Jaunākais izdevums

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

«Velk» uz Vienotību

Publiski to, ka airBaltic liktenis «karājas mata galā» pirmais 2011. gada vasarā «izšāva» tā brīža ekonomikas ministrs un partijas Vienotības biedrs Artis Kampars, kura tiešā pārziņā gan airBaltic neatradās. Savukārt tā brīža satiksmes ministrs ZZS pārstāvis Uldis Augulis publiskajā telpā ieturēja pauzi. Tā kā Saeimas deputāts no partijas Vienotība ir Jānis Reirs, kurš pēc SIA Lursoft datu bāzē esošajiem ierakstiem gadsimtu mijā no 08.06.1999. līdz 04.10.2002. bija SIA Prudentia direktors (šis fakts publicēts arī Vienotības mājaslapā, tad daļa «velk uz to», ka tieši šī vēsturiskā saikne varētu būt «nostrādājusi». A. Kampars, jautāts, vai Prudentias piesaiste bija Vienotības iniciatīva, DB atteica: «Pilnīgas muļķības! Saite ar Prudentia bija kāds ZZS Eiroparlamenta deputāta kandidāts, kura vārdu tagad vairs neatceros. Viss bija Satiksmes ministrijas rokās, no mūsu puses vienkārši bija sāpe par notiekošo.»

Tomēr ir pat viedoklis, ka aiz Prudentia Advisers iesaitīšanas konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic nenoliedzami stāv premjers Valdis Dombrovskis un viņa padomniece Sandra Bukane.

Iniciēja ministrija

«Tie ir vairākus gadus seni lēmumi, un, ja nekļūdos, tad ar šo iniciatīvu valdībā nāca Satiksmes ministrija (SM),» nedaudz pārsteigts par DB jautājumu ir Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš atzīst, ka visas detaļas neatceras, vai konsultantam bija kādas prasības, piemēram, pēc apdrošināšanas. Uz to, ka Prudentia izvēles jautājums ir visai kutelīgs, norāda ne tikai lakoniskās premjera atbildes, bet arī fakts, ka SM bija vajadzīgas veselas divas dienas, lai sagatavotu šādu «izsmeļošu» atbildi uz DB jautājumiem, proti: «Ar Ministru kabineta lēmumu tika piesaistīts stratēģiskais konsultants Prudentia, kura uzdevums bija sagatavot un nodrošināt Satiksmes ministriju un valdību ar nepieciešamo informāciju, turpmāku lēmumu pieņemšanai saistībā ar nacionālo aviokompāniju airBaltic

Ārzemnieku nepavilktu

Bijušais satiksmes ministrs (03.11.2010.–24.10.2011.) Uldis Augulis, būdams manāmi uztraucies, sarunā ar DB atminas, ka piesaistīt Prudentia sākotnēji [2011.g. jūnijs] bijusi SM iniciatīva. 2011. gada 28. jūnijā Prudentia medijos jau figurē kā piesaistītais finanšu konsultants. «Mums vajadzēja sagatavot sākotnējo redzējumu, un mēs gājām un meklējām kādu, kas varētu ātri izvērtēt situāciju un esošos plānus,» norāda U. Augulis, jo toreizējam airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam viņš neesot varējis ticēt. Kā neticības iemeslusviņš min neiesniegto airBaltic gada pārskatu, tāpēc ministrija neesot zinājusi patieso situāciju kompānijā, bet to vajadzējis ātri noskaidrot. Tāpat bijis jātiek skaidrībā un jāizvērtē juridiskās iespējas, ko vispār darīt.

Vaicāts, kāda loma Prudentia piesaistē bijusi premjeram vai viņa padomniecei, bijušais satiksmes ministrs sacīja, ka premjeram tajā brīdī, šķiet, nav bijusi nekāda loma.

«Prudentia tika izvēlēta tāpēc, ka bija vajadzīgs ātrs risinājums, turklāt citu risinājumu nebija.» Savukārt starptautisko konsultāciju kompāniju pakalpojumus SM nebūtu varējusi samaksāt, jo visas izmaksas gūlušās uz SM budžetu, pieļauj U. Augulis.

Turklāt tajā brīdī [2011. gada 10. jūnijā] toreizējais ekonomikas ministrs A. Kampars paziņoja, ka viss ar airBaltic ir briesmīgi, saka U. Augulis. Zīmīgi, ka šajā pašā dienā [2011. gada 10. jūnijā] investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis komentē, ka, protams, 18 miljonu latu zaudējumi neesot mazi, bet publiski pieejamā informācija tomēr neliecinot par ekonomisku traģēdiju Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā. Dažas dienas vēlāk U. Augulis norādīja, ka visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic esot bez pamata.

Miljonus guldīt negribēja

«Bet tur bija valsts daļas iekšā, ieguldītas LVRTC obligācijas 15 milj. Ls apmērā, uzsver U. Augulis. B. Fliks turklāt gribēja, lai valsts vēl palielina airBaltic pamatkapitālu, vai arī viņš atpērk akcijas, uz ko SM nevarēja parakstīties,» klāsta U. Augulis. «Nebija nekādi apdrošināti,» atminas bijušais satiksmes ministrs, vaicāts, vai Prudentia ieteikumi bija apdrošināti pret riskiem. Prudentia sagatavojusi viedokli valdībai, par kuru Dombrovskis ilgu laiku nav varējis izšķirties un pieņemt lēmumu. U. Augulis 2011. gada augusta vidū publiski aicināja premjeru nevilcināties un beidzot pieņemt lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu. Premjers sūtījis viņu pēc gada pārskata, kuru auditorkompānija nav varējusi sniegt tikai tāpēc, ka nav zinājusi, kas notiks tālāk, kā tas atsauksies uz kompāniju nākotnē.

Premjers jautājuma risināšanā iesaistījies vasaras beigās, norāda U. Augulis. «Mans un Drošības policijas viedoklis bija, ka airBaltic jālaiž prom un nav ko tur iesaistīties ar «n-tajiem» miljoniem. Bet kopējais viedoklis bija, ka valsts iesaistās, izvērtējot riskus,» tā viņš. Tikai 2011.gada septembra beigās valdība pieņēma lēmumu ieguldīt uzņēmumā airBaltic 57,6 milj. Ls, kopā ar mazākuma akcionāru veicot proporcionālo kapitāla palielināšanu.

Apmaksā valsts

Interesants fakts, ka līdz 14.11.2011., kad Prudentia Advisers noslēdza līgumu par pakalpojumu sniegšanu ar airBaltic, valdība par šī konsultanta pakalpojumiem maksāja no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. «Jā, tāds bija apmaksas risinājums,» sarunā ar DB atzina V. Dombrvskis. Ziņu aģentūras LETA arhīvā atrodams, ka 02.08.2011. valdība konsultantu darba apmaksai piešķīrusi 41 000 Ls, 27. 09. – 41 724 Ls, bet 04.10. tā brīža SM valsts sekretārs Anrijs Matīss LETA skaidrojis, ka darbs konsultantiem tiks apmaksās vēl divas nedēļas un summa būs 22 800 Ls. Tāpēc nav pārsteigums, ka19. oktobrī valdība Prudentia Advisers pakalpojumu apmaksi piešķīra no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem vēl 27 816 Ls. Savukārt Prudentia Advisers valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš sarunā ar DB atzina, ka līgumattiecības ar klientiem nekomentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vienotība nosauc priekšnosacījumus, lai atbalstītu nodokļu reformu

LETA, 03.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija "Vienotība" atbalstīs nodokļu reformu, ja tajā iekļaus finansējumu veselībai, tiks nodrošināts, ka nepieaugs valsts parāds, un netiks apturētas jaunās politikas iniciatīvas, šodien valdības sēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens norādīja, ka nodokļu reforma ir attīstījusies veiksmīgi, tomēr laika gaitā "Vienotībai" radusies virkne jautājumu, uz kuriem nepieciešamas atbildes.

Saņemot atbildes uz visiem jautājumiem, kā arī ar nosacījumu, ka pamatnostādnes tiek attiecīgi papildinātas, "Vienotība" nodokļu reformu varētu atbalstīt Ministru kabineta 9.maija sēdē, norādīja partiju pārstāvošie ministri.

"Mums šķita godīgi pateikt, ka "Vienotībā" nav atbalsta reformai, un mums nav mandāta šodien balsot par nodokļu politikas pamatnostādnēm līdz nesaņemsim atbildes uz mūsu jautājumiem," teica Ašeradens.

Lai atbalstītu nodokļu reformu, "Vienotība" vēlas dzirdēt atbildes uz trim konkrētiem jautājumiem. Pirmkārt, kā tiks nodrošināts ilgtspējīgs finansējums veselības aprūpes nozarei. "Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrāde sākās ar jautājumu - kā atrisināt desmitiem gadu ieilgušo jautājumu par finansējumu veselības nozarei. Laika gaitā šis jautājums pazuda no dienaskārtības un patlaban nodokļu politikas pamatnostādnes nesniedz atbildi uz to," teica ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Āboltiņa un Demiters paraksta vienošanos par Vienotības un Reformu partijas tuvināšanos

LETA, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas priekšsēdētāja, partijas Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters šodien oficiāli parakstīja abu partiju vienošanās par tuvināšanos memorandu.

Āboltiņa uzsvēra, ka šo vienošanos jau iepriekš atbalstījušas abu politisko spēku valdes.

Kā ziņots, partijas Vienotība un RP līderi decembra nogalē paziņoja, ka ir vienojušies par kopīgu sadarbību, startējot 12.Saeimas vēlēšanās.

12.Saeimas vēlēšanās kandidēšana plānota no Vienotības saraksta un RP biedriem, kuri vēlēsies no minētā saraksta startēt, nāksies iestāties Vienotībā, žurnālistiem iepriekš sacīja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa (V). «12.Saeimas vēlēšanās startēs saraksts Vienotība, kurā būs cilvēki no Vienotības un kurā būs cilvēki no RP, kas iestāsies Vienotībā,» pauda Āboltiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nepilnu 98% balsu saskaitīšanas 12.Saeimas vēlēšanās lielāko atbalstu ir ieguvusi Saskaņa, tomēr balsu vairākumu Saeimā saglabās valdošā koalīcija, kurā ietilpst Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

Pašlaik ir saskaitītas balsis 1000 no 1054 iecirkņiem Latvijā un ārvalstīs. Kopumā vēlēšanās nobalsojuši 912 050 vēlētāji.

Pašlaik par Saskaņu nodoti 23,26% balsu, par Vienotību - 21,62% balsu, bet par ZZS - 19,74%.

Savukārt nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK atbalstījuši 16,5% vēlētāju, partiju No sirds Latvijai (NSL) - 6,91%, bet Latvijas Reģionu apvienību (LRA) - 6,47%.

Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, ZZS - 21, nacionālā apvienība - 17, bet NSL un LRA Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Savukārt iepriekšējās, 11.Saeimas vēlēšanās, Saskaņas centrs ieguva 31 mandātu, Vienotība - 20, VL-TB/LNNK - 14 bet ZZS - 13. Tātad šajās vēlēšanās savu pārstāvniecību parlamentā visvairāk palielinās ZZS, mandātu skaits pieaugs arī nacionālajai apvienībai un Vienotībai, savukārt Saskaņas deputātu skaits sarūks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Izmisums. Soross sūta savus aģentus uz Saeimu

Sandris Točs, speciāli DB, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotībašovakar valdes sēdē nolēmusi par Ministru prezidenta amata kandidātu virzīt pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu.

Šai pašā valdes sēdē Straujuma arī uzņemta partijas Vienotība rindās, mikroblogošanas vietnē Twitter pavēstīja Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns.

Pēc valdes sēdes Vienotības līdere Solvita Āboltiņa žurnālistiem apliecināja, ka šodien pieņemti divi lēmumi - Straujuma uzņemta partijas rindās, kā arī Vienotība viņu nolēmusi izvirzīt par premjera amata kandidāti.

Jau rīt, 6.janvārī, Vienotības pārstāvji dosies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, lai pārrunātu šo jautājumu. Tāpat jaunnedēļ tiks sāktas politiskās konsultācijas, rīt notiks saruna ar Reformu partiju, tad šis jautājums tiks pārrunāts ar pārējiem potenciālās koalīcijas partneriem, lai varētu diskutēt par nākamās valdības aprisēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā runā, ka nākamais rindā aiz Martinsona ir Jaunups. Vai tie, kas tagad prasa atlaist Rīgas domi, tad prasīs valdības atlaišanu un ārkārtas Saeimas vēlēšanas? Ko tad darīs prezidents, un ko darīs valdība? Vai norobežoties tiešām būs tik viegli? Edgars Jaunups, kurš bīda Kariņa valdību, var izrādīties tās kapracis.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume norāda, ka tas ir tikai sākums. Aizturētais Martinsons valstī bija izvērsis plašu darbību. Par to, ka viņu interesēja valdības līmenis, liecina arī aktīva politisko spēku finansēšana, īpaši atbalstot Jaunupu. Ja tas ir tikai sākums, tad būs loģisks turpinājums. Ir kļuvis zināms, ka Jaunups bijis regulārs Tauriņu pirts viesis sarunās, kuras ierakstīja izmeklētāji. Kas būs tālāk?

Tajā brīdī, kad/ja «iesēdinātu» Jaunupu, būtu jāatlaiž valdība. Tad būtu tāda pati situācija kā Rīgas domē, kur prasa Ušakova atkāpšanos un domes atlaišanu. Vai nacionāļi tādā situācijā pieņems līdzīgu lēmumu kā savā kongresā, prasot Gerhardam atlaist Rīgas domi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prezidents aicina Straujumu veidot jauno valdību

LETA, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien aicinājis pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību.

Vienotība svētdien valdes sēdē nolēmusi virzīt Straujumu par Ministru prezidenta amata kandidāti. Šai pašā valdes sēdē Straujuma arī uzņemta partijas "Vienotība" rindās.

Vienotības līdere Solvita Āboltiņa iepriekš pauda, ka Straujuma pašreizējā valdībā ir vispieredzējušākais cilvēks valsts pārvaldē, tāpat viņai ir doktora grāds ekonomikā un pašreizējā amatā izdevies panākt līdzsvaru zemkopības nozarē.

Arī demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (V) pauda, ka Straujumas ļoti lielā pieredze valsts pārvaldē ir labs pamats, lai viņa sekmīgi tiktu galā ar premjera pienākumiem un nodrošinātu darbu pēctecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima apstiprina jauno Straujumas valdību

LETA, 22.01.2014

Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Ministru prezidenta amatam nominētā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Saeimas ārkārtas sēdes laikā, kurā notiek balsojums par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas veidotajam Ministru kabinetam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Straujuma: Manā somā nav saraksta ar jaunās valdības sastāvu

LETA, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas Vienotība nosauktā Ministru prezidenta amata kandidāte zemkopības ministre Laimdota Straujuma (V) uzskata, ka pagaidām vēl ir pāragri runāt par jaunās valdības sastāvu, un arī viņai šāda saraksta nav.

Straujuma šodien žurnālistiem atzina, ka ir runājusi ar partijas Vienotība vadību, kas apgalvoja, ka šāda ministru saraksta nav. «Arī man nav šāda saraksta ne somā, ne arī uz galda,» teica ministre.

Viņasprāt, patlaban ir svarīgāk tikties ar Saeimas frakcijām, lai saprastu, kas ir būtiskākie darbi un kādas ir aktuālās problēmas, tāpēc arī šodien, ejot uz tikšanos ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, viņa ministru amata kandidātu vārdus nesauks. Vienlaikus gan viņa uzskata, ka, lai jaunā valdība turpinātu jau iesāktos darbus, vienkāršāk būtu saglabāt pašreizējās valdības sastāvu, taču, paplašinoties koalīcijai, tas nebūs iespējams. «Mans uzstādījums ir plaša labēji centriskā koalīcija, kas varētu darbu turpināt arī pēc Saeimas vēlēšanām,» sacīja Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ripplewood Holdings vēlētos, lai Citadeles tālākpārdošanas laika ierobežojums nav garāks par gadu

NOZARE.LV, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV investori Ripplewood Holdings vēlētos, lai bankas Citadeles tālākpārdošanas laika ierobežojums nav garāks par gadu, kamēr valdība vēlas, lai šis termiņš līgumā tiktu noteikts pieci gadi, trešdien LNT atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Premjere atzina, ka tālākpārdošanas laika ierobežojums ir viens no domstarpību objektiem, par kuru vēl notiek sarunas, proti, vai tas būs tuvāks investoru, vai arī valdības vēlmēm.

Politiķe atkārtoti uzsvēra, ka par bankai piesaistīto investoru reputāciju viņa nešaubās - tie visi būšot privātas personas no Amerikas kontinenta, kas nav aizslēpušās aiz ofšoriem un kuri bankas pārdošanas līgumā tiks ierakstīti kā tieši labuma guvēji.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka informācijas noplūde saistībā ar AS Citadele banka (Citadele) pārdošanas procesu bankas cenu samazināja par septiņiem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Vienotība uzskata, ka nodokļu reformas piedāvājums ir jāpārstrādā

Zane Atlāce - Bistere, 02.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam ir sasteigtas un nepietiekami izstrādātas. Finanšu ministrei piedāvājums jāpārstrādā, lai Ministru kabinetā iesniegtu izsvērtu piedāvājumu, kas saskaņots ar ministrijām, valdības sociālajiem partneriem un dažādu nozaru nevalstiskajām organizācijām - to otrdien, 2.maijā, pēc tikšanās ar premjeru Māri Kučinski norāda partija Vienotība.

Vienotība uzsver, ka FM piedāvājumā nav ietverti risinājumi ne finansējuma nodrošināšanai veselības aprūpes sistēmai, ne sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējai un sociālā budžeta stabilitātei, kā arī pastāvīga finansējuma nodrošināšanai valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai.

Tāpat dokumentā nav atrodams atbalsts virzībai uz vispārējās un augstākās izglītības konkurētspēju, norāda Vienotība, piebilstot, ka ir svarīgi, lai pārstrādātajā piedāvājumā tiktu ietverti tādi risinājumi, kas ekonomiskās izaugsmes apstākļos nepamatoti nepalielina valsts parādu.

FM virzītais dokuments neatspoguļo pietiekamu tautsaimniecības finanšu aprēķinu analīzi un nerada pārliecību par valsts budžeta ieņēmumu daļas ilgtspēju, tādējādi potenciāli radot nepieciešamību veikt citas būtiskas izmaiņas valsts nodokļu sistēmā. Partija uzsver, ka tas sagatavojams, fiskāli vērtējams un apstiprināms kā vienots veselums 2018.gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par sodu partijai Vienotība saistībā ar vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nolēmis partijai pārtraukt valsts finansējuma piešķiršanu, aģentūrai LETA apstiprināja Vienotības vadītājs Andris Piebalgs.

Viņš atzina, ka tas partijai ir smags, taču ne iznīcinošs trieciens.

Politisko organizāciju finansēšanas likumā teikts, ka KNAB lēmumu šādos gadījumos partija var pārsūdzēt tiesā, tomēr lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

No KNAB aģentūrai LETA oficiālu informāciju pagaidām neizdevās iegūt, taču birojā, neminot konkrētu gadījumu, apliecināja, ka finansējums parasti tiek pārtraukts līdz Saeimas pilnvaru beigām.

Nesen stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas paredz, ka Vienotībai būs jāmaksā KNAB piemērotais 4000 eiro sods saistībā ar vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem.

Rīgas apgabaltiesa samazināja par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu piemērotā soda apmēru - iepriekš KNAB noteikto 4300 eiro vietā partiju sodot ar 4000 eiro naudas sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Parlaments ar opozīcijas balsīm konceptuāli atbalsta MUN paaugstināšanu līdz 15% un atteikšanos no minimālajām sociālajām iemaksām

LETA, 15.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar opozīcijas balsīm konceptuāli atbalstīja likumprojektus, kas paredz no nākamā gada palielināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi līdz 15% un atteikties no ieceres par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu.

Grozījumus MUN likumā atbalstīja 59 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), Saskaņas un No sirds Latvijai. Pret balsoja seši Latvijas Reģionu apvienības deputāti, bet 18 Vienotības parlamentārieši atturējās.

Līdzīgi Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, paredzot atteikties no ieceres par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu no nākamā gada. Par šo ieceri bija 65 deputāti, bet 18 Vienotības deputāti atturējās.

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus MUN likumā, kas paredz nākakmgad MUN likmi noteikt 15%, un no 2017.gada 70,4% no MUN ieņēmumiem novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri sociālajās iemaksās paredzēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc balsu saskaitīšanas vairāk nekā pusē vēlēšanu iecirkņu Rīgā būtisks pārsvars pār pārējiem partijām ir apvienotajam "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" sarakstam, liecina Centrālās vēlēšanas komisijas dati.

Pēc rezultātu apkopošanas 82 no 158 iecirkņiem attiecīgais politiskais spēks saņēmis 52,50% balsu, kas ļautu Nilam Ušakovam nosargāt Rīgas mēra amatu.

Tālāk seko Latvijas Reģionu apvienības un "Latvijas attīstībai" apvienotais saraksts, kas pagaidām ieguvis 13,19% balsu, Jaunā konservatīvā partija - 12,72%, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 8,98%, un "Vienotība" - 6,02%.

Pārējās partijas pašlaik nav pārvarējušas 5% barjeru, kā pirmajai aiz svītras paliekot Zaļo un zemnieku savienībai ar 3,24% vēlētāju atbalstu.

Kā ziņots, aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas un Rīgas Stradiņa universitātes pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecināja, ka partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē, jo par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis nosauc pirmo darāmo darbu šogad

LETA, 02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti gribētos cerēt, ka tuvāko divu trīs nedēļu laikā jaunā valdība varēs sākt darbu, un jaunās valdības vadītāja kandidāta izraudzīšanās ir viens no pirmajiem šogad darāmajiem darbiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Esot pilnīgi skaidrs, ka premjera amata kandidāts tiks nominēts līdz Valsts prezidenta nosauktajam termiņam - 7.janvārim.

Dombrosvkis intervijā Latvijas Radio atteicās atklāt, kurš no līdz šim izskanējušajiem premjera amata kandidātiem viņam šķiet visreālākais. «Es pašreiz nesaukšu konkrētus uzvārdus. Tieši tāpēc mums ir jāpanāk šī vienošanās, jāsakoordinē arī ar Reformu partiju (RP). Kad šis jautājums būs faktiski izlemts, tad to arī publiski komentēsim.»

Premjers uzsvēra, ka kandidāts būs Vienotības un RP kopīgi izraudzīts. «Protams, mēs strādājam [arī] pie tā, lai mūsu virzītajam kandidātam būtu gan Saeimas vairākuma, gan arī Valsts prezidenta atbalsts,» sacīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumiem Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas jeb ridesharing pakalpojumus, varētu būt nopietns lobijs, pieļāva Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

Viņš norādīja, ka attiecīgajam likumprojektam autori galvenokārt ir paši Uber un Taxify un nav korekta šāda likumprojekta virzība, pēc būtības apejot par nozari atbildīgo Satiksmes ministriju.

Tāpat viņš uzsvēra, ka LPPA neviens nepiedāvāja piedalīties likumprojekta izstrādē vai sniegt atzinumu. Asociācija ir skeptiska par piedāvāto regulējumu, skaidrojot, ka arī pašreizējā situācija ir pietiekama, lai varētu attīstīties Uber un Taxify.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka jaunais regulējums ir drauds sabiedriskajam transportam, jo nelegālie pārvadātāji varētu izmantot likuma izmaiņas, attiecinot jauno regulējumu uz sevi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamās Saeimas sastāvā ir ievēlēti tikai 35% no esošajiem deputātiem, sekojoši divas trešdaļas deputātu būs jauni, liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, kas vēl var mainīties.

Visticamāk, parlamentā būs iekļuvuši arī 10 no 14 esošā premjera Māra Kučinska (ZZS) valdības ministriem, vairums no kuriem ir bijuši ievēlēti Saeimā un ir ar parlamentārā darba pieredzi, bet Saeimas deputātu mandātus bija nolikuši uz ministru pienākumu pildīšanas laiku.

Visvairāk esošās Saeimas deputātu nākamajā parlamenta sasaukumā saglabās partija «Saskaņa», no kuras, pēc provizoriskajiem rezultātiem, nākamās Saeimas sastāvā darbu varētu turpināt 15 deputāti.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK nākamajā Saeimā darbu varētu turpināt desmit deputāti, no partiju apvienības «Jaunā Vienotība» - pieci līdzšinējie «Vienotība» deputāti, bet no Zaļo un zemnieku savienības - tikai četri. Tāpat Saeimā darbu turpinās partijas «KPV LV» līderis Artuss Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija secinājusi, ka vairāki pasākumi, ko Latvija īstenojusi saistībā ar aviosabiedrības airBaltic pārstrukturēšanu 2011. un 2012. gadā, bija saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Komisija konstatējusi, ka airBaltic pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kopš 2008. gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija 2012. gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Komisija izvērtēja aizdevumu 16 miljonu latu (aptuveni 22,65 miljonu eiro) apmērā, ko Latvija piešķīra 2011. gada oktobrī, turklāt 2011. gada decembrī tika ievērojami samazināta aizdevuma procentu likme. Komisija konstatēja, ka šo aizdevumu sniedza valsts kopā ar aizdevumu no uzņēmuma BAS, kas tolaik bija airBaltic galvenais privātais akcionārs, proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai. Komisija izskatīja Latvijas un BAS veikto bezkupona obligāciju iegādi, ko airBaltic emitēja 2010. gadā,

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

airBaltic paplašinās lidojumus starp Ukrainu un Krieviju caur Rīgu; pēc gaisa telpu slēgšanas pieprasījums varētu augt

LETA, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic no septembra beigām jau piedāvā izdevīgus nosacījumus lidojumiem uz Krievijas un Ukrainas galvaspilsētām un norāda, ka ir ērti izmantot Rīgu kā tranzītpunktu lidojumiem no Maskavas uz Kijevu, īpaši pēc tam, kad Ukraina, atbildot uz identisku Maskavas lēmumu, no 25.oktobra slēgs savu gaisa telpu Krievijas aviolīnijām.

Kā aģentūrai LETA skaidro airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, šajā situācijā varot vilkt paralēles ar situāciju Gruzijas un Krievijas konflikta laikā, kad tika noteikti līdzīgi aizliegumi. Arī tad daudzi pasažieri izvēlējās lidot caur Rīgu. Kopš septembra beigām airBaltic sākusi paplašināt lidojumus starp Krieviju un Ukrainu caur Rīgu.

Jau līdz šim abu valstu iedzīvotāji izmantojuši Rīgu kā tranzītlidostu ceļojumiem gan uz Ziemeļeiropu, gan citiem reģioniem. «Rīga ir tradicionāla pārsēšanās vieta gan Krievijas, gan Ukrainas ceļotājiem,» secina lidsabiedrības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pabeigta airBaltic pamatkapitāla palielināšana

Dienas Bizness, 15.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 14.aprīlī, nacionālās lidsabiedrības aiBaltic akcionāru sapulcē ir pieņemts gala lēmums par uzsāktā uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanas pabeigšanu, informē Satiksmes ministrijas pārstāvis Aivis Freidenfelds.

Veicot jau ieguldīto līdzekļu kapitalizāciju, tā rezultātā Latvijas Republikai piederošais airBaltic pamatkapitāls pēc denominācijas uz euro veido 82 634 635 euro, ar kuru valstij pieder 99,8% jeb 82 633 604 uzņēmuma akcijas. Pamatkapitāla palielināšanas process uzsākts 2011.gadā. Pamatkapitāla palielināšana veikta saskaņā ar airBaltic restrukturizācijas plānā paredzēto un saskaņā ar Eiropas Komisijā atbalstīto plānu.

Pirmdien, 13.aprīlī, Rīgas Apgabaltiesa pieņēma lēmumu ar kuru pilnībā apmierināts Satiksmes ministrijas pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu uz Latvijas valstij piederošajām 224 453 AS Air Baltic Corporation apķīlātajām vārda akcijām. Pieņemtais lēmums ir stājies spēkā un tas nav pārsūdzams.

Komentāri

Pievienot komentāru