VK: Valsts iegulda miljonus elektroniskajos pakalpojumos, ko izmanto vien daži procenti iedzīvotāju 

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Dienas Bizness, 2016. gada 26. maijs plkst. 13:31

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

Lai to nodrošinātu, starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) un Latvijas valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) noslēgts līgums par sertifikācijas pakalpojumiem, lai eID kartēs iekļautu elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta rīkus. Tas paredz, ka piecu gadu laikā, no 2011. līdz 2016.gadam, LVRTC no PMLP saņems 4,3 miljonus eiro jeb 847 000 eiro gadā, no kuriem 2,9 miljoni eiro ir samaksa par sertifikācijas pakalpojumiem, bet 1,4 miljoni eiro - par e-paraksta laika zīmogiem (katrā eID kartē 120 laika zīmogi).

Valsts kontroles ieskatā valsts budžeta līdzekļu izlietojums eID kartēs iekļauto elektroniskās autentifikācijas un elektroniskā paraksta rīku samaksai nav uzskatāms par efektīvu un veiktie ieguldījumi neattaisnojas, jo netiek sasniegts noteiktais mērķis. Pastāvot citām ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, iedzīvotāji eID kartes elektroniskās iespējas izmanto maz, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Tā, piemēram, tikai 2% eID karšu lietotāju ir izmantojuši elektroniskajam parakstam eID kartē iekļauto funkcionalitāti, bet no četru gadu laikā valsts apmaksātajiem 80 miljoniem e-parakstu, kas iekļauti eID kartē, izmantoti tikai 0,5%.

No kopējiem 2015.gadā Latvijā veiktajiem 3,2 miljoniem elektronisko parakstu vien nepilni 362 000 jeb 11%  parakstu ir veikti ar eID kartē iekļauto funkcionalitāti.

«Situācijā, kad tik daudzās nozīmīgās nozarēs valstī nav rodams nepieciešamais finansējums, atvēlēt miljonus eiro absolūtam iedzīvotāju vairākumam nevajadzīgam pakalpojumam nav labas pārvaldības princips,» komentē valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole arī secinājusi, ka pēc eID kartē iekļauto valsts apmaksāto 120 laika zīmogu izlietošanas tikai 5% personu ir turpinājuši izmantot eID kartes elektroniskā paraksta radīšanai, iegādājoties laika zīmogus par saviem līdzekļiem. Savukārt autentifikācijai, lai saņemtu elektroniskos pakalpojumus, valsts iestādes pašas ir izveidojušas un jau uztur rīkus, kā arī plaši tiek izmantoti ārēju pakalpojumu sniedzēju autentifikācijas rīki – internetbanka, mobilais iD, elektroniskā paraksta autentifikācija un citi.

Neraugoties uz zemo iedzīvotāju interesi izmantot eID kartes elektroniskās iespējas, plānots turpināt iesākto vēl plašākā apjomā, ar nākamā līguma slēgšanu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājot neierobežotu skaitu laika zīmogu elektroniskā paraksta radīšanai, kam kopumā piecu gadu laikā būtu nepieciešami 9,5 miljoni eiro – vairāk nekā divas reizes vairāk par līdzšinējo izdevumu apmēru.

Valsts kontrole uzskata, ka pirms jauna līguma slēgšanas ir rūpīgi jāizvērtē un jāpieņem konceptuāli lēmumi, vispirms noskaidrojot, kā panākt, ka eID kartes funkcionālās iespējas tiek plaši izmantotas, neraugoties uz to, ka tirgū pastāv dažādi izdevīgāki un lētāki risinājumi, vai arī izvērtējot iespēju atteikties no eID funkcionalitāšu, kuras iedzīvotāji neizmanto, visaptverošas finansēšanas no valsts budžeta līdzekļiem.

 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2015. gada 01. oktobris plkst. 12:19

Valsts kontrole (VK) revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi, ka Valsts...

2015. gada 12. augusts plkst. 13:09

Valsts kontroles (VK) pabeigtajā SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) revīzijas ziņojumā kā...

2015. gada 16. jūnijs plkst. 9:15

Maksātnespējas sakārtošanai nepietiek tikai ar grozījumu izdarīšanu normatīvajos...

2015. gada 01. jūnijs plkst. 12:52

Valsts kontrole (VK) izstrādājusi mehānismu, lai varētu atprasīt izšķērdētos līdzekļus,...

2015. gada 25. maijs plkst. 16:49

Iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

No šīs sadaļas
2016. gada 26. maijs plkst. 12:47

Nekustamā īpašuma Rīgā, Priedaines ielā 20 attīstītāja SIA Homburg Zolitude īpašnieks...

2016. gada 26. maijs plkst. 12:31

Tuvāko divu nedēļu laikā valdība beidzot varētu izskatīt Satiksmes ministrijas sagatavoto ziņojumu...

2016. gada 26. maijs plkst. 12:09

Pirmajā darbības gadā caur Latvijā dibināto savstarpējo aizdevumu platformu Twino tika piesaistīts...

2016. gada 26. maijs plkst. 11:29

2015. gadā SEB bankas mājokļa kredīta ņēmējiem, kuri izvēlējās apdrošināt savus kredītmaksājumus,...

2016. gada 26. maijs plkst. 9:55

Šā gada četros mēnešos kopbudžeta pārpalikums sasniedzis 39,3 miljonus eiro, taču...

2016. gada 26. maijs plkst. 8:46

Jaunie talanti jau var sākt gatavot biznesa idejas, ko piedāvāt akcelerācijas fondiem,...

2016. gada 25. maijs plkst. 16:40

Trešdien, 25.maijā, tika izsolītas valsts obligācijas ar dzēšanas termiņu 2022.gada...

2016. gada 25. maijs plkst. 14:44

Pārsvarā visiem tradicionālo komercbanku piedāvātajiem pakalpojumiem, sākot no vērtspapīru...

2016. gada 25. maijs plkst. 14:36

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Rīgas Vidzemes priekšpilsētas...

2016. gada 25. maijs plkst. 13:48

AAS Gjensidige Baltic atklājis pēc Norvēģijas parauga izveidoto personāla apmācības struktūrvienību...