Jaunākais izdevums

Valdība šodien pieņēma jauno "Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu", to papildinot ar Britu Virdžīnu salām, Kostariku, Māršala salām un Krieviju.

Apstiprinātais saraksts stāsies spēkā sestdien, 1.jūlijā, tāpēc Finanšu ministrija (FM) aicina nodokļu maksātājus pievērst īpašu uzmanību arī darījumiem ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Britu Virdžīnu salās, Kostarikā, Māršala salās un Krievijā.

Turpmāk FM būs pienākums paziņot par aktualizēto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, nosūtot to publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un publicējot to ministrijas tīmekļa vietnē, otrdien nolēma valdība.

FM aktuālo sarakstu paziņos pēc aktualizētā Eiropas Savienības (ES) saraksta publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tas nolemts, lai novērstu regulāru Ministru kabineta (MK) noteikumu par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām tehnisku grozīšanu un nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku, resursus taupošu pieeju šajā jomā, kā arī savlaicīgāku reaģēšanu uz izmaiņām ES sarakstā.

Līdz šim MK noteikumos saskaņā ar 2022.gada 4.oktobrī aktualizēto ES sarakstu ietvertas 12 jurisdikcijas - Angiljas teritorija, ASV Guamas teritorija, ASV Samoa teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija, Bahamas, Fidži, Palau, Panama, Samoa, Tērksas un Kaikosas salu teritorija, Trinidāda un Tobāgo, Vanuatu.

Lai arī pēdējie grozījumi MK noteikumos tika veikti 2022.gada 22.decembrī, tajos jau kārtējo reizi ir nepieciešams veikt grozījumus, lai nodrošinātu to atbilstību 2023.gada 14.februārī aktualizētajam ES sarakstam, kurā papildus jau esošajām jurisdikcijām ir iekļautas - Britu Virdžīnu salu teritorija, Kostarika, Māršala salas un Krievija.

Kopš ES saraksta izveides 2017.gadā tas tiek regulāri pārskatīts un aktualizēts divas reizes gadā. Ņemot vērā izmaiņas ES sarakstā, regulāri tiek veikti tehniski grozījumi MK noteikumos, aktualizējot noteikumos minēto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, tādējādi nodrošinot to atbilstību aktualizētajam ES sarakstam.

Ņemot vērā, ka grozījumu MK noteikumos tehniska izstrāde, saskaņošana un apstiprināšana ir laikietilpīgs un resursus patērējošs process, līdz šim nebija iespējams nodrošināt savlaicīgu un efektīvu nodokļu aizsargpasākumu piemērošanu attiecībā uz aktualizētā ES sarakstā iekļautajām jurisdikcijām.

Paredzētās izmaiņas nemaina MK noteikumos noteikto mērķi un būtību, kas jau šobrīd paredz ES saraksta pārņemšanu un regulāru aktualizēšanu, lai novērstu nodokļu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas. Tiek aktivizētas arī attiecīgās nodokļu normatīvajos aktos ietvertās nacionālās nodokļu bāzes aizsardzības normas (aizsargpasākumi).

Latvijas tiešo nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos ir noteikts speciāls nodokļa maksāšanas režīms (aizsargpasākumi) gadījumos, kad tiek veikti darījumi ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās.

Minētie aizsargpasākumi paredz, piemēram, pienākumu ieturēt nodokli izmaksas brīdī, liegumu nodokļa bāzes samazināšanai attiecībā uz ienākumu, kas gūts no akciju atsavināšanas, darījumus ar šādām personām uzskatīt par darījumiem ar saistītām personām, kā arī piemērot kontrolēto ārvalstu uzņēmumu noteikumus.

Līdz ar to, lai piemērotu šos aizsargpasākumus, Valsts ieņēmumu dienests veic pastiprinātu uzraudzību attiecībā uz darījumiem, ko nodokļa maksātājs veic ar darījuma partneriem, kuri atrodas, ir izveidoti vai nodibināti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās, kā arī šādos gadījumos pastāv paaugstināts audita veikšanas risks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

A, B, C vai kā VID tagad vērtēs nodokļu maksātājus?

Madlena Drozdova, ZAB Ellex Kļaviņš Vecākā nodokļu konsultante, Nils Pužulis, ZAB Ellex Kļaviņš Jaunākais jurists, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no šā gada oktobra, ikvienam, kurš iepirksies lidostas “Rīga” izlidošanas zonas “ATU Duty Free” veikalos, būs pieejams inovatīvs pakalpojums - nosūtīt pirkumu uz jebkuru sevis izvēlēto “Omniva” pakomātu kādā no Baltijas valstīm, informēja tirdzniecības uzņēmuma vadītājs Latvijā Tamers Džigeroglu (Mr. Tamer Cigeroglu).

Pakalpojums būs pieejams tiem ceļotājiem, kas dodas uz kādu no galamērķiem Eiropas Savienībā (ES).

Džigeroglu uzsvēra, ka par labu šādam pakalpojumam lemts, analizējot jaunos iepirkšanās paradumus, ko ietekmēja gan pandēmija, gan arī paaudžu atšķirīgās pieejas.

“Mūsdienās iepirkšanās neattiecas tikai uz preci, kuru iegūstam. Jaunajā laikmetā klienti pērk iepirkšanās pieredzi, un personalizēti pakalpojumi izceļas ar savu kvalitāti. Šajā jomā mēs piedāvājam saviem klientiem priviliģētu pakalpojumu ar daļējas piegādes iespēju, kas ietilpst mūsu pakalpojumā “Shop & Collect” jeb “Iepirkties & saņemt”. Pēc iepirkšanās mūsu beznodokļu veikalos viņu iegādātie produkti tiek nosūtīti uz saņemšanas punktiem, kas atrodas vistuvāk viņu dzīvesvietai, lai ceļojuma laikā viņiem nebūtu jānēsā produkti līdzi,” saka Džigeroglu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot, kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

Kirovs Lipmans, AS Grindeks padomes priekšsēdētājs, 30.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vēršanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.

Esmu akciju sabiedrības “Grindeks” ilggadējs līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs. Manā vadībā akciju sabiedrība “Grindeks” ir kļuvusi par vienu no Latvijas ražošanas un eksporta līderiem. Pašlaik uzņēmums nodrošina vairāk nekā 1700 darba vietu, veic preču realizāciju vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Uzņēmumam pieder arī ražojošas rūpnīcas Slovākijā un Igaunijā.

Uzsākot 2003. gadā akciju sabiedrības “Grindeks” attīstību, uzņēmuma apgrozījums bija vien ap 14 miljoniem latu, kamēr pašlaik uzņēmuma auditētais apgrozījums sastāda gandrīz 350 miljonus eiro, un saskaņā ar apstiprinātiem biznesa plāniem līdz 2025. gadam tas sasniegs 500 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BNA aicina izvērtēt resursu pietiekamību policijā un VID, lai cīnītos ar gaidāmo nelegālā tirgus pieaugumu

Db.lv, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paužot bažas par Latvijas tiesībsargājošo iestāžu spējām nodrošināt efektīvu cīņu ar nelegālā tirgus pieaugumu, nodokļu ieņēmumu samazinājumu valsts budžetā un bīstamu produktu nonākšanu tirgū, Bezdūmu nozares asociācija (BNA) ir vērsusies pie Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības, aicinot izvērtēt finanšu un cilvēkresursu pietiekamību strauja nelegālā tirgus pieauguma gadījumā.

Kaimiņvalstu pieredze parāda, ka, aizliedzot e-cigarešu garšas un būtiski ierobežojot beztabakas nikotīna spilventiņus, vērojams straujš nelegālā tirgus pieaugums, nodokļu ieņēmumu samazināšanās un nekontrolēta bīstamu produktu nonākšana tirgū. Šādas sekas ir paredzamas arī Latvijā, ja tiks pieņemts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas virzītais likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”.

Likumprojekts cita starpā faktiski paredz aizliegt e-cigarešu garšas, kā arī nosaka beztabakas nikotīna spilventiņiem tik zemu pieļaujamo nikotīna koncentrāciju (4 mg), ka šī produkta aprite pilnībā tiks pārvirzīta uz nelegālo tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vairākas nozares stagnācijas priekšā, Latvijai – potenciāli zaudēti pārsimt miljoni eiro

Guntis Āboltiņš - Āboliņš, LTRK padomes loceklis, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labāk septiņreiz nomērīt un tad griezt, pretējā gadījumā virspusējas rīcības sekas var nozīmēt būtisku nacionālās tautsaimniecības jomu beigu sākumu un tās būs jāveido burtiski no nulles vai piesaistot ārvalstu kapitālu, savukārt valsts vēl papildus tam cietīs simtiem miljonu eiro zaudējumus.

Publiskajā telpā pēdējo divu gadu laikā ir parādījusies informācija par to, ka Konkurences padome (KP) izmeklē un soda par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu vairāku tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru lielākos tirgus spēlētājus. Lēmumi jau pieņemti attiecībā uz būvniecības un sabiedrisko pārvadājumu, kā arī mazākā apmērā – uz inženierkomunikāciju un meliorācijas nozarēm. Cik noprotams, tad KP šobrīd pārbauda vēl vairākas nozares, piemēram, ceļu būvi, kur pārbaude aptver vismaz astoņu no desmit pēc apgrozījuma lielākos ceļu un tiltu būvniekus Latvijā.

Šī stāsta morāle nav aizstāvēt uzņēmumus, kuri, iespējams, ir pieļāvuši konkurences tiesību pārkāpumus, bet gan uz brīdi aizdomāties kā mēs saimniekojam savā zemē un vai mēs patiešām vienmēr rīkojamies kā krietni un rūpīgi saimnieki, lai atbildīgi risinātu problēmas, pirms tās ir kļuvušas par makroekonomisku katastrofu. Godīga konkurence un ticība Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstībai nav tikai mūsu brīva izvēle, bet arī pienākums, t.sk. pieņemt izsvērtus un rūpīgi pārbaudītus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas patiesībā nepieciešams uzņēmējdarbības vides uzlabošanai

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā rudeņos tradicionāli izskan visdažādākās idejas, kā pareizāk pārdalīt nodokļu naudu, kam dot vairāk, kam mazāk. Taču ļoti maz tiek meklētas atbildes uz fundamentālo jautājumu – kā palielināt Latvijas valsts ienākumu budžetu, lai naudas pietiktu visām vajadzībām. Vairāku valstu pieredze rāda, ka šis ir pārbaudīts ceļš uz sabiedrības labklājības pieaugumu. Kādēļ gan Latvijai beidzot nesekot šim piemēram?

Atcerēsimies kaut Dienvidkorejas gadījumu, kas, cenšoties pārvarēt Korejas kara sekas, 1960. gados novirzīja uzņēmējiem lielus naudas līdzekļus un radīja labvēlīgus apstākļus visdažādāko biznesu attīstīšanai. Lielā mērā šīs iniciatīvas rezultātā par pasaules līmeņa spēlētājiem šodien kļuvušas tādas Dienvidkorejas kompānijas, kas Samsung, LG, Hyundai, Kia un citas. Tās ienes valsts budžetā iespaidīgus naudas līdzekļus un palīdzējušas padarīt nepilnu 52 miljonu iedzīvotāju valsti par 13. lielāko ekonomiku pasaulē. Viens pats elektronikas gigants Samsung «saražo» ceturto daļu no visa Dienvidkorejas 1,8 triljonu ASV dolāru iekšzemes kopprodukta. Panākumu pamatā bija korejiešu uzņēmumu neatlaidība un labvēlīgie uzņēmējdarbības vides apstākļi, kas rezultējās augstā uzņēmumu konkurētspējā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi četrus galvenos darbības virzienus ekonomikas transformācijai, tostarp investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanai, inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībai, ieguldījumi cilvēkkapitālā, kā arī institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana visu Latvijas reģionu izaugsmes paātrināšanai.

Tas teikts EM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijas īstenošanai, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.

EM norāda, ka stiprināt ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes potenciālu, palielinot produktivitātes līmeni un pieauguma tempus, ir viens no Latvijas izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada globālās tendences, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un klimata pārmaiņas.

Bez strukturālām izmaiņām nav iespējams palielināt produktivitāti un mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Lai arī publiskās diskusijās aizvien vairāk tiek runāts par ekonomikas transformāciju, tomēr bieži vien nav vienotas izpratnes par transformācijas būtību un prioritāri veicamajiem darbiem, vēsta EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroapgādes tarifi – gaidu, realitātes un atbildību dzirnakmeņos

Kristaps Ločmelis, AS "Sadales tīkls" padomes priekšsēdētājs, 30.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par bankām, lielveikaliem un tirgus ekonomiku

Mortens Hansens (Morten Hansen), Stokholmas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs Rīgā, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojot Latvijā jau gandrīz 30 gadus, esmu pieredzējis Latvijas ievērības cienīgo pāreju uz tirgus ekonomiku, kas šobrīd ir cieši integrēta ar citu Eiropas Savienības valstu ekonomikām, un tāpēc mani sarūgtina pašreizējās politiskās debates par banku sistēmu, jo īpaši ideja noteikt maksimālo apmēru banku piemērotajām procentu likmēm.

Ļaujiet man pamatot un brīdināt, kāpēc šis nav labs ieteikums.

Ekonomika lielā mērā ir signālu raidīšana

Vismaz vienā jomā Latvija (un abas tās Baltijas kaimiņvalstis) kopš savas neatkarības atgūšanas ir rīkojusies konsekventi: ir notikusi pastāvīga virzība uz demokrātiju, integrāciju Eiropas Savienībā, un ir ieviesta tirgus ekonomika. Šī transformācija ir bijusi iespējama, pateicoties dalībai vairākās nozīmīgās organizācijās, kuras veicina šīs vērtības, tostarp, Eiropas Savienībā (ES), Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) u.c.

Tas ir devis signālus vietējiem un ārvalstu investoriem, ka šajā valstī valda tiesiskums (lai gan dažkārt ne pilnā apmērā), tiek ievērotas īpašumtiesības, un, ka šeit ienākumus un peļņu apliek ar taisnīgiem, taču ne pārmērīgiem nodokļiem. Tas viss veicina gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas, no kā iegūst arī valsts. Un tas ir darbojies diezgan labi – trijās Baltijas valstīs ir visaugstākie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bijušo padomju republiku vidū un, protams, tās nepārprotami ir brīvākas nekā Krievija un Baltkrievija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās rekomendācijās Igaunijai ieteikts izbeigt enerģētikas atbalsta pasākumus, lai samazinātu valsts budžeta deficītu un mudināts ievērot fiskālās politikas kārtību, lai nākamgad neto izdevumu nominālo pieaugums nepārsniegtu 4,9%.

Vienlaikus EK iesaka Igaunijai saglabāt valsts investīcijas un aktīvi izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Nodarbinātības un sociālo lietu jomā Igaunijai iesaka stiprināt sociālo aizsardzību un lielāku uzmanību pievērst senioru nabadzībai, kā arī paplašināt bezdarba pabalstu pieejamību pēc īsāka nodarbinātības perioda un nestandarta nodarbinātības formām.

Enerģētikas sektorā Igaunijai vajadzētu turpināt samazināt atkarību no fosilā kurināmā un plašāk ieviest atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Tāpat transporta sektorā ir jāpalielina ilgtspējīga transporta īpatsvars, piemēram, elektrificējot dzelzceļa tīklus un ieviešot nodokļu atvieglojumus transportlīdzekļu parka atjaunošanai ar zemu izmešu spēkratiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Fizisko aktivitāšu trūkuma radītais produktivitātes samazinājums Latvijas ekonomikai izmaksā 190 miljonus eiro

LETA, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fizisko aktivitāšu trūkuma radītais produktivitātes samazinājums Latvijas ekonomikai gadā izmaksā 190 miljonus eiro, liecina "Deloitte" globālā pētījuma par fiziskās aktivitātes ietekmi uz ekonomiku Latvijas adaptācijas rezultāts.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka fizisko aktivitāšu trūkuma radītā produktivitātes samazinājuma negatīvā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem ir 41,5 miljoni eiro.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē otrdien Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas (LVFA) valdes loceklis Gints Kuzņecovs sacīja, ka aptuveni 30% Latvijas iedzīvotāju nenodarbojas ar sportu.

Vienlaikus asociācijas pārstāvji atzīmēja, ka fiziskajām aktivitātēm ir tieša un netieša ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP).

Pēc pētījuma datiem, katrs darbinieks, kurš nav fiziski aktīvs, ekonomikai izmaksā 814,21 eiro gadā. Tāpat katru gadu Latvija zaudē 966 900 darba dienu saistībā ar strādājošo neproduktīvu darbu, tostarp saistībā ar darbinieku darba nespēju un strādāšanu slimošanas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomika ir pieradināta pie naudas drukāšanas

Db.lv, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nedod, Dievs, dzīvot pārmaiņu laikos”. Parasti šo izteikumu piedēvē Konfūcijam, bet vai viņš tiešām tā ir teicis, mēs nekad neuzzināsim. Tomēr mēs esam uzzinājuši, kā tas ir – dzīvot pārmaiņu laikos, kad cilvēce vienu pēc otras piedzīvo vēl nebijušas krīzes, ko atnes līdzi Covid-19 epidēmija, Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā, enerģētikas un loģistikas traucējumi, kā arī inflācijas kāpums.

Par to, kā šī situācija ietekmē banku sektoru, un kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē finanšu tirgos, aprunājāmies ar Sandi Kapitonovu, LPB Bank Resursu departamenta vadītāju.

Kāda ir pašreizējā situācija finanšu tirgos, un vai ir iezīmējušās skaidrākas nākotnes tendences?

Finanšu tirgū galvenā problēma vēl joprojām ir inflācija, arī šogad šī problēma ir tikpat aktuāla kā pagājušogad. Šogad var novērot, ka attīstītajās valstīs inflācija samazinās, bet tik un tā ir pietiekami augsta. Latvijas gada inflācija vēl joprojām ir augstāka nekā citās eirozonas valstīs, un tā radusies galvenokārt augošo energoresursu un ārējo apstākļu ietekmē.

Eirozonas vidējais inflācijas līmenis aprīlī šogad bija 7%, kas ir būtiski mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kad šis rādītājs bija tuvu 9%. Gāzes cenas, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērn, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci un ir sasniegušas pirmskara līmeni Eiropā. Tomēr inflācijas samazināšanās, pateicoties ārējo apstākļu ietekmei, Latvijā, visticamāk, būs novērojama tikai šī gada vidū, jo energoresursu un citu ārējo apstākļu ietekme, kas sevišķi saistīta ar cenu samazināšanos, bieži vien tiek novērota novēloti. Nav izslēgts, ka gan Eiropā un tai skatā arī Latvijā, paaugstināta inflācija nepazudīs, un ziemas periodā var atkal uzrādīt pieaugumu, taču vairs ne tik strauju, kā tas bija 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru