2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N8 vīruss. Lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, tomēr putnu turētāji aicinātie ievērot piesardzību.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina putnu turētājus būt modriem, stingri ievērot biodrošības prasības un nekavējoties ziņot veterinārārstam vai PVD par mājputnu saslimšanas vai nāves gadījumiem vai par vienkopus atrastiem vairākiem (3-5) mirušiem savvaļas putniem.

Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes.

Ar putnu gripu slimo mājputni: vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, kas saistīti ar putnu likvidēšanu slimības apkarošanas ietvaros.

Problēma ir nevis stress, bet gan tas, ka nav starpbrīža starp diviem stresa momentiem

Vai kāds jums novēlēja stresainu jauno gadu? Vai jūs kādam novēlējāt stresainu jauno gadu? Kāpēc ne? Mums ir milzum gari saraksti ar lietām, no kurām būtu jātiek vaļā, lai tiktu paradīzē, un šo sarakstu augšgalā lielākai daļai būs stress. Tas mums ir kļuvis par tādu kā ekvivalentu cunami, kam labuma vienkārši nav. Tomēr, tāpat kā ar daudzām citām lietām, arī stresam ir sava baltā un pūkainā puse.

«Stress pats par sevi ir pilnīgi labs,» intervijā holandiešu laikrakstam NRC Handelsblad saka amerikāņu neirozinātnieks Brūss Makjūens (Bruce McEwen). Viņš, kurš nesen nosvinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu, pirms pusgadsimta bija viens no pirmajiem, kas sāka pētīt stresa ietekmi uz smadzenēm. «Mēs visi piedzīvojam stresu. Tas vienkārši piederas pie dzīves,» viņš saka un turpina: «Mums tas pat ir vajadzīgs, lai mēs reaģētu uz situācijām, kas prasa mūsu uzmanību, lai mēs varētu pielāgoties un izdzīvot.»

Metālu cenas sarukušas, lai gan nākotne šajā ziņā vairs netiek zīmēta depresīva.

Pagājušā gada vidū un vēl izteiktāk tā otrajā pusē ar bažām varēja lūkoties uz rūpniecībā visplašāk izmantoto metālu cenām. Tās bija skārusi pamatīga depresija, kas lika bažīties par visas globālās ekonomikas virzienu. Kā nekā tendences industriālo metālu tirgus karaļa – vara – tirgū vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli.

To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos, un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos. Izejvielas ir atbildīgas aptuveni par ceturto daļu no pasaules eksporta. To cena mēdz augt tad, ja tirdzniecības apjomi palielinās, un otrādi – nepārliecinoša ekonomika, mazākas investīcijas un patēriņš nozīmē, ka pieprasījums pēc izejvielām sarūk, kas attiecīgi parasti nozīmē to cenu kritumu. Sevišķi jutīgas pret šādām izmaiņām mēdz būt tieši rūpniecisko metālu vērtības.

Mobilā lietotne "AntiLand" četrarpus gadu laikā kopš 2015. gada vidus lejupielādēta vairāk nekā 23 miljonus reižu un šobrīd tai ir aptuveni 20 miljoni unikālo lietotāju.

"Ir cilvēki, kam ir vairāk nekā viens profils, tāpēc domāju, ka unikālie lietotāji ir apmēram 20 miljoni. Sarunas tiek uzskatītas par aktīvām, ja ir bijusi vismaz viena ziņa mēneša laikā, un šobrīd mums ir 50 miljoni aktīvu sarunu un apmēram simt tūkstoši aktīvu grupu čatu. Lielākā daļa no tiem ir slēgtas sarunu grupas, kur cilvēki sarunājas ar draugiem, ko satikuši aplikācijā, un izveidojuši atsevišķu čatu," stāsta Niks Haļavins, mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs. Sākotnēji tās nosaukums bija "AntiChat", bet viņš ir pārliecināts, ka tā ir kas vairāk par tērzēšanas aplikāciju, tāpēc jau vairākus gadus tā zināma ar nosaukumu "AntiLand".

Aktuāla sudraba cenas depresija, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējie mēneši neveiksmīgi izvērtušies faktiski visiem dārgmetāliem, lai gan sudrabs nonācis pastiprinātā investoru nežēlastībā. Šī metāla vērtība kopš saviem maija vidū sasniegtajiem līmeņiem ir sarukusi jau par 18% un šo ceturtdien atradās pie 14,55 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci. Savukārt 12 mēnešu skatījumā sudraba cena ir sarukusi jau gandrīz par trešo daļu.

Pašlaik sudrabam par sliktu spēlē faktiski visi minēto dārgmetāla cenu ietekmējošie faktori. Rietumvalstīs ir zema inflācija, kas nozīmē, ka daudziem investoriem zudusi jēga iegādāties dārgmetālus, lai šādā veidā mēģinātu nosargāt savu ieguldījumu vērtību. Tāpat sudraba cena pēdējo gadu laikā svārstījusies ļoti strauji, kas apšauba jebkādus pieņēmumus, ka šis dārgmetāls būtu kāda veida drošais patvērums. Analītiķi arī vērš uzmanību uz mazāku rūpniecisko pieprasījumu pēc sudraba, kas esot saistīts ar Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes tempu bremzēšanos (izejvielu ražotāji, šķiet, bija pieņēmuši, ka ļoti straujš Ķīnas pieaugums turpināsies bezgalīgi).

Nākamajos gados būs liela "uguņošana" darba tirgū, ko radīs neapturama spēka sadursme ar neizkustināmu šķērsli jeb augošās ekonomiskās aktivitātes sadursme ar līdzšinējo iedzīvotāju skaita samazināšanās līkni, prognozēts "Luminor" ekonomikas apskatā.

Nākotnē Baltijas valstis būs darbaspēka importētājas, jautājums tikai – no kurienes, komentē bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Ja nebūs imigrācijas, tad strādājošo skaits nākotnē samazināsies, taču ir iespējams no šāda likteņa izvairīties. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvija 2019. gadā vēl nespēja apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos. Pandēmija samazināja Latvijas IKP, taču arī Latvijas IKP starpību ar Eiropas vidējo. Tā var veicināt ekonomikas izaugsmi, caur ietekmi uz struktūru un investīcijām," skaidro ekonomists.

"Luminor" lēš, ka arī iekšējā migrācija būs spēcīga, jo darba iespējas dažādās Latvijas vietās krasi atšķiras. "Pandēmijas ietekmē ir pastiprinājusies interese par dzīvi ārpus lielajām pilsētām, taču vispārējā tendence nākotnē būs tālāka iedzīvotāju koncentrēšanās ap lielajiem attīstības centriem, tikai izvēle būs daudzveidīgāka. Līdzās Lielrīgas reģionam arvien vairāk iespēju piedāvās divas lielās Kurzemes ostas pilsētas un Valmieras-Smiltenes-Cēsu apvidus. Reģionos ir arī citi, ne tik plaši zināmi panākumu stāsti, piemēram, rūpniecības attīstība Dobelē, Saldū, Aizkrauklē un Līvānos. Tukums, Jelgava, Salaspils, Olaine un vēl citas pilsētas attīstās gan kā Rīgas aglomerācijas daļas, gan ražošanas centri," komentē P. Strautiņš.

Tirdzniecības sesijas sākumā jārēķinās ar lielākām svārstībām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Akciju tirdzniecība tiek pētīta jau ļoti ilgstoši, kā rezultātā nomanītas dažādas sakarības. Daži mēneši akciju cenu pieauguma ziņā mēdz būt veiksmīgāki par citiem; tāpat pastāv pieņēmums, ka pirmdienās cenu tendencēm tirgū vajadzētu būt līdzīgām, kādas tās bijušas iepriekšējā piektdienā. Savukārt piektdienās investoriem ir tendence būt nedaudz optimistiskākiem, kas dažkārt tiek saistīts arī ar psiholoģiskiem faktoriem. Savukārt, ja kādā piektdienā tomēr ir novērojams akciju cenu kritums, tad pirmdiena sākas uz vēl pesimistiskākas nots, nekā bija noslēgusies iepriekšējās nedēļas pēdējā tirdzniecības sesija. Iespējams, tā varētu būt neapmierinātība par pārāk ātri paskrējušo nedēļas nogali, un valda mērena depresija, jo šķiet, ka priekšā gaidāmā darba nedēļa vilksies mūžīgi. Tāpat daudzi arī norāda, ka brīvdienas vairāki investori izmanto papildu informācijas apstrādei.

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Visiem zināms, ka ciešs miegs ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nodrošina mūsu veselību un labu garastāvokli. Un otrādi - regulāra neizgulēšanās samazina imunitāti, tā rezultātā rodas pārgurums, bezmiegs, nervu spriedze un depresija.

Covid-19 pandēmijas laikā ar miega traucējumiem saskaras ļoti daudz cilvēku, un tas ir visnotaļ loģiski. Neizgulēšanās ir īpaši bīstama gada aukstajā laikā, kad palielinās uzņēmība pret saaukstēšanos un citām infekcijas slimībām. Taču kā uzlabot savu miegu? Atliek vien ievērot divus laba miega noteikumus: pirmkārt, jālieto komfortabli un kvalitatīvi matrači, kuri atbilst visām jūsu prasībām un vajadzībām, un, otrkārt, jāievēro sava miega norma.

Par standarta gulēšanas normu uzskata astoņu stundu miegu, taču viss ir individuāli un nepieciešamais miega ilgums var atšķirties no standarta. Matrači, uz kuriem jūs plānojat nevis vienkārši gulēt, bet gan izgulēties, ir jāizvēlas ļoti rūpīgi, jo jūs uz tiem pavadīsiet teju trešo daļu dzīves. Svarīgākais kritērijs ir ērtums. Jums jājūtas komfortabli. Parasti jauniešiem piemērotāki šķiet cieti matrači, bet cilvēkiem gados – mīksti matrači. Taču universālu risinājumu nav! Vienkārši ieklausieties savā ķermenī.

Neatrisināts konflikts darba vietā var izvērsties par mobingu darba kolēģu starpā, ja apstākļi organizācijā ir labvēlīgi šādas negatīvas uzvedības attīstībai

Tā norāda psiholoģijas doktore, Kauņas tehnoloģiju universitātes lektore Milda Perminiene. Nule viņa uzstājās organizāciju psiholoģijas konferencē Kaitēkļi mūsu dārzā. Pārmaiņas organizācijā, degoši termiņi, paaugstināts stress, neprasmīga līderība ir faktori, kas var veicināt mobingu darba vietās.

Dabisks, bet nevēlams

Austriešu zoologs Konrāds Lorencs pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, pētot putnu uzvedību, pamanīja, ka dažkārt, sajūtot apdraudējumu, putni barā uzbrūk ienaidniekam, piemēram, kaķim, taču fiziski upuri neaizskar, tikai biedē. K. Lorencs šādu uzvedību nosauca par mobingu. Nedaudz vēlāk zviedru ārsts Pīters Pauls Heinemans interesējās, vai šāda uzvedība raksturīga arī cilvēkiem. Izrādījās, ka jā. Viņš par mobingu nosauca kolektīvu bērnu agresiju pret kādu citu bērnu. Pašlaik viens no ietekmīgākajiem mobinga pētniekiem norvēģis Stale Einarsens norādījis, ka vienai un tai pašai uzvedībai/parādībai ir daudz dažādu nosaukumu – emocionāla vardarbība, pazemošana, izstumšana, atgrūšana. Viņš izdala sešas pazīmes, kā izpaužas mobings darba vietā: tā ir negatīva un naidīga uzvedība; tai ir psiholoģisks raksturs; tā ir ilgstoša; mobingā ir iesaistītas vismaz divas puses – varmāka un upuris; iesaistītās puses nav līdzvērtīgas varas ziņā, t.i., vienam ir vairāk nosacītas varas un otram – mazāk; un visbeidzot šādai uzvedībai ir negatīvas sekas, piemēram, upuris izjūt paaugstinātu stresu, nomāktību, var pasliktināties darba sniegums, kā arī rasties citas nopietnas, ar garīgo veselību saistītas grūtības, piemēram, depresija, pašnāvnieciskas domas. Dažos pētījumos Vācijā tiek minēts, ka ap četriem procentiem pašnāvību ir saistītas ar mobingu darbā. Mobings skar ne vien tieši iesaistītos, bet ietekmē visu emocionālo klimatu organizācijā. Ja šāda uzvedība ir raksturīga organizācijā, tad paaugstinās ne vien upura, bet arī citu darbinieku stresa līmeni, jo nevar jau zināt, vai pats nekļūsi par nākamo upuri.

Metālu cenas pamatīgi atkāpušās; cerams, ka tas nesignalizē par ekonomikas buksēšanu.

Pēdējie mēneši, ja aplūko pasaulē populārāko industriālo metālu cenu izmaiņu līknes, atklāj visai depresīvu ainu. Šī tirgus flagmaņa – vara – cena Londonas Metālu biržā kopš savām šā gada jūnija augstienēm visai strauji līdz augusta vidum bija noplanējusi zemāk par 20% un paslīdējusi zem 6 tūkst. ASV dolāru atzīmes par tonnu. Kopš tā laikā šī metāla cena gan nedaudz atguvusies, lai gan tāpat nu jau pavisam oficiāli var teikt, ka šis tirgus atrodas tā saucamajā lāču stadijā (cenām ir tendence sarukt).

Necik diži labāka bilde nezīmējas citiem rūpnieciskajiem metāliem. Alumīnija cena Londonā kopš savām aprīļa virsotnēm sarukusi aptuveni par 20%. Tikmēr alvas vērtība zemāk ceļo gandrīz visu šo gadu, un tai cenu izmaiņu ziņā kopš janvāra augstākajiem punktiem ir jau -25%. Savukārt niķeļa piegāžu līgumu cena Londonā kopš saviem šā gada augstākajiem punktiem samazinājusies par 14%, alvas – par 13% un cinka – jau par trešo daļu.

Lielā komercnovietnē Zviedrijā, Monsteras reģionā, kurā tiek audzētas aptuveni 1.3 miljoni dējējvistu, konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Uzliesmojuma dēļ Zviedrijas kompetentā iestāde veic slimības apkarošanas pasākumus, tostarp mājputnu likvidēšanu.

Janvāra sākumā augsti patogēnā putnu gripa tika konstatēta arī Lietuvā. PVD atkāroti aicina Latvijas mājputnu turētājus izvērtēt iespēju nelaist mājputnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām, nepieļaujot mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem, kā arī atlikušajos ziemas un gaidāmajos pavasara mēnešos atturoties no mājputnu iegādes citās Eiropas valstīs.

Lai pasargātu mājputnus no dažādām saslimšanām, ikdienā ir jāievēro stingri biodrošības pasākumi, mājputnu barošanu un dzirdināšanu organizējot mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem, kā arī nedrīkst pieļaut nepiederošu personu piekļūšanu mājputnu turēšanās vietām.

Metālu cenas sarukušas par ceturto daļu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī šonedēļ kādu īpašu tirgus dalībieku mīlestības uzplaiksnījumu nespēj izpelnīties izejvielas. Cenu depresija turpinās rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem, kur, piemēram, cinka vērtība preču biržās šonedēļ noslīdējusi līdz zemākajam līmenim piecu gadu laikā (cinka cena šogad sarukusi jau par 26%). Daudziem izejvielu ražotājiem šobrīd jāpieņem zemāki Ķīnas ekonomikas pieauguma tempi, kas nozīmē, ka vairākos tirgos ir izteiktas pārprodukcijas problēmas. Pieejamie šīs nedēļas dati liecina, ka gada inflācija Ķīnā oktobrī sabremzējusies līdz 1,3% atzīmei no iepriekšējā mēnesī vērojamiem 1,6%. Mazāk straujš cenu pieaugums liek spekulēt, ka Ķīnas ekonomikas atdzišana tomēr ir straujāka, nekā uzskatīts pirms tam.

Lehman Brothers haoss daudziem, domājams, vēl nav aizmirsies; ar laiku gan zūd pat visdziļāko traumu ietekme

Pirms 10 gadiem tieši septembra vidū viena no globāli ietekmīgākajām pasaules investīciju bankām Lehman Brothers paziņoja par savu bankrotu, un šis notikums pilnā mērā iegrieza globālo finanšu krīzi. Apritot šādai apaļai jubilejai, pašlaik ir aktuāli dažnedažādi spriedumi par to, kas varētu izraisīt nākamo krīzi vai vismaz recesiju. Tiek tradicionāli spriests arī par finanšu aktīvu cenu līmeni, kur, piemēram, ASV akcijas pēc ne pārāk veiksmīgās gada pirmās puses nupat atkal «aizdzīvojušās » līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam.

Vienkāršotais pieņēmums ir, ka iepriekšējo finanšu krīzi radīja vairāku apstākļu kopums, kur pamatā mājsaimniecības bija sapirkušās tādus mājokļus, kurus tās nevarēja atļauties, un bankas bija attiecīgi izsniegušas aizdevumus, kuri kļūdaini tika uzskatīti par nosacīti drošiem. Turklāt tad tie tika sapakoti kopā, lai pēc tam, balstoties uz to «neapgāžamo drošību», varētu pārdot veselu kaudzi ar tiem saistītu atvasinātu finanšu instrumentu. Atslābuši bija arī regulatori un valdības, kas, šķiet, uzskatīja, ka lielas ekonomikas depresijas piederas vien pagātnei. Ja skatījās pēc likmēm, tad aizdot Grieķijai likās aptuveni tikpat droši kā Vācijai.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TietoEVRY" sadarbībā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru izstrādā virtuālās terapijas laboratoriju.

Pilotprojekta mērķis paredz nodrošināt pacientiem psihoterapijas seansus ar virtuālās paplašinātās realitātes palīdzību.

Virtuālās terapijas laboratorija, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas, uzlabos pusaudžu un jauniešu garīgo veselību. Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā jāievēro fiziskā distance, valstī noteiktie ierobežojumi un jāmazina inficēšanās risks, pilotprojekts sniegs priekšrocību - apgūt svarīgas emociju kontroles prasmes attālinātā saskarsmē ar speciālistu.

"Tā ir veiksmīga sadarbība starp garīgās veselības profesionāļiem un informācijas tehnoloģiju ekspertiem ne tikai Latvijā, bet arī Somijā. No tās ieguvēji būs galalietotāji - bērni, pusaudži un viņu ģimenes. Virtuālās terapijas laboratorija ir inovāciju solījums padarīt šādus pakalpojumus cilvēkiem pieejamākus, tāpēc nākotnes ambīcija ir terapijas metodi izmantot arī reģionos," pauž informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "TietoEVRY" Latvijas filiāles vadītāja Valērija Vārna.

Neraugoties uz to, ka iedzīvotāju rokās esošā naudas masa turpina palielināties, patēriņa pieaugums ir visai lēnīgs

Presē jau izdaudzinātais cenu kritums pasaules preču biržās pagājušajā mēnesī ir vainagojies ar jaunu augstāko deflācijas punktu kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem martā dzīve Latvijā caurmērā bijusi par 0,6% lētāka nekā gadu iepriekš. Kā jau daudzkārt minēts, tas pārsvarā ir saistīts ar naftas cenu kritumu, kas lētākas degvielas un siltumenerģijas priekus ļauj izbaudīt arī Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr statistikas dati arī liecina, ka līdzās lētākam benzīnam, dīzeļdegvielai, apkures un gāzes tarifiem cenas gada laikā kritušās arī tādām sadzīviskām nepieciešamībām kā apģērbs, mājsaimniecības tekstilizstrādājumi, mēbeles un grīdas segumi, kā arī patēriņa grupai, kas nodēvēta «preces un pakalpojumi mājokļa ikdienas uzturēšanai». Runājot tēlaini, patērētājs var gavilēt, sevišķi vēl tāpēc, ka mūsu vidējais statistiskais strādājošais pēdējos gados var lepoties ar apmēram 7-8% vērtu darba samaksas pieaugumu, turklāt par pārsimts miljoniem eiro gadā sarūk arī mājsaimniecību kredītsaistības pret komercbankām. Tomēr, cik var spriest no citiem statistikas datiem, šī nauda tautsaimniecībā atgriežas visai negribīgi.

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

2015. gadā SEB bankas mājokļa kredīta ņēmējiem, kuri izvēlējās apdrošināt savus kredītmaksājumus, atlīdzībās par pārejošu darba nespēju un piespiedu bezdarbu izmaksāti ap 17,4 tūkstoši eiro, informē bankas pārstāvji.

Biežākie pārejošas darba nespējas cēloņi, par ko ir maksāta atlīdzība, ir dažādas traumas, muguras slimības, kāju vēnu saslimšanas, audzēji, gremošanas orgānu slimības, kā arī depresija.

Pērn 45% no jaunajiem mājokļa kredīta ņēmējiem SEB bankā izvēlējās apdrošināt savus kredītmaksājumus, un tas ir divreiz vairāk nekā 2013. gadā rezultātiem. Savukārt 2014. gadā katrs trešais jaunais līgums tika papildināts ar kredītmaksājumu apdrošināšanu. Šāda tendence liecina par kredīta ņēmēju vēlmi parūpēties par papildu drošību, jo pakalpojums garantē, ka apdrošinātājs kompensēs kredīta maksājumus klienta pārejošas darba nespējas gadījumā, kā arī dzēsīs kredīta atlikumu paliekošas darba nespējas vai nāves gadījumā.

Piesardzība šobrīd ir vietā, teic ieguldījumu eksperts; kādā brīdī gan var rasties iespēja izmantot cenas kritumus

Pasaules akcijām iepriekšējais bija sliktākais gads kopš finanšu krīzes sākuma un pirmais šāds 12 mēnešu periods ar mīnusa zīmi kopš 2011. gada. Analītiķi riska aktīviem paredz tālākas svārstības un neizslēdz kādus jaunus zemākos cenu punktus. Tiesa gan, ja lielākie riski tomēr atrisinās, gada otrajā pusē varam arī sagaidīt spēcīgu pieaugumu. Tādējādi gada pirmajā daļā būtu vērts padomāt vairāk par brīvo naudo un piesardzīgākām ieguldījumu stratēģijām. Tikmēr jau gada otrajā pusē var mēģināt rotēt uz riskantākiem ieguldījumiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Skaistumkopšanas nozares un sporta nozares pārstāvji vērsušies visās iespējamās institūcijās, lūdzot ļaut tām strādāt epidemioloģiski drošos apstākļos, izstrādājuši nepieciešamos drošības protokolus, un, lai arī daudzviet nozares pārstāvji ir uzklausīti un ir pausts atbalsts, valdības lēmumi nozari dzen aizvien dziļāk ēnu ekonomikā, pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda nozaru asociāciju pārstāvji.

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone pauda, ka valdības pašreizējie lēmumi par ierobežojumiem sabiedrībai kopumā nodara lielāku ļaunumu nekā sniedz ieguvumus. Pēc viņas sacītā, Ministru kabineta "nepamatotie, neargumentētie un bieži vien nesaprotamie lēmumi" ir kaitējums tiešā veidā Latvijas ekonomikai un lielākajai daļai Latvijas uzņēmēju.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ierobežojumu dēļ cieš sabiedrības mentālā un fiziskā veselība, palielinās bezcerības sajūta, depresija, alkoholisms un pieaug pašnāvību skaits.

Vienlaikus pabalstus ne vienmēr var saņemt tie, kuriem tie visvairāk nepieciešami. "Diezgan bieži skaistumkopšanas nozarei tiek pārmests, ka mēs nemaksājam nodokļus, bet ne jau mēs šo nodokļu sistēmu esam piedāvājuši valstij. Valsts ir piedāvājusi mums šo nodokļu sistēmu, mēs to izvēlamies, un nodokļus pēc šīs sistēmas arī attiecīgi maksājam. Tajā brīdī, kad ir jāizmaksā pabalsti, mums tiek uzsvērts, ka mēs esam zagļi, ka mēs kaut ko neesam pildījuši pret valsti," situāciju raksturoja Reinsone.

ASV pagājušā gadsimta 20 gados ieviesa “sauso likumu” jeb alkohola aizliegumu. Ko panāca sausais likums? Vēsture liecina, ka domāto mērķi tas nesasniedza, jo alkoholu importēja nelegāli.

Tas ļāva “izveidot savu karjeru” vienam no slavenākajiem ASV gangsteriem Als Kapone. Sekas aizliegumam bija ražošanas un legālās tirdzniecības kritums, kā arī drīz tam sekoja pat ekonomiskā krīze jeb “lielā depresija”.

Laikam Latvijā pietrūkst savu eksperimentu ar kādas tirdzniecības aizliegumu. Šoreiz kārta pienākusi bezdūmu produktiem un tabakas aizstājējproduktiem. Plānots būtiski ierobežot alternatīvo tabakas produktu tirdzniecību, aizliedzot pārdot Latvijā šādus produktus ar aromatizētājiem. Tā kā šādi produkti tirgū ir tikai ar aromatizētām piedevām, tātad faktiski tas nozīmē šādu produktu tirdzniecības aizliegumu Latvijā. No elektroniskām cigaretēm akcīzes nodokļa ieņēmumi 2021.gadā bija vairāk kā 3 milj. EUR. Savukārt, lai arī akcīzes nodoklis salīdzinoši nesen ieviests arī tabakas aizstājējproduktiem, ieņēmumi 2021.gadā jau ir sasnieguši vairāk kā 600 tūkst. EUR. Taču tagad likumdevēji ir pārdomājuši un nolēmuši atteikties no vairākiem miljoniem ienākumiem budžetā.

Amazon efekts un bailes no tā dzen depresijā lielo mazumtirgotāju akcijas

Pasaule mainās, un tas, kas vienam ir labi, otru var dzīt depresijas virzienā. Jau kādu laiku pa bēdu ieleju sanācis braukt tradicionālajām ASV universālveikalu ķēdēm un tirdzniecības platību iznomātājiem, kuriem ir grūtāk konkurēt ar e-komercijas līderiem. Patērētāju paradumi ik pa laikam pašķobās, un pašlaik arvien lielāka nozīme ir preču iegādei tiešsaistē. Izskatās, ka tas nemainīsies. Jau ziņots - izpētes kompānijas Fung Global Retail apkopotie dati liecina: kopš 2016. gada vidus ASV vien ir izziņots par plāniem slēgt 1200 objektus - tirdzniecības centrus, lielveikalus un universālveikalus (to dara tādas kompānijas kā J.C. Penny, Macy’s, Sears u.c). Turklāt šis skaits turpina augt, un par veikalu slēgšanu ziņo arī daudzi mazāki to ķēžu īpašnieki.