Liepājas dome nolēmusi nodot sabiedriskajai apspriešanai detālplānojuma pirmo redakciju teritorijai, kurā SIA Rapsoil iecerējusi būvēt vēja ģeneratoru parku.

Lēmums pieņemts, lai gan vēl nav saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par projekta ietekmi uz vidi. 2009.gada 16. decembrī Liepājas pilsētas domes telpās notika ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana.

Darba ziņojumā bija norādītas vairākas projekta nepilnības, kā arī fakts, ka divus vēja ģeneratorus paredzēts izvietot uz zemesgrāmatās nereģistrēta un SIA Rapsoil neiznomāta zemesgabala.

To SIA Rapsoil uzdots izdarīt pēc detālplānojuma apstiprināšanas. Iepriekš vairāki deputāti iebilda arī pret pārāk zemo nomas maksu, kas noteikta SIA Rapsoil, un nepieciešamību līgumā iekļaut konkrētas darbības krasta joslas nostiprināšanai. Pašvaldība norāda, ka ar šo lēmumu nodrošinās sabiedrībai iespēju izteikties par izstrādāto projektu.

Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde, informē SIA Livland Group pārstāve Ance Bērziņa.

2017.gada aprīlī SIA Livland Group uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.

Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis Nr.5341. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde nolēmusi atkārtoti rezervēt uz gadu - no 2012. gada 13. aprīļa līdz 2013. gada 13. aprīlim - trīs zemesgabalus Liepājā SIA Rapsoil vēja elektrostacijas detālplānojuma izstrādāšanai.

Minētie zemes gabali jau iepriekš bija rezervēti SIA Rapsoil vēja elektrostacijas būvniecībai, bet, tā kā detālplānojuma izstrāde ir laikietilpīgs process un gada laikā nebija iespējams to līdz galam izstrādāt, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde nolēma slēgt atkārtotu rezervēšanas līgumu. Rezervētā teritorija atrodas Karostā un tā ir purvaina, līdz šim neizmantota. proujektēšana ieilgusi tāpēc, ka Rapsoil projekta virzīšanas gaitā mainījis iecerēto vēja ģeneratoru tehniskos parametrus un nepieciešamas korekcijas ietekmes uz vidi novērtējumā, Db.lv skaidroja LSEZ pārvaldē.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Rapsoil 14 vēja ģeneratoru parku Liepājā plāno sākt būvēt 2013.gadā. Rapsoil vēja parkam atvēlēti aptuveni 80 hektāri Liepājas ziemeļu daļā, jūras piekrastē, kur tuvumā apdzīvotu mājokļu nav. Vēja parkā kopā paredzēts uzstādīt E-101 tipa 14 vēja rotorus, ko ražojusi firma Enercon. Katrs no tiem ir aptuveni 150 m augstumā, ieskaitot spārnus, un ar 2,3 MW jaudu. Detālplānojums paredz 225 m aizsargjoslu, kā arī divas parka daļas, kas realizējamas atsevišķi. Pirmajā kārtā 2 - 3 gadu laikā plānots uzstādīt 10 ģeneratorus, savukārt atlikušajiem četriem ģeneratoriem tiks dota atļauja tikai pēc divus gadus ilga monitoringa, kura laikā šo teritoriju novēros ornitologi.

Ekonomikas ministrija (EM) vēju parka projekta iniciatoram, uzņēmējam Jurim Kajakam sagatavojusi kurvīti - rīkojums par atļaujas došanu projekta izstrādei un būvniecībai valdībā virzīts netiks. J.Kajaka vēsturiskā saikne ar A.Šķēli rada aizdomas, ka JK energy iniciatīva saistīta ar TP līdera interesēm vēja enerģijas biznesā.

Tā raksta Diena. Lai J.Kajaka centienus vēja enerģētikā nenocirstu saknē, EM viņam ieteiks vērsties Vides ministrijā un prasīt atļauju attiecīgās jūras teritorijas izpētei un priekšprojekta izstrādei.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzskata, ka J.Kajaka pieteiktais projekts ir nereāls , jo viņš nespēj paskaidrot, kas būs investori, kur tiks likta saražotā enerģija. Bažas rada fakts, ka, līdzīgi kā pirms desmit gadiem, arī šoreiz J.Kajaks un viņa firma ir tikai starpnieks kādam lielākam darījumam, kurš varētu tikt īstenots pēc laika. Saņemot valdībai prasīto atļauju gan vēja parku priekšprojekta izstrādei, gan būvniecībai, J.Kajaks savu firmu izdevīgā brīdī varētu pārdot reālajam projekta īstenotājam.

Vēja enerģijas parka attīstītāja SIA Rapsoil vienojusies ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdi par zemes ilgtermiņa nomas līgumu.

Līgumu ar LSEZ pārvaldi SIA Rapsoil slēgs uz 12 gadiem būvprojekta izstrādei, 12 vēja staciju būvniecībai un komercdarbības veikšanai. Kopējā zemesgabala platība ir 672,9 tūkstoši kvadrātmetru. Noteikta nomas maksa 1,5% no kadastra vērtības gadā līdz būvprojekta izstrādei, pēc nodošanas ekspluatācijā nomas maksu noteiks saskaņā ar Liepājas pilsētas saistošajiem noteikumiem.

2012.gada aprīlī LSEZ pārvalde ar SIA Rapsoil noslēdza zemes rezervācijas līgumu, kurā nomniekam bija noteikts izstrādāt detālplānojumu vēja elektrostaciju izvietošanai. Šā gada janvārī līgums tika pagarināts līdz 2014.gada 16.janvārim. Šobrīd uzņēmums sācis tehniskā projekta izstrādi, liecina LSEZ valdei sniegtā informācija.

Vēja parka ieceres attīstītāji Liepājā SIA Rapsoil pārplānojuši iecerētā parka teritoriju, lai pildītu vides un sabiedrisko organizāciju prasības.

«Mēs esam pārplānojuši sev par sliktu, jo atkāpjamies no jūras, no valdošajiem vējiem, dziļāk iekšzemē,» Db.lv atzina SIA Rapsoil pārstāvis Gints Sorokins. Projektu izvērtējušas dažādas vides institūcijas un devušas akceptu vēja parka būvniecībai ar vairākiem nosacījumiem, galvenokārt tehniska rakstura, apgalvoja G. Sorokins. Daļa no sākotnēji plānotajiem vēja ģeneratoriem izrādījusies Natura 2000 teritorijā, tāpēc nācies ieceri pārskatīt. Lai varētu veikt tehniskā projekta izstrādi, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde nolēmusi uz gadu SIA Rapsoil vajadzībām rezervēt četrus zemes gabalus LSEZ teritorijā, ar aptuveno platību no 131 tūkst. m2 līdz 254,8 tūkst. m2.

SIA Rapsoil 14 vēja ģeneratoru parku Liepājā plāno sākt būvēt 2013.gadā.

Līdz 1. martam Liepājā notiek vēja parka teritorijas detālplāna sabiedriskā apspriešana. Ja tā noslēgsies pozitīvi un detālplānojumu akceptēs gan pašvaldības, gan valsts institūcijas, SIA Rapsoil gatavojas sākt tehniskā projekta izstrādi, kam būs vajadzīgi vairāki mēneši, DB atzina uzņēmuma pārstāvis Gints Sorokins. Reāli būvniecību iespējams sākt nākamgad, viņš lēsa. Saskaņā ar sabiedriskās apspriešanas materiāliem vēja parkam atvēlēti aptuveni 80 hektāri Liepājas ziemeļu daļā, jūras piekrastē, kur tuvumā apdzīvotu mājokļu nav. Vēja parkā kopā paredzēts uzstādīt E-101 tipa 14 vēja rotorus, ko ražojusi firma Enercon. Katrs no tiem ir aptuveni 150 m augstumā, ieskaitot spārnus, un ar 2,3 MW jaudu. Detālplānojums paredz 225 m aizsargjoslu, kā arī divas parka daļas, kas realizējamas atsevišķi. Pirmajā kārtā 2-3 gadu laikā plānots uzstādīt 10 ģeneratorus, savukārt atlikušajiem četriem ģeneratoriem tiks dota atļauja tikai pēc divus gadus ilga monitoringa, kura laikā šo teritoriju novēros ornitologi. Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka minētajā teritorijā ir putnu un sikspārņu migrācijas vieta. Detālplānojumu pēc SIA Rapsoil pasūtījuma izstrādāja SIA Kokin Idea Liepājas pilsētas galvenās arhitektes Ivetas Ansones vadībā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis konkursu Aldara parka pārbūvei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums izsludināts par pārbūves 1., 2.1. un 3.kārtu.

Kopējā paredzamā līgumcena bez PVN ir 3,5 miljoni eiro.

Pārbūves darbus plānots uzsākt šā gada aprīlī, bet izpildes laiks iepirkumā nav minēts.

Pretendenti savus piedāvājumus konkursā var iesniegt līdz 11.februārim.

Kā skaidro pasūtītājs, Aldara parka teritorija vēsturiski atrodas kvartālā starp Tvaika, Gaujienas, Zāģeru un Sliežu ielām. Kopš parka ierīkošanas laikiem ir būtiski mainījusies gan apkārtējā pilsētbūvnieciskā, gan arī sociālā situācija. Parka plānojums un ainava 1903.gadā veidota dabas un dārzu mākslas baudīšanai alusdarītavas īpašniekam.

Visi trīs arhitektūras objekti, vietējas nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi – "Valdšleshena alus darītava"(Nr.8191), "Savrupmāja" (Nr.8193), kā arī "Mākslīgās pilsdrupas ar parku" (Nr.8192), veidoti kā viens apbūves ansamblis ar vienotu ceļu un apstādījumu sistēmu. To apliecina arī arhīvā atrodamais G.Kufalta izstrādātais parka plāns (1903.g.), kas aptvēra gan abas, šobrīd nodalītās, parka daļas – augšējo- pie savrupmājas, un apakšējo – ainavisko, kuras struktūra šobrīd gandrīz izzudusi, gan kādreizējo, dārzu pie alus darītavas. Viss ansamblis veidots kā vienots funkcionāli un ainaviski saistīts veselums.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde pagarinājusi SIA Rapsoil zemes nomas līgumu līdz 2014.gada 16.janvārim būvatļaujas saņemšanai diviem vēja parkiem.

2012.gada 2.aprīlī starp Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi un SIA Rapsoil tika noslēgts zemes nomas tiesību rezervēšanas līgums līdz 2013.gada 13.aprīlim. Taču šā gada 15.janvārī LSEZ pārvaldē tika saņemta Rapsoil vēstule, kurā kapitālsabiedrības vadība lūdz pagarināt zemes nomas tiesību rezervēšanas līgumu plānošanas un arhitektūras uzdevuma saņemšanai, vēja elektrostacijas tehniskā projekta izstrādei, būvatļaujas saņemšanai, kā arī zemesgabalu ierakstīšanai zemesgrāmatā atbilstoši izstrādātajam detālplānojumam.

Db.lv rakstīja, ka ir izstrādāts un apstiprināts detālplānojums divu vēja parku ierīkošanai Liepājas ziemeļu daļā pie Baltijas jūras. Viena SIA Rapsoil iecere ir izvietot 12 vēja elektrostacijas gar 14. Novembra bulvāri. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri. Savukārt otra iecere paredz būvēt vēja parku teritorijā no Cietokšņa kanāla līdz pilsētas ziemeļu robežai starp Baltijas jūru un Tosmares ezeru. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri.

Liepājas ebreju draudze un vairākas starptautiskas ebreju organizācijas pieprasa izmaiņas SIA Rapsoil plānotajā vēja parkā Liepājā, pretējā gadījumā draudot ar starptautisku skandālu.

«Esmu saņēmusi telefona zvanus no ebrejiem Izraēlā, ASV, Brazīlijā, Vācijā un Francijā. Viņi ir šokēti, kā ir iespējams urbanizēt piemiņas memoriāla vietu,» situāciju komentē Liepājas ebreju draudzes pārstāve Ilana Ivanova. Interesi par samilzušo konfliktu jau izrādījusi kāda ASV dokumentālo filmu studija, kā arī vēsturnieki un sabiedriskās organizācijas.

Ebreji pieprasa no plānotā vēja parka izņemt vismaz trīs vēja rotorus, noteikt ap ebreju piemiņas memoriālu 16 - 20 tūkst. kvadrātmetru lieguma zonu, jo esot arī citas organizācijas, piemēram, čigāni, kas arī vēlas uzstādīt piemiņas zīmes savulaik šajās kāpās nošautajiem tautiešiem. Ebreji arī pārmet, ka plānotajā vēja parka vietā veikta pavirša, neprofesionāla izpēte, kuras slēdziens apšauba jau pierādītus un vispārzināmus vēstures faktus. Viņi pieprasa profesionālu arheoloģisku izpēti.

Pabeigts ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) darba ziņojums par SIA Rapsoil iecerētā vēja elektrostaciju parka ierīkošanu Liepājas pilsētas teritorijā.

IVN darba ziņojumu sagatavojusi SIA Eiroprojekts, un ziņojuma sabiedriskā apsriešana plānota 16. decembrī Liepājas domē.

Projekta ietvaros Liepājas pilsētas ziemeļu daļas Karostas teritorijā plānots izbūvēt 20 vēja elektrostacijas (VES) ar kopējo jaudu 46 MW. Projektu paredzēts realizēt līdz 2012. gada vidum. Plānotajam projektam ir divas VES torņu novietojuma alternatīvas. Pirmajai alternatīvai, kura tika piedāvāta, apspriesta un kritizēta sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, raksturīga ģeneratoru koncentrācija vēja parkam pieejamās teritorijas ziemeļu galā, cieši pietuvojoties Grobiņas novada Medzes pagasta Šķēdes ciema dzīvojamajām ēkām. Otrajā alternatīvā vēja parka smaguma centrs pārcelts vairāk uz dienvidiem, attālinoties no dzīvojamās apbūves līdz 650 metriem.

Liepājas dome gatavojas 24.novembrī lemt par akceptu SIA Rapsoil vēja elektrostaciju (VES) parka būvniecībai Liepājā.

Dome plāno atbalstīt vienu no divām parka būvniecības alternatīvām, turklāt izvirzot vairākus nosacījumus. Liepājas pašvaldība vēlas vēl vienu izpēti pirms tehniskā projekta izstrādes, lai pilnībā izslēgtu masu apbedījumu atrašanos VES izbūves teritorijā, visā aizsargjoslā un infrastruktūras teritorijā. Konstatējot masu apbedījuma vietas, konkrēto VES būvniecība netiks pieļauta. Pirms VES darbības uzsākšanas jāizstrādā migrējošo putnu sugu un sikspārņu monitoringa plāni, saskaņojot tos Vides valsts dienestā. Monitoringa rezultātus divas reizes gadā būs jāiesniedz pašvaldības Vides un veselības daļā. Divu vēja rotoru būvniecībai vēl jāskārto zemes īpašumtiesības, jāgarantē, ka būvniecības laikā tiks izslēgts kanalizācijas spiedvada bojāšanas risks, jāsaglabā pelēkā kāpa, kā arī ir virkne citu prasību, kas izrietējušas no sabiedriskās apspriešanas laikā izvirzītajām pretenzijām. Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka VES parka būvniecība vai darbība ir pārtraucama izvirzīto nosacījumu dēļ, SIA Rapsoil nebūs tiesības uz zaudējumu kompensāciju no pašvaldības.

Uz valsts nozīmes ceļa Gulbene-Lejasciems 1,1 kilometru gara posma, kas Beļavas pagastā ved gar Augulienas muižas kompleksu, pirms neilga laika ir uzliets asfalts. Tādējādi ieguvēji ir iedzīvotāji, kuru mājas atrodas netālu no Augulienas muižas kompleksa, kā arī tie, kas uz Lejasciemu brauc pa grants seguma brauktuvi, raksta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Asfalta segumu uzklājām viena kilometra un simts metru garumā. Normālā Eiropas valstī valsts ceļš nebūtu jāasfaltē privātīpašniekam par saviem līdzekļiem, bet gan valstij par savu naudu. Tas ir stulbums, ka mums tas jādara,» stāstījis SIA Augulienas muiža īpašnieks Jānis Sprinovskis.

«Visas darbības pirms darbu uzsākšanas SIA Augulienas muiža īpašnieki saskaņoja ar akciju sabiedrību Latvijas valsts ceļi. Mēs no savas puses sakārtojām autobusu pieturvietu un nedaudz veicām caurteku remontu pirms ceļa seguma pastiprināšanas darbiem. Par brauktuves posma asfaltēšanas darbiem īpašnieki slēdza pasūtījuma līgumu ar Latvijas valsts ceļiem. Asfaltēšana tika finansēta no SIA Augulienas muiža līdzekļiem. Domāju, ka īpašniekiem pašiem nepatika, ka sausā laikā grants seguma brauktuve rada lielus putekļus. Šobrīd kompleksa īpašnieki turpina arī īpašuma sakārtošanu. Katrā ziņā asfalta seguma uzklāšana aptuveni kilometru garam ceļa posmam nav lēts darbs,» teicis akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters.

Latvijas un Igaunijas kopīgs vēja enerģijas parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030.gadā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

"Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, kas, visticamāk, tiks palielinātas, ņemot vērā paaugstinātās Eiropas Savienības ambīcijas klimata mērķiem 2030.gadam, norāda EM.

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

SIA Rapsoil nolēmusi samazināt plānoto vēja ģeneratoru skaitu Liepājā no 20 līdz 11. Viens no iemesliem bijusi sabiedrības vētrainā reakcija.

To detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksmē atzina detālplānojuma izstrādātājs arhitekts Andris Kokins. Projektētājs paredzējis jaunu veloceliņu izbūvi teritorijā un citus labiekārtojumus. Projekta virzītāju pārstāvis Gints Sorokins solīja, ka parku nesāks būvēt, pirms nebūs veikta jūras krasta nostiprināšana. Taču par šo projekta sadaļu notiek diskusijas ar SIA Liepājas ūdens, kas izstrādājusi krasta nostiprināšanas projektu, jo šajā teritorijā atrodas Liepājas attīrīšanas iekārtas. Vairāku Liepājas domes deputātu neizpratni izraisījis fakts, ka SIA Rapsoil vēja parkam plānoti aptuveni 25 ha zemes , bet iznomāti tikai 1,8 ha, kas ir aptuveni katra ģeneratora pamata laukumu summa. Tā kā katram tornim paredzēta aizsargjosla vidēji 200 m radiusā, 25 ha zemes pašvaldībai kļūs saimnieciski neizmantojama uz 30 gadiem. Bet rezultātā Liepāja saņems tikai Ls 900 gadā nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokli Ls 200 par zemi gadā, norāda deputāts Ivars Kesenfelds. Lai samaksātu šo gada nomas maksu, pēc I. Kesenfelda aprēķiniem vienam vēja ģeneratoram būtu gadā jāgriežas tikai 12 stundas. Tomēr principiālu iebildumu pret vēja parka ideju nav ne iedzīvotājiem, ne deputātiem. Lielākoties tiek uzsvērta npieciešamība izvērtēt ietekmi uz tuvējo dzīvojamo rajonu, kā arī faktu, ka šeit ir holokausta upuru piemiņas vieta, turklāt domei prasīts pēc detālplānojuma izstrādes pārskatīt zemes nomas līgumu un sekot, lai projekta virzītāji novērstu krasta eroziju.

Liepājas dome izsludinājusi Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslas detālplānojuma 1. redakcijas sabiedriskā apspriešanu. Tā ir teritorija, kur SIA Rapsoil plāno vēja parku.

Par to informē Liepājas pilsētas būvvalde. Projekta apspriešanas sanāksme notiks 22. martā Liepājas pilsētas domē, savukārt detālplānojuma apspriešana notiek no 5. līdz 26. martam. Detālplānojuma projekts izstrādāts pēc SIA Rapsoil pasūtījuma un domes apstiprinātā darba uzdevuma. 1. redakcijas izstrādi veicis SIA AKA birojs. Šobrīd būvvalde pieprasa no dažādām institūcijām atzinumus par detālplānojuma 1. redakciju. Arī iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas būvvalde aicina izteikt savu viedokli. Vides pārraudzības valsts birojs sācis izvērtēt SIA Eiroprojekts sagatavoto ietekmes uz vidi novērtējumu SIA Rapsoil paredzēto darbību - vēja elektrostaciju parka ierīkošanu Liepājas pilsētas teritorijā. Db jau vēstījis, ka projekta ietvaros Liepājas pilsetas ziemeļu daļas Karostas teritorijā plānots izbūvēt 20 vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu 46 MW. Projektu paredzēts realizēt līdz 2012. gada vidum.

Sabiedriskās apspriešanas laikā Liepājas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā nav bijuši pieejami darba ziņojumi par akciju sabiedrības HRC Libau plānoto koksa kompleksu un SIA Rapsoil plānoto vēja parku.

Par to raksta Kurzemes Vārds. Laikraksts jautājis domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā, vai daudz apmeklētāju vēlējušies iepazīties ar sabiedriskās apspriešanas materiāliem. Pārsteidzoša bijusi atbilde, ka domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā, kur bija jābūt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) darba ziņojumam, nav ne šī ziņojuma, ne arī otra – IVN gala ziņojuma par SIA Rapsoil iecerēto vēja elektrostaciju parku. Vēlāk izrādījies, ka ziņojumi domes ēkā ir gan, tikai kādā Būvvaldes kabinetā. Pēc tam, kad tos bija meklējis Kurzemes Vārds, abi ziņojumi atradās un tagad ir Apmeklētāju pieņemšanas centrā.

Liepājas būvvalde izsludinājusi SIA Rapsoil būvniecības ieceres - septiņu vēja ģeneratoru - detālplānojuma pilnveidotās galīgās redakcijas sabiedrisko apspriešanu.

Vēja parku iecerēts būvēt teritorijā no Cietokšņa kanāla līdz pilsētas ziemeļu robežai starp Baltijas jūru un Tosmares ezeru. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri.

Detālplānojuma projekta pilnveidotās galīgās redakcijas sabiedriskā apspriešana noritēs no š.g. 26. novembra līdz 17. decembrim, sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks š.g. 6. decembrī.

Šis ir otrs vēja parks, ko SIA Rapsoil iecerējusi būvēt Liepājā. Db.lv rakstīja, ka līdz 30. novembrim notiek sabiedriskā apspriešana SIA Rapsoil iecerei būvēt 12 vēja elektrostacijas Liepājā, 14.novembra bulvārī.

Liepājā izsludināta sabiedriskā apspriešana SIA Rapsoil iecerei būvēt 12 vēja elektrostacijas.

Liepājas pilsētas Būvvaldē līdz līdz 30. novembrim var iesniegt rakstiskus atzinumus un atsauksmes, kā arī saņemt skaidrojumu par projektu un iepazīties ar detālplānojuma gala redakciju, informē Liepājas būvvalde.

Detālplānojumā ir iestrādāta SIA Rapsoil iecere izvietot 12 vēja elektrostacijas gar 14. Novembra bulvāri. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri.

Db.lv rakstīja, ka Liepājas dome šā gada aprīlī uzdeva SIA Rapsoil pilnveidot detālplānojuma pirmo redakciju un sagatavot tā galīgo redakciju.

http://www.db.lv/razosana/energetika/vel-gadu-atlauj-parprojektet-veja-parku-liepaja-369828

Portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties izklaides parka Avārijas Brigāde tapšanas gaitā.

Parks atrodas Lielvārdes novadā, autoceļa P80 Tīnūži-Koknese malā, nepilnas stundas brauciena attālumā no Rīgas.

Plānots, ka tematiskais izklaides parks Avārijas Brigāde apmeklētājiem būs atvērts no 2017. gada jūnija. No 22. līdz 31. maijam parks atvērts iepriekš reģistrētām skolēnu grupām.

Kā skaidro parka vadītājs Mārtiņš Brezauckis, par iespēju piedāvāt skolēniem pirmajiem apmeklēt parku izlemts pēc daudzo pieprasījumu saņemšanas tieši no skolām. «Plānojot parka atvēršanas laiku, ņēmām vērā, ka maijs ir nozīmīgs mēnesis tieši skolu ekskursijām.»

«Tiem, kas joprojām uzdod jautājumu – vai parks tiešām būs atvērts jau maija mēneša beigās, varam droši atbildēt – jā, parks būs gatavs laikā un sākot no 22 maija uzņems pirmās skolēnu grupas. Interese par apmeklējumiem ir liela un mēs kopā ar visiem iesaistītajiem partneriem ļoti atbildīgi izturamies pret mums izteikto uzticību,» stāsta parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis.

Dauderu parka (iepriekš Aldara parka) pārbūves trešo noslēdzošo kārtu plānots pabeigt šajā būvniecības sezonā, informē Rīgas domē.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta "Aldara parka pārbūve" trešā kārta tika sākta šā gada jūlijā. Viens no vērienīgākajiem trešās kārtas darbiem ir torņa jeb mākslīgo pilsdrupu atjaunošana. Akmens torņa sienas tiek atjaunotas tā, lai pēc darbu pabeigšanas, tās droši varētu izmantot alpīnisma treniņiem un vienlaikus veidotas tā, lai novērstu nedrošu spēlēšanās praksi bērniem. Torņa iekšpusē paredzēts izvietot Latvijas alpīnisma vēsturei veltītu ekspozīciju, savukārt torņa augšpusē veidos skatu laukumu.

Tāpat trešajā kārtā tiek veikta virkne citu darbu, piemēram, izbūvēts bērnu rotaļu laukums ar gumijas segumu, izgatavots un uzstādīts žogs un vārti, kas veidoti metāla konstrukcijās laikmetīgā stilā un norobežo parka teritoriju no Sliežu ielas puses, kā arī uzbūvēti jauni parka celiņi un veikta esošo celiņu pārbūve.

Jūrmalā atklāts atjaunotais un pārbūvētais Ķemeru vēsturiskais parks - valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis.

Atjaunošanas darbi veikti vairāk nekā 20 hektāru platībā, saglabājot parka kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī parka pamatfunkcijas.

Ķemeru parkam ir vairāk nekā 180 gadu vēsture - tā veidošana sākta līdz ar pirmās valsts peldu iestādes atklāšanu.

Parks atjaunots, saglabājot vēsturiskā plānojuma kompozīciju, izveidojot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, kā arī radot ērtus apstākļus apmeklētājiem.

Parka teritorijā atjaunots pastaigu celiņu tīkls, izbūvēti jauni pastaigu celiņi, labiekārtojumam izvietots vairāk nekā 180 atpūtas soliņu. Atbilstoši kūrorta stilistikai izmantots daudzveidīgs rožu un ziedošo krūmu sortiments. Apstādījumus parka plašajā teritorijā veido vairāk nekā 5000 rožu un hortenziju stādījumi un gandrīz 20 tūkstoši krāšņumaugu, kas parka apmeklētājus priecēs visu gadu. Iestādīts vairāk nekā 500 koku, tostarp ierīkota liepu stādījumu aleja.

Pagājušā gada novembrī, pēc padomju laika pieminekļa nojaukšanas, tika uzsākta Uzvaras parka projekta koncepcijas izstrāde, bet gadu vēlāk jau izbūvēta un labiekārtota Uzvaras parka pirmā kārta jeb ainaviskā daļa.

Šogad Uzvaras parka nosaukumam Rīgā aprit 100 gadi. 1923. gadā Pētera parku pārdēvēja par Uzvaras parku – piemiņas vietu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1936. gadā bija pieņemts pat īpašs likums par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, un no šī brīža tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu.

“Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Mēs plānojam turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, jo Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunas ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir viens no lielākajiem būtiskākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem šogad, turklāt darbi paveikti ļoti īsā laikā – mazāk nekā pusgada laikā. Parks būs atvērts ikvienam visu gadu – vasarā šeit varēs skrituļot, ziemā slēpot. Arī nākamgad turpināsim parka attīstību, veidojot aktīvās atpūtas zonu, par kurā iekļaujamajām aktivitātēm iedzīvotājiem jau pavisam drīz būs iespējams izteikt savu viedokli. Parka atklāšanu un tā simtgadi svinēsim pozitīvā atmosfērā, vienojoties latvju spēka dziesmā šā gada 11. novembrī. Es vēlos, lai šādu notikumu Rīgā būtu arvien vairāk. Kopējiem spēkiem esam nonākuši pie ļoti laba rezultāta un es ceru, ka tas iepriecinās arī pārējos,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Iesaistoties vairākiem sadarbības partneriem – Rīgas pašvaldībai, AS Aldaris, Dauderu muzejam un Sarkandaugavas attīstības biedrībai, ir sākti priekšdarbi, lai atjaunotu un sakārtotu Aldara parku, padarot to pievilcīgāku un pieejamāku apmeklētājiem. Šis jautājums jau ir skatīts Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā, kas devusi šai iniciatīvai zaļo gaismu.

Šā gada 17. aprīlī Rīgas pilsētas arhitekta birojā prezentēts pētījums un idejas Aldara parka atjaunošanai Sarkandaugavā. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija, kas apvieno arhitektūras un saistīto nozaru ekspertus un profesionāļus, iepazinās ar A/S Aldaris piedāvāto parka sakārtošanas ideju. Uzsvērta nepieciešamība turpināt darbu pie Aldara parka sakārtošanas, lai padarītu to par atkal pievilcīgu atpūtas vietu rīdziniekiem un pilsētas viesiem.

«Ideja sakārtot Aldara parku, kas vēsturiski piekļaujas alus darītavas teritorijai, radās līdz ar lēmumu par vēsturiskā alusbrūža atjaunošanu un alus muzeja izveidi Aldara vēsturiskajā teritorijā,» norāda Aldara komunikāciju direktore Laura Krastiņa. Vaicāta, kas būs parka sakārtošanas darbu finansētājs, viņa biznesa portālam db.lv stāstīja, ka Aldaris ir gatavs iesaistīties, bet galvenais finansējuma avots esot pašvaldība. Tā plānojot piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus.