Ekonomika

VK: Birokrātijas mazināšana nedrīkst palikt tikai lozungs

LETA,25.10.2024

Jaunākais izdevums

Birokrātijas mazināšana nedrīkst palikt tikai lozungs, bet ir jābūt arī reālām darbībām, piektdien Valsts konkurētspējas forumā pauda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Vilka piebilda, ka, iespējams, nevajag birokrātiju uzreiz mazināt visā valsts pārvaldē, bet gan sākt katrā ikdienas procedūrā, un ne tikai ārējos procesos, bet arī tajos, kas ir starp valsts publiskās pārvaldes vienībām.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc valsts pārvalde nespēj mazināt birokrātiju, Vilka pauda, ka tā esot ērtāk, vieglāk, drošāk.

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs apstiprināja, ka birokrātijas mazināšana ir viņa darba kārtībā. Viņš piekrita Vilkai, ka jāsāk birokrātiju mazināt iekšēji, apmainoties ar informāciju, datiem, uzdevumiem, un tad varot iet soli tālāk, ķeroties pie ārējiem normatīvajiem aktiem, tiem, kas saista iedzīvotājus.

To, Kronberga ieskatā, var panākt ar to, ja kāds parāda birokrātijas mazināšanā piemēru, ap sevi sapulcējot tos, kas vēl to vēlas darīt.

"Sabiedrībai nav jāredz, kā mēs savstarpēji trīs vai četras iestādes "sarakstīsim", "risināsim" [..] - izdarām uzreiz, lai sabiedrība necieš [..], un tad mēs varam atrisināt arī to regulējumu, visas pārējās lietas, - kurš pieņem lēmumu pirmais, otrais vai trešais," sacīja Kronbergs.

Tāpat viņš norādīja, ka birokrātiju var mazināt to neražojot, nepārspīlējot ar to. "Mēs ļoti bieži pārspīlējam normatīvismu, ja tas ir ārējais donors - Eiropas Savienība vai kāds cits, kad dod finansējumu - mēs mēģinām to pārlikt nacionālā likumdošanā, tad ir vēl iekšējās procedūras, līdz ar to tas process paliek smagnējs pašiem iekšēji, kur vēl, lai sasniegtu rezultātu, naudu apgūtu, sasniegtu kopējos mērķus," vērtēja Kronbergs.

Viņš gan nepiekrita, ka vajadzētu "griezt" valsts pārvaldi, jo tas iepriekš, krīzes laikā, neesot devis rezultātu. "Tieši tas cilvēkresurss, kas ir sīkāko, mehāniskāko darbu darītāji, mums pietrūkst. Problēma ir, ka mēs viņus neesam atlīdzinājuši pietiekami," sacīja Kronbergs, piebilstot, ka atlīdzība jāceļ tieši šim segmentam, lai tas būtu konkurētspējīgs tirgū, salīdzinot ar biznesa vidi.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis diskusijā atzīmēja, ka valsts pārvaldes "nogriešana" nozīmē, ka kāds paliks bez darba, kas organizācijās rada iekšēju pretestību, līdz ar to tās locekļi nolemj nedarīt neko, jo savā starpā vienoties, ko darīt, neesot iespējams.

Miezainis atzinīgi vērtēja valdībā pieņemto lēmumu par atalgojuma pieauguma ierobežojumu līdz 2,6%. Viņa ieskatā tas motivēs ministrijas, civildienesta ierēdņus domāt, kā efektivizēt resursus.

"Šis [lēmums] nesīs daudz vairāk labu rezultātu gan birokrātijas mazināšanā, gan procesu efektivizēšanā, gan jauno tehnoloģiju integrēšanā, mākslīgā intelekta plašākā izmantošanā," vērtēja Miezainis, piebilstot, ka no tā ieguvums beigās būšot sabiedrībai, uzņēmējiem, un procesi būšot ātrāki, drošāki, efektīvi un lētāki.

Kā ziņots, Rīgas pilī piektdien norisinājās Valsts konkurētspējas forums. Tas rīkots pēc Valsts konkurētspējas komisijas iniciatīvas. Forumā vietējie un starptautiskie eksperti diskutēja par zinātnes, inovāciju, datu pieejamības un digitalizācijas, kā arī par valsts pārvaldes efektivitātes lomu valsts konkurētspējas veicināšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir vajadzīga "pašattīstoša birokrātija", lai izvērtētu, vai spējam reaģēt uz ārējiem notikumiem, un vadītu publiskajā sektorā notiekošos procesus, Latvijas Universitātes un biedrības "Latvijas formula 2050" rīkotajā konferencē "Birokrātija un sabiedrība" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Politiķa vērtējumā, valsts pārvaldē novērojama stagnācija - sistēma nedarbojas pietiekami efektīvi gan politiskajā, gan birokrātiskajā līmenī. Lai gan valsti pārvalda 100 Saeimas deputāti, 13 ministri un aptuveni 3000 ierēdņu, kas nodrošina ikdienas pakalpojumus sabiedrībai, sniegums neesot pietiekami labs.

Ašeradens norādīja, ka Latvijā birokrātijas apjoms pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, bet sniegums neatbilst ieguldītajiem resursiem. Aprēķini liecina, ka birokrātijas pievienotās vērtības daļa Latvijā ir 17,6%, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir 16% vai mazāk.

Politiķis norādīja, ka birokrātija lielākoties nodrošina funkciju izpildi, bet reti tiekot uzdots jautājums, kāpēc šādas funkcijas jāpilda.

Finanses

VK ministrijās atklāj "finanšu kabatiņas", fiktīvus audzēkņus un pārmaksātas atlīdzības

LETA,16.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024.gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, un arī šogad visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm, savukārt vērtējot atbilstības jautājumus, Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) un Ekonomikas ministrijai (EM) sniegts attiecīgi negatīvs atzinums un atzinums ar iebildēm, jo tur atklāta "finanšu kabatiņu" veidošana jeb nepamatoti lieli valsts budžeta līdzekļu pieprasījumi.

Kā informēja Valsts kontrole, tās kopējais vērtējums ir, ka resoru gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sniedzot skaidru un patiesu priekšstatu par to finanšu stāvokli.

Kā atzīmē Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere, tas, ka otro gadu pēc kārtas visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanu ir bez iebildēm, liecina par augstu grāmatvedības uzskaites kvalitāti, kā arī veiksmīgu sadarbību starp iestādēm un revidentiem.

"Tieši pateicoties šai sadarbībai, iestādes jau revīziju laikā ir izlabojušas 96% no revidentu atrastajām kļūdām. Savukārt atrast kļūdas palīdz gan revidentiem nodrošinātā pieeja iestāžu grāmatvedības sistēmām, gan Valsts kontroles izstrādātie automatizētie pārbaužu rīki, kas ļauj pārbaudīt lielāku datu apjomu," uzsver Bādere.

Eksperti

Kā birokrātijas mazināšanā izkļūt no apburtā loka?

Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors,18.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Latvijas premjerministres Evikas Siliņas šā gada martā izsludinātajām valdības restarta prioritātēm bija - mazināt birokrātiju par 25% procentiem. Atbalstāmi, taču vai arī šoreiz tas iezīmēs kārtējo kampaņveidīgi uzliesmojušo cīņu ar birokrātiju, vai tomēr novedīs pie taustāma rezultāta?

Premjerministres Evikas Siliņas izvirzītais mērķis mazināt birokrātiju par 25% ir apsveicams, taču šobrīd tas draud palikt vēl viens skaļš lozungs bez reālas ietekmes.

Birokrātijas mazināšana kā valdības prioritāte nav nekas jauns. “Mazināt birokrātiju vismaz par 25%” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013. gadam), “viens iekšā, viens ārā” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam), “vienas pieturas aģentūras princips” (Nacionālais attīstības plāns 2020 un teju katras valdības rīcības plāni), “nulles birokrātija” (Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027.gadam), dažādas platformas sabiedrības ziņošanai par administratīvo slogu (vietne mazaksslogs.gov.lv - kura gan pēc pieminējuma 2025.gada 26.marta “Kas notiek Latvijā” raidījumā ir kļuvusi neaktīva, aplikācija “Futbols”), “dubultās informācijas sniegšanas” izskaušana (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013. gadam), “domāšanas maiņa”, “zaļie koridori” (to apjoms ir grūti izsekojams) - tie visi ir termini, kas kampaņveidīgi parādījušies valdību dienas kārtībās, valsts attīstības politikās un valdības deklarācijās iekļautos birokrātijas mazināšanas plānos. Līdz šim veikti neskaitāmi pētījumi un analīzes par sloga ietekmi un iespējām to mazināt, tomēr katra jaunā plānošanas cikla sākumā secinājumi ir vieni un tie paši - pārregulēšana turpinās, birokrātija tikai aug un tās mazināšana ir jāizvirza par prioritāti nākamajam plānošanas periodā.

Ekonomika

VK: Valsts nav sekojusi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu airBaltic atgūšanai

Db.lv,29.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātija būvniecībā kavē ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lūgts komentēt tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem par birokrātijas mazināšanu, amatpersona sacīja, ka "īpaši priecīgi par to, kā tas notiek, viņi nebija".

"Mums ir, piemēram, Būvniecības likuma projekta pakotne Saeimā. Saeima šobrīd ir darba pārtraukumā. Šis ir viens no jautājumiem - būvniecības birokrātija -, kas kavē gan ekonomikas attīstību, gan investīciju piesaisti, gan kaitina uzņēmējus," pauda Rinkēvičs.

Taču esot arī vēl daudzas citas lietas, kur nepieciešams strādāt.

"Lai gan mēs redzam, ka labā apņemšanās ir bijusi, kaut kādās jomās lēmumi ir pieņemti, es nesadzirdēju, ka uzņēmēju organizācijas būtu gandarītas," atzina prezidents.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Zemnieku saeima un Latvijas Kokrūpniecības federācija nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentei, Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministriem, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei, uzsverot kritisko situāciju mežistrādes jomā un aicinot nekavēties ar svarīgu lēmumu pieņemšanu.

Vēstules autori norāda, ka ir pagājis vairāk kā pusgads kopš meža nozares protesta, kura laikā valdība solīja sabalansēt vides un saimnieciskās intereses, samazināt birokrātisko slogu un ieviest taisnīgas kompensācijas meža īpašniekiem, ja to īpašumos būs ciršanas liegumi. Lai gan sākotnēji bija vērojams zināms progress, valdības lēmumi vēl aizvien nav pieņemti, un tas nopietni apdraud meža nozari un tās turpmākās investīcijas. Apdraudēts ir arī valsts budžets, kuru finanšu ministrs nodēvējis kā "ļoti nospriegotu", bet eksperti jau tagad dēvē par optimistisku. Tas nozīmē nepietiekamu finansējumu aizsardzībai, veselības aprūpei un izglītībai.

Uzskaitot uzkrājušās problēmas, vēstules parakstītāji min, ka ir pieņemts informatīvais ziņojums par kompensāciju sistēmu reformu meža īpašniekiem, ja to īpašumos būs ciršanas liegumi, bet valdības lēmums par godīgu kompensāciju un reālu finanšu līdzekļu piešķiršanu atlikts līdz nākamā gada septembrim. Tāpat izstrādāti un saskaņoti grozījumi, kas atjaunotu kārtību, kāda bija pirms Satversmes tiesas atceltās tiesību normas, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs, bet kad par tiem lems valdībā, nav zināms.

Eksperti

Vai Latvija pēc 20 gadu dalības Eiropas Savienībā varēja būt labākā "sportiskā" formā?

Andrejs Ždans, SIA “Forevers” dibinātājs un vadītājs,02.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms divdesmit gadiem Latvija ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pārrakstīja tās līdzšinējo vēsturi. Eiropas Savienība mainīja mūsu kā uzņēmēju domāšanas veidu, sekmēja pielāgošanos globālajām modernizācijas tendencēm, kā arī pavēra līdz tam nebijušas attīstības iespējas.

Vienlaikus, kā jau raksturīgi jebkurai jaunai situācijai, nesa gan ieguvumus un iespējas, gan radīja zaudējumus un jaunus riskus. Katram sapnim ir sava cena, bet galvenais, lai tā nebūtu augstāka par ieguvumiem, ko saņemam.

Ko mēs kā valsts ieguvām

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir Eiropas pases un brīvas pārvietošanās iespējas, samazinot birokrātiskos šķēršļus formalitāšu kārtošanai. Ceļojam bez vīzām, strādājam bez ierobežojumiem. Uzņēmējdarbības vide ieguva piekļuvi starptautiskajam kapitālam, kā arī izmaksu samazināšanu uz valūtu konvertēšanas, importa kvotu, muitošanas un citu nodevu rēķina. Latvijai tā bija iespēja vieglākā ceļā nokļūt pasaules tirgū un iegūt neierobežotu piekļuvi tam, vienlaikus kļūstot daudz pievilcīgākai ārvalstu investoriem un vietai, kur ieguldīt. Tā rezultātā Latvija piedzīvoja salīdzinoši strauju ekonomisko attīstību, salīdzinot ar pozīcijām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Citas ziņas

FOTO, VIDEO: NATO gadadienas ceļojumā uzņēmēji dalās pieredzē un diskutē par nākotni

Db.lv,17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Ekonomika

EP politisko grupu viedokļi par ES ekonomikas konkurētspējas veicināšanas ceļiem atšķiras

LETA,08.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp dažādām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā atšķiras viedokļi, kā vislabāk padarīt Eiropas Savienības (ES) ekonomiku konkurētspējīgāku, lai gan deputāti atbalsta ieceri strādāt, lai tā būtu spēcīgāka un noturīgāka, ceturtdien žurnālistiem norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

EP deputāti varēja iztaujāt politiķi, kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam. Dombrovskis, kurš jaunajā Eiropas Komisijā (EK) būs atbildīgs arī par "ieviešanas un vienkāršošanas" jautājumiem, uzsvēra, ka daudzos jautājumos būs svarīgi atrast pareizo politisko balansu starp dažādām politiskajām grupām, lai priekšlikumi gūtu EP vairākuma atbalstu.

Savā ievadrunā politiķis akcentēja, ka ES jāpadara vieglāka uzņēmējdarbības sākšana un attīstība, jāpalīdz cilvēkiem attīstīt vajadzīgās prasmes un jāsamazina birokrātija, vienlaikus jāturpina uzlabot sociālo taisnīgumu un kohēziju. Taujāts, kur bloks visdrīzāk izjutīs birokrātijas samazināšanos, Dombrovskis skaidroja, ka EK kā prioritāru jautājumu izvirzījusi ES konkurētspēju un viens no darba virzieniem ir birokrātijas mazināšana.

Ekonomika

VK: Satiksmes ministrijā konstatēta prēmijas izmaksa atstādinātai amatpersonai

Db.lv,03.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole, izvērtējot Satiksmes ministrijas 2024. gada pārskatu, konstatējusi nepilnības atlīdzības piešķiršanā amatpersonai. Finanšu revīzijā noskaidrots, ka Satiksmes ministrijā amatpersonai izmaksāta 4913 eiro prēmija laikā, kad tā bija atstādināta no amata pienākumu pildīšanas disciplinārlietas ietvaros.

Šāda rīcība neatbilst Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 21. panta regulējumam, kas paredz, ka atstādinātām amatpersonām saglabājama tikai mēnešalga un sociālās garantijas.

“Valsts kontrole vērš uzmanību, ka atalgojuma piešķiršana neatbilstoši normatīvajam regulējumam grauj sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un tās izmaksa disciplinārlietas izskatīšanas laikā ir pretrunā ar prēmijas piešķiršanas būtību,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Revīzijā konstatēts, ka divas nedēļas pēc tam, kad izdots rīkojums par disciplinārlietas ierosināšanu un amatpersonas atstādināšanu no amata pienākumu izpildes, amatpersonai piešķirta un izmaksāta prēmija. Valsts kontrole secinājusi, ka šajā gadījumā nav ievērots Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 21. panta regulējums, kas nosaka, ka atstādinātai amatpersonai saglabājama tikai mēnešalga un sociālās garantijas. Valsts kontroles ieskatā, konkrētajā gadījumā pareiza sagaidāmā rīcība būtu par prēmijas piešķiršanu (vai nepiešķiršanu) lemt pēc tam, kad noslēgusies disciplinārlietas izskatīšana un ir skaidri tās rezultāti. Disciplinārlietas rezultātā amatpersona atzīta par vainīgu vairākos disciplinārpārkāpumos un tai piemērots disciplinārsods.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

Ekonomika

Latvija riskē nesasniegt enerģētikas un klimata plāna mērķus noteiktajā termiņā

Db.lv,16.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidotā enerģētikas politikas pārvaldība nenodrošina mērķtiecīgu virzību uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu sasniegšanu un nepiedāvā skaidru risinājumu, kā finansēt nepieciešamos pasākumus, tādējādi valsts riskē nesasniegt plāna mērķus noteiktajā termiņā un arī saņemt Eiropas Savienības (ES) sankcijas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Plāna pasākumu īstenošanai nepieciešamas papildu investīcijas vismaz 13,1 miljarda eiro apmērā, tomēr šobrīd trūkst skaidra plāna un normatīvā ietvara nepieciešamā privātā finansējuma piesaistīšanai atlikušajā plāna īstenošanas termiņā, uzsver revidenti. No minētajiem līdzekļiem šobrīd ir iezīmēti tikai 3,8 miljardi eiro jeb 29,1%.

Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka valsts budžeta resursi ir ierobežoti, savukārt pašreizējās aktivitātes nerada pārliecību, ka būs iespējams piesaistīt nepieciešamo investīciju apmēru no privātā sektora. Viņš arī atgādina, ja mērķi netiks sasniegti, Latvijai var tikt piemērotas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kas neatbrīvos no saistībām, bet būs kā papildu slogs valsts budžetam.

Eksperti

Zemkopības ministrijas iniciatīva birokrātiskā sloga mazināšanā ir atbalstāma

Linards Sisenis, LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes profesors, mežzinātņu doktors,21.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen vides organizācijas pauda satraukumu, ka Zemkopības ministrija esot sagatavojusi jaunus noteikumu grozījumus, kas it kā pastiprinātu Latvijas mežu ciršanu, radot draudus meža ekosistēmai un mežu apsaimniekošanas ilgtspējai kopumā.

Aicinātu uz jautājumu paskatīties citādi – jau tagad pārspīlētu prasību dēļ katru gadu lielos apjomos iet bojā, precīzāk formulējot – tiek sapūdēti kvalitatīvi, izmantojami koksnes resursi. Situācija būtu jāmaina un Zemkopības ministrijas regulējuma izmaiņu piedāvājums ir pareizs – solis īstajā virzienā.

Viedoklis, ko vides organizācijas aktīvi pauž sabiedrībai, ka meža teritorijas Latvijā samazinās, ka meži tiek nepareizi apsaimniekoti, tiek izcirsti, tiek iznīcināta bioloģiskā daudzveidība utt. ir tendenciozs un populistisks. Jo nenoliedzami jebkurš normāls cilvēks, tajā skaitā arī jebkurš meža nozarē strādājošais ir par dabas vērtību un mežu saglabāšanu. Bet lai to realizētu meži, tāpat kā jebkurš cits resurss ir pareizi, ilgtspējīgi jāapsaimnieko. Un Latvijas mežkopjiem ir gan zināšanas, gan praktiskā pieredze un meži tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti. Ja vēl pirms Otrā pasaules kara 26% no Latvijas teritorijas bija meži, tad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 53%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātija ir galvenā būvniecības nozares izaugsmi kavējošā problēma, ceturtdien Ekonomikas ministrijas (EM) rīkotajā konferencē "Birokrātijas mazināšana būvniecībā kā ekonomikas dzinējspēks. Paveiktais un izaicinājumi nozarē" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Tāpat Valainis uzsvēra, ka būtisks kavēklis ir ierēdniecības nespēja uzņemties atbildību un piesegšanās ar normatīvajiem aktiem, jo cilvēki mēģina izvairīties no lēmumu pieņemšanas.

"Vajag ļaut cilvēkiem rīkoties. Patlaban ierēdņu mērķis dažādās iestādēs ir - lai papīri būtu kārtībā. Jāpanāk, lai arī ierēdniecība domā, kā realizēt būves projektu, nevis par papīru sakārtošanu," teica Valainis.

Savukārt Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NĪAA) vadītājs Ints Dālderis, kurš ir arī Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) padomnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos, uzsvēra, ka tad, ja lēmumu pieņēmēju personiskā labklājībā būtu atkarīga no projekta realizācijas, attieksme un rīcība būtu savādāka.

Finanses

Šteinbuka: Latvija nav izmantojusi visus iespējamos investīciju veicinošos mehānismus

LETA,13.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija diemžēl nav izmantojusi visus iespējamos investīciju veicinošos mehānismus, intervijā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Teorētiski līdzekļu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, ir krietni daudz. Pirmkārt, tās ir investīcijas. Vai esam izdarījuši visu, lai piesaistītu investīcijas? Domāju, ka nē," teica Šteinbuka.

Viņa par piemēru minēja Lietuvu, kuras ekonomika pagājušajā gadā, neraugoties uz kopējo stagnāciju Eiropas Savienībā (ES), provizoriski pieauga par 2,2%.

"Mēs bieži sakām, ka mūsu ģeopolitiskais stāvoklis neveicina investīcijas, jo blakus ir neprognozējams kaimiņš. Tomēr tāds pats kaimiņš ir arī blakus lietuviešiem, un, neraugoties uz ģeopolitiskiem apstākļiem, Lietuva panāca izaugsmi," norādīja Šteinbuka, piebilstot, ka Lietuvā varētu būt pievilcīgāks un labvēlīgāks investīciju klimats, tostarp ir pieejamāki kredīti bankās, mazāka birokrātija, kā arī ir uzņēmumus atbalstošāka valdības rīcība.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir cilvēki, domā Modests Sudņus (Modestas Sudnius), Eleving Group izpilddirektors.

Komandas atlase mūsdienās ir vesels process - vadītājam ir jāmāk atrast pareizie darbinieki, kas ir gatavi augt un attīstīties kopā ar biznesu, kā arī palīdzēt sasniegt pat ambiciozākos uzņēmuma mērķus, spriež M.Sudņus. Mūsdienās cilvēki ir viena no galvenajām ilgtermiņa biznesa veiksmes atslēgām, tāpēc līderim ir jārūpejas, lai viņa darbinieki uzņēmumā justos labi - tad būs arī viss pārējais, secina Eleving Group izpilddirektors.

Gūst starptautisku pieredzi

Bērbībā sapņoju kļūt par basketbolistu, atminas M.Sudņus. “Esmu dzimis un audzis Viļņā, un, kā zināms, basketbols ir lietuviešu otrā reliģija. Arī es nodarbojos ar šo sporta veidu, taču nebiju tik labs, lai kļūtu par profesionāli, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka man jāizvēlās cits profesionālais ceļš. Viena no idejam bija banka - darbs bankā man šķita gana prestižs un ienesīgs, bez tam - man labi padevās arī matemātika un ekonomika, tāpēc, pēc vidusskolas beigšanas, es iestājos ISM vadības un ekonomikas universitātē (ISM University of Management and Economics). Pēdējā bakalaura kursā, paralēli studijām, sāku arī strādāt uzņēmumā Ernst&Young. Mani pienākumi galvenokārt saistījās ar auditu veikšanu bankās, tāpēc varētu teikt, ka savā ziņā mans bērnības sapnis par karjeru bankā piepildījās. Tā bija ļoti laba un vērtīga pieredze, jo es biju pavisam jauns. Atceros, ka darba devējs mums, jaunpienācējiem, pat iedeva naudu, lai mēs varētu nopirkt jaunus uzvalkus un izskatīties respektabli. Lai gan darbs bija labs, šajā laikā pilnīgi noteikti sapratu, ka banku nozare nav mans aicinājums. Es gribēju darboties ar plašāku vērienu - man bija sajūta, ka šajā sfērā esmu ierobežots, arī dinamika šķita pārāk lēna un birokrātija - pārāk liela. Es vairs nevēlējos savu profesionālo karjeru saistīt ne ar bankām, ne auditu, taču finanses joprojām bija lieta, kas mani interesēja,” atminas M.Sudņus, kurš 2009. gadā kā projektu menedžeris pievienojās uzņēmumam EPS LT.

Finansējums

FM: ES fondu projektu ieviešanas prasībās jāliek malā viss, kas nav obligāts Eiropas līmenī

LETA,24.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātija ir jāmazina arī Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešanā, tādēļ tas, kas nav obligāts Eiropas Komisijas prasību līmenī, šobrīd ir jāliek malā, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Viņš atzina, ka ir virkne prasību, kas Eiropas regulējumā ir bijušas vēlamas, taču Latvijas nozaru politikas veidotāju izpildījumā kļuvušas par saistošām.

"Acīmredzot šis ir brīdis, kad to pārskatīt un atgriezties pie vēlamā, ne obligātā," norādīja FM pārstāvis, piebilstot, ka tas varētu arī paātrināt no ES fondiem finansēto projektu ieviešanas procesu.

Tāpat, pēc viņa teiktā, tas rada iespēju pārskatīt informācijas un datu uzkrāšanas apmēru, tostarp to, kādus datus no finansējuma saņēmējiem valsts puse grib, kādi dati jāvērtē un kā tas varētu vai nevarētu pilnveidot nozares politikas veidošanu. Latvija esot nosūtījusi arī priekšlikumus kohēzijas komisāram Rafaēlam Fito, kā paātrināt ES fondu finansēto projektu ieviešanu, jo arī Eiropas Komisija ir izvirzījusi mērķi tās darbības termiņa laikā mazināt birokrātisko slogu.

Ekonomika

Algu iesaldēšana valdēs un padomēs attieksies uz tirgū nekonkurējošām valsts kapitālsabiedrībām

LETA,04.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu iesaldēšana valdes un padomes locekļiem pirmām kārtām attieksies uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kas faktiski nav konkurējošas tirgū un saņem valsts budžeta finansējumu 80% apmērā, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Vienlaikus prezidents atzina, ka tas nav šī gada jautājums un ka šai diskusijai ir jābūt plašākai.

Prezidents rosinās iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla...

Prezidents atklāja, ka grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs, taps sadarbībā ar Valsts kanceleju, ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, lai nenotiktu dublēšanās.

Prezidents norādīja, ka vēlreiz vēlas atgriezties pie diskusijas par to, vai kapitālsabiedrības forma ir pareizākā topošajam vienotajam sabiedriskajam medijam - VSIA "Latvijas sabiedriskais medijs" (LSM). Viņš atklāja, ka ir runājis ar atsevišķiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem par to, ka, iespējams, jāskatās uz Igaunijas modeli, kur sabiedriskais medijs ir nodibinājums.

"Visu cieņu tam, ko dara žurnālisti, bet samērīgums pretim privātajam sektoram vai pretim pelnošiem uzņēmumiem ir mazliet citādāks," sacīja Rinkēvičs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka tomēr līdz galam nav korekti no SEPLP puses teikt, ka atalgojuma aprēķināšanai piemērotas Valsts kancelejas vadlīnijas, jo tās bija attiecinātas uz tām kapitālsabiedrībām, kuras ir konkurējošas un pelnošas, bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzija šobrīd pamatā saņem valsts budžeta dotāciju.

Līdztekus prezidents norādīja, ka neapšauba topošā vienotā LSM darba apjomu, bet nav nedz izskaidrojams, nedz saprātīgs tāds lēciens atalgojumā.

"Domāju, ka neviens nediskutētu par 20-30% pieaugumu, bet pamatot šāda veida lietas ir grūti," sacīja Rinkēvičs.

Prezidents norādīja, ka algu iesaldēšana būtu terminēta, līdzīgi kā tiek runāts par terminētu algas iesaldēšanu tām amatpersonām, kurām atalgojuma pieaugums ir garantēts.

"Tai brīdī, kad mums ekonomika uzlabosies, tai brīdī, kad mēs redzēsim attīstību, es domāju, ka tad varbūt šīs diskusijas nebūtu," sacīja Rinkēvičs.

Jautāts, kāpēc par LSM valdes atalgojumu netika runāts pirms mēneša vai diviem, prezidents norādīja, ka tad vēl šis atalgojums nebija zināms, tas bijis pārsteigums visiem.

"Brīdī, kad ir jārunā par algām, tad viss ir kārtībā saskaņā ar likumiem, normatīviem - perfekta birokrātija. Bet ir arī cilvēku gaidas un reālijas," teica prezidents.

Tāpat prezidents atklāja, ka būs diskusija arī par tām kapitālsabiedrībām, kas konkurē privātajā tirgū un kas lielā mērā ir monopolisti.

Prezidents atgādināja, ka gala lēmums ir Saeimas rokās.

Kā ziņots, Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs.

"Mērķis ir uz laiku iesaldēt valžu un padomju locekļu atalgojumu," pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) teica Rinkēvičs un piebilda, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.

"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī norādīja, ka šie grozījumi ir saistīti ar topošā vienotā LSM valdes locekļu sastāvu un algas apmēru. "Ceru, ka Saeima par šo diskutēs un priekšlikumos ieklausīsies," piebilda prezidents.

Prezidenta priekšlikums tikšot iesniegts drīzumā, nedēļas, tuvāko desmit dienu laikā.

Kā vēstīts, SEPLP izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.

Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Noteiktais atalgojums radījis sašutumu koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka šonedēļ noslēdza šā gada reģionālo sarunu ciklu, kura laikā tikās ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas ekonomikas aktualitātes un finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, kā arī situāciju mājokļu kreditēšanā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Latvijas reģionos ir nepieciešama lielāka komercbanku klātbūtne un risinājumi, kas nodrošina individuālāku pieeju. Vienlaikus jāapzina un valsts pusē dažādos procesos jānoņem šķēršļi, kas traucē uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei. Standartizācija ir digitalizācijas un birokrātijas blakne, kas uzņēmējiem nereti sarežģī vēlamā rezultāta sasniegšanu, īpaši, ja runājam par kreditēšanu vai citu sarežģītāku finanšu pakalpojumu saņemšanu. Komercbanku un to klientu attiecībās zemākais punkts ir aiz muguras, arī kreditēšanas tempi pakāpeniski kļūst straujāki. Augstākas ambīcijas un cieņpilna banku attieksme pret to klientiem ir ekonomikas izaugsmes pamatā. Otrs problēmu bloks ir birokrātija un valsts pusē identificēto problēmu pārāk lēna risināšana. Reģionu pašvaldībām un uzņēmējiem rūp Latvijas nākotne un ekonomikas izaugsme, un valsts pārvaldei un banku sektoram šie centieni ir jāatbalsta."

Ekonomika

Paralēlajā visumā: kā norok izcilības

Katrīna Iļjinska, speciāli Dienas Biznesam,21.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir maz zināma nozare, kurā strādā izcilības, un mūsu valsts par kārtu apsteidz ne tikai Lietuvu un Igauniju, bet vēl virkni Eiropas valstu. Nozare ar augstu pievienoto vērtību varētu nodrošināt izrāvienu, tomēr politiķi un birokrātija katru dienu nodarbojas ar tās ierakšanu zemē.

Pavisam drīz, februārī, Apvienoto Nāciju Organizācijas diskusijā Vīnē viena no piecpadsmit Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākajiem ekspertiem Angelīna Bekasova piedalīsies paneļdiskusijā Kā iesaistīt politisko lēmumu pieņēmējus kosmosa debatēs? kopā ar Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) ģenerāldirektoru Josefu Ašbaheru, Spānijas zinātnes un inovāciju eksministru, astronautu un Spānijas satelītsakaru kompānijas Hispasat valdes priekšsēdētāju Pedro Dukē, Ungārijas parlamenta deputāti, kosmosa izpētes un Ungārijas delegācijas ESA vadītāju Oršoju Ferencu un Turcijas Lielās Nacionālās asamblejas locekli Zejnepi Jildizu. Iespējams, turpat viņai sanāks aprunāties arī ar Starptautiskās astronautikas federācijas izpilddirektoru Kristianu Feihtingeru.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #16

DB,22.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību pēdējos gados ietekmējuši gan globālie notikumi - Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie satricinājumi -, gan nacionālā vides politika ar augošu dabas resursu nodokli un valsts zaļo mērķu kursu, bet perspektīvā jaunus izaicinājumus nodrošinās ES nosacījumi un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes loceklis Guntars Levics. Viņš atzīst, ka nozīmīgākie pārmaiņu laiki vēl ir priekšā un to pamatā ir jauno ES normatīvu piepildīšana ar reālu saturu un to ieviešana nacionālā līmenī.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Eiropas Tiesa konsultē un soda

Tēma

Latvijas datorzinātņu devums pret IKP

Nekustamais īpašums

Pirmie soļi birokrātijas samazināšanā nozarei dod cerības

Birokrātija

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Kooperatīvi

Darbaspēka nodokļos kooperatīvi samaksā arvien vairāk

Portrets

Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB,17.12.2024

Dalies ar šo rakstu

“Man visa pasaule ir vaļā. Protams, loģistika ir mainīga, bet, ja nav kaut kādas kataklizmas, tad ir pilnīgi vienalga, vai tā ir Eiropa vai Āzija. Ja būtu jāorientējas tikai uz Eiropu, tad es teiktu, ka bizness būtu jāslēdz ciet,” intervijā Dienas Biznesam saka palešu sagatavju un taras dēlīšu ražotāja SIA Palleteries īpašnieks, Dienas Biznesa izdotā žurnāla Miljonārs bagātnieku sarakstā iekļautais Edijs Ošs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.decembra numurā lasi:

Statistika

Parāds turpina augt

Top500

Vietējie uzņēmumi – Latvijas zelts

Tēma

Eglīšu un rožu eksporta līderos

Birokrātija

Grib izretināt valsts pārvaldes džungļus

Gaļas lopkopība

Latvija ir pasaules līderos dzīvu liellopu eksportā

Zaļais kurss

Transfomācija prasīs zinātnē balstītus lēmumus

Ražošana

Latvijā ražotie kāpostu čipsi pieprasīti visā Eiropā

Portrets

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Katrīna Lauva, Katrīnas Keramika radītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Ekonomika

Darbaspēka izmaksas Latvijā joprojām aug straujāk nekā produktivitāte

LETA,06.03.2025

Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīcas LV PEAK" (LV PEAK) direktore un Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbaspēka izmaksas joprojām aug straujāk nekā produktivitāte, ceturtdien, prezentējot jaunāko Latvijas produktivitātes ziņojumu, sacīja Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīcas LV PEAK" (LV PEAK) direktore un Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka produktivitāte pēdējo gadu laikā neaug vai aug minimāli, tikmēr darba samaksas tempi kopš 2015.gada apsteidz produktivitāti.

Šteinbuka norādīja, ka joprojām saglabājas arī būtiska Latvijas produktivitātes līmeņa atpalicība, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) augsti attīstītajām valstīm. Tāpat pētījumā secināts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk būs jābalstās uz zinātņietiplīgām darbībām, kuru īpatsvars ekonomikā šobrīd ir mazs.

Šteinbuka minēja, lai veiktu izrāvienu inovāciju jomā, ir jāmaina sabiedrības attieksme un attiecīgi jāuzlabo inovāciju stimuli, kā arī jāpaaugstina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā.

Pētījumā arī secināts, ka pilnīga digitalizācijas un mākslīgā intelekta iespēju izmantošana ir būtiska, lai kāpinātu produktivitāti un dzīves līmeni. Tāpat arī darbaspēka pieejamība un kvalitāte ir būtiska produktivitātes paaugstināšanā. Savukārt, redzot, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, akcentēja Šteinbuka.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik ir nelikvidētas zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kam nav nevienas amatpersonas vai arī tās ir mirušas.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums. Pašlaik bez aktuālām amatpersonām ir 8284 uzņēmumi, 6855 ir tādas kompānijas, kuru vienīgā amatpersona ir mirusi, turklāt 6599 uzņēmumi ir bez amatpersonām, un to vienīgais īpašnieks ir miris.

Pusdzīvo problēma

“Tas, ka Latvijā eksistē 8284 nelikvidēti uzņēmumi, kuriem nav neviena aktuāla valdes locekļa, kas veido 4,6% no Latvijā uz šo dienu nelikvidēto uzņēmumu (181 540 šī gada 20. martā) kopskaita, ir fakts, un iemesli šai parādībai var būt dažādi,” situāciju komentē SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka Uzņēmumu reģistrs korekti pilda savu funkciju, šos datus publiskojot gan valsts iestādēm, gan citiem uzņēmējiem. “Savukārt risinājumi, kā šo pusdzīvo uzņēmumu tēmu sakārtot, ir politiķu, ne Uzņēmumu reģistra kompetence, jo valdes neesamība vēl neliecina par citu Uzņēmumu reģistram nezināmu saistību neesamību, tāpēc šķietami vienkāršākais risinājums – izslēgt šādus uzņēmumus no Uzņēmumu reģistra – nebūtu vienmēr korekts,” skaidro A. Brūvelis. Viņaprāt, šo jautājumu var dalīt pēc diviem pamatkritērijiem: uzņēmumi un komercsabiedrības.

Ekonomika

18% cilvēku ir nesen uzsākuši savu biznesu vai plāno to sākt tuvākajā laikā

Db.lv,20.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par sava biznesa uzsākšanu vai jau nodibināts uzņēmums ir vairāk nekā 8% Latvijas iedzīvotāju, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vēl 10% cilvēku grib uzsākt savu biznesu, taču vēl atrodas īstās idejas meklējumos. Abos gadījumos situācija ir līdzīga arī mūsu kaimiņos – Lietuvā 8% cilvēku ir nesen nodibinājuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to darīt, bet par īsto biznesa ideju prāto vēl 11%. Igaunijā mazliet vairāk cilvēku (13%) ir vai nu jau izveidojuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to izdarīt, bet savas biznesa idejas meklējumos ir 10% cilvēku.

“Tas, ka gandrīz piektā daļa, jeb 18% cilvēku domā par sava biznesa uzsākšanu vai ir nesen izveidojuši uzņēmumus, liecina par visai augstu uzņēmējdarbības garu Latvijas iedzīvotājos. Tomēr vienlaikus jānorāda uz galveno šķērsli, kas attur cilvēkus no starta biznesā – Latvijā tie ir administratīvie šķēršļi un nodokļu slogs. Puse no visiem aptaujātajiem ir teikuši, ka tuvākajā laikā par uzņēmējiem kļūt nevēlas, bet jauniešu auditorijā šis rādītājs ir krietni zemāks – 30%. Vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku (27%) par šo jautājumu nav domājuši, kas nozīmē, ka proaktīvi skaidrojot sava biznesa attīstīšanas priekšrocības, iespējams daļa no šiem jauniešiem varētu pievienoties jauno uzņēmēju pulkam,” aptaujas datus komentē SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede.