Tirdzniecība un pakalpojumi

Viedoklis: Vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 11.08.2016

Patērētāju noskaņojuma indekss un to raksturojošie rādītāji (atbilžu saldo; %), kā arī IKP gada pieauguma temps (%) no 2004. g. līdz 2016. g.

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Veidojot patērētāju noskaņojuma indeksu, katru mēnesi iedzīvotājiem tiek uzdoti jautājumi, kas saistīti ar viņu finansiālās situāciju vērtējumu, redzējumu par valsts ekonomisko stāvokli un bezdarba līmeņa gaidām. Latvijas patērētāju noskaņojuma rādītāju dinamika bijusi līdzīga vairumam citu ekonomiska rakstura (un ne tikai) rādītāju un tā gājusi roku rokā ar ekonomiskā cikla svārstībām.

Pirmo periodu raksturoja strauja tautsaimniecības izaugsme, gada izaugsmes tempiem vidēji pārsniedzot 10%. Arī patērētāju noskaņojuma indekss šajā periodā ievērojami uzlabojās, turklāt 2006. gada septembrī kopējais patērētāju noskaņojums pirmo un vienīgo reizi kopš apsekojuma sākšanas Latvijā (1994. gads) sasniedza pozitīvu līmeni. Iedzīvotāju redzējums par savu finansiālo stāvokli bija salīdzinoši augstā līmenī, kas veicināja stipru privāto patēriņu (privātais patēriņš bija galvenais izaugsmes noteicējs šajā periodā). Jāpiemin, ka šajā periodā 3 no 4 patērētāju noskaņojumu raksturojošajiem rādītājiem bija pozitīvā teritorijā un tikai iedzīvotāju redzējums par uzkrājumu veidošanu saglabājās negatīvs. Iedzīvotāju redzējumu apstiprina arī statistikas dati: 2. attēlā redzams, ka, neskatoties uz augošiem ienākumiem, uzkrājumu līmenis no 2004. līdz 2007. gada vidum būtiski nemainījās.

Zems uzkrājumu līmenis mazina mājsaimniecību spēju reaģēt uz ekonomikas svārstībām, līdz ar to šajā laikā pieredzētā ekonomikas lejupslīde izvērtās sāpīgāka nekā tā varētu būt bijusi. Šajā posmā patērētāju noskaņojuma indekss pasliktinājās gandrīz katru mēnesi, savu zemāko punktu (atbilžu saldo -55%) sasniedzot 2009. gada jūlijā. Būtiski pasliktinājās arī patērētāju redzējums par bezdarba līmeni un valsts kopējo ekonomisko stāvokli, kas pilnībā atspoguļo tā brīža ekonomisko situāciju – ekonomiskās krīzes laikā Latvijas IKP salīdzināmajās cenās samazinājās 3 gadus pēc kārtas (-3.5%,-14.1% un -4.3% attiecīgi 2008., 2009. un 2010. gadā) un bezdarba līmenis pietuvojās 20% (2010. gadā vidēji 19.5%). Augoša bezdarba un strauji sarūkošas darba samaksas apstākļos arī mājsaimniecības finansiālā stāvokļa novērtējums bija krietni zem nulles. Vismazākais kritums bija vērojams iedzīvotāju redzējumā par uzkrājumu veidošanu. Nenoteiktības apstākļos augošā mājsaimniecību tieksme uzkrāt, samazināja privāto patēriņu un līdz ar to arī pieprasījumu pēc uzņēmumu ražotajām precēm, tādējādi tikai pastiprinot krīzes apmēru.

Trešais periods saistās ar tautsaimniecības un patērētāju noskaņojuma indeksa atkopšanos. Pieaugot ārējam pieprasījumam un uzņēmumiem atgūstot konkurētspēju, atkopās arī Latvijas uzņēmumu eksports, kas atspoguļojās arī optimistiskākā iedzīvotāju redzējumā par valsts ekonomisko stāvokli. Augoša pieprasījuma apstākļos, uzņēmumiem radās nepieciešamība pēc papildu darbiniekiem. Samazinoties bezdarba līmenim, arī iedzīvotāju gaidas par bezdarba līmeni nākotnē vairs nebija tik negatīvas kā iepriekš. Uzlabojās arī iedzīvotāju redzējums par savu finansiālo stāvokli, kas veicināja arvien vairāk līdzekļu atvēlēt patēriņam, savukārt - samazinoties nenoteiktībai - arvien mazāk uzkrāt. Perioda beigās privātais patēriņš aizstāja eksportu kā galveno Latvijas tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēku.

Šajā periodā patērētāju noskaņojuma rādītāji bijuši salīdzinoši stabili. Valsts ekonomisko izaugsmi balstījis stiprs privātais patēriņš, ko var redzēt arī noskaņojuma rādītājos – iedzīvotāju vērtējums par materiālo stāvokli bija praktiski nemainīgs un tuvs savam vēsturiski augstākajam līmenim. Jau ilgstoši Latvijā vērojams nozīmīgs darba samaksas kāpums, kas zemas inflācijas apstākļos uzlabojis iedzīvotāju pirktspēju. Tādējādi spēcīgs privātais patēriņš un pozitīvs noskaņojums iedzīvotāju vidū nav pārsteidzošs. Kopumā jau pāris gadus tautsaimniecība attīstījusies salīdzinoši mēreni un arī patērētāju noskaņojuma rādītāji bijuši stabili. Bezdarba gaidas ir nemainīgas, kas šķiet atbilstoši pašreizējai situācijai, ņemot vērā, ka kādu laiku atrodamies dabīgā bezdarba līmenī (vai vismaz tuvu tam). Izaugsmes tempi bijuši mēreni, neliecinot par strauju ekonomisko izrāvienu. Tādēļ arī iedzīvotāju ekonomiskās situācijas novērtējums nav mainījies.

Bažas raisa šādas situācijas ilgtspēja. Iekšēji vai ārēji satricinājumi var izjaukt šī relatīvā miera stāvokli. Piemēram, darba samaksai augot straujāk par darba ražīgumu, tiek vājināta cenu konkurētspēja, kas savukārt var mazināt pieprasījumu pēc Latvijas uzņēmumu eksporta, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību. Jāmin gan, ka šobrīd paralēli straujam ienākumu un privātā patēriņa pieaugumam redzami arī signāli par uzkrājumu līmeņa kāpumu. Tādēļ šķiet, ka krīzes laikā sabiedrība guvusi kādu mācību un līdz ar ienākumu pieaugumu tiek veidoti arī uzkrājumi nebaltām dienām. Domājams, ka šoreiz uzkrājumu pieaugums nav saistīts tikai ar augstu nenoteiktības līmeni, kā tas bija krīzes laikā, bet drīzāk ar noturīgu ienākumu kāpumu. Jau kādu laiku uzlabojas arī iedzīvotāju redzējums par uzkrājumu veidošanu nākotnē. 2016. gada jūlijā tas sasniedzis vēsturiski augstāko punktu. Ilgtermiņā uzkrājumu paradumus visticamāk mainījusi arī valsts īstenotā nodokļu atmaksas politika, veicinot vidēja un ilgtermiņa uzkrājumus dzīvības apdrošināšanā un 3. līmeņa pensiju fondos (kaut gan iemaksu apjoms 2016. gada sākumā nedaudz krities). Turklāt uzkrājumu kāpums nenozīmē, ka patēriņam atliek arvien mazāk līdzekļu. Gluži pretēji, nemainoties patēriņa un uzkrājumu attiecībai, augošas darba samaksas apstākļos pieaug kā viens tā otrs. Tādējādi pat neskatoties uz uzkrājumu pieaugumu, privātais patēriņš var dot pozitīvu devumu Latvijas ekonomikas tālākai izaugsmei. Uz to norāda arī iedzīvotāju finansiālās situācijas redzējums, kas vēsturiski labi atspoguļojis patēriņa tendences. Jau vairākus gadus iedzīvotāju finansiālās situācijas redzējums bijis stabili pozitīvs, un tāds tas saglabājies arī 2016. gada pirmajā pusgadā. Tas liek domāt, ka privātais patēriņš dos pozitīvu devumu ekonomikas izaugsmē arī turpmākos ceturkšņus.

Atsevišķas patērētāju noskaņojuma indeksa komponentes, piemēram, iedzīvotāju redzējums par finansiālo situāciju nākotnē, var lieti noderēt arī ekonomiskās attīstības prognozēšanā. Tomēr jāņem vērā, ka noskaņojuma rādītāju svārstīgums bijis salīdzinoši augsts un dažkārt patēriņa noskaņojuma rādītāji sūtījuši maldīgus signālus. Piemēram, 2009. gada vidū ievērojami uzlabojās patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas it kā varētu liecināt par gaidāmu ekonomikas atkopšanos, tomēr krīzes zemākais punkts vēl bija tikai priekšā un nākamajos mēnešos arī pašā noskaņojuma indeksā notika korekcija, sasniedzot zemāko punktu kopš novērojumu uzsākšanas.

Arī citkārt patērētāju noskaņojuma rādītāju dinamikā redzami strauji kāpumi un kritumi, kas varētu būt saistīti ar notikumiem, kas izraisa lielu ažiotāžu, taču atstāj maznozīmīgu ietekmi uz tautsaimniecību. Tā kā rādītāji tiek iegūti aptaujās, iedzīvotāji ne vienmēr var objektīvi nodalīt viedokli par ekonomiska rakstura notikumiem no viedokļiem par tieši nesaistītām tēmām kā neapmierinātība ar valdību vai hokeja izlases ne pārāk veiksmīgo sniegumu vakardienas spēlē. Tāpat arī ne vienmēr aptauju rezultāti atspoguļos patieso situāciju. Piemēram, Brexit gadījumā pēdējā brīža aptaujas liecināja, ka Apvienotā Karalistes iedzīvotāji lems par labu palikšanai ES sastāvā, tomēr referenduma rezultāti izrādījās pretēji. Cits piemērs ir Swedbank Finanšu institūta organizētā aptauja, kurā iedzīvotāji kā galveno faktoru, kas 2015. gadā negatīvi ietekmēja viņu finansiālo situāciju, nosauca inflāciju. Citkārt šāds apgalvojums nešķistu neparasts, ja vien 2015. gadā inflācija nebūtu tikai 0.2%.

Sekojot Latvijas ekonomiskā cikla dinamikai, var secināt, ka patērētāju noskaņojuma rādītāji kopumā diezgan precīzi atspoguļojuši Latvijas tautsaimniecības virzību, taču īstermiņā patērētāju noskaņojuma rādītājs bijis pārāk svārstīgs, lai katras tā izmaiņas uztvertu kā nozīmīgu signālu par gaidāmām pārmaiņām tautsaimniecībā. Tomēr, ievērojot piesardzību un analizējot tos kontekstā ar citiem makroekonomiskajiem rādītājiem, patērētāju noskaņojuma rādītāji var būt noderīgs instruments gan ekonomisku notikumu interpretēšanā, gan arī tālākas attīstības prognozēšanā.