Jaunākais izdevums

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N8 vīruss. Lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, tomēr putnu turētāji aicinātie ievērot piesardzību.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina putnu turētājus būt modriem, stingri ievērot biodrošības prasības un nekavējoties ziņot veterinārārstam vai PVD par mājputnu saslimšanas vai nāves gadījumiem vai par vienkopus atrastiem vairākiem (3-5) mirušiem savvaļas putniem.

Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes.

Ar putnu gripu slimo mājputni: vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, kas saistīti ar putnu likvidēšanu slimības apkarošanas ietvaros.

Slimības simptomi ZPPG putniem ir šķaudīšana, acu asarošana, iesnas, depresija un dējības pasliktināšanās. APPG – pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, depresija un atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, drudzis, izmainīta gaita, zilgana ādas krāsa un masveida putnu nobeigšanās.

Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt subklīniski – bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.

Ūdenī vīruss atkarībā no temperatūras var saglabāties vairākas dienas vai nedēļas (00 C ūdeņi saglabājas vidēji 30 dienas, + 220 C 4 dienas), fekālijās līdz 3 dienām.

Slimību uz citām novietnēm var pārnest ar inficētiem putniem, novietnes aprīkojumu, darbarīkiem, iepakojuma materiāliem, barību, darbiniekiem, transportlīdzekļiem utt.

Līdz šim putnu gripas H5N8 vīruss ir konstatēts savvaļas putniem Polijā, Horvātijā, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Somijā, Rumānijā, Francijā un Šveicē. Pārsvarā ar putnu gripu ir saslimuši savvaļas migrējošie pīļu dzimtas (piemēram, cekulpīles) ūdensputni, kuri atrasti miruši jūras piekrastēs vai pie ezeriem.

APPG H5N8 slimības uzliesmojums mājputnu novietnēs konstatēts Ungārijā, Austrijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Francijā un Polijā. Turklāt Vācijā, Nīderlandē, Francijā un Somijā ar APPG ir saslimuši arī citi nebrīvē turētie savvaļas putni, piemēram, putni zooloģiskajos dārzos.

Visās slimības skartajās valstīs APPG vīruss tika vispirms konstatēts savvaļas putniem. Valstu veterinārie dienesti nekavējoties ir ieviesuši apkarošanas un kontroles pasākumus, lai novērstu vīrusa izplatīšanos uz citām mājputnu novietnēm, kā arī noteiktas aizsardzības un uzraudzības zonas ap APPG skartajām mājputnu novietnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka ir saņemta informācija no Slovākijas veterinārā dienesta par konstatētu augsti patogēnās putnu gripas (H5N8 apakštipa) uzliesmojumu mājputniem vienā piemājas saimniecībā, kurā tika turētas 22 vistas.

Putnu gripas skartā novietne atrodas valsts dienvidrietumos - Nitra reģionā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Putni slimības skartajā novietnē tika turēti pašu patēriņam. Slovākijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti, kā arī slimības cēloņi un izplatīšanās ceļi tiek noskaidroti.

Jau vēstīts, ka putnu gripa konstatēta arī mājputniem Polijā. Kopš 2019.gada decembra beigām līdz šim brīdim Polijā slimības skartas ir deviņas mājputnu novietnes: 7 komerciālās mājputnu novietnes (5 tītaru novietnes, 1 dējējvistu un 1 pērļu vistiņu novietne) un 2 piemājas saimniecības ar dažādu sugu mājputniem. Slimības skartajās novietnēs iznīcināti ir vairāk kā 128 tūkstoši putnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Jau trešajā Eiropas Savienības dalībvalstī konstatē bīstamo putnu gripu

Lelde Petrāne, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijā, Komaromas-Esztergomas reģionā, mājputnu novietnē, kurā tika turēti vairāk nekā 50 tūkstoši tītaru, konstatēta augsti patogēnā (H5N8 apakštipa) putnu gripa.

Tādējādi līdz ar Poliju un Slovākiju, Ungārija ir trešā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā janvārī konstatēta šī bīstamā slimība.

Ungārijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti.

PVD jau ziņoja, ka putnu gripa konstatēta arī Slovākijā un Polijā, kura šodien ziņo nu jau par ceturto slimības skarto reģionu – Mysliborski, kas atrodas Vācijas pierobežā.

Neraugoties uz putnu gripas uzliesmojumiem pēdējo nedēļu laikā Polijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī, salīdzinot ar situāciju 2017. gadā, kad profilakses nolūkos arī Latvijā tika noteikti ierobežojumi mājputnu turēšanai zem klajas debess, putnu gripas aktivitāte pēdējos gados Eiropā vērtējama kā zema.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Putnu gripa Polijā rada pamatotu satraukumu Baltijas valstīm

Anna Ērliha - Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu, līdz ar savvaļas putnu migrāciju, pasauli pāršalc putnu gripas epidēmija. Šis gads sācies ar negaidītiem ziņojumiem no Polijas, kur slimības skartas ir vairākas mājputnu novietnes, gan piemājas, gan komerciālās, un kopumā iznīcināti vairāk nekā 130 tūkstoši mājputnu.

Papildus tam pagājušajā nedēļā putnu gripa Polijā konstatēta arī vienam savvaļas putnam, bet nedēļas nogalē apstiprināts, ka putnu gripa konstatēta kādā piemājas saimniecībā Slovākijā, kurā turētas vien 22 vistas. Šīs nedēļas sākumā ir parādījušies satraucoši paziņojumi par gripas uzliesmojumiem arī Ungārijā.

Putnu gripa ir ļoti lipīga vīrusu slimība, kas ietekmē gan produktīvos mājputnus, gan mājputnus, kas tiek turēti kā lolojumdzīvnieki, gan savvaļas putnus. Reizēm putnu gripa skar arī zīdītājus, tostarp cilvēkus, kur rezultāts var būt letāls. Pasaules Veselības organizācija gan norāda, ka cilvēku inficēšanās iespēja ar augsti patogēno putnu gripas vīrusa celmu H5N8 ir zema.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests pirmdien paziņojis, ka sešiem Kauņā, pie Nemunas upes atrastiem mirušiem gulbjiem laboratoriski apstiprināta augsti patogēnā putnu gripa, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Sākotnējie laboratorisko izmeklējumu rezultāti liecina, ka vīruss ir līdzīgs H5N8. Tas ir līdz šim Latvijai tuvākais reģions, kurā konstatēta augsti patogēnā putnu gripa. Arī citās Eiropas valstīs, kurās konstatēts šī slimība, vispirms tā atklāta savvaļas ūdensputniem.

Putnu gripa ir akūta, lipīga putnu infekcijas slimība, kas putniem rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās. Lai pasargātu mājputnus no saslimšanas ar putnu gripu, mājputnu turētājiem ir jāievēro stingri biodrošības pasākumi, tostarp mājputni jātur iekštelpās, jāierobežo nepiederošu personu piekļūšana mājputnu turēšanas vietām; jāievēro higiēnas pasākumi, veicot darba pienākumus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā gadu mijā konstatēti vairāki augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputniem, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Slimības skarti ir trīs Polijas reģioni – Lubartowski, Ostrowski un Krasnostawski.

Augsti patogēnā putnu gripa (H5N8 apakštips) kopumā ir konstatēta septiņās mājputnu novietnēs: trīs lielās tītaru novietnēs (kopā 42 189 tītari), vienā 36 069 dējējvistu novietnē, vienā 12 960 paipalu novietnē un divās piemājas saimniecībās ar 79 dažādu sugu mājputniem – dējējvistām, pīlēm, zosīm, baložiem.

Polijas veterinārais dienests putnu gripas skartajos reģionos ir noteicis karantīnu un slimības skartajās novietnēs mājputni tiek nogalināti un iznīcināti, kā tiek skaidroti slimības cēloņi un izplatīšanās ceļi tiek noskaidroti.Latvijā no Polijas pēdējā mēneša laikā nav ievesti mājputni vai dekoratīvie putni. No Polijas veterinārā dienesta sniegtās informācijas zināms, ka no slimības skartajām tītaru fermām putni nav nonākuši pārtikas ķēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ valdībā lems par grozījumiem biodrošības noteikumos, lai dotu atļauju mājputnus turēt zem klajas debess, žurnālistiem ceturtdien sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka PVD pārstāvji nesen tikās ar ornitologiem, lai pārrunātu savvaļas putnu migrācijas jautājumus. Galvenie putnu gripas pārnēsātāji ir ūdens putni, taču tie jau sākuši ligzdot, līdz ar to putnu gripas draudi ir mazinājušies. Nākamnedēļ otrdien, 2.maijā jautājumu par mājputnu turēšanu ārpus kūtīm plānots pārrunāt valdībā, lai pēcāk maijā tos atkal varētu ļaut turēt zem klajas debess.

Vienlaikus PVD ģenerāldirektors uzsvēra, ka putnu gripas izplatības draudi joprojām pastāv. Piemēram, pirms dažādām dienām putnu gripa uzliesmoja Zviedrijas saimniecībā, kurā tika turētas 50 000 vistu. Līdz ar to biodrošības pasākumi jāturpina ievērot arī Latvijas putnu audzētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD par Ovostar Union: Putnu gripa nešķiro novietnes pēc lieluma

Anita Kantāne - DB galvenās redaktores vietniece, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Gallusman plāno attīstīt Ovostar Union ražotnes projektu, kurā putnu turēšanas metode ir kūtī bez sprostiem. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atzīst, ka tā rīcībā nav informācijas par vairāku miljonu dējējvistu fermām, kurās turēšanas metode ir turēšana kūtī.

«ES dalībvalstīs nav tipiski būvēt, uzturēt dējējvistu fermas, kurās turēšanas metodes ir turēšana kūtī vai brīvā turēšana ar milzīgu putnu skaitu,» skaidro PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Vārna.

Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuros noteiktas labturības prasības dējējvistu novietnēm ar dažādiem turēšanas veidiem, tajā skaitā arī turēšanai kūtī. Noteikumos nav specifisku ieteikumu, cik lielai, ar kādu putnu skaitu ir jābūt dējējvistu fermai, kur dējējvistu turēšanas metode ir turēšana kūtī.

Uz jautājumu, vai putnu gripa tik lielās fermās var būt risks, PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Tatjana Ribakova atbild: «Slimības, tai skaitā, putnu gripa, «nešķiro» novietnes pēc lieluma – slimības ienešanas risks pastāv jebkurai novietnei – kā pavisam mazai, tā arī ļoti lielai. Līdz ar to biodrošības pasākumi ir jāievēro, neatkarīgi no novietnes lieluma. Attiecīgi izstrādāti un ievēroti biodrošības pasākumi šo slimības ienešanas risku samazina.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā pasargāt putnu novietnes no bīstamās putnu gripas mēnesi aizliegs putnus turēt āra apstākļos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To rosina Zemkopības ministrijas darba grupa, kas izveidota saistībā ar bīstamās infekcijas slimības putnu gripas H5N8 izplatību Eiropā un tās iespējamiem draudiem putnkopības saimniecībām Latvijā. Putnu turēšanu āra apstākļos varētu aizliegt aprīlī, kad novērojama vislielākā gājputnu migrācija. Iespējams, tiks sagatavoti MK noteikumu grozījumi, uz kā pamata tiks noteikts aizliegums, par to vēl lems darba grupa nākamajās sanāksmēs. Cilvēkiem šis konkrētais putnu gripas paveids neesot bīstams.

No pagājušā gada oktobra līdz janvāra otrajai pusei putnu gripas izplatība Eiropā sasniegusi plašu teritoriju, tostarp tā konstatēta arī netālajā Zviedrijā un Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro mēnesi Latvijas mājputni savu darbalaiku spiesti pavadīt tumsā un nebrīvē. Ierobežojumi mājputnu turēšanas noteikumos ieviesti, ņemot vērā kaimiņvalstīs strauji izplatījušos saslimstību ar putnu gripu. Slimība kļuvusi par iemeslu stingru biodrošības pasākumu ieviešanai Latvijā. Roku mazgāšana, apavu dezinficēšana, maiņas apģērbs un apavi, bet, galvenais, jebkādas saskares ar savvaļas putniem izslēgšana – tie ir tikai daži no būtiskākajiem biodrošības pasākumiem. Aizliegta arī jelkāda mājputnu un inkubējamu olu tirdzniecība, kā arī tirgi, izstādes un skates ar mājputnu piedalīšanos. Taču svarīgākais – mājputni jātur iekštelpās un tie nedrīkst nonākt saskarē ar savvaļas putniem.

Mazie un vidējie uzņēmēji jau cēluši trauksmi par šiem ierobežojumiem, kas samazinājuši putnu dējību. Putniem ir grūtsirdība, tie paskatās pa logu, kur spīd saule, uzkāpj laktā, un viss; vistas neinteresējas ne par gaiļiem, ne cāļiem; neiešu putnus mocīt, tos visu pavasari turot iekšā, – šādi un līdzīgi komentāri atskan no zemnieku puses. Turklāt putniem nepieciešami gan zaļumi, gan citi vitamīni un minerālvielas. Lai spētu nodrošināt tos ar visu nepieciešamo, saimniekiem jāvelta dubultlielas pūles un, protams, ne mazums resursu. Te nu aktualizējies jautājums par iespēju tikt pie finansiālas palīdzības. Lai arī putnu gripa ir ne mazāk bīstama kā Āfrikas cūku mēris, biodrošības pasākumu īstenošanai pieejamais atbalsts ir krietni vien mazāks nekā cūkkopjiem. Salīdzinājumam – ja Āfrikas cūku mēra apkarošanai, tostarp biodrošībai, no 2010. gada līdz 2017. gadam piešķirti 17,22 miljoni eiro, tad institūtam BIOR putnu gripas sakarā šogad piešķirti vien 5400,16 eiro. Te der atgādināt, ka bīstamā cūku slimība jau krietnu laiku plosās Latvijā, bet putnu gripa, par laimi, nav konstatēta. Turklāt daļa putnkopju atzinuši, ka startēšana uz atbalstu biodrošībai ir birokrātijas klapatu pilna, tāpēc pat nepieteiksies uz šādu iespēju, iztiekot paši ar savu naudu. Daļa saimnieku tomēr nolēmuši laist vistas laukā par spīti aizliegumiem. Par to arī liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kontroles un novērojumi. Proti, aizlieguma laikā līdz šim veikta 491 pārbaude, un 61 gadījumā konstatēti pārkāpumi un neatbilstības. Pēc atkārtotām pārbaudēm gan pārkāpumi vairs nav konstatēti. Pagaidām PVD nav apkopojis informāciju, vai pārkāpējiem piemērots kāds sods un cik daudz šādu gadījumu bijis, – tas kļūs zināms pēc aizlieguma beigām 1. jūnijā. Taču PVD pārstāvji norāda – mērķis nav sodīt, bet izteikt brīdinājumu, nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai. Taču skaidrs arī, ka nav iespējams konstatēt visus pārkāpējus, jo saimniece ar pāris vistām, iespējams, par šādiem aizliegumiem pat nav dzirdējusi. Katrā ziņā līdz 1. jūnijam putniem vēl jāpaciešas kūts tumsā, un tad tie varēs tikt brīvībā un dēt uz nebēdu. Jācer, ka grūtsirdība nebūs putnus nomocījusi un tie turpinās attaisnot saimnieku cerības uz pilniem olu groziem. Un jācer, ka līdz šim brīdim nekāda vistu dumpja kā populārajā filmā ar šādu pašu nosaukumu tomēr nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Biodrošība uz biznesa pašiniciatīvu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 10.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biodrošības pasākumi putnkopībā, putnu gripu gaidot, pagaidām uzkrauti vienīgi uz lauku uzņēmēju pleciem

Šonedēļ DB rakstīja par draudošajām nepatikšanām saistībā ar siltumnīcas gāzu emisijām un topošo direktīvu, kas solās pamatīgi izpliķēt kā lauksaimniekus, tā mežsaimniekus. Sāpīgākais, ka Latvijai var nākties piekāpties importa piedāvājumam, kam mūsu ražotāju ierobežošana paver iespējas kā vērtējot vienas, tā otras tautsaimniecības lielās nozares nākotni. Tomēr tas nav vienīgais sitiens. Āfrikas cūku mēris, kas šo gadu sācis ar pamatīgām «dzīrēm», arī darbojas kā divi vienā – vienlaikus tukšo fermas un pamudina importētājus. Skat, Latvijas vietējie ražotāji cūkas nobeidz ar gāzi un sadedzina, tātad veikalu plauktos ir prāva šķirba. Apkarojot cūku mēri, visvairāk dabūjuši ciest mūsu cūkaudzētāji, nevis slimība, kas turpina savu gaitu, līdz ar mēra konstatēšanu Ancers fermā Salaspils novadā iztukšojot nu jau otro šī uzņēmuma lielfermu. Kamēr cūkkopji dzīvo trauksmes režīmā, gaidot, kas būs nākamā novietne, kur kā īlens no maisa izlīdīs kāda biodrošības nepilnība, nelaime skārusi arī mūsu putnkopjus. Tāpat kā iepriekš cūku mēris mazpamazām tukšojis sākumā nelielās, bet tagad arī lielās cūkkūtis, arī putnu gripas draudi, pašai slimībai nemaz neesot Latvijā, sola līdzīgu efektu. Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktais trīs mēnešu aizliegums turēt mājputnus laukā ne tikai lielā mērā izskaudīs piemājas putnkopību, bet arī ievērojami iedragās bioloģiskās putnkopības attīstību, kas tieši šogad grasījās uzņemt apgriezienus (plašāk DB 16.01.2017.). Putnu kaitei attīstoties pēc cūku mēra scenārija, neomulīgi jūtas arī lielās putnu fermas, bet ne importa produkcijas ražotāji, kuriem Latvijas piesardzība tikai paver iespējas ienākt mūsu tirgū. Velkot analoģijas ar globālo populistu iecerēm, no šādām sērgām Latviju varētu pasargāt vienīgi augsts mūris pa valsts perimetru un kupols visam pāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Ar olām uz eksotiskām valstīm

Žanete Hāka, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Balticovo apgrozījumu cer saglabāt pērnā gada līmenī; piedaloties starptautiskajās izstādēs, tai izdevies atrast klientus tālās un eksotiskās valstīs

Patlaban uzņēmumam pieder 2,8 miljoni putnu, kas ik dienas saražo 1,8 miljonus olu, tādējādi gadā AS Balticovo saražo 630 miljonus olu, stāsta Balticovo mārketinga vadītājs Armands Šterns.

Jaunākais tirgus, kas apgūts pēc trīs gadu dalības izstādēs, ir Apvienotie Arābu Emirāti, kurp uzņēmums jau aizvedis ceturto produktu kravu. A. Šterns neslēpj prieku par to, ka tur uzņēmuma produkti nonāks mazumtirdzniecībā. Citās valstīs ražotājs sadarbojas galvenokārt ar vairumtirgotājiem. Ir valstis, kurās uzņēmumam nācies ieiet strauji, reaģējot uz notikumiem. «Tas, ka esam ASV, ir īpašs gadījums – šogad valsti skāra putnu gripa, kā rezultātā tur masveidā izkauti miljoniem putnu, sākās olu deficīts. Lai tur varētu turpināt ražot Hellman’s majonēzi, bija ātri jāreaģē, uzņēmums bija viens no pirmajiem Eiropas ražotājiem, kas sāka eksportēt olas uz ASV. Šajā gadījumā paldies jāsaka valsts iestādēm, jo ātri izdevās nokārtot sertifikācijas jautājumus un dokumentus, kas parasti prasa ilgāku laiku,» stāsta A. Šterns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie gaļas nozares uzņēmumi saskaras ar vairākiem izaicinājumiem – gan cenu kāpumu, gan tendenču maiņu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pagājušajā gadā trīs uzņēmumi gaļas nozarē saskārās ar maksātnespējas procesu – Grāvendāle, Ardeks, Talsu Gaļa plus. Pieļauju, kā arī šogad vairāki uzņēmumi var saskarties ar finansiālām grūtībām, ko varētu izraisīt izejvielu cenu un ražošanas izmaksu pieaugums – cūkgaļai, vistas gaļai, piena produktiem, kā arī gāzei, naftai, elektrībai, kas tiek izmantota, lai saražotu produkciju. Februārī cūkgaļas cena ir rekordaugsta un tā ir sasniegusi jau pagājušās vasaras līmeni.

Šovasar cūkgaļas cena varētu kāpt par 24%,» prognozē gaļas pārstrādes uzņēmuma a/s HKScan Latvia pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Šīs cenas izmaiņas ietekmē divi faktori: pirmkārt, Ķīna, kas ir lielākais cūkgaļas noieta tirgus pasaulē, iekšējā gaļas tirgus piedāvājuma deficīta dēļ iepērk cūkgaļu lielos apjomos no Eiropas (gandrīz divas reizes vairāk kā 2015.gadā); otrkārt, Eiropā, piemēram, Dānija, Nīderlande, Beļģija, Vācija, ir krietni samazinājies cūku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru