Nekustamais īpašums

VUGD izsniedz atļauju Dominante noliktavu darbības atjaunošanai

Lelde Petrāne, 12.09.2014

Jaunākais izdevums

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas piektdien, 12.septembrī, piesaistot speciālistu zemējuma un zibensaizsardzības ierīču mērījumu veikšanas jomā, atkārtoti devušās uz Ķekavas pagasta Lielvāržos esošajām SIA Roņu ieleja 2 piederošajām noliktavām Nr.2 un Nr.3, lai veiktu uzņēmuma pilnvarotā pārstāvja atkārtoti iesniegto zemējuma un zibensaizsardzības ierīču mērījumu datu izlases pārbaudi.

Veicot kontrolmērījumus, konstatēts, ka zemējuma un zibensaizsardzības ierīču mērījumu rezultāti noliktavu ēkās ir normas robežās un līdz ar to ugunsdrošības prasību pārkāpums ir novērsts. VUGD šodien izsniedza maksātnespējas procesa administratoram atļauju noliktavu darbības atjaunošanai, informēja dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.

Vienlaicīgi VUGD atgādina, ka brīdinājums par noliktavu darbības apturēšanu 2015.gada 5.janvārī, ja netiks novērsts konstatētais pārkāpums saistībā ar noliktavu nodrošināšanu ar ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi, ir spēkā. Turklāt VUGD vēl joprojām no maksātnespējas procesa administratora nav saņēmis pilnu dokumentāciju par objektu ugunsdrošību raksturojošo situāciju. Pēc šīs dokumentācijas saņemšanas VUGD amatpersonas veiks to izpēti un turpinās ugunsdrošības pārbaudi noliktavu telpās.

Kā VUGD iepriekš informēja, nepilnu divu nedēļu laikā maksātnespējas administrators bija iesniedzis VUGD četrus atšķirīgus mērījumu rezultātus, un, lai VUGD amatpersonas varētu pieņemt lēmumu par tālāko rīcību, VUGD nolēma piesaistīt neatkarīgu ekspertu, kurš veica zemējuma un zibensaizsardzības ierīču mērījumus noliktavās.

Kā vēstīts, Ķekavas noliktavu darbinieki bija nolēmuši pievērst uzmanību «bīstamai situācijai, kas izveidojusies Ķekavā un apdraud vairāku simtu cilvēku drošību». Darbinieku vēstule esot nosūtīta arī valsts amatpersonām. Raizējoties par savām darba vietām, darbinieki gan vēlējās palikt anonīmi.

Uzņēmuma SIA Roņu ieleja 2 noliktavas ēkas Dominante 2 un Dominante 3 Ķekavas pagastā ir pārtraukušas darbību un visi darbinieki devušies mājās, vakar ziņoja aģentūra LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināts - 11. septembrī darbu jāpārtrauc Ķekavas Dominante Park, kur atrodas arī Rimi noliktava

Lelde Petrāne, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas Dominante Park noliktavu darbinieki nolēmuši pievērst uzmanību «bīstamai situācijai, kas izveidojusies Ķekavā un apdraud vairāku simtu cilvēku drošību», liecina trešdien medijiem izplatīts paziņojums. Rimi Latvia nekustamo īpašumu un attīstības direktors Didzis Kirstuks db.lv informēja, ka kā viens no noliktavu Dominante Park īrniekiem informāciju par VUGD lēmumu Rimi saņēmis tikai šodien no plašsaziņas līdzekļiem.

(Papildināts ar Rimi komentāru.)

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apliecina, ka pārbaude Dominante Park veikta un ēkas darbība jāaptur 11. septembrī.

Darbinieku vēstule esot nosūtīta arī valsts amatpersonām. Raizējoties par savām darba vietām, darbinieki gan vēloties palikt anonīmi.

«Rakstu Jums vairāku savu darba biedru vārdā, kas saprotamu iemeslu dēļ grib palikt anonīmi. Tomēr klusēt nespējam, jo pašreizējā situācija mūsu darbvietā jau ir pārāk nopietna, tiek apdraudētas pats dārgākais, kas katram mums ir – mūsu veselība un var būt arī pat dzīvība! Mums taču pietika ar vienu Latvijas melno dienu! Mums nevajag vēl vienu un varbūt pat vēl lielāku traģēdiju!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Jaunie loģistikas centri dažādās stadijās

Egons Mudulis, 18.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dominante Loģistikas sistēma reģistrējusi komercķīlu 2,5 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 15.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna komercķīla 2,5 miljonu eiro vērtībā reģistrēta AS Dominante Loģistikas sistēma, liecina Lursoft dati.

Pieejamā komercķīlas izziņa liecina, ka par labu SIA Rielta loģistikas pakalpojumu sniedzējs ieķīlājis savus krājumus kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastvādaļas.

Pērn Dominante Loģistikas sistēma aizvadīja savu septīto darbības gadu, kura laikā loģistikas pakalpojumu sniedzējs būtiski samazināja savas pārdošanas un administratīvās izmaksas, lai uzlabotu konkurētspēju.

Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, uzņēmuma neto apgrozījums palielinājās teju par 11%, apgrozot 21,711 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma pārdošanas izmaksas samazinājās aptuveni sešas reizes. Pērn loģistikas pakalpojumu sniedzēja peļņa kāpa vairāk nekā astoņas reizes, ļaujot nopelnīt 56,96 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā būs divi gadi, kopš SIA A.K.S. Grupa Alsviķu pagastā pievērsusies vistu audzēšanai. Lai gan uzņēmuma pamatnozare jau daudzus gadus ir kokapstrāde, laiks tiek atrast arī vistkopībai, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Uzņēmuma īpašniece Kristīne Vindela atzīst, ka doma par vistu audzēšanu bijusi jau sen, bet netika īstenota. Piedzimstot mazākajai meitiņai, abi ar vīru sapratuši, ka tas ir īstais mirklis ieceres īstenošanai. «Meita atteicās ēst veikalā pirktās vistu olas. Arī man ir ļoti izteikta smaržu izjūta, nevaru ieēst veikalā pirktās vistu olas, jo tām ir izteikts zivju un izmantotās barības aromāts. Cepot šīs olas, visa māja sāk smaržot pēc zivīm... Sākām ar domu pamēģināt savām vajadzībām un iegādājāmies septiņas vistas Madonas audzētavā. Tās bija divas pērļu vistiņas, divas Andalūzijas zilās - skaistas, zilganpelēku spalvu vistas - un trīs Kučinskaja Jubiļeinaja, » stāsta K.Vindela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik tikko tapis zināms, ka Latvijā, iespējams, varētu ienākt Vācijas zemo cenu veikalu tīkls Lidl. Proti, šobrīd ir noslēgusies publiskā apspriešana par koku ciršanu Rīgā, Dzelzavas ielā 75b, kur plānots būvēt lielveikalu, liecina informācija Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā. Kā zemes īpašnieks un koku ciršanas ierosinātājs minēta SIA Investīciju aģentūra.

Tomēr izskanējusi informācija, ka šo projektu virza Lidl veikalu tīkla attīstītāji. Proti, Zemesgrāmatā atrodama informācija, ka starp nekustamā īpašuma pārdevēju SIA Investīciju aģentūra un pircēju SIA MMS Property Solutions ir noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līguma notariālais akts par nekustamā īpašuma pārdošanu. SIA MMS Property Solutions īpašnieks ir Vācijas uzņēmums CE-Beteiligungs GmbH, kas ir Lidl ķēdes attīstītājs gan Igaunijā, gan arī Lietuvā, norādīts publiski izplatītā paziņojumā.

Uzņēmums SIA MMS Property Solutions ir reģistrēts pagājušā gada oktobrī un tā valdes locekļi ir Igaunijas pilsonis Tarvo Kubja un divi Latvijas pilsoņi – Dainis Rikters un Mārtiņš Sprūdžs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Latvijas lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji: TOP5

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portālā db.lv publicējam Latvijas piecu visbagātāko uzņēmēju, visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju TOP5.

Pilnā apjomā šie TOP100, kopā ar analīzi un papildu informāciju lasāmi DB jaunajā žurnālā Miljonārs, kas nopērkams lielākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.

Latvijas lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji: TOP5

1. Rafails Deifts

-15 459 659 eiro

Vēl gadu iepriekš uzņēmējs bija starp lielākajiem pelnītājiem ar vairāk nekā divu miljonu eiro peļņas daļu, bet nu saistībā ar divu uzņēmumu iespaidīgajiem zaudējumiem 2016. gadā, bijušais veikalu tīkla Drogas īpašnieks ir neapstrīdams zaudējumu apjoma līderis. Lielākos zaudējumus - 14,729 miljonus eiro - cietusi holdingkompānija SIA Rītava Holdings, kur viņam pieder 90% kapitāldaļu. Tāpat prāvi zaudējumi ir noliktavu kompleksa pārvaldniekam AS Dominante Capital (89,47%) -2,640 miljoni eiro. Tikai vairumtirdzniecības kompānija Baltā bura (84,92%) strādājusi ar peļņu 185 999 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - FOTO: Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls

Zane Atlāce - Bistere, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā arhitektūras konkursā par Latvijas gaisa satiksmes (LGS) vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga uzvarējuši ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar Leo A Daly, liecina arhitektu biroja paziņojums Facebook profilā.

Arhitektu birojs ar paziņojumu par uzvaru metu konkursā gan apsteidzis iepirkumu komisijas ziņojumu. Proti, LGS pārstāvis Arnis Lapiņš apstiprina, ka metu konkursā par uzvarētāju atzīts ARHIS Arhitekti piedāvājums, taču gala lēmumu pēc visu pretendentu atbilstības izvērtējuma pieņems iepirkuma komisija. Lēmums, ar kuru biroju tiks slēgts līgums, varētu būt zināms pēc Lieldienām.

Jau vēstīts, ka Latvijas Gaisa Satiksme plāno modernizēt esošo infrastruktūru, paredzot jaunu gaisa satiksmes kontroles torni, paplašinot un atjaunojot tehnoloģisko aprīkojumu un biroja telpas, nodrošinot kvalitatīvu gaisa telpas uzraudzību un savu darbinieku darba vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikušas izmaiņas interneta veikala Nuko.lv valdē, liecina informācija Lursoft.

Kopš 12.februāra līdzšinējo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Vecvanagu šajā amatā nomainījusi Nataļja Ņemčenko, bet par valdes locekli no jauna ievēlēts Rafails Deifts. Valdē turpina strādāt Sabīne Lakuča, kas ir uzņēmuma valdes locekle jau kopš 2013.gada un līdz 2018.gada 20.jūnijam bija uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.

Pagaidām DB nav izdevies iegūt uzņēmuma komentārus par vadības izmaiņām.

Uzņēmuma lielākais īpašnieks patlaban ir AS Dominante Capital, kam pieder 94,3%, bet atlikušie 5,69% pieder Nataļjai Malajai.

DB.lv jau rakstīja, ka uzņēmums pērn strādāja ar 2,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 38,89% lielāks nekā 2017.gadā. Nuko.lv klientu skaits gada laikā palielinājies par 50%, sasniedzot 45 000. 70% no uzņēmuma klientiem joprojām ir Rīgas un lielo pilsētu iedzīvotāji un uzņēmēji, taču aizvadītā gada laikā būtiski pieaudzis arī pasūtījumu skaits reģionos, sasniedzot 30% no kopējā klientu skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Kas jāņem vērā, lai izmantotu iespēju mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus?

Žanete Hāka, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar nākamo gadu, Latvijā būs iespējams mantot pensiju 2.līmeņa uzkrājumus - mantots tiks viss kapitāls, kas uzkrāts, sākot ar 2020. gadu, kā arī 80% no līdz šī gada beigām uzkrātā.

Svarīgi ņemt vērā, ka personai būs jāizvēlas, kādā veidā uzkrājumu nodot mantojumā. Ja netiks izdarīta nekāda izvēle, pensiju 2. līmenis nebūs mantojams. Pensiju 2.līmeņa mantošana – solis pretī nodokļu maksātājiem «Cilvēkam ir svarīgi zināt, kur nokļūst viņa nodokļos samaksātā nauda, un būt pārliecinātam, ka pensijām novirzītie līdzekļi – 6% no bruto algas – tiešām pieder viņam pašam. Tādēļ pensiju 2. līmeņa mantošana ir liels solis uz priekšu,» saka Iļja Arefjevs, Luminor Asset Management valdes loceklis.

Būtiski, ka jaunie grozījumi uzkrāto kapitālu ļaus atstāt mantojumā jau pirms pensionēšanās vecuma. Līdz šim bija iespēja izmantot mūža pensijas apdrošināšanu, sasniedzot pensionēšanās vecumu, kas ar dažādiem nosacījumiem ļāva atstāt mantojumā pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Pensiju 2.līmeņa kapitāls būs mantojams, sākot ar 2020. gadu. Šīs izmaiņas ir ļoti nozīmīgas, jo nodokļu izlietojumam bieži vien ir krietni lielāka nozīme nekā nodokļu lielumam. Šis kapitāls tiek krāts pensijai, lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz pensiju 1.līmenī, kas ir atkarīgs tikai no strādājošo un pensionāru skaita attiecības pensijas saņemšanas brīdī. Pensiju otrais līmenis tiek pilnībā finansēts no nodokļu maksātāju naudas – tie ir 6% no strādājošo bruto algas, un, līdz ar šiem grozījumiem, varēs gūt pārliecību, ka pensiju otrā līmeņa kapitāls pieder pašam cilvēkam. Viss kapitāls, kas tiks uzkrāts līdz šī gada beigām, tiks mantots 80% apmērā, savukārt sākot ar nākamo gadu uzkrātais tiks mantots pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales zoodārzā iecerēts izbūvēt divas jaunas ēkas — Džungļu pasaules ekspozīcijai un Purvārija ekspozīcijai, kuras savstarpēji savienos laipa.

Plānots, ka projekta aptuvenās izmaksas būs 1,15 miljoni eiro, bet būvprojekta izstrādes līgumcena 15 849 eiro tai skaitā PVN.

Konkursā par tūrisma un dabas izziņas objektu izveidi un labiekārtojumu Latgales zoodārza teritorijā Daugavpilī no pieciem pretendentiem par labāko atzīts arhitektu biroju "Trīs arhitektūra" un "Sudraba arhitektūra" kopīgi izstrādātais mets ar nosaukumu "Purva laipa".

Arhitekti piedāvā izveidot purva laipu sistēmu ar vienu centrālo laipu, kas savienotu jau esošo zoodārza ēku kompleksu ar jaunajiem būvapjomiem — Džungļu māju, Purvāriju un autoru piedāvāto skatu torni. Laipa ne tikai vedīs apmeklētājus uz jaunajām ēkām, bet reizē palīdzēs ieraudzīt, iepazīt un izzināt purvu un tur mītošos augus un dzīvniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA 24 PM Baltkrievijā un Krievijā jūtoties kā zivs ūdenī – tur uzņēmums spēj sevi apliecināt nekustamā īpašuma projektu vadībā

SIA 24 PM savulaik dibināts kā holdinga a/s Dominante Capital īpašumu pārvaldīšanas uzņēmums. «Vairāku gadu griezumā mainītas prioritātes. Sākām piedāvāt ārpakalpojumus, bet pirms diviem gadiem paplašinājām darbību ar projektēšanu, projektu vadību un celtniecību, kas arī nodrošināja vērā ņemamu apgrozījuma palielinājumu. 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, to gandrīz dubultojām, bet šajā gadā prognozējam 10–15% pieaugumu,» skaidro SIA 24 PM valdes loceklis Mareks Saulgriezis.

Lauvas tiesu apgrozījuma kāpuma nodrošinājusi industriālo objektu attīstīšana un būvēšana «Esam pieraduši pie lieliem mērogiem, sarežģītiem objektiem. Šajā jomā esam profesionāļi. Tomēr cerēt, ka uzņēmums trīs vai četru gadus pēc kārtas dubultos apgrozījumu, nav reāli. 2013. gadā izrāvienu nodrošināja darbība ārzemēs, kur īstenojām vairākus objektus,» atzīst M. Saulgriezis. Veiksmīgā darbība eksporta tirgos SIA 24 PM nodrošina vietu DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru