Eksperti

Viedā pilsēta – vīzija, kas pārtop par realitāti

Juris Binde - Dr.oec, SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Jau pavisam drīz, 31. maijā un 1. jūnijā, Rīgā norisināsies starptautisks pasākums ar visai avangardiski pretenciozu nosaukumu – Mad City jeb Trakā pilsēta. Šķiet, kārtējais reklāmistu untums, no zila gaisa uzburts hepenings par godu slavenajiem Rīgas hipsteriem? Šoreiz nē.

Lieta ir nopietna. Līdz šim jau esmu runājis un rakstījis par ceturto industriālo revolūciju jeb pāreju uz tā saukto datu vadīto ekonomiku un sabiedrību. Šobrīd notiek būtisks pavērsiens civilizācijas attīstībā, ko rada divu paralēlu procesu simbioze, – eksponenciāls IKT veiktspējas pieaugums, kas nodrošina mākslīgajam intelektam nepieciešamo funkcionalitāti jau tuvākajā nākotnē, ko papildina milzīgs jau uzkrāto un ik dienas klāt nākošo datu apjoms. Tāpēc nepieciešams iemācīties šīs tehnoloģiju sniegtās iespējas izmantot gudri un efektīvi, veicinot ekonomikas izaugsmi un uzlabojot sabiedrības dzīves kvalitāti.

Viens no būtiskiem virzieniem, kas iekļaujas minētajos procesos, ir modernas pilsētas attīstība, ko mēdz dēvēt par Smart City jeb Viedo pilsētu. Ekonomikas globalizācija noved pie aizvien lielākas cilvēku koncentrēšanās pilsētās. Saskaņā ar Viedās pilsētas klastera datiem, jau šodien gandrīz 80% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un tajās tiek radīti vismaz 85% no šo valstu iekšzemes kopprodukta. Tādēļ ārkārtīgi būtisks jautājums ir – kā pilsētu padarīt dzīvei pēc iespējas patīkamāku?

Mad City būs viens no forumiem šīs atbildes meklēšanai. Kā panākt, lai pilsētplānošana turpmāk notiktu, jau a priori rēķinoties ar Viedās pilsētas tehnoloģiju sniegtajām iespējām? Kā atrast slēptās finanšu iespējas mūsu ielās, ēkās, transporta un cilvēku plūsmā? Viedā pilsēta būtībā ir savienotā pilsēta – informatīvi un tehnoloģiski caurausts organisms, kas paver mums neskaitāmas iespējas ietaupīt dabas un finanšu resursus, atrast jaunas biznesa nišas, atvieglot un padarīt komfortablāku mūsu dzīvi.

Saprotams, uzreiz ķerties pie liela mēroga Viedās pilsētas radīšanas, piemēram, visas Rīgas ietvaros, ir dārgi un riskanti. Tādēļ LMT kopīgi ar daudziem partneriem – Accenture, Mikrotik, New Hanza Capital, VEF Kultūras pili, Jaunās Teikas kvartālu u.c. – ir apņēmušies radīt Viedās pilsētas prototipu viena rajona – VEF apkaimes ietvaros. Būtiski, ka teritorijā ap kādreizējo VEF rūpnīcu, VEF Kultūras pili un Jaunās Teikas kvartālu jau ir koncentrējušies daudzi Latvijas lielākie informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumi, kuros kopā strādā vairāk nekā 3500 augsta līmeņa speciālistu. Mērķis ir izveidot šo teritoriju par Viedās pilsētas tehnoloģiju testēšanas parku.

Šobrīd notiek būtisks pavērsiens civilizācijas attīstībā, ko rada divu paralēlu procesu simbioze, – eksponenciāls IKT veiktspējas pieaugums, kas nodrošina mākslīgajam intelektam nepieciešamo funkcionalitāti jau tuvākajā nākotnē, ko papildina milzīgs jau uzkrāto un ik dienas klāt nākošo datu apjoms.

Piemēram, mēs – LMT – plānojam tieši šajā apkaimē uzsākt t.s. mašīnredzes risinājumu ieviešanu dzīvē. Te būs viedā autostāvvieta, kurā ir izvietotas kameras, kas fiksē stāvvietu aizpildījumu un šo informāciju nosūta autobraucējam. Cits mašīnredzes tehnoloģijas izmantošanas veids – satiksmes plūsmas novērošana un luksoforu gaismu maiņa atbilstoši reālajai transporta un cilvēku plūsmai. Šie ir tikai divi piemēri no neskaitāmajiem veidiem, kā, izmantojot gan IKT, gan uzkrātos datus, var ievērojami uzlabot satiksmes organizāciju pilsētā, samazinot sastrēgumus, gaisa piesārņojumu un paaugstinot kustības drošību.

Šajā kontekstā vēlos pieminēt vēl vienu būtisku jau darbojošos projektu, kas balstās uz datu plūsmu novērošanu. LMT kopīgi ar LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes pētniekiem pirms dažiem mēnešiem prezentēja ekonomiskās attīstības analīzes, investīciju un infrastruktūras plānošanas rīku, kas balstās uz anonimizētiem mobilo sakaru tīkla notikumiem, respektīvi, ienākušo un izejošo zvanu un SMS aktivitātēm bāzes stacijās. Izmantojot šos datus, jau izveidots Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, kas ļauj gan sekot iedzīvotāju plūsmas izmaiņām reālā laikā, gan analizēt uzkrātos datus. Pēc tam tos var izmantot pašvaldību ekonomiskās aktivitātes pētīšanā, pilsētvides, transporta plūsmas un pakalpojumu attīstības plānošanā. Šis risinājums izpelnījās lielu ievērību nesen notikušajā Pasaules mobilo tehnoloģiju kongresā Barselonā, līdz ar to ceru, ka tas kļūs arī par veiksmīgu Latvijas eksporta produktu. Turklāt tas pilnībā atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām.

Pilsētvide mūsdienās vairs nav atraujama no tehnoloģijām un lielajiem datiem, tāpēc jācer, ka Mad City pasākumam sekos citi. Ir skaidrs, ka Viedās pilsētas radīšana ir atkarīga no ārkārtīgi daudzu partneru iesaistes un veiksmīgas sadarbības – telekomunikāciju biznesa, pašvaldības institūcijām, komunālo pakalpojumu un infrastruktūras uzņēmumiem, zinātniekiem un augstskolām, finanšu pakalpojumu sniedzējiem, nekustamā īpašuma attīstītājiem u.t.t. Taču tā ir Latvijas lielā iespēja – būt šī procesa avangardā pasaules mērogā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LMT: Papīra dokumentu pārveidošanu elektroniskā formātā nevar uzskatīt par digitālu valsts pārvaldi

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papīra dokumentu pārveidošanu elektroniskā formātā nevar uzskatīt par digitālu valsts pārvaldi, norāda Latvijas mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) prezidents Juris Binde.

Viņš uzsver, ka ideja par digitālu valsts pārvaldi ir jautājums par izpratni. «Daudzos iestāžu gaiteņos dominē uzskats, ka, ja mēs papīra dokumentus pārveidojam par elektroniskiem dokumentiem, tad mums ir digitālā valsts pārvalde. Patiesībā tā nemaz nav, jo ir jāmaina paši procesi. Papīra dokumentus tikai pārceļot elektroniskā vidē nekas nemainās,» skaidroja Binde.

Binde atzīmēja, ka valsts pārvaldē ir jāpaaugstina kompetence informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā. «Lielākā daļa neveiksmīgo e-projektu ir tiešā veidā saistīta ar pasūtītāja nekompetenci un iepirkuma sistēmas dīvainībām. Ja vienu lielu sistēmu sadala četrās daļās un izsola četriem dažādiem izstrādātājiem, tad nav arī nekāds brīnums, ka rezultātā šīs četras daļas kopā nestrādā. Drīzāk būtu liels brīnums, ja tās patiešām kopā strādātu,» uzsvēra Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Radīta unikāla pētījumu platforma ekonomisko datu analīzei reālā laika režīmā

Dienas Bizness, 15.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) kopīgi izstrādājuši unikālu pētījumu platformu Lielo datu analīzei un ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanai, informē Satiksmes ministrijas komunikācijas nodaļā.

Pētījumu platforma dod iespēju veikt datu analīzi reālā laika režīmā, kas ir pamats datos balstītai lēmumu pieņemšanai nacionālā un reģionālā līmenī. Vienlaikus tā ir rīks unikālu un personalizētu pašvaldību attīstības stratēģiju izstrādei, kā arī nacionāla mēroga jautājumu risināšanai, piemēram, ceļu tīklu optimizācijai un infrastruktūras attīstības plānošanai.

Pēc Satiksmes ministrijas (SM) iniciatīvas pētījums šodien, 15. martā, tika prezentēts SM vadībai un padotības iestādēm, kā arī valsts pārvaldes, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un autoceļu jomas ekspertiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atzīmēja, ka nepieciešams izvērtēt un integrēt pieejamos datus, īpaši vērtējot ekonomisko aktvitāti Latvijā. Infrastruktūra un mobilitātes iespējas ir nozīmīgs faktors ekonomiskās attīstības iespējām, īpaši novados, viņš atzīmēja,

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

DB klubs: Pateicoties 5G, cilvēki iegūs divas brīvas stundas dienā

Rūta Kesnere, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir divas iespējas – vai nu jūs cenšaties konkurēt ar robotiem, vai esat tie, kas šos robotus ražo

Tā nākotnes perspektīvu iezīmē LMT prezidents Juris Binde, viesojoties DB Uzņēmēju klubā ar lekciju «Piektā elementa pasaule: Atmiņas par pasauli». Kā jau noprotams, piektais elements ir 5G tīkls un tā ir atsauce uz Lika Besona filmu ar Milu Jovoviču galvenajā jomā.

Prezentāciju J. Binde iesāk, sakot, ka par 5G runā teju visi, taču reti kurš saprot, ko tas īsti nozīmē. «Atbildot uz jautājumu, kas ir tehnoloģijas, es teiktu, ka tās ir materializētas zināšanas. Tās rada vidi, kurā iespējams saņemt un apstrādāt informāciju. Sākot no 2013. gada, globālais mobilo datu patēriņš līdz šim laikam ir ar eksponenciālu pieaugumu. Īpaši tas jāteic par LTE vidi (4G tīkls). 63% no visiem radītajiem un pārraidītajiem datiem ir mobilajos bezvadu tīklos, un 51% no tiem rada dažādas ierīces,» skaidro J. Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) nākamgad fokusēsies uz jaunu biznesa virzienu attīstību, investējot izpētē un attīstībā, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma vadītājs Juris Binde.

«Starp tuvākajām iecerēm minami dronu pakalpojumu risinājumi, kam ir milzīgs potenciāls lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, loģistikā. Pašlaik vēl notiek izpētes darbi dažādās nozarēs, bet jau drīzumā redzēsim dronu pakalpojumus arī darbībā,» atklāja Binde.

Viņš arī norādīja, ka uzņēmums paplašinās viedtelevīzijas piedāvājumu un citus jaunus piedāvājumus mobilo risinājumu izmantošanai gan darbam, gan atpūtai. Tāpat turpināsies darbs militāro un drošības tehnoloģiju attīstībā.

«2018.gadā turpināsim gatavoties 5G ieviešanai, lai tai brīdī, kad 5G tehnoloģijas būs standartizētas Eiropas un pasaules līmenī, LMT kā viens no pirmajiem operatoriem ieviestu tās savā tīklā un lai Latvijas klienti varētu izmantot jaunākās sakaru iespējas un nostiprināt savu konkurētspēju. Jāņem vērā, ka 5G ieviešana ir izaicinošs projekts globālā mērogā. Viens pats to nevar izdarīt ne viens uzņēmums, ne viena valsts. Tas ir kopīgs, globāls darbs – no standartu izstrādāšanas līdz tehnoloģijas testiem un prototipu veidošanai. Esam gandarīti, ka LMT tīkla infrastruktūru par atbilstošu 5G tehnoloģiju testēšanai ir atzinusi un par sadarbības partneri izvēlējusies »Nokia«, tāpēc LMT ir viens no 5G tehnoloģiju testētājiem,» par vēl vienu attīstības virzienu sacīja Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) 2021. gada pirmajā pusē kāpinājis apgrozījumu līdz 119,5 miljoniem eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2020. gada pirmajos sešos mēnešos.

Strauji audzis LMT klientu interneta patēriņš, tāpēc uzņēmums pirmajā pusgadā turpināja investēt tīkla attīstībā – 11,8 miljonus eiro.

“Pandēmijas ietekmē strauji digitalizējot gan uzņēmumu darba procesu, gan mājsaimniecību ikdienu, ko nosaka nepieciešamība strādāt vai mācīties attālināti, interneta patēriņš ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas radījis arī arvien pieaugošu pieprasījumu pēc mūsdienīgiem, inovatīviem biznesa risinājumiem efektīvākai uzņēmumu darba organizēšanai. LMT nodrošina tehnoloģijas un servisu, kas daļēji atslogo darbiniekus un ļauj pārvirzīt resursus sarežģītāku funkciju pildīšanai, tā atvieglojot ikdienā veicamos uzdevumus un palīdzot veicināt biznesa izaugsmi,” stāsta Juris Binde, LMT prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

FOTO: Liepājā apskatāma Latvijas slavenību veco mobilo tālruņu ceļojošā izstāde

Monta Glumane, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aicinātu Latvijas iedzīvotājus neuzglabāt mājās nolietotos mobilos tālruņus un neizmest tos sadzīves atkritumu konteineros, Latvijas Mobilais Telefons (LMT) sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu turpina kampaņu «Visu cieņu vecajam telefonam!».

Lielākos klientu apkalpošanas centrus visā Latvijā apceļo izstāde, kurā apskatāmi vecie telefoni, ko pārstrādei nodevuši sabiedrībā zināmi cilvēki. Izstāde apskatāma arī LMT klientu centrā Liepāja, kur tā papildināta ar slavenu liepājnieku telefoniem.

Atsaucoties LMT aicinājumam, kopš akcijas sākuma Latvijas iedzīvotāji atkārtotai pārstrādei nodevuši jau 9972 nolietotos mobilos tālruņus. Vairāk nekā pusi jeb 56% tālruņu otrreizējai pārstrādei novēlējuši Latvijas reģionu iedzīvotāji – no tiem 506 tālruņus nodevuši liepājnieki.

Saskaņā ar LMT veiktās iedzīvotāju aptaujas datiem gandrīz piektā daļa iedzīvotāju nemaz nezina, ko iesākt ar veco tālruni, taču daudzi tik un tā noglabā nederīgo ierīci skapī vai atvilktnē. LMT noskaidrojis, ka mobilais tālrunis ikdienā ir uzticams līdzgaitnieks 98% Latvijas iedzīvotāju. Aptuveni 43% LMT aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka kopš iegādes brīža mobilā telefona aparātu lieto mazāk nekā gadu, un tikai 8% iedzīvotāju izmanto vienu ierīci vairāk nekā piecus gadus. Tikai 4% aptaujāto atzinuši, ka nodod veco telefonu pārstrādei, bet 3% godīgi atzīst, ka izmet telefonu sadzīves atkritumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošā koalīcija iepriekš lēmusi patlaban nerisināt jautājumu par telekomunikāciju uzņēmumu «Tet» (iepriekš «Lattelecom») un «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) nākotni, tikmēr minēto uzņēmumu akcionārs, Zviedrijas kompānija «Telia Company» («Telia») nolēmusi izvērtēt investīciju iespējas Latvijā.

Pēc «Telia» sniegtās informācijas, Latvijas valdība informējusi «Telia», ka tā turpmāk vairs neīstenos 2018.gadā starp iepriekšējo premjeru Māri Kunčinski (ZZS) un «Telia» prezidentu Jūhanu Dennelindu noslēgto saprašanās memorandu par «Tet» un LMT turpmāku attīstību.

Paziņojumā atgādināts, ka pērn parakstītajā memorandā bija izklāstīti «Telia» un Latvijas kopīgie mērķi attiecībā uz abām kompānijām. Tajā arī bija paredzēti pasākumi kopīgas ilgtermiņa stratēģijas izstrādei, koncentrējoties uz labas korporatīvās pārvaldības prakses īstenošanu, lēmumu pieņemšanas uzlabošanu un skaidrāku uzņēmumu darbības stratēģisko uzraudzību. Šis darbs tagad ir apturēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien notikušas sarunas par telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš Lattelecom) un mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apvienošanu, apstiprināja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri - Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un «Telia Company» - pārsprieda jautājumus par «Tet» un LMT nākotnes perspektīvām. Nemiro sacīja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus, un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par «Tet» un LMT apvienošanu ir pāragri spriest.

Pēc ministra teiktā, patlaban tiek izskatīti vairāki varianti par «Tet» un LMT nākotni, proti, saglabāt esošo situāciju, apvienot uzņēmumus vai kādu no uzņēmumiem pievienot otram. Paredzams, ka akcionāri līdz maija beigām veiks aprēķinus par izdevīgāko abu uzņēmumu nākotnes darbības modeli. Savukārt valdībā priekšlikums par abu uzņēmumu nākotni, pēc ministra teiktā, varētu nonākt jūnijā vai jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Telia Company: LMT un Tet neapvienošana apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 01.10.2019

Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Tehnoloģiju nozares līderu vērtējums: Minox ir simtgades dižākais izgudrojums

Jānis Vēvers, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simts gados kopš neatkarīgas valsts izveidošanas Latvijai bijis iemesls lepoties ar izciliem ķīmiķiem, biologiem, inženieriem un viņu spīdošajiem izgudrojumiem. To vidū ir medikamenti, kosmosa un informācijas tehnoloģiju risinājumi. Tomēr dižākais izgudrojums Latvijā ir VEF Minox fotoaparāts – vismaz tā uzskata šodienas tehnoloģiju nozares līderi.

Aicināti nosaukt trīs izcilākos Latvijas teritorijā kopš 1918.gada tapušos izgudrojumus, viņi kā pirmo piemin tieši Valtera Capa leģendāro fotokameru, kas savulaik izraisīja apvērsumu fotografēšanas pasaulē.

Juris Binde, Latvijas Mobilā Telefona prezidents

Konstruktora Valtera Capa radītais miniatūrais fotoaparāts Minox, šķiet, ir zināmākais no Latvijas izgudrojumiem. Savā laikā tas bija unikāls ar mazo izmēru un augsto fotogrāfijas kvalitāti un tika dēvēts par «spiegu kameru». Minox fotoaparātus no 1938. līdz 1943. gadam ražoja Valsts Elektrotehniskajā fabrikā (VEF), bet pēc 2. pasaules kara Vācijā tika nodibināta rūpnīca Minox GmbH. Minox ir zināmākais, bet ne vienīgais inovatīvais produkts, kas saistās ar VEF vārdu un spilgti iemieso tā inovāciju garu, ko šodien pārmanto no VEF saknēm izaugušais Latvijas Mobilais Telefons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (BGK) jeb dronu kontrolētu un drošu izmantošanu Latvijas gaisa telpā, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) un pašmāju tehnoloģiju inovāciju uzņēmums SIA “Latvijas Mobilais Telefons “ (LMT) ir parakstījuši saprašanās memorandu par sadarbību izpētes un attīstības projektos.

Tā ietvaros LGS un LMT kopīgi izstrādās dažādus risinājumus drošas un ērtas bezpilotu gaisa kuģu satiksmes attīstībai.

“Mēs apzināmies, ka bezpilota gaisa kuģi jau ir mūsu ikdiena un to izmantošana kļūs aizvien plašāka. Tāpēc LGS vēlas laikus izstrādāt risinājumus, kas, no vienas puses, BGK izmantošanu padarīs daudz ērtāku, bet, no otras puses, arī drošāku, novēršot iespējamus traucēkļus un draudus lielajai aviācijai. Esmu gandarīts, ka mums šajā jautājumā ir līdzīga vīzija ar LMT un tagad esam vienojušies par kopīgu inovatīvu risinājumu izstrādi, kas nākotnē veicinās bezpilota gaisa kuģu izmantošanu,” uzskata LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Baltijas datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu grupas Santa Monica Networks (SMN) īpašnieki parakstījuši kapitāla daļu iegādes līgumu, kura rezultātā LMT paredz kļūt par 100% SMN īpašnieku.

Darījuma pabeigšana ir atkarīga no tirgus uzraugu piekrišanas Latvijā un Lietuvā.

Darījums abiem uzņēmumiem ļaus ātrāk un efektīvāk ieviest piektās paaudzes tīkla risinājumus. “LMT sen jau vairs nav tikai sakaru operators, mēs risinām sarežģītus biznesa transformācijas uzdevumus ar IT risinājumu palīdzību. Ar Santa Monica Networks mūs vieno inovatoru DNS. Apvienojot LMT pieredzi mobilo sakaru risinājumos ar jaudu, kas piemīt pieredzējušam datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu izstrādātajam, mēs kļūsim par digitālās transformācijas līderi. Kopā mēs būsim labākais partneris digitalizācijas procesos jebkurā publiskās pārvaldes institūcijā vai privātā uzņēmumā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas "Veselai Latvijai" ietvaros Latvijas Mobilais Telefons (LMT) nodrošinājis Latvijas lielākajām slimnīcām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) vairāk nekā 1000 iekārtu, pieslēgumu un risinājumu attālināta darba veikšanai.

Latvijas medicīnas sistēma šobrīd tiek pakārtota darbam pandēmijas apstākļos, iespēju robežās ar plānveida pacientiem strādājot attālināti, lai pasargātu mediķus no fiziska kontakta un inficēšanās un mobilizētu visus iespējamos resursus Covid-19 izplatības mazināšanai.

Tāpēc trīs lielākās slimnīcas Latvijā – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – digitalizē savu darbību, īstenojot apjomīgu tehnoloģiju ieviešanu.

Savukārt NMPD piegādātie sakaru līdzekļi tiks izmantoti operatīvākai informācijas apmaiņai ārkārtējās situācijas pārvaldībā un mediķu darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atsperi saspieda decembrī. Kādā brīdī tā būs jālaiž vaļā

Romāns Meļņiks, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karu nevar uzvarēt ar ierēdņu sagatavotām instrukcijām, aizliegumiem un sodiem. Varai ir jāatjauno sabiedrības uzticēšanās, ir jāiesaista visi cīņā, lai ienaidnieku padzītu, – pauž ekonomikas doktors, SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents un valdes priekšsēdētājs, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde.

Fragments no intervijas

Valdības rīkotajā diskusijā man patika jūsu tēze, ka nepieciešama strukturēta, sistemātiska pieeja krīzes pārvaldībā. Redzam, ka politikā tās trūkst. Biznesa pārstāvji visu laiku mudina balstīt politiskos lēmumus faktos, to vispusīgā izvērtējumā, prognozēs par iespējamām sekām. Nevar taču veselas nozares aizlaist postā, ieklausoties tikai epidemiologos un nevienā citā.

Pirmkārt, ir epidemioloģiskā situācija, ko varētu raksturot saslimstība, infekcijas agresivitāte, izplatīšanās ātrums, smago gadījumu skaits, mirstības īpatsvars u.tml. Otrkārt, ir ekonomiskā situācija, ko var raksturot makroekonomiskā līmenī ar iekšzemes kopproduktu, inflāciju, importa un eksporta attiecību. Tāpat arī vidējā līmeņa procesu izmaiņas, kas ir saistītas ar atsevišķu uzņēmumu, pat veselu nozaru slēgšanu un ar to saistītām dīkstāvēm, bezdarbu un pabalstiem. Un trešais aspekts ir sociālās sistēmas situācija, kas ir saistīta ar sabiedrības noskaņojumu par ekonomisko situāciju mikro līmenī, proti, saistībā ar atsevišķu personu un ģimeņu ienākumu samazināšanos – labklājības līmenis pasliktinās, tāpēc pieaug stress, emocionālais diskomforts. Tas, protams, būtiski ietekmē attieksmi pret valdības lēmumiem. Diemžēl šobrīd valdības reitings ir zemākais, kāds jebkad ir bijis, un tas mani kā Latvijas pilsoni absolūti neiepriecina. Tas nozīmē, ka ir kaut kas ļoti, ļoti nopietns noticis un kaut kas ļoti nopietns ir jādara, lai šādas disonanses nebūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Lietuvas Konkurences padomes apstiprinājušas darījumu, kurā SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) no Livonia Partners iegādājās Baltijas datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu grupu Santa Monica Networks (SMN).

Tādējādi LMT kļuvis par SMN 100% daļu īpašnieku.

Uzņēmumi apvienos spēkus, lai ātrāk un efektīvāk ieviestu piektās paaudzes tīkla risinājumus. “Esam kļuvuši par spēcīgāko partneri digitalizācijas procesos jebkurā publiskās pārvaldes institūcijā vai privātā uzņēmumā. Jau labu laiku no sakaru operatora esam pārauguši par uzņēmumu, kas saviem klientiem risina sarežģītus biznesa transformācijas uzdevumus. Uzņemot savā komandā Santa Monica Networks, kļūsim par digitālās transformācijas līderi,” uzskata LMT prezidents Juris Binde.

“Kopā ar LMT nodrošināsim dažādu 5G biznesa risinājumu attīstību, paplašinot to klientu loku, kam būs pieejamas vismodernākās tehnoloģijas un korporatīvā līmeņa tehniskie risinājumi,” papildina SMN valdes priekšsēdētājs Uģis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

LMT uzsāk jauna oriģinālseriāla filmēšanu

Lelde Petrāne, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šajā pavasarī uzsāks jauna oriģinālseriāla filmēšanu. Tas šā gada rudenī būs skatāms LMT viedtelevīzijā.

Topošais seriāls iecerēts kā attiecību drāma ar komēdijas un fantastikas elementiem, kura centrā ir jauna, pašpārliecināta sieviete – informācijas tehnoloģiju speciāliste. Viņai ir veiksmīga karjera, bet viņa nav īsti apmierināta attiecībās ar mīļoto vīrieti. Vai mākslīgā intelekta radītā ideālā pasaule spēs aizstāt īstu mīlestību un ļaus dzīvot laimīgi bez sāpēm un pārdzīvojumiem?

«Kā liecina patēriņa tendences, tieši seriāli ir pieprasītākais saturs TV ekrānos. Turklāt arvien vairāk tos skatās arī viedtālruņos. Lai veicinātu ne tikai ārvalstu, bet arī kvalitatīva Latvijas seriālu satura pieejamību, esam uzsākuši darbu pie pirmā LMT viedtelevīzijas seriāla veidošanas. Tā tapšanā esam piesaistījuši vienus no pieredzējušākajiem nozares profesionāļiem Latvijā,» norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 100 000 eiro, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Datakom sadarbībā ar Latvijas mobilais telefons (LMT) šogad turpina paplašināt “Tika-Taka Pay” tirgu un funkcionalitātes iespējas.

Attīstot sadarbību ar LMT, Datakom plaukstas lieluma mobilā kases sistēma “Tiki-Taka PAY” kļuvusi tehnoloģijām bagātāka un pieejamāka gan lielajam, gan mazajam tirgotājam.

Izstrādājot šo produktu galvenais mērķis bija nodrošināt produktu, kura funkcijas iepriekš bija pieejams tikai sarežģītās un dārgās sistēmās, ko mazie uzņēmumi reti kad var atļauties, uzsver LMT prezidents Juris Binde: "Tehnoloģijas ietekmē un maina mūsu dzīvesveidu – sākot ar savstarpējo saziņu un attālināto darbu, beidzot ar norēķiniem veikalā. Izstrādājot šo viedo kases iekārtas piedāvājumu, LMT mērķis bija nodrošināt Latvijas mazajiem uzņēmumiem vienkāršu produktu, kura iespējas līdz šim bija pieejamas tikai sarežģītās un dārgās sistēmās".

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

LMT investīcijas sakaru tīklā pērn sasniegušas 27 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas Mobilais Telefons (LMT) tīkla un pakalpojumu attīstībā investējis 27 miljonus eiro. 2019. gadā investīcijas galvenokārt būs vērstas uz 5G tehnoloģijas ieviešanu, tostarp 5G prototīkla izveidi un jaunu pakalpojumu izstrādi.

Gada laikā uzstādītas jaunas vai paplašinātas vairāk nekā 250 bāzes stacijas, fokusējoties uz reģioniem, kur interneta lietošanas intensitāte pieaug tikpat strauji kā Rīgā un tās apkārtnē. Visā Latvijā kopumā uzstādītas 1348 bāzes stacijas.

Gatavojoties jaunās 5G mobilo sakaru paaudzes tīkla ieviešanai, pērn LMT aktīvi testēja 5G tehnoloģiju un sadarbībā ar augstskolām un uzņēmumiem sāka darbu pie 5G pakalpojumu izstrādes. Jau šobrīd vairāk nekā 130 LMT bāzes stacijās ir instalēta programmatūra, kas ļauj sadarboties ar 5G standartiem atbilstošām iekārtām. Sadarbībā ar tīkla infrastruktūras ražotāju Nokia un tehnoloģiju kompāniju Intel izveidots testa 5G tīkls, kurā datu pārraides ātrums sasniedza 1,4 Gbps un reakcijas laiks - 4 ms. 2019. gadā LMT turpinās 5G tīkla infrastruktūras sagatavošanu, jaunu 5G bāzes staciju uzstādīšanu un 5G prototīkla izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad vēl ir daudz nezināmo par piektās paaudzes tīklu jeb 5G, plašas attīstības iespējas ir kā lielajiem spēlētājiem, tā jaunuzņēmumiem.

Bieži vien jaunuzņēmumiem ir inovatīvas idejas, bet pieredzējušiem nozares speciālistiem – infrastruktūra un finansējums to īstenošanā. Tāpēc vērojama arī abu pušu sadarbība. «Jaunuzņēmumiem 5G jomā būs ļoti plašas attīstības iespējas. Ir runa par pilnīgi jauniem risinājumiem, pakalpojumiem, idejām un pat biznesa modeļiem, ko 5G darīs iespējamu. To priekšrocība ir gatavība straujām pārmaiņām, elastība, spēja ātri pārkārtot ražošanu. Savukārt lielajām kompānijām – gan telekomunikāciju operatoriem, gan citu nozaru lielajiem uzņēmumiem – ir pieredze, resursi un zināšanas, kas palīdz ieraudzīt jaunās, 5G sniegtās attīstības iespējas un ļauj investēt to attīstīšanā,» uzskata Juris Binde, SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo skaru operators Latvijas Mobilais Telefons (LMT), ko vada Juris Binde, kļuvis par partneri SPARTA - Eiropas Savienības kiberdrošības kompetences palielināšanas projektā, kurā sadarbosies 44 partneri no 14 valstīm. LMT projektā nodrošinās 5G eksperimentālo platformu kiberdrošības risinājumam, kas radīts projekta gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 22.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Kā neapstādināt ekonomiku otrreiz – šis ir svarīgākais jautājums, valdībām lemjot par drošību pandēmijas laikā.

Eiropas Parlaments ir nobalsojis par vairākiem pasākumiem, lai nodrošinātu koordinētu rīcību krīzes gadījumos.

Latvijā ir ieviestas izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos, kas paredz iebraucējiem no epidēmijas skartajām valstīm samazināt karantīnu no 14 līdz 10 dienām.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 22. septembra numurā:

  • viedokļi - kā valstij samazināt izdevumus
  • tēma – kā pandēmijas dēļ neapturēt ekonomiku otrreiz
  • akcionāru tiesības – “Olainfarm” lietā pārsteidz ieraksta dzēšana Uzņēmumu reģistrā
  • finanses - eiro draud būt pārāk dārgs
  • finanšu tirgi - ASV akciju vērtība strauji kritusi zemāk
  • darba tirgus - saīsinātas darba nedēļas meklējumos
  • tehnoloģijas - meklē un atrod kļūdas citu produktos
  • brīvdienu ceļvedis - Juris Binde, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora Latvijas mobilais telefons (LMT), kura prezidents ir Juris Binde, apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 157 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. Tāpat 2018. gada deviņos mēnešos augusi LMT rentabilitāte, tai sasniedzot 50 miljonus eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Tet (iepriekš Lattelecom) akcionāru sarunas par abu uzņēmumu iespējamo apvienošanos radījušas virkni jautājumu un citu šajā jomā strādājošo uzņēmumu bažas.

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā – SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn –26,59 milj. eiro un 39,09 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā ir (juridiski gan atšķiras) vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šīm idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi svarīgi apsvērumi, kāpēc to nedarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru