai izplānot izmaksas un laiku, bet arī vizualizēt savu sapni… Vizualizācija ir daļa no plāna – jums jāredz sevi tajā jaunajā situācijā. Iedomājieties, kā jūs braucat uz to vietu, darāt to rudenī, ziemā… Vai tas jums patīk? Kādi tur ir sestdienu rīti un darbdienu vakari?

Ja jums ir ļoti konkrēts mērķis – aizbraukt ceļojumā uz eksotisku valsti – tas arī padara dzīvi mazliet sakārtotāku: jūs labi zināt, ka jums katru mēnesi jāatliek konkrēta naudas summa, lai tiktu tuvāk mērķim. Tas disciplinē, un tad arī daudz vieglāk atteikties no impulsīviem pirkumiem izpārdošanās vai vēl vienām jaukām vakariņām, bez kurām var iztikt. Jo jums taču ir lielāks sapnis!

Šie ir vērā ņemami padomi. Veiksmes faktors jebkuru uzkrājumu veidošanai ir gan skaists mērķis, gan regularitāte: katru mēnesi „atlikt” noteiktu daļu ienākumu, veidojot pozitīvu ieradumu.

Ja jums jau ir mērķi, kuru sasniegšanai tikai vēl jāpiestrādā pie finansējuma jautājuma, un ja gada nogalē saņemat prēmiju par labi paveiktu darbu vai dāvanu aploksni, vai arī salīdzinoši siltā rudens dēļ esat ietaupījis uz komunālo maksājumu rēķina, apsveriet iespēju novirzīt šos līdzekļus savu nākotnes plānu īstenošanai. Noguldot līdzekļus DNB bankas 1 gada termiņnoguldījumā, līdz 31.12.2013. saņemsiet paaugstinātas likmes, turklāt, noguldot savus uzkrājumus latos, jums nebūs jāraizējas par naudas konvertāciju uz eiro, jo 1.01.2014. valūtas konvertācija notiks automātiski.

Ja pietrūkst uzkrājumu veidošanas pieredzes, interaktīvais kalkulators DNB bankas mājaslapā palīdzēs izvēlēties mērķi un ikmēneša maksājuma apmēru, kā arī ērti pieteikties Starta krājkontam vai Krājkontam. Vienojieties ar sevi jau šodien, un pēc gada, pašam nemanot, tiksiet pie pirmā rezultāta – regulārais maksājums atbrīvos jūs no liekām raizēm!

Lai izdodas!

(Rakstā izmantots portāla Monday.lv veidots materiāls. Monday.lv ir jauns digitāls medijs sievietēm, kurām svarīga sava profesionālā dzīve un ambīcijas. Sadarbībā ar DNB banku Monday.lv publicē meistarklašu materiālus gudrākai personīgo finanšu pārvaldībai – reālu cilvēku pieredzi, ekspertu viedokļus, testus un interaktīvus rīkus.)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) un valsts kapitālsabiedrību publiskā retorika un lēmumi nozares problēmu dziļumu tikai palielina.

Politiķiem un valstij piederošu kompāniju vadītājiem vienmēr bijusi nepārvarama vēlme izmantot valsts vai tās uzņēmumu resursus sava, ministrijas vai uzņēmuma tēla spodrināšanai, bet reizēm arī savtīga labuma gūšanai. Pēdējā laikā pastiprinās iespaids, kā sevis cildināšana paliek pagalam neadekvāta un neatbilstoša reālajai situācijai un samilzušajām problēmām nozarē. Tos, kas kaut ko tādu liek vai izdomā darīt, varētu pielīdzināt stereotipiskajām blondīnēm, proti, skaistām, bet ne pārāk apķērīgām sievietēm. Tikai pāris piemēru.

Ar šādu blondīnisku pieeju īpaši izceļas VAS Latvijas dzelzceļš (LDz). Piecu mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, kravu pārvadājumu apjomi šai valsts kapitālsabiedrībai nokrituši par 21%. Tādēļ biznesā iesaistītie vēlētos dzirdēt, kurus līdz šim mērķtiecīgi izstrādātos stratēģijas punktus SM un LDz liks lietā, lai gada beigās sarukums nebūtu 30% vai pat 40%. Tā vietā tiekam pagodināti ar ziņām par to, kā kompānija māca senioriem pareizi šķērsot sliedes, bet ar dzelzceļa vēsturi varēs iepazīties mobilajā aplikācijā. Vai to uztvert kā zemapziņā gruzdošu nolemtības un bezspēcības sajūtu, ka LDz ir, tā sakot, vēsture? Vai drīzāk nozares kūrētājiem un spēlētājiem nevajadzētu ieklausīties vācu ostu pārstāvju nesen Rīgā paustajā, ka pašiem jāiet pēc kravām iekšzemē (NVS), un tam nepieciešama regulāra atspoles vilcienu satiksme? Cerams, ka vismaz sadarbības veidošanā ar Duisburgas ostu Ziemeļeiropas un Ķīnas kravu plūsmas apkalpošanai nevalda blondīniska pieeja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Eksperts: Ar labu ideju un mazām izmaksām var panākt fantastisku rezultātu

Kristīne Stepiņa, 13.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī valsts ir produkts, kuru var pārdot līdzīgi kā citas plaša patēriņa preces

Tāda ir lietuviešu izcelsmes žurnālista un mārketinga eksperta Ķēstuta Isaka (Kestutis Isakas), kurš jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo un strādā Latvijā, pārliecība.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

«Lietuvā bija tāds zīmols Olialia, kas uz franšīzes pamata ražoja dažādus produktus – čipsus, saldējumu, kolu. Viņi visas savas reklāmas aktivitātes balstīja uz skaistām meitenēm, blondīnēm, un vēlējās piesaistīt ārzemju investorus. Man radās ideja iesaistīt Lietuvas blondīņu organizāciju, paziņojot ka šīs dāmas vēlas Maldīvās izveidot blondīņu salu, kurā strādās tikai blondīnes, lidmašīnas uz šo salu pilotēs tikai blondīnes un tamlīdzīgi. Protams, tas nebija pa īstam, tā bija fake ziņa (viltojums) ar gana lielu humora devu. Rezultātā par šo faktu, ka lietuvieši plāno taisīt blondīņu salu, pa visu pasauli tika izplatīti 15 tūkstoši ziņu. Tas izskanēja gan BBC, gan CNN, Daily Mail, Sky News, The Guardian, The Daily Telegraf un citviet. Turklāt sabiedrībā izvērtās plašas diskusijas par to, vai netiks pārkāptas cilvēktiesības, proti, brunešu tiesības u.c. Pēc šīs sensācijas, kuras radīšanas izmaksas bija niecīgas, uzņēmums atrada investoru – kādu indiešu miljardieri, un šobrīd šis zīmols tiek attīstīts Indijā un citās pasaules valstīs. Tas ir lielisks piemērs, kā ar labu ideju un mazām izmaksām var panākt fantastisku rezultātu. Šādas idejas ir īpaši nepieciešamas tādām mazām valstīm, kādas ir Baltijas valstis. Taču diemžēl tādu nav nedz privātajā, nedz valsts sektorā. Latvija kā valsts sevi pozicionē, filmējot dažādus klipus par dabu, sūtot pasaulē vēstījumu – ja tu mīli Latviju, Latvija mīl tevi, bet ar to vien ir par maz. Nedz Latvija, nedz Lietuva nespēj sevi izcelt uz pārējo valstu fonu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas valdes priekšsēdētāju Mariku Ģederti

Lelde Petrāne, 06.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas valdes priekšsēdētāja Marika Ģederte. Smagākos brīžos atceros viena no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorena Bafeta citātu: «Tu nevari kontrolēt okeānu, bet vari iemācīties sērfot caur viļņiem.»

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam viena no privātajām koledžām Latvijā.

2. Esam pārdzīvojuši finanšu krīzi un iemācījušies atrisināt problēmas.

3. Uzņēmuma panākumus nosaka darbinieki, un mums viņi ir profesionāļi savā jomā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī vidējais Somijas ēdienu piegādes uzņēmuma Wolt lietotājs Rīgā veica 2,32 pasūtījumus mēnesī, bet pirms gada – 1,97 pirkumus mēnesī

Šobrīd kompānijas mobilajā lietotnē pieejami 182 restorāni Rīgā, bet līdz gada beigām šo skaitli plānots dubultot. «Redzēt, ka cilvēki izmēģina Wolt, paliek ar mums un izmanto šo pakalpojumu arvien vairāk, ir pati labākā sajūta,» saka Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas Wolt vadītāja Baltijā. Šis uzņēmums darbu Rīgā sāka 2017. gada oktobrī. Pērn Wolt lietotāji Rīgā pasūtījuši 200 tūkstošus burgeru, 192 tūkstošus suši komplektu, 126 tūkstošus porciju Āzijas ēdienu, 95 tūkstošus salātu porciju un 63 tūkstošus picu. Vairāk par to, kā Somijas jaunuzņēmumam veicas Rīgā, kā atšķiras klientu paradumi Baltijā un kā arī līdzņemšanai domāta ēdiena jomā ieviest videi draudzīgāku iepakojumu, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmuma MV Group mārketinga direktors Aļģirds Čiburis intervijā laikrakstam Diena.

Jūsu pārstāvētais uzņēmums strādā ne tikai Lietuvā, bet arī eksporta tirgos. Salīdzinot situāciju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā, kā jums šķiet, kurā valstī strādāt ir grūtāk, bet kurā - vieglāk?

Var teikt, strādāt nekur nav viegli. Ikvienā valstī ir sava specifika. Ārzemniekiem nereti šķiet, ka visas Baltijas valstis ir vēsturiski līdzīgas un arī biznesa vide tajās ir identiska. Protams, ir kopīgas iezīmes, piemēram, Baltijai raksturīgi, ka periodos, kad vērojama ekonomikas izaugsme, tā notiek ļoti strauji, veco Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes tempus apsteidzot pat vairākas reizes, savukārt tad, kad Baltijas ekonomikā vērojams kritums, tas arī notiek ļoti jūtami, daudz straujāk nekā Rietumeiropas valstīs un Skandināvijā. Tomēr tā nav, ka uzņēmējdarbības vide visās trijās Baltijas valstīs būtu vienāda un ka visos trijos tirgos varētu gūt panākumus, rīkojoties pēc viena un tā paša scenārija. Piemēram, Latvija no abām pārējām Baltijas valstīm atšķiras ar to, ka ļoti liela iedzīvotāju daļa dzīvo Rīgā, no preču izplatīšanas viedokļa tas darbu padara vieglāku, jo - ja veicas labi Rīgā un Rīgas apkārtnē, tas nozīmē, ka labi veicas lielā Latvijas tirgus daļā. Igaunijā ir no citām Baltijas valstīm atšķirīgi veikalu tīklu zīmoli, kas aizņem ievērojamu tirgus daļu. Turklāt daudzas preces, it īpaši alkoholiskos dzērienus, Tallinā un citviet Igaunijā ļoti intensīvi pērk tūristi no Somijas. Lietuvā šādas pircēju grupas - ārvalstu tūristi, kuri veikalos lielos apjomos izpirktu alkoholu, - teju nav. Polijai ir sava specifiskā tirgus struktūra - Baltijā ievērojamu daļu mazumtirdzniecības jomas iekarojušas lielveikalu ķēdes, savukārt Polijā vērienīgie lielveikalu tīkli aizņem tikai 30-35% tirgus, un lielāko daļu aizņem nelieli, autonomi vietējie veikali. Turklāt Polijā daudzi tirdzniecības centri atrodas nevis pilsētās, bet piepilsētās, un cilvēki turp dodas iepirkties tikai nedēļas nogalē, savukārt darbadienās iepērkas nelielos veikaliņos, kuri atrodas viņu māju tuvumā. Apzinoties atšķirības, katras valsts tirgū jāmeklē sava veiksmes recepte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

All you need is love

Linda Zalāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monami Frost (īstajā vārdā Irēna Straume) karjeru veido vairākās jomās, turklāt dažādās realitātēs – interneta vidē un fiziskajā pasaulē.

Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Katra krīze kā jauns grūdiens attīstībai

Jānis Goldbergs, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rožmalas: Vēlamies panākt, lai tūristi izbrauc ārpus Rīgas

Žanete Hāka, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas komplekss Rožmalas aizvadījis sezonu, un kompleksa īpašnieki ir apņēmības pilni nākotnē paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, tādējādi piesaistot vēl vairāk apmeklētāju, stāsta atpūtas kompleksa mārketinga direktore Ilze Djačuka.

Rožmalas atrodas Ceraukstē, aptuveni 5 km no Bauskas centra, un pēdējo gadu laikā strādā, lai aizvien vairāk tūristu uzzinātu par atpūtas kompleksu, kura teritorijā atrodas ne tikai viesnīca, bet arī senas dzirnavas.

“Mēs ļoti vēlamies, lai Rīga iznāk uz laukiem, jo arī ārpus Rīgas ir daudz objektu, ko apmeklēt. Pēdējo gadu laikā šāda tendence ir vērojama - tiesa gan, varbūt tas notiek salīdzinoši lēnām, taču izteikti. Reģionos ir pieejami daudz un dažādi produkti, daudzi tūrisma objektu veidotāji ir ļoti inovatīvi, un var tikai apbrīnot cilvēku izdomu, tādēļ cerams, ka arī tūristi aizvien vairāk tos novērtēs un augs reģionu popularitāte” viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Intervija: Lūkojas Skandināvijas un Austrumeiropas virzienā

Sanita Igaune, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc darījuma Datakom plāno aktīvāk piedalīties starptautiskos iepirkumos; bez puniem neiztikt, tomēr plinte krūmos netiks mesta

Tā DB intervijā norāda Latvijas IT uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. DB jau rakstīja (26.08.2015.), ka U. Semeiks ir kļuvis par vienīgo uzņēmuma īpašnieku. Atbilstoši Lursoft datiem, Datakom vienīgais īpašnieks ir uzņēmums SIA Datlex, kurš savukārt 100% pieder U. Semeikam. Datakom ir dibināts 1994.gadā. Uzņēmums ir IBM Corporation partneris kompleksu infrastruktūras sistēmu risinājumu, sistēmu pārvaldības jomā un palīdzības dienesta pakalpojumu nodrošināšanā.

Cik ilgi noritēja sarunas ar otru Datakom līdzīpašnieku? Vai sadarbība ir pilnībā pārtraukta?

Izmaiņas parāda Uzņēmumu reģistra dati. Sarunas ilga aptuveni trīs četrus mēnešus. Darījumam iemesli bija vairāki, bet detalizēti ar tiem neiepazīstināšu. Tāpat esam vienojušies par konfidencialitāti, varu pateikt tikai to, ka man ir citāds redzējums par uzņēmuma attīstību. Rezultātā panācām vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Veikala Turza vadītāja: Vidējais čeka apjoms ir palielinājies

Linda Zalāne, speciāli DB, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pirmajiem celmlaužiem beziepakojuma veikalu lauciņā Latvijā bija Turza. Uzņēmuma līdzīpašniece, veikala vadītāja Madara Bundzeniece atminas, ka sākums nemaz nebija tik rožains, kā varētu šķist, un celmlauža gods bija ar garoziņu.

«Es nezinu, kāda situācija ir šobrīd, bet, kad vērām vaļā Turzu un meklējām sponsorus, cilvēki bija diezgan skeptiski, jo Latvijā šādas koncepcijas bizness vēl nebija attīstīts un viņi īsti nevēlējās riskēt ieguldot. Šobrīd piemēri ir labi, un pieļauju, ka tiem, kuri vēlēsies izveidot šādu biznesa modeli, veiksies daudz labāk nekā sākumā mums. Kopumā gan jāsaka, ka veicas pārsteidzoši labi. Veikals darbojas septiņus mēnešus, un pieprasījuma tendence ir augoša, mums ir izveidojies plašs pastāvīgo pircēju loks. Sākumā daudzi cilvēki nāca paskatīties, iepazīties ar sortimentu, novērtēt to. Domāju, ka janvāris un februāris būs, kā jau daudzās sfērās, klusāks, taču tā nebija. Cilvēki, šķiet, līdz ar jaunu gadu iesāka jaunus paradumus. Vidējais čeka apjoms ir palielinājies, un apmeklētāju skaits ik mēnesi pieaug,» atklāj Madara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau piekto gadu alūksniešus un pilsētas viesus pa Alūksnes ezeru vizina plosts Kaija balvenieša Jāņa Kļanska vadībā. Bieži braucienus pa ezeru bagātina gides Ilonas Riekstiņas vēsturiskais stāstījums un Reiņa Riekstiņa akordeona muzikālais pavadījums.

Plosts ir kļuvis par Alūksnes atpazīstamības zīmi, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Kad pirms pieciem gadiem J.Kļanskis, kura ikdienas darbs ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnas šoferis Balvos, sāka īstenot ideju par plostu, neviens pat iedomāties nespēja, ka cilvēku interese un atsaucība būs tik liela un plosts kļūs par vienu no tūristu iecienītākajiem objektiem Alūksnē. Sākotnēji Eiropas Savienības finansiāli atbalstītā un J.Kļanska paša rokām celtā plosta ieguldījums tūristu piesaistē Alūksnē ir būtisks. Kapteinis gan neslēpj, ka pirmais gads nebija viegls, taču tagad veicas ļoti labi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

ABpark joprojām nopietna investora vai aizdevēja meklējumos

Lelde Petrāne, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šogad pavasarī iestājos Ogres biznesa inkubatorā un esmu ļoti apmierināts ar sadarbību,» biznesa portālam db.lv stāsta izklaides parka «Avārijas brigāde» (ABpark) idejas autors Mārtiņš Brezauckis. Viņš atzīst, ka ar finansējuma piesaisti parkam pagaidām neveicas tik raiti, kā gribētos.

Maija sākumā izklaides parks «Avārijas brigāde» uzsācis savu otro sezonu.

Kā liecina Lursoft informācija, SIA Latvian amusement agency, kas dibināta 2015. gadā un ir parka īpašniece, 2017. gadā strādājusi ar 975 134 eiro apgrozījumu un 117 531 eiro peļņu.

M. Brezauckis stāsta, ka, lai piesaistītu parkam uzmanību, cenšas izmantot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piedāvātās atbalsta iespējas, konkrētāk - atbalstu starptautisko izstāžu apmeklējumam. «Šā gada sākumā ar savu stendu apmeklējām tūrisma izstādes Lietuvā un Igaunijā, un biju gandarīts par lielo interesi, ko parks izpelnījās no kaimiņvalstu tūristiem,» sacīja M. Brezauckis. «Otrs ļoti noderīgs atbalsta mehānisms attīstībai dažādās uzņēmuma izaugsmes fāzēs ir biznesa inkubatori, kuru līdz šim netiku izmantojis. Šogad pavasarī iestājos Ogres biznesa inkubatorā un esmu ļoti apmierināts ar sadarbību. Tā ietvaros ir iespēja gūt daļēju atbalstu dažādu darbībā nepieciešamo pakalpojumu iegādei, apmeklēt noderīgas apmācības, dalīties pieredzē un gūt jaunus kontaktus,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijā tika rādīta reklāma par parastu meiteni, kas negaidot atklāj, ka ir apprecējusies ar pazīstamo Holivudas aktieri Džordžu Klūniju, kurš vēlas ar viņu dzīvot Saulkrastos. Jaunajā DNB bankas reklāmā pāris ir devies atpūtā uz saulainajām un siltajām Karību salām, kur viņus sagaida jauni piedzīvojumi.

Oriģinālās DNB reklāmas, kas atgādina, ka dažiem veicas, bet citiem nepieciešams krāt naudu, turpinājums tapis Karību salās. Arī šoreiz klips atgādina, ka dažiem veicas, bet citiem nepieciešams rīkoties - reklāmas klipā jaunās aktiera dzīvesbiedres veiksme turpinās, kad viņa skaisti zeltainu smilšu pludmalē nejauši atrod sen noslēptu dārgumu lādi.

DNB gan sola, ka novembrī gaidāms nākamais klipa turpinājums, kur pazīstamais aktieris atkal apliecinās, ka orientējas Latvijas aktualitātēs.

Iepriekšējās reklāmas oriģināls, kas radīts pirms gada, tika veidots Norvēģijā, proti, Dž. Klūnijs skandināvu auditorijai atzinās, ka vēlas dzīvot Lillestrumā, Norvēģijā. Savukārt Latvijā viņš savai sievai atzina, ka meklē māju Saulkrastos, pats ierunājot reklāmai nepieciešamos tekstus un pieminot Saulkrastus. Tāpat aktieris atklāja, ka viņš patiešām zina, kur atrodas Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

The Washington Post: Rinkēviča paziņojums ir liels solis uz priekš geju tiesību aizsardzībā

LETA/BNS, 07.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentējot Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) ceturtdienas paziņojumu, ka viņš ir gejs, ietekmīgais ASV laikraksts The Washington Post atzinis, ka tas ir liels solis uz priekšu homoseksuāļu tiesību aizsardzībā Austrumeiropā, kur joprojām valda sociāli konservatīvs politiskais klimats.

Laikraksts norāda, ka Rinkēviča paziņojums tviterī nekavējoties devis geju tiesību aizstāvjiem postkomunistiskajā Austrumeiropā «ietekmīgu balsi».

Avīze uzsver, ka tas ir īpaši nozīmīgi tāpēc, ka no 1.janvāra Latvija uzņemsies Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumus, dodot papildu platformu iecietības veicināšanai pret viendzimuma attiecībām.

Aģentūra BNS novērojusi, ka Rinkēviča oficiālajā Twitter kontā pavēstīts, ka viņš ir homoseksuālas orientācijas pārstāvis. «Es lepni paziņoju, ka esmu gejs. Lai jums visiem veicas,» rakstīts Rinkēviča Twitter kontā. (angliski - I proudly announce I'am gay... Good luck all of you...).

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētāju Mareku Mamaju

Lelde Petrāne, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mareks Mamajs, AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs. «Mēs noteikti varam palepoties ar to, ka AS Būvuzņēmums Restaurators šobrīd ir ne tikai vecākais un štata restauratoru ziņā lielākais, bet arī tradīcijām bagātākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā. Iespējams, ka mēs pat esam vienīgie, kas tā droši var teikt, ka strādājam kopš 1951.gada. Un tie nav tikai tukši vārdi vien. Piemēram, nozarē pazīstamais restaurācijas darbu vadītājs un mūsu kolēģis Valdis Uzariņš pagājušā gada nogalē nosvinēja 40 gadu jubileju, kopš viņš strādā šajā uzņēmumā. Manuprāt, tas ir rādītājs,» norāda M. Mamajs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Jānis Goldbergs, 01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatu rakstīšana un to izdošana pasaules tirgū ir ne tikai talantīga cilvēka pašizpausme, bet arī labs naudas gūšanas avots, ja lieta padodas. Vai šāda biznesa niša ir arī Latvijā un kā tajā veicas, Dienas Bizness jautāja grāmatu autoram, publicistam Lato Lapsam.

Vai grāmatu rakstīšanu un izdošanu Latvijā var dēvēt par biznesu?

Es neatklāšu jaunu Ameriku, sakot, ka jebkurā tirgū ir dažādas nišas. Savas nišas meklējums tirgū dažkārt ir samērā ilgstošs process. Ir cilvēki, kam tas padodas ātrāk, ir - kam ilgāk. Nenotiek jau tā, ka cilvēks tikai ar savām priekšzināšanām, ieraugot jaunu tirgu, uzreiz apjēdz, kas tieši un kā tieši viņam nesīs prieku, laimi un labumu, un, sācis darīt, tūdaļ arī gūst kāroto. Pirmkārt, zināšanas un pieredze nāk ar laiku. Otrkārt, arī izpratne par to, ko cilvēks patiesībā vēlas, ar laiku mainās kā viss šajā pasaulē. Es, kad atgriezos no dienesta PSRS armijā, vienkārši meklēju darbu. 1990. gada maijā sāku strādāt laikrakstā Diena, kad pats laikraksts vēl neiznāca. Nezināju jau tobrīd, ko es īsti gribu, vienkārši vajadzēja darba vietu un nopelnīt kaut kādu naudu papildus studijām. Un tādu kā es tur bija daudz – viss reportieru korpuss, kas bija absolūti izcilākais visu laiku ziņu dienests Latvijā. Tikai, ejot gadiem un beigu beigās nonākot līdz aģentūras LETA galvenā redaktora postenim, sāku sev uzdot jautājumus – vai es vēlos vadīt ziņu dienestu un strādāt 12 un 14 stundas dienā, kas ir nepieciešams, ja šādu darbu grib izdarīt kārtīgi, godprātīgi un kvalitatīvi – ne tā, kā to dara pašreizējie, piemēram, tā sauktie sabiedriskie mediji. Tad arī parādās jautājums - vai tu to vēlies, vai tu kļūsti laimīgāks no šāda darba vai tikai strādā citu cilvēku dēļ. Tā arī nonācu pie savas personiskās tirgus nišas – grāmatu rakstīšanas un publicistikas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskais cenu kāpums ievērojami mainījis pircēju paradumus, mudinot arvien vairāk atteikties no impulsīviem pirkumiem un meklēt lētākas alternatīvas, norāda Mindaugs Gutausks, Mars Latvia vadītājs.

Līdzīgas tirgus tendences, visticamāk, būs novērojamas arī nākamajā gadā, spriež M.Gutausks, piebilstot, ka taupīgāko klientu lojalitāte 2023. gadā varētu samazināties. Tajā pašā laikā paredzams, ka gada otrajā pusgadā patērētāju noskaņojums un tirgus dinamika kļūs nedaudz pozitīvāka - cilvēki būs pielāgojušies jaunajai realitātei un iemācījušies dzīvot, daudz labāk kontrolējot tēriņus, prognozē Mars Latvia vadītājs.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā Mars darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija?

Jāsaka, ka pandēmija ietekmēja ne tikai mūsu uzņēmējdarbību, bet arī pasaules ekonomiku kopumā, jo mēs visi saskārāmies ar izaicinājumiem, ko iepriekš nekad nebijām piedzīvojuši. Šajā laikā mēs ne tikai pārdomājām mūsu biznesa stratēģiju, bet arī centāmies pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu darbinieku veselībai un drošībai, kas vienmēr ir bijušas Mars prioritātes. Attālināts darbs mums nebija nekas svešs arī pirms pandēmijas, tāpēc pielāgoties jaunajai realitātei mums bija vieglāk. Tajā pašā laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka pastāvīgs darbs no mājām palielina mentālās un fiziskās veselības riskus, tāpēc rūpīgi sekojām līdzi mūsu darbinieku labklājībai. Komandas mudinājām tikties virtuālajos semināros, lai apgūtu jaunas prasmes attālinātajam darbam. Vienlaikus, lai izvairītos no izdegšanas, sākām izmantot Mars patentēto rīku - Meet Smarter, kas saīsina tikšanās laikus, lai nodrošinātu piecu līdz desmit minūšu pārtraukumu katru stundu. Tāpat savus darbiniekus darba laikā aicinājām doties pastaigās, piemēram, izvedot ārā suni vai vienkārši paelpojot svaigu gaisu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas apdrošināšanas nozares nākotne – tikai dažas lielās starptautiskās grupas

Latvijas tirgus ir pārāk mazs tik daudz apdrošinātājiem, tādēļ visdrīzāk jau tuvākajā laikā šeit darbosies tikai aptuveni piecas lielas apdrošināšanas kompānijas – šādu viedokli intervijā Dienas Biznesam pauž AAS Gjensidige Baltic (Gjensidige) ģenerāldirektors Aleksandrs Rjabovs.

Gjensidige nesen iegādājās apdrošināšanas kompāniju PZU Lietuva – kāda ir darījuma summa un kādēļ tika pieņemts šāds lēmums?

Apdrošināšanas sabiedrība iegādājās 99,88% PZU Lietuva akciju par 54 miljoniem eiro, kas ir salīdzinoši liela summa, tomēr Gjensidige, izvērtējot apdrošinātāja portfeli un nākotnes plānus, secināja, ka cena atbilst kompānijas vērtībai. Mums gan ir iespēja cenu koriģēt atbilstoši tam, kā uzņēmums attīstīsies gan pirms, gan pēc darījuma noslēgšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Ziemassvētku tirdziņi gaida dāsno krievu tūristu ierašanos

Linda Zalāne, 23.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais DESI ziņojums – dzeltenā kartīte Latvijai

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, 19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.

Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.

Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru