Ražošana

VK: Krievu salas projekts var zaudēt 77,2 miljonu eiro ES finansējumu

Žanete Hāka, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Valsts kontrole revīzijā par Rīgas brīvostas pārvaldes rīcības tiesiskumu, efektivitāti un ekonomiskumu, vadot projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra, ir konstatējusi ne tikai pārkāpumus, bet arī profesionalitātes trūkumu, informē VK.

Tā rezultātā Rīgas brīvostai ir radušās papildu izmaksas vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā. Turklāt netiks sasniegs sākotnēji izvirzītais, projekta pieteikumā uz ES finansējumu definētais mērķis – pilnībā atbrīvot pilsētas centru no ostas darbības. Tas rada ES līdzfinansējuma korekcijas risku līdz pat 100% apmērā no piešķirtajiem 77,2 miljoniem eiro. Tie būtu apjomīgi zaudējumi Rīgas brīvostai, kurus tā, iespējams, nevarētu pati segt, radot bažas vai netiks meklēti veidi, kā tos kompensēt no Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Revīzijā tika konstatēts, ka šis risks saglabāsies līdz pat 2019.gadam, kad Eiropas Komisija vērtēs mērķu sasniegšanu un izmaksu attiecināmību.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda: «Kopumā vērtējot Rīgas brīvostas pārvaldes rīcību Krievu salas projekta īstenošanā, ir grūti nevilkt paralēles ar stereotipiem par studentiem, kuri eksāmeniem gatavojas pēdējās naktīs. Krievu salas projekts ir bijis Rīgas brīvostas pārvaldes darba kārtībā jau kopš 2006.gada, kad valde pieņēma lēmumu par degradēto Krievu salas teritoriju izmantošanu ostas vajadzībām un uzsāka plānošanas darbības, paredzot projekta būvniecības fāzi pabeigt līdz 2012.gada nogalei. Tomēr līdz pat 2014.gadam projekta virzība ir bijusi gausa un neprofesionāli vadīta.» Par to liecina vairākas neizdarības, ko nācās konstatēt Valsts kontrolei, veicot revīziju.

Būvniecības jomu pārzinošs projekta vadītājs tika piesaistīts tikai 2013.gada nogalē pēc Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas un sabiedrības spiediena. Līdz tam ilgstoši projekta vadības komandu vadīja bijušie un esošie politiķi bez nepieciešamās kvalifikācijas tik apjomīgu projektu realizācijā.

Projekta īstenošana un būvniecības darbi tika uzsākti, pirms tika panāktas vienošanās ar visām projektā iesaistītajām pusēm, piemēram, stividoriem. Tas rezultējies nozīmīgās papildu izmaksās, kuru nebūtu, nodrošinot savlaicīgu komunikāciju, kā arī nepieciešamībā būtiski mainīt projekta mērķus jau pēc tā apstiprināšanas Eiropas Komisijā, radot riskus Eiropas finansējuma saņemšanai.

Neskatoties uz jau pieņemtajiem lēmumiem par projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra virzību, Rīgas brīvostas pārvalde ir pieļāvusi, ka viens no ostas uzņēmumiem izbūvē noliktavu teritorijā, par kuru jau bija nepārprotami zināms, ka tā ir nepieciešama projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra vajadzībām, tā radot vairāk nekā 1 miljona eiro zaudējumus, kas jāizmaksā kompensācijās.

Lai atjaunotu aizdevuma izsniegšanu, kas tika pārtraukta, Brīvostas pārvaldei nenodrošinot savlaicīgu un pilnīgu informācijas apmaiņu ar banku, pārvalde ir samaksājusi aizdevējiem vienreizēju maksu 120 300 eiro apmērā.

Lai arī ir izdevies pēdējā brīdī – ar 3 gadu kavēšanos – noslēgt projekta būvniecības fāzi, Valsts kontrole norāda, ka līdz projekta veiksmīgai realizācijai vēl ir tālu. Turpmāko divu gadu laikā stividoriem Krievu salā ir jāizbūvē iekšējās infrastruktūras objekti, jāuzstāda iekārtas un jāpārceļ uz Krievu salu ogļu pārkraušanas darbības. Ar mērķi mazināt Eiropas finansējuma saņemšanas riskus Valsts kontrole ir izstrādājusi vairākus ieteikumus. Būtiskākie no tiem skar normatīvajiem aktiem un starptautiskiem standartiem atbilstošas projektu vadības komandas nodrošināšanu, projekta laika plāna un projektu vadības standartiem atbilstoša komunikācijas plāna izstrādi, kā arī kontroles pilnveidi, īpašu uzmanību pievēršot pakalpojumu iegādes tiesiskuma un lietderības izvērtējumam.

Pārkāpumus Valsts kontrole ir konstatējusi gan šajā revīzijā, gan iepriekš veiktajās revīzijās Rīgas brīvostas pārvaldē.

Pārkāpumi aptver plašu diapazonu. Starp tiem ir konkurences tiesību pārkāpumi, nelietderīgi un prettiesiski iepirkumi, neatļauti ziedojumi lielā apmērā, nepamatotas administrācijas izmaksas un citi izdevumi daudzu miljonu eiro apmērā. Tomēr institūcijas, kuras ir atbildīgas par Rīgas brīvostas pārvaldes darbības uzraudzību – gan attiecīgās ministrijas, gan Rīgas dome, kura Rīgas Brīvostas valdē ir pārstāvēta ar četriem valdes locekļiem, – līdz šim nav izlēmīgi reaģējušas uz atklātajiem pārkāpumiem.

Valsts kontrolieres E.Krūmiņas ieskatā tas ir grūti saprotams, ņemot vērā Rīgas brīvostas nozīmīgo lomu visas valsts tautsaimniecībā, liek apšaubīt valdes efektivitāti un, iespējams, vēlreiz aktualizēt jautājumu par ostu pārvaldes modeli nākotnē kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Stividorkompānijām termināļu būvniecība Krievu salā izmaksās 170 miljonus eiro

LETA, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stividorkompānijām termināļu būvniecība Krievu salā izmaksās 170 miljonus eiro, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Rīgas brīvostas pārstāvji.

Rīgas brīvosta ir noslēgusi vienošanos par ostas infrastruktūras nomu Krievu salā ar stividorkompānijām SIA Riga Coal Terminal un SIA Strek.

Pēc šovasar aktualizētajiem stividorkompāniju biznesa plāniem Riga Coal Terminal ieguldījums termināļa būvniecībā būs 120 miljoni eiro, bet Strek - 50 miljoni eiro. Minētās summas stividorkompānijas ieguldīs līdz 2018.gada beigām, kad plānota stividorkompāniju pilnīga pārcelšanās uz Krievu salu.

Rīgas brīvostas pārvalde ir pārliecināta, ka stividorkompāniju pārcelšanās uz Krievu salu notiks, kā plānots, līdz 2018.gada beigām.

Arī Finanšu ministrija norādīja, ka situācija ar Krievu salas projektu ir aizvien stabilāka, jo Krievu salas būvdarbi ir pabeigti, brīvosta ir panākusi vienošanos ar stividorkompānijām, kā arī Eiropas Komisijai nav iebildumu pret projekta virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vienosies par pasākumiem Andrejsalas un Eksportostas teritoriju sakārtošanai pēc ogļu kravu novirzīšanas uz Krievu salu

LETA, 23.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valde uzdevusi Rīgas brīvostas pārvaldei sadarbībā ar Rīgas domi un iesaistītajām stividorkompānijām vienoties par nepieciešamo darbību un koordinētu plānu, lai esošās uzņēmumu teritorijas Andrejsalā un Eksportostas rajonā savlaicīgi tiktu atbrīvotas no oglēm un citām putošajām beramkravām, un to apstrāde 2019.gada sākumā pilnībā tiktu nodrošināta jaunizbūvētajos terminālos Krievu salā, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

To Rīgas brīvostas valde uzdevusi, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» noteikto mērķu sasniegšanu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks norādīja, ka no 2019.gada 1.janvāra neviena ogļu tonna vairs netiks apstrādāta pilsētas centrā.

«Līdzfinansējums no Kohēzijas fonda tika apstiprināts ar konkrētu mērķi - uzlabot vides kvalitāti Rīgas centrā, vienlaikus nodrošinot iespēju izveidot jaunus termināļus citā ostas teritorijā», teica Ameriks, uzsverot, ka no nākamā gada visas ogļu kravu pārkraušanas operācijas tiks pārceltas uz mūsdienu prasībām un starptautiskajiem vides standartiem atbilstošu, jaunizbūvētu ostas infrastruktūru Krievu salā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Loginovs: Pēc 2018. gada ogles Rīgas centrā vairs krautas netiks

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Brīvostas pārvalde: VK ziņojumā paustais viedoklis par Krievu salu nav objektīvs

Žanete Hāka, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) realizētais projekts, īpaši tā būvdarbu stadijā, ticis rūpīgi kontrolēts no uzraugošajām institūcijām, veicot septiņus auditus, un to ieteikumus RBP ir ņēmusi vērā, lai uzlabotu projekta ieviešanu un novērstu riskus, informē RBP.

«Valsts kontrole (VK) vairāk nekā gadu RBP veica projekta revīziju, piesaistot arī divus ekspertu uzņēmumu. VK, izvērtējot dažādus ar projekta ieviešanu saistītus dokumentus jau no 2006.gada, nevēlējās pievērst vērību RBP paustajam viedoklim, Valsts kontroles ziņojumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz pieņēmumiem un no kopējā konteksta izrautu informāciju, līdz ar to tendenciozi un negatīvi atspoguļojot projekta ieviešanu sagatavotajā ziņojumā Vai Rīgas brīvostās pārvalde projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra īsteno sekmīgi?» norāda brīvostas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot 133,7 milj. eiro vērto Krievu salas infrastruktūras izveides projektu, Rīgas ostā perspektīvā varēs palielināt pārkrauto kravu apjomu pat līdz 50 milj. t gadā

Tā sarunā ar DB atzina Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Viņš uzsvēra, ka Krievu salas infrastruktūras projekts ir vērienīgākais ostu infrastruktūras projekts Latvijā pēdējo 25 gadu laikā. «Nezinu par investīciju projektu apmēriem Klaipēdas un Būtiņģes terminālos,» tā uz jautājumu, vai tas varētu būt pat Baltijas valstu vidū lielākais projekts, atbildēja A. Ameriks.

230 milj. eiro

Krievu salas infrastruktūras projekta realizācijā ieguldīti 133,65 milj. eiro, no kuriem ES Kohēzijas fonda finansējums paredzēts līdz 77,19 milj. eiro apmērā, bet Rīgas brīvostas līdzekļi (aizņēmums no Nordea bankas un Pohjola) – 56,46 milj. eiro apmērā. Tomēr jārēķinās, ka kopējās projekta izmaksas sasniedz 162,8 milj. eiro. Bez tam A. Ameriks norādīja, ka pie minētajiem ieguldījumiem vēl būtu jāpieskaita privāto stividorkompāniju ieguldījumi aptuveni 70–80 milj. eiro vērtībā, tādējādi Krievu salā kopējie ieguldījumu apmēri varētu sasniegt 230–240 milj. eiro. «Cik zinu, nomnieki jau pērn ir pasūtījuši ostas tehnoloģijas daudzu miljonu eiro vērtībā un sākuši to uzstādīšanu,» skaidroja A. Ameriks. Viņš atgādināja, ka 24 mēnešu laikā pakāpeniski SIA Rīgas centrālais termināls un SIA Strek sāks strādāt Krievu salā. «Krievu sala nav paredzēta viena produkta pārkraušanai, jo tajā var īstenot visu veidu beramkravu – akmeņogļu, šķembu, metāllūžņu, granīta izstrādājumu utt. – pārkraušanu,» norādīja A. Ameriks. Viņš atzīst, ka, strādājot ar dažādām kravām, Rīgas osta varēs paaugstināt savu konkurētspēju salīdzinājumā ar Klaipēdas un Tallinas ostām. «Krievu salas infrastruktūra ļaus pārkraut gadā pat vairāk nekā 20 milj. t.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir uzsākts darbs pie lokālplānojuma izstrādes Krievu salas termināļa projekta teritorijai aptuveni 156 ha platībā, informē Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

«Tā izstrādes pamatojumu nosaka nepieciešamība detalizēt Krievu salas teritorijas izmantošanas nosacījumus un pilnveidot pašreiz teritorijas plānojumā noteiktās prasības terminālu izbūvē izmantojamajām tehnoloģijām kravu uzglabāšanā, apstrādē un kraušanā, harmonizējot tās ar Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra vadlīnijām Uzglabāšanas radītās emisijas noteiktajām labākajām pieejamajām nozares metodēm. Detalizācija un pilnveidojumi negrozīs, nemainīs un neietekmēs pašreiz Rīgas teritorijas plānojumā noteiktos Krievu salas izmantošanas mērķus,» skaidro brīvostā.

Jaunizbūvēto Krievu salas termināli ceturtdien klātienē apmeklēja arī brīvostas teritorijai piegulošo apkaimju – Bolderājas, Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja – iedzīvotāju sabiedrisko organizāciju, kā arī Vides aizsardzības kluba pārstāvji. Vizītes mērķis bija līdz ar lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, iepazīties ar Krievu salas projekta 1.kārtas ietvaros paveikto darbu rezultātiem, kā arī iepazīties ar lokālplānojuma mērķiem un uzdevumiem un projekta 2. kārtā plānotajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde ir parakstījusi līgumu ar akciju sabiedrību Quinto Marine Park par zemes iznomāšanu Krievu salā moderna jahtkluba un luksusa jahtu ražotnes izveidošanai.

Turpmāko piecu gadu laikā investējot turpat 3 miljonus eiro, privātais investors Krievu salā 15 hektāru platībā attīstīs visu nepieciešamo infrastruktūru pilna servisa jahtu ostas izbūvei, kā arī jahtu būves un remonta vajadzībām. Uz iznomāto teritoriju Krievu salā pēc atbilstošas infrastruktūras izbūves no teritorijas Sarkandaugavā tiks pārcelta ekskluzīvo peldlīdzekļu būvētava Latitude Yachts, kas šā gada maijā prezentēja Latvijā pilnībā izstrādātās un uzbūvētās luksusa klases jahtas – trimarānus.

«Veicot tirgus izpēti, esam secinājuši, ka Latvijā trūkst modernu pilna servisa jahtklubu, kas piedāvāto pakalpojumu klāstā un kvalitātē pilnībā atbilstu mūsdienu prasībām. Pamatojoties uz šo secinājumu, esam izstrādājuši jahtkluba attīstības un biznesa plānu, kas paredz izveidot modernu un mūsdienu prasībām atbilstošu jahtklubu ar visu nepieciešamo infrastruktūru atbilstoša servisa nodrošināšanai – izbūvēsim nepieciešamās inženierkomunikācijas, pievadceļus, autostāvvietas, jahtu piestātnes, kā arī jahtu būves un remonta angārus. Vēloties stiprināt un attīstīt luksusa jahtu būvētavu, kas jau starptautiski pazīstama ar Latvijas zīmolu Latitude Yachts, ražotni no Sarkandaugavas pārcelsim uz Krievu salu, kur tiks izbūvēta atbilstoša infrastruktūra,» stāsta Dmitrijs Čeļebijs, AS Quinto Marine Park valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 10.martā, no Eksportostas teritorijas ar kuģi izvestas pēdējās uzkrātās ogles un stividori savu darbību pārcēluši uz Krievu salu, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

Pašreiz ir uzsākti Eksportostas teritorijas sakopšanas darbi. Abi stividori, gan «Strek», gan «Riga Coal terminal», ir ievērojuši parakstīto vienošanos ar Rīgas Brīvostas pārvaldi, ka vēlākais līdz 2019.gada 11.martam Eksportostas teritorija būs pilnībā atbrīvota no oglēm.

Turpmāk visas ogļu kravas, kas ienāk Rīgas ostā, tiks piegādātas tieši uz Krievu salas termināļiem un izkrautas jaunajos kravu laukumos. Tas nozīmē, ka visas ogļu kravas ir atstājušas Rīgas centru un pārceltas uz Krievu salu.

Jau ziņots, ka decembra beigās noslēdzās Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi un objekts tika nodots ekspluatācijā, līdz ar to, kā plānots, terminālis bija pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rīgas brīvosta uzstādīs divas jaunas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas

Zane Atlāce - Bistere, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valdes sēdē nolemts iegādāties un uzstādīt divas jaunas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas no kurām viena tiks izvietota jaunizbūvētā multifunkcionālā Krievu salas termināļa ziemeļrietumu daļā, savukārt otra terminālim piegulošajā Bolderājas apkaimē – Lielupes ielas rajonā.

Iekārtas tiks uzstādītas un darbu sāks līdz šī gada oktobrim.

«Krievu salas termināļa attīstības projekta otrais posms tuvojas noslēgumam, un vairs nav aiz kalniem brīdis, kad akmeņogļu pārkraušana no Rīgas centram pietuvinātajām teritorijām tiks novirzīta uz jauno multifunkcionālo termināli Krievu salā. Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem, ir pieņemts lēmums par gaisa kvalitātes monitoringa staciju iegādi un uzstādīšanu. Papildu 23 metrus augstajam vēja žogam, kas pašlaik tiek izbūvēts Krievu salas teritorijā ar mērķi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu putekļu nonākšanu apkārtējā vidē, šis solis nostiprinās pārliecību, ka terminālis atbilst visaugstākajam vides standartu prasībām,» norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir noslēgušies un objekts ir nodots ekspluatācijā, līdz ar to terminālis ir pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

«Rīgas brīvosta savu solījumu un apņemšanos ir izpildījusi pilnā apmērā – visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija paredzēts veikt otrās kārtas ietvaros, ir izpildīti un objekti ir nodoti ekspluatācijā. Līdz ar to var teikt, ka vairāku gadu intensīvais darbs pie Krievu salas termināļa objektu izbūves ir noslēdzies un Rīgas osta ir ieguvusi pasaules standartiem atbilstošu kravu apstrādes termināli, kas atbilst arī visaugstākajām vides prasībām,» uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Krievu salas projekta otrā posma ietvaros ir pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu un dzelzceļa izbūve. Kravu laukumiem ir izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu infrastruktūras izbūve Krievu salas termināļos norit, kā plānots, stividoru teritorijās ir veikta vairāk nekā puse kopējā būvdarbu apjoma, tādējādi kravu kraušana varēs tikt uzsākta jau šā gada nogalē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda Rīgas Brīvostas valdes locekļu un pārvaldnieka Anša Zeltiņa vizīte un tikšanās ar Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbu ģenerāluzņēmēja ACB pārstāvjiem. Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzsvēra, ka redzētais nostiprina pārliecību, ka Krievu salas projekta pamatmērķis tiks sasniegts veiksmīgi un pilnvērtīga beramkravu operāciju pārcelšanu no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksporta ostas teritorijas – uz Krievu salu noritēs, kā paredzēts, un kravu pārkraušana vienā no modernākajiem multifunkcionālajiem termināļiem Baltijas jūras reģionā uzsāksies, kā plānots, – 2019. gadā. Vizītē tika secināts, ka šobrīd lielākā teju 152 milj. eiro vērtā – Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam. Jāatgādina, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, tika nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā. Savukārt Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsvēra, ka turpinās rūpīgi sekot līdzi darbu progresam, lai izpildītu apņemšanos pabeigt visu noteiktajos termiņos un terminālis ar nākamo gadu būtu pilnībā gatavs ogļu un citu beramkravu pārkraušanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir teju noslēgušies, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Stividora SIA «Strek» teritorijā visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija uzņēmusies veikt Rīgas brīvostas pārvalde, ir paveikti 100% apmērā un būves nodotas ekspluatācijā. Tāpat būvdarbi faktiski ir noslēgušies arī otra stividora – SIA «Riga Coal Terminal» – teritorijā, uzsākta objekta nodošana ekspluatācijā un turpinās izpilddokumentācijas saskaņošanas process, kas noslēgsies decembra mēneša otrajā pusē.

«Šodien pārliecinājāmies, ka nepastāv tehnoloģiski šķēršļi beramkravu operāciju pārcelšanai no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksportostas teritorijām – uz Krievu salu. Aktīvi norit beramkravu pārkraušanas tehnoloģiju pārneses process uz jauno termināli, un tas liecina – pārcelšanās ir pilnvērtīgi uzsākusies. Tāpat jau tuvākajā laikā uzsāksies arī Andrejsalas un Eksportostas atbrīvošana no akmeņogļu kravām, un jau tuvāko pāris mēnešu laikā ogles šajā teritorijā būs vēsture,» informē Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas terminālī stividora SIA «Strek» piestātnē ir uzkrauts pirmais kravas kuģis – zem Libērijas karoga kuģojošais ogļu balkeris «Trina Oldendorff» – kas uzņēmis 69,3 tūkstošus tonnu ogļu kravu un devies tālāk uz Amsterdamas ostu.

2013. gadā uzbūvētā kuģa garums ir 225 m, platums 32,26m, maksimālā iegrime 14,2, kravnesība 41,1 tūkstotis GT. Kuģa operators – OLDENDORFF CARRIERS GMBH & CO.

Krievu salas projekta otrā posma būvniecības darbi ir pilnībā noslēgušies un objekts, kā plānots, nodots ekspluatācijā aizvadītā gada nogalē. Objektā stividori turpina jauno specializēto ogļu apstrādes un kraušanas iekārtu (tehnoloģiju) ieregulēšanu un pārbaudi.

Projekta otrā posma ietvaros tika pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu betona plātņu un asfalta seguma izbūve un dzelzceļa izbūve. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam

Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam, no 2019. gada tajā sāksies aktīva darbība

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš norāda, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā, bet šogad vēl ir jāizbūvē tā saucamais vēja žogs, kravu laukumi un pazemes komunikācijas, savukārt stividorkompānijām jāizveido tām nepieciešamā kravu pārkraušanas infrastruktūra un būves.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas brīvostas pārvalde nesaskata pārkāpumus Krievu salas projekta īstenošanā

Dienas Bizness, 02.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde neatzīst Valsts kontroles atzinumā norādītos pārmetumus un līdz ar to nesaskata pamatu kriminālprocesa uzsākšanai par iespējamiem kriminālpārkāpumiem projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra īstenošanā. Valsts kontroles atzinumus Rīgas brīvosta ir pārsūdzējusi tiesā, un Augstākā tiesa to ir pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības, kas Latvijā ir bezprecedenta gadījums, teikts šodien izplatītā paziņojumā.

«Vairāki no Valsts kontroles ziņojumā iekļautajiem secinājumiem ir vienkārši absurdi, piemēram, Valsts kontrole apšauba Krievu salas projekta lietderību, norādot, ka tas nesniegs pozitīvu efektu no vides viedokļa. Un šādu secinājumu Valsts kontroles darbinieki, kas noteikti nav vides eksperti, izdara, neņemot vērā faktu, ka, izstrādājot projektu, ir veikti visi nepieciešamie ietekmes uz vidi novērtējumi un pārbaudes, ko likumā noteiktajā kārtībā un atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām ir veikuši kompetenti vides speciālisti,» norāda brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

«Projekta īstenošanas laikā ir veiktas vismaz sešas neatkarīgas pārbaudes un auditi, un nevienā nav tikuši konstatēti būtiski pārkāpumi. Savukārt Valsts kontroles ziņojumā ir ietverti no dokumentiem izrauti teikumi, nevērtējot dokumenta saturu un dokumentā pausto informāciju pēc būtības, tādējādi tie vērtējami tendenciozi un iespējami negatīvi atspoguļo veiktās darbības. Tāpēc arī Rīgas brīvosta ir pārsūdzējusi Valsts kontroles ziņojumu tiesā un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments to ir pieņēmis izskatīšanai pēc būtības, kas Latvijā ir bezprecedenta gadījums,» uzsver L.Loginovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta galerija - Biznesa maratonists: Ambīcija būvēt Rail Baltic

Lāsma Vaivare, Egons Mudulis, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigusi darbus trīs lielos ostas un dzelzceļa infrastruktūras objektos, a/s BMGS lielāku uzmanību nākamgad veltīs eksporta tirgiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien tiek atklāta ap 40 milj. eiro izmaksājusī stacija Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem, ko pēc a/s Latvijas dzelzceļš pasūtījuma būvēja BMGS un Skonto būves veidota pilnsabiedrība BMGS S. Tās būvētā infrastruktūra Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai prom no Rīgas centra ekspluatācijā tika nodota novembra vidū. Projekta realizācijā, kā norādījusi Rīgas brīvostas pārvalde, ieguldīti ap 133,7 milj. eiro. Nodošanu gaida arī 38,8 milj. eiro vērtais Šķirotavas stacijas uzkalniņš, kura īstenošanā BMGS partneris bija Siemens. «Tas ir ļoti rets gadījums, kad vienlaikus tiek īstenoti trīs lieli objekti,» saka BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Ar izaicinājumiem nācies saskarties visos objektos – Krievu salas infrastruktūras izbūvei bija maz laika, jo projekta sākšanu, kā DB jau ziņojis, kavēja būvatļaujas apstrīdēšana, brīvostai viegli nevedās arī ar finansējuma piesaisti. «200 strādnieku bija gatavi sākt strādāt, bijām iepirkuši materiālus par vairāk nekā 25 milj. eiro un pēkšņi būvatļauja tika apturēta. Tas bija diezgan grūts brīdis. Krievu salas dēļ atteicāmies no viena diezgan nopietna objekta Krievijā, bet sanāca tā, ka visu vasaru, kas ir labākais laiks būvniekiem, gaidījām atļauju sākt darbus,» atminas S. Afanasjeva. Tomēr ar rezultātu viņa ir apmierināta, uzskaitot, ka kopējais izbūvēto piestātņu garums tuvojas 1,5 km, to dziļums ir 15 m ar iespēju padziļināt līdz 17 m, iegremdēts milzīgs daudzums cauruļu, padziļināta upes gultne utt. Savukārt Bolderājas stacijas projektā uzbēruma veidošanā izmantotas specifiska tehnoloģija – smilšu pāļi. Par tehnoloģiski unikālu uzskatāms arī Šķirotavas projekts, kas bija jāīsteno, nepārtraucot objekta darbību. «Savā starpā objektu saucam par kosmosa kuģi. Vagonu šķirošana, pārmiju kontrole, elektrības kontrole – viss notiek automātiski,» viņa atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija izmantojusi visu pieejamo ES fondu finansējumu 4,53 miljardu apmērā

Žanete Hāka, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzās Eiropas Savienības (ES) fondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods, savukārt šī gada 31. marts bija pēdējais termiņš, kurā iestādes Valsts Kasē varēja iesniegt atbilstošus maksājumu dokumentus par īstenotiem ES fondu projektiem, informē Finanšu ministrija.

Šī brīža aktuālākie dati liecina, ka šajā plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā sekmīgi izmantot pieejamo ES fondu finansējumu – 4,53 miljardus eiro, pateicoties iepriekš veiktiem mērķtiecīgiem risku vadības pasākumiem, tostarp valdības piešķirtajam papildus valsts budžeta finansējumam rezerves projektu īstenošanai, kā arī atsevišķos gadījumos dodot iespēju pabeigt projektu īstenošanu un mērķu sasniegšanu pagarinātos termiņos.

Vienlaikus, joprojām pastāv riski, kas varētu ietekmēt atbilstošo izdevumu pamatošanu Eiropas Komisijai (EK). Piemēram, līdz programmu noslēguma dokumentu iesniegšanai EK vēl notiek veikto izdevumu revīzijas. Tāpat ir vairāki joprojām pilnībā nepabeigti projekti, kuriem ir pagarināts termiņš pilnīgai mērķu sasniegšanai. Finanšu ministrijas (FM) aktuālais datu kopsavilkums liecina, ka papildus kā rezerves vai kompensējoši sekmīgi īstenoti projekti ir aptuveni 5% apmērā. Tādēļ FM prognozē, ka iespējamo risku kompensējoši instrumenti ir pietiekami, lai Latvija nezaudētu ES finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ir saņēmusi un izmantojusi visu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu

Zane Atlāce - Bistere, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro.

«Latvija ir saņēmusi visus Eiropas Komisijas noslēguma maksājumus par ES fondu ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā. Tādējādi veiksmīgi noslēdzies pirmais pilnais Latvijas ES fondu periods. Sasniegtais ir labi padarīts komandas darbs, par kuru paldies varam teikt katram ES fondu ieviešanā iesaistītajam. Šajā laikā esam guvuši plašu pieredzi nākotnei, un katrs Latvijas iedzīvotājs tieši vai pastarpināti ikdienā var baudīt ES fondu investīciju augļus,» skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu Uzņēmējdarbība un inovācijas Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro. Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu Cilvēkresursi un nodarbinātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas osta pielāgojas globālajām tendencēm

Māris Ķirsons, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostas darbības diversifikācija, piesaistot jaunas kravas un meklējot jaunus sadarbības partnerus, ir devusi savu rezultātu, ko pierāda šā gada ostas kravu apgrozījuma rezultāti, kas par spīti pesimistiskajām prognozēm ir stabili un pat uzrāda kāpumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš norāda, ka arī perspektīvā uzmanības centrā būs infrastruktūras attīstība, padarot Rīgas ostu par modernu 21. gadsimta ostu, kā arī kravu un to izcelsmes vietu diversifikācija un jaunu sadarbības partneru piesaiste.

Kā vērtējat pirmo darba gadu (aprit 1. augustā– red.) Rīgas Brīvostas pārvaldnieka amatā?

Ir lietas, kuras izdevies mainīt, ir jomas, kurās vēl daudz darāmā, ir arī problēmas, kuras nav iespējams atrisināt īsā laikā. Savus jaunos pienākumus pērn sāku pildīt sarežģītā situācijā, gan tādēļ, ka iezīmējās pārkrauto kravu apjoma kritums, gan tādēļ, ka nobeiguma fāzē bija Rīgas ostas pēdējā ceturtdaļgadsimta lielākais investīciju projekts Krievu salā. Turklāt sabiedrībā bija izveidojies negatīvs stereotips par to, kas un kā notiek ostā, kā rezultātā radās neuzticība arī Brīvostas pārvaldes darbam. Šo mēnešu laikā ir notikušas pārmaiņas gan pārvaldē, gan komunikācijā ar sabiedrību. Pabeigts Rīgas Brīvostas pārvaldes, tostarp Rīgas Brīvostas flotes, reorganizācijas process, optimizēti Rīgas Brīvostas pārvaldes štati. Savukārt komunikācijā ar apkaimju iedzīvotājiem esmu definējis, ka vēlamies būt labs kaimiņš. Arī attiecībā uz iedzīvotāju sūdzībām cenšamies būt konstruktīvi un ātri reaģēt. Šogad arī panākta situācija, kad aizvien lielākus kruīza kuģus varēs apkalpot Rīgas centrā pie pasažieru termināļa piestātnēm un tie vairs nav jātauvo pie piestātnes Krievu salā, kur nav speciāli pasažieru uzņemšanai piemērotas infrastruktūras. Arī tūristi neapšaubāmi ir apmierinātāki, ja var nokāpt no kuģa pašā pilsētas centrā. Tas panākts, paveicot pieejas kanāla un kuģu apgriešanās baseina tīrīšanas darbus pie Rīgas pasažieru termināļa piestātnēm. Šobrīd ik gadu Rīga var rēķināties ar aptuveni 100 kruīza kuģu viesošanos. Turklāt šogad septiņos mēnešos Rīgas ostā kopējais apkalpoto pasažieru skaits pārsniedzis pusmiljonu, kas ir par 6,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvfirmai Skonto būve pērn sarūk apgrozījums un peļņa

LETA, 08.06.2017

Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis (no kreisās) un Skonto Prefab izpilddirektors Mārtiņš Ķeņgis

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmuma SIA Skonto būve apgrozījums 2016.gadā bija 31,149 miljoni eiro un tas ir par 74,6% mazāks nekā 2015.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn samazinājusies vairāk nekā četras reizes un bija 1,479 miljoni eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušā finanšu gada lielākie objekti bija ostas infrastruktūras izbūve Krievu salā un dzelzceļa kravas stacijas Bolderāja-2 būvniecība Krievu salā, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecība un multifunkcionālā centra Tango būvniecība Blaumaņa ielā 20.

Pērn pabeigta arī Ziemeļu piestātne lidostā Rīga, Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcija, Rīgas Motormuzeja ēkas rekonstrukcija ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centra piebūvi un citi objekti.

Pērn tika sākti darbi patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, sanatorijas ēkas pārbūvē par viesu namu Jūrmalā, Skonto Plan ražošanas ēkas būvdarbi Tukumā, BMW autosalona rekonstrukcijas darbi un citi objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latviskuma zīmogs Daugavpilī

Monta Glumane, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ES fondu ieviešanā izpildījusi visus 2018. gada mērķus

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. – 2020. gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma, liecina Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu.

Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk kā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, informē FM.Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018. gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu.

Galīgo lēmumu par 2018. gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas. Tāpat līdz ar šī gada 1. aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas termināļu teritorijā norit vēju slāpējošā žoga izbūve - tas būs 23 metrus augsts un vairāk nekā divus kilometrus garš, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Žoga galvenais uzdevums būs novērst ogļu putekļu izplatīšanos apkārtējā vidē. Stividora SIA «STREK» teritorijā jau ir paveikta vairāk nekā puse no vēja žoga izbūves darbu kopējā apjoma – nostiprināti žoga balstu pamati, uzstādīta lielākā daļa balstu, šobrīd rit darbi pie žoga starpmastu stiepļu un vēja sieta montāžas.

Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Vēja žoga būvdarbi uzsākti arī stividora SIA «Riga Coal Terminal» nomas teritorijā, kur šobrīd tiek stiprināti balstu pamati un jau augusta beigās tiks uzsākta balstu piegāde būvlaukumā.

Arī pārējie būvdarbi Krievu salā notiek atbilstoši plānotajiem darbu grafikiem. SIA «STREK» teritorijā ir pilnībā pabeigti kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvniecības darbi, tai skaitā veiktas inženierkomunikāciju – elektroierīču, gāzes apgādes ierīču, ūdens un kanalizācijas sūkņu staciju pārbaudes un apsekošana darba režīmā. Šobrīd tiek gatavota izpilddokumentācija objekta nodošanai ekspluatācijā. Objektā stividors turpina administratīvo un tehnoloģisko ēku būvniecību, šobrīd strādājot pie konteineru līniju izbūves. Iekārtu uzstādīšanu plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām. Savukārt SIA «Riga Coal Terminal» termināļa teritorijā turpinās pazemes inženierkomunikāciju būvdarbi, tiek ieklātas dzelzsbetona plātnes kravu laukumos, kā arī dzīti pāļi portālceltņu ceļiem starp kravu laukumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru