Jaunākais izdevums

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Pēdējās dienās jau parādījušās ziņas, ka vairākas internmeta kompānijas domā pie tā, kā mazināt datu tīklu noslodzi. Piemēram, "Amazon.com", "Netflix" un "Alphabet" (pieder "YouTube") ziņojusi, ka mazinās savu straumēšanas pakalpojumu kvalitāti.

Ar līdzīgiem pamudinājumiem šādām kompānijām, lai izvairītos no potenicālām datu pārraidīšanas pārslodzes problēmām, klajā nākusi arī Eiropas Komisija. Kopā vien sešu uzņēmumu - "Amazon.com", "Netflix", "Alphabet", "Facebook", "Microsoft" un "Apple" - platformas Eiropā ir atbildīgas par 43% no kopējā interneta lietošanas, liecina izpētes uzņēmuma "Sandvine" dati.

Šobrīd dzirdami spriedumi, ka dažām kompānijām vīrusa vētru izdosies pārlaist nosacīgi mierīgāk (vai ir vismaz skaidrs, ka tās tajā izdzīvos). "Bloomberg" apkopotās Volstrītas ekspertu aplēses liecina, ka šādu uzņēmumu vidū varētu būt faktiski visi jau pieminētie tehnoloģiju milži un arī - "JD.com" un "Walmart" (arī piedāvā e-komercijas risinājumus). Tāpat uz pārējo fona tiek izcelti tādi ēdienu piegādātāji līdz mājas slieksnim kā "DoorDash" un "Postmates" un, piemēram, videkonferenču organizētājs "Zoom Video Communications".

Akciju tirgiem sagurstot un investoriem spriežot par grūtākiem laikiem ekonomikai, joprojām dažu sektoru akcijām mēdz klāties pieņemami (vai vismaz - mazāk slikti nekā pārējiem). Pie tā dēvētajiem aizsardzības jeb "Defensive" sektoriem tiek pieskaitītas vairākas nozares. Šīs tautsaimniecības nozares ir mazāk jutīgas pret ekonomiskajiem cikliem, saglabājot finanšu stabilitāti brīžos, kad ekonomikai klājas grūti. Līdzās telekomunikācijām un veselības aprūpei šādām nozarēm var pieskaitīt arī komunālo saimniecību, jo vajadzība, piemēram, pēc elektrības vai ūdensapgādes saglabājas relatīvi augstā līmenī arī tad, ja ekonomikā vērojams kritums.

Tāpat, pieaugot bažām, investori mēdz lūkoties mazāk ciklisko plaša patēriņa preču ražotāju ("Consumer Staples") akciju virzienā (tie ir to preču ražotāji, pēc kurām ir samērā konstants pieprasījums pat tad, ja kādu nelabvēlīgu notikumu rezultātā patērētāju ienākumi samazinās). Šādu kompāniju vidū tradicionāli tiek minēts "Procter & Gamble", "Coca-Cola", "Colgate-Palmolive" utt.

Latvijas kompāniju pārstāvji, kas piedāvā interneta pakalpojumus, teic, ka attālinātais darbs un mācības tiešsaistē palielinājušas interneta noslodzi, īpaši rīta stundās, taču jaudas pietiks visiem.

"Līdz šim vislielākā interneta tīklu noslodze bija vērojama darba dienu vakaros un vienmērīgi brīvdienās, taču darbs no mājām ir palielinājis līdzšinējo interneta lietojumu tieši darba laikā – no plkst. 8.00 līdz 12.00," skaidro "Tet" galvenais tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks. Vienlaikus arī vakaros interneta apjoma patēriņš vidēji kāpis par 10%, kas skaidrojams ar to, ka ārpus mājas izklaides iespējas kļuvušas ierobežotas, un iedzīvotāji laiku pavada mājās.

"Interneta aktivitātes pieaugums "Tet" tīklam pārslodzi nerada, un klientiem nav par ko uztraukties, jo datu ātrums, jauda un stabilitāte pietiks visiem. Tīkla noslodzes riskus neredzam, arī prognozējot, ka arvien palielināsies cilvēku skaits, kas strādās no mājām. Tīkla darbības jaudas esam plānojuši tā, lai tas nepieciešamības gadījumā spētu izturēt pat divkāršu vakara "pīķa" stundu noslodzi, kad internetu lieto lielākā daļa. Turklāt jāatceras, ka ikviens interneta fiksētais tīkls un jo īpaši optiskais tīkls spēj nodrošināt daudz lielāku stabilitāti brīžos, kad ir liels vienlaicīga pakalpojumu lietotāju skaits, kas rada zināmus izaicinājumus mobilo risinājumu tehnoloģijai," viņš piebilst.

Tāpat kompānijas apkopotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā daudz vairāk izmantotas filmu, seriālu un video straumēšanas iespējas.

Arī "Tele2" tīklā zvanu plūsma ir palielinājusies par 40%, bet datu patēriņš - par 20%. Tomēr, neskatoties uz šo pieaugumu, šobrīd "Tele2" tīkls funkcionē labi un tam ir kapacitātes rezerves, jo ir būvēts pārdomāti, lai tas spētu izturēt pietiekami lielu slodzi, ar kādu tam šobrīd un tuvākajā laikā būs jāsaskaras, norāda kompānijas sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis.

Redzams arī intereses pieaugums korporatīvajā segmentā, piebilst O. Fīrmanis. Proti, par aptuveni 25% ir palielinājusies interese pēc mobilā mājas/biroja interneta, lai varētu strādāt attālināti, kā arī par aptuveni 40% augusi interese par zvanu pārvaldības risinājumu "Teamer", kas ļauj attālināti koordinēt ienākošo zvanu plūsmu, neatrodoties birojā.

"LMT" prezidents Juris Binde novērojis, ka arī "LMT" klientu vidū pieaudzis gan zvanu skaits, gan mobilā interneta patēriņš.

"Pēc tīkla infrastruktūras ražotāja "Nokia" datiem pasaulē vīrusa skartajās valstīs interneta patēriņš pēdējās 4 nedēļās ir audzis par 20-40%. "LMT" tīklā datu patēriņš audzis par 10-15%. Interesanti, ka būtiski pieaug balss zvanu skaits un apjoms - "LMT" tīklā pat par par 50%. Tāpat būtiski palielinājies pircēju skaits jauniem mobilā interneta pieslēgumiem un iekārtām attālinātam darbam un mācībām. Ievērojami vairāk nekā parasti šobrīd "LMT" viedtelevīziju skatās dienas laikā," viņš stāsta.

"Ārkārtas situācijā, kad arvien vairāk cilvēki pāriet uz attālināto darbu un mācībām no mājām, turklāt kopējas atpūtas vietā ievēro sociālo distancēšanos, šāda aktivitāte "LMT" mobilo sakaru tīklā ir pilnībā saprotama. Esam mobilizējuši papildu resursus, palielinot kapacitāti "LMT" tīkla darbības un pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai. Lielākā daļa "LMT" klientiem lieto neierobežota interneta pieslēgumu," skaidro J. Binde.

Viņš gan piebilst, ka krīzes apstākļos ir svarīga ne tikai sociālā distancēšanās vai pašizolācija, bet arī sociāli atbildīga interneta izmantošana. Sakaru kanālu nepārtrauktība krīzes situācijās ir kritiski nepieciešama mediķiem, policistiem un citiem ārkārtas stāvoklī esošajiem dienestiem. Līdz ar to aicinu lieki netērēt resursus, ja tas nav nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Puse Latvijas iedzīvotāju nezina, kāds interneta ātrums ir viņu mājoklī

Db.lv, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni puse jeb katrs otrais Latvijas iedzīvotājs zina, kāds interneta ātrums ir viņa mājoklī. Turklāt gandrīz 40% nezina, cik ātrs internets viņiem patiesībā būtu nepieciešams.

No tiem respondentiem, kas zināja, cik ātrs internets viņiem būtu vajadzīgs, visvairāk jeb 30% atzina, ka viņiem būtu nepieciešams internets ar ātrumu no 100 līdz 500 Mbit/s. 14% ir pārliecināti, ka viņiem nepieciešams būtu vēl lielāks ātrums – vairāk nekā 500 Mbit/s, un tikpat daudz iedzīvotājiem pietiktu ar 50-100 Mbit/s.

“Kā rāda pētījuma dati, interneta lietotājiem ir visnotaļ vispārīgs priekšstats par to, kāds internets viņiem ir šobrīd un kāds viņiem būtu nepieciešams. Iemesli tam var būt dažādi – gan tas, ka nav pietiekamas izpratnes par interneta ātruma mērvienībām, gan arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir apmierināti ar interneta ātrumu, kas viņiem šobrīd ir pieejams,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes ikdienas dzīve ir dažādu notikumu un veicamo darbu piepildīta – jāplāno darbi mājās, birojā un skolā; jāatceras par pārtikas iepirkšanu un idejām kārtējai maltītei; jārūpējas par ģimenes budžetu un brīvdienu plāniem u.tml. Mūsdienās šo aktivitāšu organizēšana vairs nav iedomājama bez ierīču un dažādu tehnoloģisko risinājumu izmantošanas, kuru darbībai nepieciešams stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko 5G kvalitātē katram otrajam Latvijas iedzīvotājam piedāvā IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”. Kā cilvēki var izmantot “Bite” tīklu, organizējot ģimenes ikdienu?

Sakari un mobilais internets mūsu ikdienas pamatvajadzība. Šobrīd pieejamību “Bite” nākamās paaudzes tīklam nodrošina 1009 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos. Jau šobrīd jaudīgais Bites 5G tīkls ir pieejams katram otrajam Latvijas iedzīvotājam.

Ikdienas saziņa ģimenēs, izmantojot drošības pulksteņus un telefonus

Komunikācijai ir izšķiroša nozīme ģimenes ikdienas dzīves organizēšanā, īpaši, ja ģimenē ir vairāk nekā viena atvase. Lai plānotu un saskaņotu ikdienas gaitas, mobilās ierīces un bērnu drošības pulksteņi, viedpulksteņi ir kļuvuši par neatņemamiem palīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Internets Covid-19 laikā spējis izturēt visas iedzīvotāju vajadzības digitālajā vidē

LETA, 18.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Internets Covid-19 pandēmijas laikā spējis izturēt visas iedzīvotāju vajadzības digitālajā vidē, sacīja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

Viņa atzina, ka gan uzņēmumi, gan iestādes, gan sabiedrība kopumā gada laikā kopumā spējuši pielāgoties Covid-19 ieviestajām izmaiņām, "jo nekas cits neatlika".

"Man liekas, ka tas, kas ir tiešām apbrīnojami, ir fakts, ka internets ir izturējis. Gan pagājušā gada pavasarī, gan visa šī gada laikā internets ir izturējis un spējis nodrošināt visas mūsu vajadzības digitālajā vidē. Kaut vai, ja mēs padomājam par skolu, par attālināto darbu, par iepirkšanos, izklaidi, dažādām filmu straumēšanas, operu straumēšanas servisiem un tā tālāk, tad internets to visu ir izturējis, infrastruktūra strādā," teica Kaškina.

Viņa atzīmēja, ka Latvijā un Baltijas valstīs kopumā infrastruktūra ir ļoti labā līmenī, un Kaškinas ieskatā tas ir kaut kas tāds, par ko jābūt lepniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs no mājām un sociālā distancēšanās tradicionālajā darba laikā kāpinājusi interneta patēriņu, jo īpaši rīta stundās, liecina telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" dati.

Tomēr tīkla noslodze nesasniedz vakara stundu aktīvākos interneta patēriņa apjomus, kas auguši par 10%, neradot riskus tīkla darbībai.

Uzņēmums norāda, ka līdz šim ir pietiekami ieguldījis tīkla kapacitātes stiprināšanā, lai arī šonedēļ, kad datu tīklu sāks izmantot skolēni mācību vajadzībām, tīkla darbība būtu stabila un nepārtraukta. Ticams arī ir pieņēmums, ka skolēni jau pagājušajā nedēļā lietoja video un citus datu patēriņa pakalpojumus, tādēļ apjomu pieaugums, visticamāk, nebūs lineārs.

Līdz šim vislielākā interneta tīklu noslodze bija vērojama darba dienu vakaros un vienmērīgi brīvdienās, taču darbs no mājām ir palielinājis līdzšinējo interneta lietojumu tieši darba laikā – no plkst. 8.00 līdz 12.00. Vienlaikus arī vakaros interneta apjoma patēriņš vidēji kāpis par 10%, kas skaidrojams ar to, ka ārpus mājas izklaides iespējas kļuvušas ierobežotas, un iedzīvotāji laiku pavada mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izbūvētu 5G tīklu, katrai bāzes stacijai ir jāpievelk optiskais internets, līdz ar to jaunās paaudzes tīkla ieviešana bez vadiem nenotiks, sacīja telekomunikācijas uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja - lai izveidotu 5G interneta pārklājumu, bāzes stacijas būs jāliek "praktiski uz katras mājas. Līdz ar to bez vadiem nekas nenotiek".

"Tāpat jāsaprot, ka fizikas likumus neviens nav atcēlis, attiecīgi internets caur optisko kabeli vienmēr būs ātrāks nekā mobilais internets. Ja jums ir nepieciešamība pēc ātra un stabila pieslēguma, vienmēr izvēlēsieties optiku, nevis mobilo internetu. Vēl nav pienācis laiks apglabāt vadus," uzsvēra Gulbis.

Jautāts, kā kopumā vērtē 5G tīkla attīstību, Gulbis atzīmēja, ka šajā ziņā visa Eiropa atpaliek no pārējās pasaules. ASV, Ķīnā, Dienvidkorejā jau ir strādājoši operatoru tīkli.

Pēc viņa teiktā, tā kā Eiropā ir 27 valstis, kurā katrā ir sava frekvenču sadales politika un milzīga fragmentācija, investīcijas nenotiek, jo līdz galam frekvences nav sadalītas. "Zināma loma ir arī tam, ka ir mazinājusies vēlme un iespēja izmantot dažādu valstu ražotāju iekārtas. Lai ko neteiktu, bet tie ražotāji, uz kuriem patlaban mazliet šķībi skatās, ir divus gadus priekšā citiem ražotājiem 5G tehnoloģiju attīstībā," viņš atklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Aptauja: vislielāko interneta trūkumu izjustu iedzīvotāji pēc 60 gadu vecuma

Db.lv, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Internets mūsu ikdienā ieņem ļoti būtisku vietu, piemēram, 80% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņi nevar iedomāties dzīvi bez interneta, jo tad viņi justos ierobežoti, liecina “Tele2” un “Berg Research” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Lielāku interneta trūkumu izjustu gados vecākie iedzīvotāji, kas sasnieguši 60 un vairāk gadu vecumu – tā domā 85% aptaujāto senioru.

Tikai 9% atzīst, ka varētu iztikt bez interneta un dzīve tad būtu labāka. Biežāk pozitīvi par iespēju dzīvot bez interneta atsaucas jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem un cilvēki ar augstiem ienākumiem.

“Mūsdienās modernās tehnoloģijas, t.sk. internets ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Turklāt tas neattiecas tikai uz ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vai jauniešiem, bet arī senioriem, kuri arvien vairāk apgūst tehnoloģijas, lai varētu ērti sazināties ar saviem tuviniekiem, izklaidētos un norēķinātos par dažādiem pakalpojumiem. Turklāt tieši seniori ir tā vecuma grupa, kurā visstraujāk aug mobilā interneta lietošanas telefonos,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada veiksmīgu uzņēmumu pandēmijas laikā

Armanda Vilciņa, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā jaunam uzņēmumam audzēt atpazīstamību, ir sadarbība ar influenceriem, jo izmērīt dārgu reklāmas kampaņu patieso atdevi ir ļoti sarežģīti.

To intervijā DB norāda viena no apakšveļas zīmola lovin’ dibinātājām Daina Novikova. Viņas un Baibas Šauriņas radītā uzņēmuma interneta veikals savas virtuālās durvis klientiem vaļā vēra pērnā gada martā – laikā, kad valstī bija izsludināts visaptverošs lokdauns jeb mājsēde. D. Novikova atzīst – sākt tirdzniecību brīdī, kad fiziski nevari satikties ar klientiem, jaunam uzņēmumam ir gana izaicinoši, taču nedrīkst aizmirst, ka internets mūsdienās ir spēcīgs instruments.

Fragments no intervijas

Kāpēc radās ideja par savu uzņēmumu, turklāt pandēmijas laikā, kas daudziem biznesiem bija gana izaicinošs?

Iepriekš mēs ar kolēģi Baibu kopā strādājām citā Latvijas apģērbu zīmolā, tā sagadījās, ka īsi pirms pandēmijas palikām bez darba, tāpēc bija skaidrs, ka nepieciešams kaut ko darīt. Diezgan ātri sapratām, ka darba tirgus vairs nav tik rožains un jaunu darbavietu atrast nemaz nav viegli, tāpēc sākām domāt par iespējām radīt savu uzņēmumu. Šī ideja jau kādu laiku bija sēdējusi mūsu galvās, taču līdz šim nebijām saņēmušās to īstenot, tāpēc nolēmām – tagad vai nekad! Principā mēs nonācām izvēles priekšā – sēdēt bez darba vai mēģināt. Mēs pamēģinājām!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Metaverss – izaicinājums Latvijas izglītības sistēmai

Jānis Krievāns, biedrības Junior Achievment Latvia valdes priekšsēdētājs, 14.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metaverss. Nākotnes internets. Miksēta realitāte. Interneta revolūcija. Digitālais visums. Jaunākās paaudzes uzņēmējdarbības forma. Digitālās un reālās pasaules līdzāspastāvēšana. Jauna paralēla kibertelpa. Fiziskās, virtuālās un papildinātās realitātes sajaukums. Transformējoša platforma.

To var saukt, kā vien vēlas, taču metaverss ir tikpat neizbēgami tuva realitāte kā fakts, ka pēc nakts vienmēr seko rīts.

Kas sācies kā izklaide, ātri vien kļūst par jaunu uzņēmējdarbības iespēju tiem, kas gatavi spert soli nezināmajā un atklāt jaunās realitātes sniegtās iespējas.

Domājot, ka nekas vairs nevar pārsteigt, jo, šķiet, viss jau ir redzēts, viss jau ir bijis, mēs maldāmies. Vienmēr būs jauni atklājumi, kas mainīs esošo pasaules kārtību. Cik salīdzinoši nesen internets šķita nereāls un drīzāk zinātniskās fantastikas iedvesmots, tik salīdzinoši tuvu jau esam metaversa uzvaras gājienam. Kamēr daudzi par metaversa iespējām vai par tā eksistenci vēl neaizdomājas, tikmēr citi – futūristi – jau būvē savas nākotnes uzņēmējdarbības vīzijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedās pilsētas – tās nav tikai pašbraucošās automašīnas

Līga Krūmiņa, “Tele2” tehniskā departamenta vadītāja, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk.

Daudzas lietas mums arī jau šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.

Visbiežāk par IoT (Internet of Things) mēs dzirdam un runājam viedo pilsētu kontekstā. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav.

IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi.

Viedā infrastruktūra

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka 5G internets viņiem nav nepieciešams

Db.lv, 24.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktā aptauja liecina, ka trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju šobrīd neplāno izmantot 5G internetu, jo tas viņiem nav nepieciešams.

Gandrīz 45% ir gatavi nedaudz nogaidīt, kamēr attīstās tehnoloģija, un pieslēgt to nedaudz vēlāk, bet vairāk nekā 20% to ir gatavi darīt jau tagad vai uzreiz, tiklīdz būs tāda iespēja.

Visbiežāk respondenti, kuri zina, kas ir 5G internets, sagaida, ka šīs tehnoloģijas ietekme uz viņu ikdienas dzīvi būs pozitīva vai maz jūtama. Tā domā aptuveni 66% aptaujāto, bet tikai 4% ir tādu, kas uzskata, ka 5G internets varētu potenciāli negatīvi ietekmēt ikdienas dzīvi. Iespējamo negatīvo 5G interneta ietekmi vairāk saskata respondenti ar pamatizglītību, pensionāri un aptaujātie ar zemiem personīgajiem ienākumiem.

“Varu nojaust, kādēļ nepilna trešdaļa respondentu atbild, ka neplāno izmantot 5G tehnoloģiju. Proti, visā valstī esošā 4G tehnoloģija daudzviet spēj nodrošināt komfortablu interneta ātrumu, kas lietotājiem nepieciešams ikdienā, līdz ar to 5G sniegtās iespējas viņiem nešķiet vilinošas. Vienlaikus jāatgādina tas, par ko publiski tiek runāts salīdzinoši maz – 5G attīstība sniegs ieguvumu arī 4G lietotājiem, atslogojot 4G tīklu,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas priekšrocība 5G jomā ir informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūra un spēcīgi uzņēmumi programmatūras izstrādes jomā, tā Rīgā notiekošajā Eiropas 5G ekosistēmas forumā "5G Techritory" 24.novembrī pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir uz eksportu orientēta ražošana, tādēļ valdība īsteno viedās reindustrializācijas politiku – mēs īpaši atbalstām eksporta attīstību, veidojot investīcijām pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un veicinot visas sabiedrības labklājības pieaugumu. Latvijas priekšrocība 5G jomā ir IT infrastruktūra un spēcīgi uzņēmumi programmatūras izstrādes jomā, tādēļ būsim gatavi 5G risinājumu ieviešanai un nodrošināšanai gan uzņēmējiem, gan patērētājiem. Ar drošu pārliecību varu teikt, ka Latvija ir vislabākā vieta, kur ieguldīt un veidot uzņēmējdarbību, kam būs nepieciešama 5G infrastruktūra augstā līmenī,’’ atklāšanas uzrunā teica K.Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” turpina attīstīt plašu 5G tīkla pārklājumu visā Latvijas teritorijā, jau šobrīd nodrošinot 5G pieejamību vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju. Kamēr privātpersonas 5G tīklu aktīvi izmanto multivides izklaides iespējām, uzņēmumiem gan Rīgā, gan reģionos stabils un ātrs internets palīdz biznesa procesu uzlabošanā. Kopumā šobrīd uzņēmumi mobilos datus 5G tīklā izmanto ievērojami vairāk nekā 4G tīklā.

“Bite” 5G visaktīvāk izmanto mazumtirdzniecības, nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru uzņēmumi

Stabils un ātrs internets jau labu laiku ir kļuvis par biznesa veiksmes stūrakmeni, un tas ir pieprasītākais “Bite” 5G pakalpojums, ko šobrīd izmanto uzņēmumi. 5G ir izrāviena iespēja daudzās nozarēs, ļaujot ne vien attīstīt biznesu, bet arī uzlabot darba procesu efektivitāti.

Jaunākie “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd 30% no 5G datu plūsmas patērē mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. 18% 5G datu plūsmas patērē nekustamā īpašuma un būvniecības nozares uzņēmumi, savukārt 15% - tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozaru organizācijas. Kopumā mobilo datu lietojums 5G tīklā uzņēmumu vidū ir par 50% lielāks nekā 4G tīklā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Investējot miljonu eiro, Tele2 optiskajam tīklam Rīgā pieslēdzis bāzes stacijas

Db.lv, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2”, lai palielinātu 4G mobilā tīkla jaudu aptuveni 10 reizes, pieslēdzis jau 80% Rīgā esošas bāzes stacijas telekomunikācijas uzņēmuma “Tet” optiskā interneta tīklam.

Galvaspilsētā, kurā ir vislielākais mobilo datu patēriņš absolūtajos skaitļos, ir izvietota aptuveni ceturtā daļa no vairāk nekā 1070 “Tele2” 4G bāzes stacijām. Kopējās šī projekta izmaksas mērāmas aptuveni 1 milj. eiro apmērā un ir paredzēts pieslēgt praktiski gandrīz visas jeb 99% mobilo bāzes staciju.

4G tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo palielinās ne tikai datu patēriņš mobilajos telefonos, bet arvien populārāks kļūst mobilais mājas internets un televīzija, kuras vērošanai tiek izmantots "Tele2" mobilo sakaru tīkls.

Uzņēmumā atzīst, šis projekts tika uzsāks pirms aptuveni gada. Tā kā radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss, tad bezvadu pārraides līnijas blīvā pilsētvidē izbūvēt ir ļoti izaicinoši. Kā risinājums šai situācija tika izvēlēts projekts, kas paredz faktiski katras Rīgas bāzes stacijas pieslēgšanu optiskajā pārraides tīklā. Tas ļaus atbrīvot ēteru, uzlabot tīkla kapacitāti un stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais mobilo datu patēriņš uz vienu SIM karti šī gada pirmajā pusgadā palielinājies par aptuveni 50%, salīdzinot ar 2019. gada pirmo pusgadu, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" dati.

Gadu iepriekš pieaugums bija aptuveni 15% robežās. Šobrīd vidējais datu patēriņš uz vienu SIM karti "Tele2" tīklā ir 15,2 GB.

Straujš vidējais datu patēriņa pieaugums viedtelefonos novērojams sākot ar šī gada sākumu.

Sava ietekme ir koronavīrusa izraisītajiem apstākļiem, bet ne tikai, jo iedzīvotāju paradumi mainās nepārtraukti un digitālajā vidē regulāri parādās arvien jauni piedāvājumi un pakalpojumi, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un kuru lietošanai nepieciešams mobilais internets.

"Datu patēriņš turpina augt gadu no gada. To mēs redzam gan pēc vidējā datu patēriņa, gan arī bezlimita tarifu plānu pieslēgumu skaita pieauguma. Bezlimita datu plāni šobrīd ir absolūti populārākie," atzīst "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” saviem klientiem turpmāk nodrošinās arī optiskā interneta pakalpojumus, tādējādi stiprinot savas pozīcijas kā daudzpakalpojumu uzņēmums, kurš piedāvā mobilos sakarus, mājas internetu, televīziju un apdrošināšanas pakalpojumus.

Šobrīd “Tele2” optisko internetu piedāvā tikai privātpersonām, bet tuvākajā nākotnē tas būs pieejams arī biznesa klientiem.

“Mobilais mājas internets šobrīd ir vadošā tehnoloģija mājas interneta segmentā, taču mēs sekojam līdzi pasaules tendencēm, kur arvien vairāk mobilo sakaru operatoru nodrošina gan mobilo, gan optisko internetu, jo tā ir iespēja sniegt lielāku pievienoto vērtību saviem klientiem,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

“Ir klienti, kuriem atsevišķu iemeslu dēļ svarīgs ir optiskais internets, tādēļ mēs arī viņiem to piedāvāsim. Turklāt, kā rāda dažādi starptautiski pētījumi un prakse, cilvēki, kuri izvēlējušies mobilos un optiskos sakaru pakalpojumus pie viena uzņēmuma, ir daudz apmierinātāki ar klientu servisu un pakalpojumiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Automatizācijas un mākslīgā intelekta "bruņošanās sacensības" biznesā

Db.lv, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

65% uzņēmumu pasaulē jau iegulda robotikas un automatizācijas iniciatīvās, bet gandrīz tikpat, jeb 64% jau veic ieguldījumus mākslīgā intelekta (AI) un analītikas risinājumos, liecina EY jauno tehnoloģiju ieviešanas pētījums EY Reimagining Industry Futures Study 2023.

Tāpat vēl attiecīgi 14% un 16% plāno veikt investīcijas šajos tehnoloģiju virzienos jau nākamgad, nostiprinot robotiku, automatizāciju un mākslīgo intelektu jauno tehnoloģiju popularitātes vadībā. EY pētījums veikts visos pasaules reģionos, tostarp Austrumeiropā.

“Tas, ko mēs novērojam uzņēmējdarbības vidē šobrīd ir automatizācijas un mākslīgā intelekta “bruņošanās sacensības”. Proti, uzņēmējiem Latvijā jāņem vērā, ka mākslīgā intelekta, automatizācijas risinājumi, lietu internets, 5G un citas “uzlēcošās” tehnoloģijas dramatiski izmaina uzņēmumu konkurētspēju, radot jaunu produktu un pakalpojumu piedāvājumu un samazinot esošo produktu portfeļu izmaksas. Attiecīgi, ja uzņēmums šīs jaunās tehnoloģijas neizmanto, tad tas visdrīzāk zaudēs tirgus pozīcijas jau tuvāko gadu laikā. Tas arī izskaidro augsto investīciju īpatsvaru jauno tehnoloģiju klāstā, ” saka Nauris Kļava, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu?

Latvijas Bankas ekonomisti Vents Vīksna un Kristofers Pone, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nelegālā azartspēļu daļa varētu būt no 18-20% no kopējā tirgus, aģentūrai LETA intervijā pieļāva Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Tiesa, viņš atzīmēja, ka oficiālie dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Vērzemnieks arī sacīja, ka naudas izteiksmē nelegālajam tirgum ir tendence pieaugt, jo arī pats azartspēļu segments, jo īpaši tiešsaistes spēlēs, ir pieaugošs. "Droši vien tā nebūs, ka kādā brīdī to varēs pilnībā izskaust. Tas nav reāli, jo internets ir internets," prognozēja Vērzemnieks.

Viņš uzsvēra, ka minēto iemeslu dēļ svarīgi ir risinājumi spēlētāju aizsardzībai, jo, lai arī pastāv iespēja sevi iekļaut aizlieguma reģistrā, kura minimālais termiņš ir gads, būtiska loma ir arī paša cilvēka vēlmei ārstēties. "Ja pats cilvēks nemeklē palīdzību, neārstējas, tad nekas nenotiek. Mums ir gadījumi, ka jau nākamajā dienā pēc iekļaušanas reģistrā cilvēks nāk uz spēļu zāli un lūdzas, lai ielaiž, jo nav gribējis tikt iekļauts reģistrā, ir kaut ko sajaucis," komentēja Vērzemnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānas ražotājs ASUS izveidojis biznesa klēpjdatoru sēriju ExpertBook, kas īsā laikā guvusi popularitāti koorporatīvo klientu vidū.

Biznesa klientiem ražotājs piedāvā gan plašu produktu klāstu jebkura uzņēmuma vajadzībām un iespējas veikt speciālas konfigurācijas pasūtījumus, gan premium garantijas programmas un augstas kvalitātes servisu. Artūrs Kadincovs, SIA Numbero APP vadītājs norāda, ka premium garantijas serviss un pieejamā cena bijuši vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmums izvēlējies iegādāties tieši ExpertBook sērijas klēpjdatorus.

Trīs gadu garantija

Dators mūsu biznesā ir ļoti nozīmīgs instruments, tāpēc mēs ar kolēģiem rūpīgi izvērtējām un ilgi analizējām tirgu, līdz nonācām pie lēmuma par konkrētā modeļa iegādi, atzīmē A.Kadincovs. “Šobrīd esam nopirkuši trīs ASUS ExpertBook B7 Flip klēpjdatorus, kas kopumā mums izmaksāja 3600 eiro. Jāsaka, ka līdzīgas konfigurācijas datori pie citiem ražotājiem maksāja krietni dārgāk, tāpēc, ņemot vērā šo faktu un manu iepriekšējo veiksmīgo pieredzi ar citiem ASUS modeļiem, izvēle bija diezgan pašsaprotama. Svarīgs aspekts bija arī premium garantija - ASUS bija vienīgais ražotājs, kas arī juridiskajām personām piedāvāja trīs gadu garantiju jau pamata cenā.. Citi ražotāji fiziskām personām, atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, parasti paredz divu gadu garantiju, bet juridiskajām personām - vien gada garantiju. Tas ir ļoti īss periods, jo iepriekš vairākkārt bijām saskārušies ar situācijām, kad, pāris mēnešus pēc garantijas beigām, dators salūzt un mums tas ir jāremontē par saviem līdzekļiem. Šajā gadījumā mēs varam būt pārliecināti, ka trīs gadus varam dzīvot bez liekām galvassāpēm, jo ražotājs ir par mums parūpējies - ja pat datoram kaut kas notiks, tas tiks saremontēts,” atzīmē A.Kadincovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” gandrīz visas (99%) Rīgā uzstādītās 4G mobilās bāzes stacijas pieslēgs Tet optiskā interneta tīklam, lai palielinātu 4G mobilā tīkla jaudu aptuveni desmit reizes.

Šos darbus plānots paveikt jau nākamā gada laikā, lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilā interneta, kas pēdējo piecu gadu laikā palielinājies vairāk nekā 30 reizes. 4G tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo palielinās ne tikai datu patēriņš mobilajos telefonos, bet arvien populārāks kļūst mobilais mājas internets un televīzija, kuras vērošanai tiek izmantots Tele2 mobilo sakaru tīkls.

“Attīstoties dažādiem mobilā interneta pakalpojumiem un strauji pieaugot mobilo datu patēriņam, mēs rūpīgi sekojam līdzi tīkla noslodzei, lai klientiem nodrošinātu nemainīgas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus. Pēdējo divu gadu laikā optiskajam tīklam mēs esam pakāpeniski pieslēguši bāzes stacijas Latvijas lielākajās pilsētās, kā arī stratēģiski svarīgākajos centros, un tagad ir pienācis laiks arī Rīgai,” atzīst Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Galvaspilsētā, kurā objektīvi ir vislielākais datu patēriņš absolūtajos skaitļos, ir izvietota aptuveni ceturtā daļa no mūsu vairāk nekā 1000 4G bāzes stacijām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bite Latvija un ASV vēstnieks Latvijā pārrunā šķēršļus ārvalstu investoru ieguldījumiem

Db.lv, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārrunātu ASV investoru intereses par ieguldījumiem telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins 26.martā apmeklēja IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite Latvija”.

Līdztekus aktuālo jautājumu apspriešanai ASV vēstnieks iepazinās ar “Bite Latvija” atvērto un draudzīgo darba vidi, klātienē apskatīja tieši viņam par godu uzstādīto mobilo 5G bāzes staciju un piedalījās interneta ātruma pārbaudē.

Vizītes mērķis bija pārrunāt šobrīd aktuālos jautājumus, kas skar ne vien “Bite Latvija” turpmākos attīstības plānus, bet arī kopumā ASV investoru intereses par ieguldījumiem Latvijā.

ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins pēc tikšanās ar “Bite Latvija” vadību akcentēja: "Bija lieliski klātienē redzēt Bites 5G tīkla ātrumu, kā arī uzzināt vairāk par tā attīstību visā valstī. Es vienmēr novērtēju iespēju uzzināt vairāk par ASV investīcijām Latvijā un esmu gatavs palīdzēt ASV investoriem Latvijā.”

Komentāri

Pievienot komentāru