Jaunākais izdevums

Efekts no alus un alkoholisko kokteiļu pudeļu tilpuma samazināšanas, iespējams, varētu būt visai īslaicīgs

Šā gada pirmajos trijos mēnešos patēriņam Latvijā nodots vairāk nekā tūkstotis dekalitru alkoholisko dzērienu, kas ir par 3% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika periodā. Savukārt alus nodots 2,92 tūkst. dekalitru apjomā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir vērojams samazinājums 8% apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati.

Tāpat jau vairākus gadus pēc kārtas VID informācija rāda, ka Latvijas patērētāju vidū kā vispopulārākais alkoholiskais dzēriens saglabājas kokteilis Cēsu Džons, bet alus sektorā tas a/s Cēsu alus ražotais alus Miezītis. Tāpat visvairāk pirkto alus topā ir a/s Aldaris ražotais Apinītis stiprais. Lielākoties šis alus tiek pārdots divu litru PET pudelēs. Kaimiņvalstī Lietuvā jau 2013. gada janvārī ar likumu tika samazināts maksimālais iepakojuma tilpums, proti, tika noteikts, ka tas nedrīkst pārsniegt vienu litru, tāpēc divu litru plastmasas pudeles ir pazudušas no veikalu plauktiem. Tas pats attiecas arī uz sidra un alkoholisko kokteiļu iepakojumu. Lietuvas alkoholisko dzērienu un tabakas vairumtirdzniecības uzņēmuma UAB Bennet Distributors ģenerāldirektors Mareks Kuklis DB norāda, ka sākotnēji tas izraisīja kritumu alus tirgū 6,6% apmērā. Tāpat viņš piebilst – lai gan samazinās PET iepakojumā patērētais alus, palielinājies segments, kas pildīts bundžās.

Visu rakstu Vēlas izskaust lielos iepakojumus lasiet trešdienas, 29.jūnija laikrakstā Dienas Bizness (8.lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus imports turpina palielināties

Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms ir sarucis vairāk nekā uz pusi. Pērn un šogad Latvijā alus imports pārliecinoši pārsniedz Latvijā izbrūvētā alus apjomu.

Alus imports Latvijā turpina un turpinās augt. Lielās alus ražotnes brūvē tur, kur lētāk un lētāk ir ražot Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā. Kopējais alus tirgus Baltijā samazinās, tādēļ lielie alus ražotāji ietaupa, konsolidējot savu ražošanu. Pudeles ar latviski skanīgiem alus nosaukumiem arvien retāk rotās uzraksts «ražots Latvijā», to aizstājot ar «izplatītājs» , kas nozīmē - nav ražots Latvijā. Tādēļ ļoti atbalstu «Rimi» jauno iniciatīvu pie alus cenām līdzīgi vīnam norādīt arī alus izcelsmes valsti, tā sniedzot pircējiem pilnu informāciju.

Mazās alus darītavas pieder vietējiem uzņēmējiem, kas vēlas dzīvot, strādāt, brūvēt alu Latvijā. Mazo alus darītavu nopelnītais paliek Latvijā, ieguldot alus darītavu attīstībā un gardēžu tūrismā. Tās veicina vietējo nodarbinātību un veic daudz lielākas nodokļu iemaksas valsts budžetā uz katru Latvijā pārdoto alus litru, nekā importa alus. Mazās alus darītavas godīgi norāda alus sastāvdaļas un brūvēšanas vietu un liek uzsvaru uz alus garšu, jo ar cenu tās nespēj konkurēt. Mazās alus darītavas attīsta alus eksportu, popularizējot Latviju kā gardēžu tūrisma galamērķi. Tās neseko klasiskai konkurences stratēģijai par lielāku tirgus daļu, jo ir mazas un to brūvēšanas jaudas - ierobežotas. Mazās alus darītavas cenšas sadarboties un viena no otras atšķirties ar garšu un stāstu, lai veidotu alus baudīšanas kultūru Latvijā un vairotu izpratni par mazajām amata alus darītavām. Savā ziņā mazās alus darītavas konkurē pašas ar sevi, lai nevis gulētu uz lauriem, bet radītu jaunas alus garšas, kas ir vēl bagātākas, vēl aizraujošākas par jau iecienītajām. Un tas ir bezgalīgs radošs process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Miezis un kompānija līdzīpašnieks: Latvietis ir alus cilvēks

Monta Glumane, 04.01.2019

Alus darītavas «Labietis» un alus bāra «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Db.lv viesojas Igaunijas senākajā amatalus darītavā

Ilze Žaime, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā tradicionālā alus izgatavošanu, gan brūvē izsmalcinātu amatalu, kuru piedāvā restorāniem un bāriem. Tā «met acis» arī uz Latvijas tirgu.

Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Eksporta ceļus brūvējot

Ilze Žaime, 02.10.2019

Nurme Alus dibinātājs un līdzīpašnieks Mareks Ezerkalns un Nurme Bar vadītāja Linda Ezerkalna

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Labākie iepakojumi Latvijā 2018

Monta Glumane, 23.11.2018

Konkursa «Grand Prix» balvas ieguvējs «Bišu strops» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»).

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies nacionālais konkurss «Labākais iepakojums Latvijā 2018», kurā žūrija produktu iepakojumus izvērtējusi pēc to konstrukcijas, formas, dizaina, funkcionalitātes, kopiespaida, realizācijas un citiem parametriem, informē pasākuma rīkotāji Latvijas Iepakojuma asociācija.

Šogad konkursā piedalījās 15 konkursanti ar 29 iepakojumiem un iepakojumu sērijām. Konkurss tradicionāli norisinās vairākos posmos, kuros darbus vērtē gan patērētāji, gan ekspertu žūrija. Septembrī un oktobrī iesniegtos darbus novērtēja starptautisko izstāžu «Riga Food» un «Design Isle» apmeklētāji, kā arī nozares eksperti, konkursa atbalstītāji un interneta lietotāji.

Konkursa «Grand Prix» ekspertu žūrija piešķīra «Bišu stropam» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»), balva - dalība Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā «WorldStar For Packaging Excellence 2019».

Savukārt pirmās vietas ieguva sekojoši konkursa darbi - kategorijā «Tirdzniecības iepakojums pārtikas produktiem» - kafijas «Fuse» sērija (iesniedzējs AS «Immer Digital») un sīrupu «Birzī» sērijas iepakojums (iesniedzējs SIA «Kainaiži»).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Avota un krāna duelis alus tirgū

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju alus ražošanas nozare no vienas puses nīkuļo, bet no otras – nostājusies uz jauna vektora.

Mūsu valstī saražotā alus apjoms piecu gadu laikā ir sarucis divkārt (no 155 milj. litru 2011. gadā līdz 74 milj. litru pērn). Varētu domāt, ka nozare drūp acu priekšā, bet nekā – Latvijai tik tradicionālais rūpals nevis izzūd, bet «maina orientāciju», nozares smaguma centram strauji pārvietojoties no lielajām ražotnēm uz mazajiem brūžiem. Kur tie laiki, kad Latvijai bija pat divi alus lielražotāji – Aldaris un Cēsu alus. Kopš nule par mazo alus ražotni pārkrustītais savulaik kuplākais alus ražotājs Aldaris ražošanu pārcēlis prom no Latvijas, alus upes mūsu zemē pārvērtušās par tērcītēm. Lielāko straumi pagaidām nodrošina cēsnieki, bet arī tādi ražotāji kā Valmiermuižas alus, Užavas alus vai Abula alus (Brenguļu alus) kļuvuši par cienījamiem ražotāju topa augšgala iemītniekiem. Lai gan mazražošana ne visos gadījumos ir sinonīms augstvērtīgu produktu radīšanai, tomēr bieži vien pašmāju alus baudītāja acīs romantizētajam alusrades procesam lauku viensētā vai sīkražotnē ir netverama pievienotā vērtība. Un dažkārt nav nozīmes tam, vai mazais aldaris seko pasaules tendencēm un savam pircējam liek sūkt alus šķirņu paraugus no glāzītes uz kājiņas vai arī pabāž zem deguna strēbt pieduļķētu kausu. Vietējais un mazais? Jāpērk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PET iepakojuma ierobežojumu dēļ un akcīzes nodokļa kāpuma dēļ nākamgad alus tirgus Latvijā var sarukt pat par 10–15%

AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone intervijā DB atklāj, ka investīciju projektu īstenošana pašlaik ir īpaši jāizvērtē, ņemot vērā alus tirgus turpmākās attīstības tendences.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

«Alus nozarē šobrīd tiek pievērsta pastiprināta uzmanība produktam stikla iepakojumā, kas proporcionāli pieaug, un alum skārdenēs. Pēc apjoma vislielākais pieprasījums gan joprojām ir alum PET pudelēs, taču tas pakāpeniski samazinās. Tagad tas sarūk dabiski, bet no nākamā gada 1. janvāra tas saruks valsts pieņemto likuma ierobežojumu dēļ.»

Kā top: Brūža alus uzņēmumā Cēsu alus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties krīzes situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ noteikto ierobežojumu ietekmi, alus darītavas samazinājušas ražošanas apjomus alum mucās, atklāja uzņēmumu pārstāvji.

Alus darītavas "Aldaris" "On-Trade" tirdzniecības vadītājs Raimonds Zibens skaidroja, ka, ņemot vērā jau vasarā izteiktās prognozes par Covid-19 gaidāmo otro vilni, alus ražošanas apjomi savlaicīgi tika samazināti, lai ārkārtas situācijas gadījumā neveidotos nerealizētās produkcijas pārpalikums.

"Vispirms cenšamies atrast kopīgu risinājumu ar klientu, lai neattaisītās mucas jeb "kegi" nebūtu jāatgriež. Sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai un paralēli cenšamies rast iespējami labāko risinājumu abām pusēm," teica Zibens.

Līdzīgu viedokli par pārdošanas apjomiem pauda "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis, kurš atzīmēja, ka uzņēmuma HoReCa sektors pavasarī pirms ārkārtējās situācijas sākuma veidojis apmēram trešdaļu no "Valmiermuižas alus" pārdošanas apjoma. "Gan pavasarī, gan tagad rudenī, iestājoties ārkārtas situācijai valstī, kas ierobežo restorānu un bāru darbību, sadarbojamies, lai meklētu risinājumu, kā tiem palīdzēt šajā grūtajā laikā, kad to darbība pēc būtības ir apturēta, lai tiem palīdzētu pārziemot, jo zinām, cik ārkārtīgi grūts laiks šis ir visai viesmīlības nozarei," sacīja Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunas pintes pudeles izveidē Cēsu alus investējis 200 000 eiro

Zane Atlāce-Bistere, 10.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava AS Cēsu alus ir investējusi 200 000 eiro jauna dizaina pintes pudeles radīšanā, informē uzņēmuma komunikācijas vadītāja Agita Kārkliņa.

Pudeles dizains izstrādāts speciāli pēc Cēsu alus pasūtījuma un tās ir atgriežamas taras pieņemšanas punktos. Pudeles dizainā izmantotas arī pudeles kakla folijas, kas Latvijas alus tirgū nav tik izplatītas. Pudeles kakla folijām ir ne tikai dizaina funkcija - tās nodrošina arī iepakojuma higiēnisku lietošanu.

«Lai arī Cēsu Premium ir stabils zīmols un ieņem pirmo vietu starp pārdotākajām alus šķirnēm Latvijā, mēs nepārtraukti domājam par inovācijām un attīstības iespējām Latvijas alus tirgū. Pētot pasaules tendences alus nozarē, esam radījuši jauna dizaina pintes pudeli, kas alus mīļus pārsteigs ar jaunu, modernu, premium klases un vizuāli pievilcīgu formu un dizainu. Esam gandarīti, ka varam realizēt savas idejas un vērot, kā tās iedzīvojas un attīsta Latvijas alus tirgu,» teic Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām tā ir vienīgā alus darītava, kas savu bāru atver ārpus Rīgas centra un Vecrīgas, iznākot no ierastajām robežām.

"Esam pirmā arodalus darītavā Rīgā, kas iznāk no Vecrīgas un centra robežām. Sākotnēji apzināmies, ka izglītot patērētāju par jaunām garšām prasīs laiku, bet raugāmies uz to pozitīvi un ar tālejošu skatu," teic Jānis Pumpiņš, arodalus darbnīcas "Teika" līdzīpašnieks. Viņš domā, ka jaunā vieta ir gana viegli atrodama, sasniedzama un pieejama.

"Jau kādu laiku domājām, ka vajag savu vietu, kur varētu piedāvāt pilnu alus darbnīcas "Teika" sortimentu. Ņemot vērā citu alus darītavu veiksmīgo pieeju ar sava bāra atvēršanu, arī mēs pieņēmām lēmumu par paplašināšanos un bāra atvēršanu. Tāpēc lokāli atveram savu alus bāru Teikā," stāsta J. Pumpiņš.

Bāra-veikala atvēršana ir loģisks alus darītavas "Teika" attīstības scenārijs. Šogad alus darītavai apritēs divi gadi un šajā laikā tās īpašnieki ir saņēmuši daudz jautājumu, kur iegādāties alus darbnīcas produkciju. Ņemot vērā mazās alus partijas, kas tiek vārītas, ne visi alus veidi tiek pildīti pudelēs, tāpēc J. Pumpiņš teic, ka sava bāra-veikala atvēršana ir pārdomāts nākamais attīstības solis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas alus tirgus šā gada pirmajā pusgadā krities par 6,2%. Īpaši liels kritums bija gada pirmajos mēnešos un no vēl straujāka kopējā alus tirgus krituma pašreiz glābj pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju. 2016. gada pirmajos sešos mēnešos pierobežā ar Igauniju ir pārdoti 2,5 milj. litri alus, kas ir rekordliels daudzums. Tie ir gandrīz 5% no visa Latvijas alus tirgus apjoma.

«Latvijas alus tirgus krītas jau pēdējos četrus gadus, kas ir liels izaicinājums nozarei. Pozitīvā iezīme gan ir tā, ka patērētāji arvien biežāk sāk izvēlēties dārgākas alus šķirnes, kas pildītas stikla pudelēs un skārdenēs, kā arī attīstās pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju, kuras dēļ alus industrija vēl turas virs ūdens. Ja nebūtu šī pārrobežu tirdzniecība, alus tirgus kritums būtu virs 10%,» saka Latvijas Alus darītāju asociācijas vadītāja Ināra Šure.

Ja raugās uz vietējo alus tirgu dažādu alus šķirņu segmentu griezumā, tad kritums visvairāk novērojams tieši zemākās cenas kategorijas alus segmentā – alus, kas lielākoties pildīts PET pudelēs. Tendence, ka pakāpeniski samazinās tieši šī segmenta tirgus daļa, ir novērojama jau vairākus gadus. Sākot no 2010. gada, alus tirgus daļa PET iepakojumā krītas vidēji par 3 - 4% gadā un arī šī gada pirmie seši mēneši nav izņēmums. To var skaidrot ar demogrāfiskajiem faktoriem valstī, alus cienītāju paradumu un pirktspējas izmaiņām, kā arī realizēto nodokļu politiku. Šis kritums noteikti turpināsies arī tuvākajā nākotnē, prognozē asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brūža alus zīmola attīstībā un divu jaunu garšu radīšanā Cēsu alus investējis 25 000 eiro, informē uzņēmumā.

Sortimentu paplašina divi jauni alus veidi – Brūža Rudzugraudu un Brūža Oriģinālais alus.

“Balstoties uz veiktajiem alus tirgus un Brūža alus zīmola izpētes datiem, pieņēmām lēmumu attīstīt Brūža alus līniju, veicot gan jauna dizaina izstrādi, gan piedāvājot jaunas garšas. Mūsu galvenais alus meistars Māris Grambergs ir strādājis pie jaunām alus šķirnēm, lai paplašinātu piedāvājumu alus baudītājiem. Rūpējoties par dabas resursu saudzēšanu, mūsu mērķis ir palielināt atkārtoti izmantojamo stikla pudeļu īpatsvaru, tādēļ esam atteikušies no speciālā dizaina pudelēm Brūža alus līnijai. Šīs pudeles gan alus baudītāji, gan klienti var nodot taras pieņemšanas punktos jau tagad un īpaši ērti paveikt to varēs nākošgad, kad sāks darboties depozīta sistēma. Atbilstoši jaunajām pudelēm, esam atjaunojuši arī Brūža alus etiķešu dizainu, veidojot to mūsdienīgāku un atbilstošāku tradicionālā alus tendencēm,” stāsta Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Baltijas lāgers alus darītavā Aldaris

Žanete Hāka, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties uzņēmuma Aldaris alus darītavā, kur tiek ražots alus Baltijas lāgers.

Alus darītava Aldaris dibināta 1865.gadā, un aizvien atrodas savā vēsturiskajā vietā. 2013. gada nogalē alus darītava mainīja darbības stratēģiju, kas paredz vairāk koncentrēties uz craft alus šķirņu brūvēšanu un attīstību.

Pēdējos gados alus darītava savā attīstībā investējusi 5 miljonus eiro, tostarp atjaunojot vēsturisko alus darītavu un atsākot tajā alus brūvēšanu, kā arī izveidojot Baltijā modernāko alus muzeju - Aldaris alus darbnīca, kuru pirmajā pastāvēšanās gadā apmeklējuši 18 tūkstoši alus cienītāju.

Aizvadītāja gada laikā Aldara craft alus pārdošanas apjoms stikla pudelēs palielinājies par 49%, bet restorānu un bāru segmentā par 25%. Aldaris ir izvirzījis mērķi trīs gadu periodā iekarot vismaz 30% no craft alus segmenta, kas šobrīd aizņem jau gandrīz 20% no visa Latvijas alus tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas alus darītava, kas savu darbību aizsāka 1981.gadā, nule nosvinējusi 37.dzimšanas dienu un pašlaik ražo astoņas alus šķirnes un piecu veidu bezalkoholiskos dzērienus.

Bauskas alus darītava ekspluatācijā tika nodota 1981. gadā un sāka darbu, ražojot miežu iesalu. Drīz vien veikalu plauktos nonāca pirmās Senču alus pudeles. Gadu vēlāk darītava laida klajā divas, vēl aizvien zināmas alus šķirnes - Bauskas gaišais speciālais un Bauskas tumšais speciālais.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma, 2003. gadā tika pilnībā atjaunota bezalkoholisko dzērienu Veselība un Porteris ražošana.2005.gadā pie patērētājiem nonāca Bauskas tumšais Premium alus. Bet 2011. gadā darītava uzsāka dabīgi raudzēta kvasa ražošanu, ko pilda 1.5l PET pudelēs.

Mainoties tendencēm alus pasaulē, 2012. gadā Bauskas alus sāka ražot arī nefiltrēto Bauskas alu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Depozīta sistēmas šķirošanas centra iekārtas nodrošinās Peruza un Motecha

Db.lv, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” uzsāk sadarbību ar Latvijas uzņēmumu SIA “Peruza” (Peruza) un Lietuvas tehniskās inženierijas uzņēmumu UAB “Motecha” (Motecha) par depozīta iepakojuma uzskaites, šķirošanas un sagatavošanas pārstrādei procesa projektēšanu, tostarp ražošanas līnijas izgatavošanu, automatizāciju un uzstādīšanu.

Paredzēts, ka iekārtu ražošana sāksies vasarā, savukārt iekārtu uzstādīšana tiks realizēta laika posmā no šī gada decembra līdz 2022. g. janvārim. Depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

DIO šķirošanas centrs tiks aprīkots ar tādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem kā industriālās preses, iepakojuma uzskaites un šķirošanas mašīnas, vienreizlietojamā stikla smalcinātāji, tērauda iepakojuma atdalītāji, skeneri u.c. risinājumi. Izgatavotās iekārtas spēs veikt vairākas būtiskas funkcijas, tostarp, caurspīdīgā un pārējā PET iepakojuma šķirošanu, alumīnija un metāla iepakojuma šķirošanu, manuāli pieņemtā un stikla iepakojuma uzskaiti, kā arī visu veidu iepakojumu sagatavošanu pārstrādei. Arī vienreizlietojamo stikla iepakojumu plānots šķirot pa krāsām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No kaimiņvalstu pieredzes ir jāmācās

Ilona Kiukucāne, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores vietniece, politikas plānošanas dokumentu eksperte, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms obligātās depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā būtiski mācīties no citu valstu pieredzes, kurās šāda sistēma darbojas jau ilgāku laika periodu. Šobrīd rodas bažas par to, ka piedāvātā sistēma radīs zaudējumus gan uzņēmējiem, gan valstij, tāpēc turpmākai sistēmas ieviešanai Latvijā ir jānotiek gudri un pārdomāti.

Igaunijā obligāto depozīta sistēmu ieviesa 2005. gadā, attīstot tieši dzērienu pudeļu dalītu vākšanu, nevis atkritumu šķirošanas sistēmu. Tas gan nav noticis bez zaudējumiem. Igaunijas valsts dzērienu depozīta sistēmu no valsts līdzekļiem dotē jau vairāk nekā desmit gadus. Savukārt Lietuvā obligātā depozīta sistēma parādījās salīdzinoši nesen – 2016. gadā, kad to ieviesa paralēli dalītajai atkritumu šķirošanas sistēmai. Turklāt Lietuvas pieredze parāda, ka patērētājiem dzērieni ir kļuvuši dārgāki par 15 centiem. Pēc depozīta ieviešanas viena produkta pudeles cena pieauga par aptuveni 4,2 centiem kopā ar PVN, kā arī brīdī, kad patērētājs iegādājas dzēriena pudeli, tam ir papildus jāpiemaksā 10 centi. Turklāt depozīta sistēma Lietuvā pirmajos gados strādājusi ar aptuveni 4,8 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Nereti tiek minēts arguments, ka Lietuvā obligātā depozīta sistēma strādā ar zaudējumiem, jo pierobežā dzīvojošie latvieši nodod savas dzērienu pudeles Lietuvas automātos. Šis arguments gan neiztur nekādu kritiku, jo Latvijas tirgū novietoto pudeļu skaits, ko var atgriezt caur Lietuvas depozītu, ir ļoti šaurs. Pudelēm jau sākotnēji ir jābūt ražotām Lietuvas tirgum un ar Lietuvas tirgus depozīta atpazīšanas zīmēm. Latvijā šīs pudeles ir nonākušas tāpēc, ka, samazinoties dzērienu patēriņam, ražotājs ir spiests vienam tirgum marķēto produkciju tirgot arī citos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Godalgota Rīgas Farmaceitiskās fabrikas zīmola produktu līnija Dr.Pakalns SELECT

Ilze Žaime, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Farmaceitiskās fabrikas (RFF) zīmola "Dr.Pakalns SELECT" produktu līnijas iepakojums guvis godalgas vairākās kategorijās Latvijas Iepakojuma asociācijas organizētajā nacionālajā konkursā "Labākais iepakojums Latvijā 2019".

Vērtējot tirdzniecības iepakojumu nepārtikas produktiem "Dr.Pakalns SELECT" iepakojums ierindots otrajā vietā.

Konkurss "Labākais iepakojums Latvijā" tradicionāli norisinās vairākos posmos, kuros darbus vērtē gan patērētāji, gan profesionāļi. Rudenī starptautisko izstāžu "Riga Food" un "Design Isle" apmeklētāji novērtēja iesniegtos darbus, bet oktobrī - nozares eksperti, konkursa atbalstītāji un interneta lietotāji. Žūrijas vērtējumu veidoja noteikti kritēriji - iepakojuma konstrukcija, forma, dizains, funkcionalitāte, kopiespaids, realizācija u.c. kritēriji.

"Ar zīmolu "Dr.Pakalns SELECT" Rīgas Farmaceitiskā fabrika šobrīd ražo vēsturiski ilgā laika posmā izstrādātus produktus, kas ir īpaši nozīmīgi turpmākai mūsu uzņēmuma attīstībai un izaugsmei. Apvienojot produktus īpašā līnijā ar jaunu vienotu filozofiju un dizainu, vēlējāmies piešķirt tiem jaunu elpu. Vienlaikus jaunais iepakojuma dizains radīts, domājot par RFF līdzdalību starptautiskajos tirgos," stāsta akciju sabiedrības "Rīgas Farmaceitiskā fabrika" valdes priekšsēdētāja Diāna Stepiņa-Gauja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pircējs ar zīmolu nav pazīstams, iepakojums ir tas, kas noteiks viņa izvēli veikalā

Iepakojumam ir vairāki svarīgi uzdevumi. Zīmolu un dizaina aģentūras Brand Eleven dibinātājs Mārtiņš Barānovs teic, ka, pirmkārt, iepakojuma uzdevums ir «saturēt» preci. Ja ir vēlme nopirkt, piemēram, riekstus, tad ar sauju vien nepietiek un tie kaut kur ir jāliek. Tāpat šī iepakojuma īpašība ir svarīga, transportējot produktu. Otrkārt, sniegt informāciju par preci. Kad tā ir kaut kādā saprotamā ietvarā, ir nepieciešams izklāstīt, kas tā ir par preci, no kā tā ir veidota, cik tā sver un ko ar to var darīt, kā arī brīdinājumi, ko nedarīt. Treškārt, kad iepriekšminētie parametri ir izpildīti, tad var strādāt ar dizainu, radot to pievilcīgu un atšķirīgu no konkurentiem. Atšķirīgais var būt gan informācijas daudzums un raibs krāsu salikums, gan arī tieši pretēji – ļoti tīrs dizains ar lielu vienas krāsas laukumu vai vispār bez krāsas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsludina konkursu, kura uzvarētājs varēs brūvēt savu alus šķirni Aldara darītavā

Žanete Hāka, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava Aldaris otro gadu rīko konkursu alus mājražotājiem Aldara kauss, kura laikā īpaši izveidota žūrija centīsies noskaidrot labāko tumšā alus tipa mājas brūvējumu, informē uzņēmums.

Uzvarētājam būs iespēja brūvēt savu alus šķirni Aldara vēsturiskajā alus darītavā.

Iecerēts, ka jaunais alus ierobežotā apjomā – 12 tūkstoši pudeļu - pie alus cienītājiem nonāks šī gada rudenī. Alus tiks pildīts 0,5 l stikla pudelēs un marķēts ar uzvarētāja vārdu, uzvārdu un parakstu uz etiķetes.

«Aizvadītajā gadā pirmo reizi rīkojām šādu konkursu, un tas ieguva lielu atsaucību. Kopumā tika iesniegtas vairāk nekā 30 alus šķirnes, bet finālā par labāko alu tika atzīts Daiņa Mazkaļķa radītais Laumiņas Skūpsts, kas ātri vien iemantoja alus cienītāju ievērību. Mēs ceram, ka arī šogad būs liela atsaucība un mēs alus cienītājiem atkal varēsim piedāvāt kāda alus mājražotāju brūvējumu,» atzīst Aldara galvenais alus meistars Valdis Čunka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus nozarē vērojams kritums; PET ierobežojumi var iedragāt tirgu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos piecos gados mazo alus darītavu skaits audzis vairāk nekā divas reizes – no 16 komersantiem 2011. gadā līdz 38 alus darītavām 2016. gada beigās, liecina DB aprēķini, izvērtējot Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) datus. Pašmāju alus darītāju saražotā alus apjoms sarucis divas reizes – no 153,3 milj. litru 2011. gadā līdz 74 milj. litru pērn.

Latvijas alus darītājiem pagājušais gads bijis trauksmains, tomēr, neskatoties uz sarežģīto situāciju, aldari turpina attīstīties, situāciju vērtē Latvijas alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš. Viņš ir priecīgs par jaunu mazo alus darītavu izveidi, kuru skaits arvien pieaug. Saskaņā ar VID datiem, 2016.gadā Latvijā saražoti 73,9 milj. litri alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Valstī ir trīs «lielās» alus darītavas – Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem, tostarp Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum, informē VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezalkoholisko dzērienu ražotājs Coca-Cola šovasar sāks papīra pudeles testēšanu Eiropā, informē uzņēmumā.

Jau pēc dažiem mēnešiem jaunais, inovatīvais iepakojums parādīsies Ungārijas veikalos, kur tajā tiks piedāvāts augu bāzes dzēriens AdeZ.

Darbs pie papīra pudeles prototipa tika aizsākts pagājušajā gadā Briseles inovāciju centrā. Projekts uzsāks nākamo fāzi, kuras laikā iepakojums tiks izmēģināts patērētāju tirgū, lai noskaidrotu tā sniegumu un patērētāju attieksmi.

FOTO: Prezentē pasaulē pirmās papīra alus pudeles prototipus 

Dānijas alus ražotājs «Carlsberg Group» turpina savu ceļu uz pasaulē pirmo «papīra»...

Kā daļu no uzņēmuma stratēģijas “Pasaule bez atkritumiem” (World Without Waste), Coca-Cola Company ir izvirzījusi vērienīgus mērķus attiecībā uz iepakojumu, plānojot līdz 2030.gadam atgūt 100% pārdotā iepakojuma, lai to nodotu atkārtotai pārstrādei. Šajā sakarā uzņēmums pēta inovatīvus iepakojuma risinājumus, kas veicinātu ilgtspēju un aprites ekonomiku visiem iepakojuma materiāliem.

Jaunais papīra pudeļu prototips tiek izstrādāts kā daļa no sadarbības starp Coca-Cola Briseles pētniecības un attīstības laboratoriju un papīra pudeļu ražošanas uzņēmumu Paboco, kas ir Dānijas jaunuzņēmums, kuru atbalsta iepakojuma ražotāji ALPLA un BillerudKorsnäs sadarbībā ar Carlsberg, L' Oréal un The Absolut Company.

Paboco izstrādātās tehnoloģijas mērķis ir radīt 100% pārstrādājamas pudeles, kas izgatavotas no ilgtspējīgi iegūtas koksnes ar bioloģisku materiālu barjeru, kas piemērota tādām šķidrajām precēm kā gāzēti un negāzēti dzērieni, skaistumkopšanas produkti, kā arī citām precēm. Pašreizējais prototips sastāv no papīra apvalka ar pārstrādājamu plastmasas apšuvumu un vāciņu. Galvenais projekta mērķis ir izstrādāt pudeli bez plastmasas čaulas, ko var pārstrādāt kā papīru.

“Izziņotais tirgus pētījums ir pavērsiena punkts mūsu centieniem izstrādāt papīra pudeli”, sacīja Daniela Zahariea, Coca-Cola Europe tehniskās piegādes ķēdes un inovāciju direktore. “Cilvēki sagaida, ka Coca-Cola attīstīs un ieviesīs tirgū jaunus, inovatīvus un ilgtspējīgus iepakojuma veidus. Tāpēc mēs sadarbojamies ar tādiem ekspertiem kā Paboco, atklāti eksperimentējot un veicot šo pirmo tirgus izmēģinājumu. Tā ir daļa no mūsu “Pasaule bez atkritumiem” stratēģijas.”

Papīra pudeles prototipa izmēģināšanu paredzēts uzsākt 2021. gada otrajā ceturksnī Ungārijā. 2'000 250ml pudeles ar augu bāzes dzērienu AdeZ patērētājiem piedāvās viens no Ungārijas visstraujāk augošajiem pārtikas mazumtirgotājiem – kifli.hu.

Stijns Frensens (Stijn Franssen), Coca-Cola EMEA reģiona Iepakojuma un inovāciju vadītājs, kas ir viens no projekta vadītājiem, uzsver tehnoloģijas attīstības fāzi: «Šī ir jauna tehnoloģija, un mēs pašlaik attīstāmies jaunā lauciņā, izgudrojot tehniskos risinājumus jau procesā.”

“Mēs turpināsim ieguldīt inovācijās un jaunu iepakojumu tehnoloģiju izpētē sadarbībā ar mūsu partneriem Paboco. Iepakojuma prezentēšana patērētājiem liecina, ka mēs gūstam labus panākumus, neskatoties uz to, kas mums vēl priekšā. Šis notikums arī liecina par Coca-Cola apņēmību attīstīt šāda veida iepakojuma inovācijas, pētot un strādājot kopā", sacīja Stijns Frensens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izveido alus brūvēšanas skolu

Ilze Žaime, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava "Ziemeļu Enkurs" izveidojusi patreiz Latvijā vienīgo alus brūvēšanas skolu, lai sniegtu iespēju interesentiem apgūt alus brūvēšanu mājas apstākļos, pastāstīja brūvētavas galvenais aldaris un līdzdibinātājs Dāvis Linde.

"ZE alus skolas" galvenā ideja esot pavisam vienkārša - iepazīstināt cilvēkus ar alus darīšanas procesu un parādīt tiem, kas vienmēr gribējuši mājās brūvēt savu alu, kā to izdarīt, stāsta D.Linde.

Pērn uzņēmums alus skolu organizēja divas reizes, bet šogad, līdz aktīvās sezonas sākumam, tā norisinās ik mēnesi. D.Linde paredz, ka aktīvajā bāra un darītavas darba sezonā apmācību organizēšanai laika neatliks, bet, tā kā atsaucība ir liela un atsauksmes labas, rudenī noteikti to atsāks.

Citviet pasaulē alus brūvēšanas apmācības esot ļoti izplatītas. "Ziemeļu Enkurā" apmācības ilgst līdz sešām stundām. "Mēs vāram alu no A līdz Z. Parādu visu - kas un kā notiek, cilvēkiem ir iespēja uzdot jautājumus. Pastāstu, kur var smelties idejas, kādos forumos atrast vēl informāciju un kā to visu paveikt mājas apstākļos, ja pašam nav profesionālas iekārtas," stāsta D.Linde. Alus brūvēšanai mājās pietiekot vien ar katlu, marli, termometru un sietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Madonas alus pāris gados iekaro stabilu vietu mazo alus darītavu tirgū.

Jau gandrīz četrus gadus vēsturiskajā Madonas alus brūzī saimnieko SIA Madonas alus īpašnieki Rolands Zaharovs, viņa tēvs Edgars Zaharovs un palīdz arī viens no Rolanda brāļiem Ralfs. Madonas alus darītavā vairāk nekā pirms simts gadiem, 1906. gadā, tika sākta miestiņa ražošana akmens ēkā, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Zem darītavas ir saglabājušies arī pagrabi, kuros senāk tika glabāts ledus no tuvajiem ezeriem. Uz šiem ledus gabaliem vasarā tika guldītas alus mucas, kas pa īpašu caurumu pagraba griestos tika nogādātas pagrabā. Brūzi pašreizējie tā īpašnieki iegādājās 2015. gadā – pēc tam, kad Rolands Zaharovs bija atgriezies no studijām Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Valmiermuižas alus" darītavas saimnieks pēc paša veidotas receptūras radījis pirmo mucu degalu Latvijā, ko iespējams dēvēt arī par importa viskija vietējo alternatīvu, informē "Valmiermuižas alus" darītava.

Pirmajā laidienā pildītas 900 numurētas pudeles, kas tirgū pirmo reizi pieejamas šī gada decembrī. Jaunā dzēriena radīšanā alus darītava ieguldījusi 100 000 eiro – Valmiermuižas klēts pagraba izbūvē un mucu iegādē.

"Gada nogalē amata alus un viskija cienītājus pārsteigsim ar unikālu Latvijā radītu dzērienu – mucu degalu, kas radīts kā pašmāju alternatīva importa viskijam. Tā pamatā ir destilēts Valmiermuižas alus, kas četrus gadus izturēts ozolkoka mucās Valmiermuižas klēts pagrabā. Esam pirmie, kas Latvijā ko šādu radījuši," stāsta "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Iedvesmu mucu degalus radīšanai "Valmiermuižas alus" saimnieks smēlies pēc desmit dažādu viskija darītavu apmeklējuma Skotijā un vairāku sidra darītavu apmeklējuma Normandijā, kur no ābolu sidra tiek radīts kalvadoss. Tas uzvedināja uz ideju par alus dedzināšanu un izturēšanu ozolkoka mucās, lai radītu pašmāju alternatīvu importa viskijam.

Komentāri

Pievienot komentāru