DB Viedoklis

DB viedoklis: Biodrošība uz biznesa pašiniciatīvu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 10.02.2017

Jaunākais izdevums

Biodrošības pasākumi putnkopībā, putnu gripu gaidot, pagaidām uzkrauti vienīgi uz lauku uzņēmēju pleciem

Šonedēļ DB rakstīja par draudošajām nepatikšanām saistībā ar siltumnīcas gāzu emisijām un topošo direktīvu, kas solās pamatīgi izpliķēt kā lauksaimniekus, tā mežsaimniekus. Sāpīgākais, ka Latvijai var nākties piekāpties importa piedāvājumam, kam mūsu ražotāju ierobežošana paver iespējas kā vērtējot vienas, tā otras tautsaimniecības lielās nozares nākotni. Tomēr tas nav vienīgais sitiens. Āfrikas cūku mēris, kas šo gadu sācis ar pamatīgām «dzīrēm», arī darbojas kā divi vienā – vienlaikus tukšo fermas un pamudina importētājus. Skat, Latvijas vietējie ražotāji cūkas nobeidz ar gāzi un sadedzina, tātad veikalu plauktos ir prāva šķirba. Apkarojot cūku mēri, visvairāk dabūjuši ciest mūsu cūkaudzētāji, nevis slimība, kas turpina savu gaitu, līdz ar mēra konstatēšanu Ancers fermā Salaspils novadā iztukšojot nu jau otro šī uzņēmuma lielfermu. Kamēr cūkkopji dzīvo trauksmes režīmā, gaidot, kas būs nākamā novietne, kur kā īlens no maisa izlīdīs kāda biodrošības nepilnība, nelaime skārusi arī mūsu putnkopjus. Tāpat kā iepriekš cūku mēris mazpamazām tukšojis sākumā nelielās, bet tagad arī lielās cūkkūtis, arī putnu gripas draudi, pašai slimībai nemaz neesot Latvijā, sola līdzīgu efektu. Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktais trīs mēnešu aizliegums turēt mājputnus laukā ne tikai lielā mērā izskaudīs piemājas putnkopību, bet arī ievērojami iedragās bioloģiskās putnkopības attīstību, kas tieši šogad grasījās uzņemt apgriezienus (plašāk DB 16.01.2017.). Putnu kaitei attīstoties pēc cūku mēra scenārija, neomulīgi jūtas arī lielās putnu fermas, bet ne importa produkcijas ražotāji, kuriem Latvijas piesardzība tikai paver iespējas ienākt mūsu tirgū. Velkot analoģijas ar globālo populistu iecerēm, no šādām sērgām Latviju varētu pasargāt vienīgi augsts mūris pa valsts perimetru un kupols visam pāri.

Tiesa, cūkkopjus sargā arī kompensācijas par cūku (biznesa) likvidēšanu. Tāpat tie saņem atbalstu par biodrošības pasākumu ieviešanu, kamēr putkopībā tas pagaidām ir uz pašu lauku uzņēmēju pleciem, nozares ministrijai vēl tikai meklējot risinājumu. Valsts nodrošinātā sāpju nauda par piespiedu kārtā nokautu dzīvnieku, protams, atšķiras. Ja par nobarojamas cūkas likvidēšanu valsts paredzējusi 128 eiro kompensāciju, tad par dējējvistu – 3,56 eiro. Dāsnākas kompensācijas virs tūkstoš eiro valsts nodrošina sporta zirgu, vaislas ērzeļu, vaislas buļļu un vaislas strausu audzētājiem, bet, piemēram, zebru turētājiem par katru zaudēto dzīvnieku pienākas 427 eiro. Kopumā Āfrikas cūku mēris kompensācijās prasījis 13 miljonus eiro, arī putnu gripa pie negatīva scenārija prasīs ļoti lielu naudu. Līdzšinējā pieredze rāda, ka ne ierobežojumi, ne papildus finansējums un kompensācijās tērētie miljoni nav snieguši galveno – nekas no tā nav kavējis cūku biznesam nāvējošās slimības izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būtu vērtējams kā izdevies Āfrikas cūku mēra apkarošanā, ja nebūtu slimības uzliesmojuma SIA Druvas Unguri cūku novietnē Saldus novadā, kur augustā vajadzēja likvidēt 15 570 cūku lielu ganāmpulku, uzskata Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Šis slimības uzliesmojums ir rosinājis pārdomas par biodrošību kopumā, kurām nevajadzētu būt. Druvas Unguros biodrošība bija labā līmenī, tomēr slimība izplatījās. Biodrošība šobrīd ir vienīgais ceļš, kā izvairīties no epidēmijas mājas cūkām, vienīgais, ja vēlamies arī turpmāk tirgot un ēst cūkgaļu,» Dienas Biznesam sacīja M. Balodis.

«Druvas Unguru gadījums atkal liek pārdomāt biodrošības efektivitāti. Šādām šaubām nevajadzēja būt,» DB uzsvēra M. Balodis, piebilstot, ka līdz šim Pasaules dzīvnieku veselības aizsardzības organizācijā ir panāktas izmaiņas Āfrikas cūku mēra kodeksā, proti, saslimšana mežacūku vidū automātiski nenozīmē ierobežojumus starptautiskai tirdzniecībai ar mājas cūkām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Druvas Unguru cūku likvidācijai piešķir 367 000 eiro, darbs varētu ilgt deviņas dienas

LETA, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika "Ķekava"" pagājušajā gadā investējis 4,5 miljonus eiro biodrošības pasākumu ieviešanā, informē uzņēmumā.

Pērn augsto biodrošības standartu nodrošināšanai tika ieguldīti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro, savukārt kopējais investīciju apjoms, tai skaitā Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai un papildu drošības pasākumu ieviešanai, bija 4,5 miljoni.

"Biodrošība ir mūsu prioritāte numur viens, tādēļ darām visu iespējamo, lai mūsu putnus pasargātu no jebkuriem infekciju riskiem. Jebkura veida investīcijas, ko veicam, lai vēl vairāk paaugstinātu drošības standartus, vienlaikus sekmējot efektīvus un ilgtspējīgus ražošanas procesus, uztveram kā ieguldījumu konkurētspējā. Divtik būtiski šie drošības jautājumi ir laikā, kad visā pasaulē ierasto ikdienas ritmu ikvienā jomā ir izjaucis Covid-19, savukārt pie mums, Latvijā, arvien vairāk citu mājputnu saimniecību cīnās ar putnu gripas uzliesmojumu. Esmu gandarīts, ka kopš aizvadītā gada janvāra visi mūsu broileri gan “Putnu fabrikā Ķekava”, gan “Lielzeltiņos” ir izauguši veseli – to augšanas procesā nav izmantotas antibiotikas," norāda "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šodien lēma Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Latvijas zāļu ražotāja «Olainfarm» mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu.

Savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatam padome izvēlējās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču.

NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete uzsvēra, ka līdz ar jaunās valdes apstiprināšanu «sabiedriskajā televīzijā sākas jauni laiki». Pieņemot lēmumu, padome ņēma vērā pretendentu spēju un gribu savstarpēji sadarboties, kā arī izpratni par mediju vidi un sabiedriskajiem medijiem, uzsvēra Druviete.

Saskaņā ar Druvietes sacīto, Giels konkursa komisiju pārliecināja par savām vadības spējām, kompetenci un zināšanām, datu analītiku, spēju pieņemt lēmumus, kā arī par attīstības redzējumu. Savukārt Juhņēviča sevi pierādījusi ar spēju vadīt nacionālas nozīmes projektus, strādāt ar radošiem cilvēkiem. NEPLP guva pārliecību, ka viņa varēs nodrošināt kvalitatīvu saturu, sacīja Druviete.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinoties un attīstot ilgtspējīgu cūkgaļas ražošanu Allažu un Lauberes pagastos izvietotajos kompleksos, Baltic Pork piesaistījis finansējumu no bankas Citadele 9,5 miljonu eiro apmērā.

Baltic Pork ir viens no lielākajiem cūkgaļas ražotājiem Latvijā, kas ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību modernos cūku audzēšanas kompleksos īsteno gāzu emisijas samazinošu pilna cikla saimniekošanu. Attīstot ilgtspējīgu ražošanu, uzņēmums investējis biogāzes ražošanas un koģenerācijas staciju būvniecībā pie ražošanas kompleksiem. Cūku kompleksā tiek ražota arī barība cūku audzēšanai, no vietējiem zemniekiem iepērkot graudus, kā arī ieviesta augsta līmeņa biodrošība.

Ņemot vērā, ka šobrīd kompleksos tiek uzturētas 2500 sivēnmātes, gada laikā tiek saražotas apmēram 78000 cūkas. Nākotnē uzņēmums plāno 75 – 100 % ražošanas pieaugumu. Baltic Pork pastāvīgi nodarbina 45 darbiniekus no vietējiem pagastiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi rīko nozares pavasara konferenci tiešsaistē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.

ES zaļā kursa ietvaros Latvijas lauksaimniecības un saistīto nozaru sektors saskaras ar vairāk izaicinājumiem, nekā to risināšanai ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ir viens no nozares attīstības stūrakmeņiem. Ir skaidrs, ka katra no ES definētajām stratēģijām, kā piemēram, "no lauka līdz galdam", "bioloģiskās daudzveidības stratēģija", "klimata politika", "enerģētikas stratēģija" izvirza savas attīstības prioritātes un mērķus, attiecīgi iezīmējot rekomendēto aktivitāšu scenāriju ES dalībvalstīm.

Šobrīd rast līdzsvaru starp visām lauksaimniecību ietekmējošajām politikām ir gana sarežģīti, jo galapatērētājs jebkurā gadījumā būs Latvijas iedzīvotājs, kurš attiecīgi būs maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neretas novada Neretas pagasta zemnieku saimniecībā «Upes Svajāni» konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums. Slimības dēļ saimniecībā nāksies likvidēt 44 mājas cūkas, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

PVD saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp cūku likvidēšanu, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē.

PVD atkārtoti atgādina – cūkām nedrīkst izbarot nedz ābolus, nedz kartupeļus, bietes un citus dārzeņus, arī dārzeņu lapas – nē, jo tas apdraud cūku veselību. Atgriežoties no sēņošanas, pastaigām pa mežu vai lauku, pirms iešanas kūtī, ir obligāti jānomaina gan apģērbs, gan apavi, kā arī jālieto dezinfekcijas līdzekļi!

Ap slimības skarto saimniecību noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas izcelsmes produktu pārvadāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmola Putnu fabrika Ķekava vēsture

Laura Mazbērziņa, 28.06.2018

20. gadsimta 60. gadu vidū putnu fabrikas uzcelšana būtiski izmainīja dzīvi Ķekavā. Līdz ar fabriku «izauga» arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā reģistrēts šogad pirmais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūkām

Monta Glumane, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimība konstatēta 165 cūku ganāmpulkā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, «Kukuļu» mājās. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp tiks likvidētas cūkas, kā arī uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē, informē PVD.

Saimniecība nodarbojas ar sivēnu audzēšanu un pārdošanu, tādēļ PVD pārbaudīs arī saistītās saimniecības.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vārkavas pagastā mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris

Rūta Cinīte, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārkavas novada Vārkavas pagasta Brišku ciema nelielā piemājas saimniecībā Tarasovka trim mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Šis Latvijā ir jau trešais slimības uzliesmojums šomēnes, un septītais šajā gadā.

I. Meistere informē, ka PVD saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp cūku likvidēšanu, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē. Pirmās pārbaudes liecina, ka saimniecībā nav ievēroti biodrošības pasākumi – cūkas barotas ar zāli un kapātām biešu lapām. Saimniecībā nav bijuši dezinfekcijas līdzekļi.

«PVD atkārtoti atgādina – cūkām nedrīkst izbarot nedz ābolus, nedz kartupeļus, bietes un citus dārzeņus, arī dārzeņu lapas – nē, jo tas apdraud cūku veselību. Atgriežoties no sēņošanas, pastaigām pa mežu vai lauku, pirms iešanas kūtī, ir obligāti jānomaina gan apģērbs, gan apavi, kā arī jālieto dezinfekcijas līdzekļi,» atzīmē dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) apstiprināts saimniecībā ar 48 mājas cūkām Krāslavas novada Robežnieku pagastā, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Slimības skartajā novietnē sākti slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumi.

Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās 48 cūkas tiks likvidētas.

Ap ĀCM skarto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus šīs zonas.

PVD atzīmē, ka šis šogad ir ceturtais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnēs Latvijā. Tostarp pirmais uzliesmojums tika konstatēts 27.jūnijā Gulbenes novadā, bet pārējie divi pagājušajā nedēļā - 14. un 15.jūlijā - Madonas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumā Druvas Unguri reģistrēts līdz šim lielākais ĀCM uzliesmojums; sasaukta valdības ārkārtas sēde

LETA, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.

PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.

Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā «Kukuļu» saimniecībā vakar vēlu vakarā likvidētas 165 cūkas. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā turpina slimības uzraudzības pasākumus, kā arī pārbaudes kontaktnovietnēs, kurām no skartās saimniecības nesen tika pārdoti sivēni, informē PVD.

PVD ir konstatējis būtiskus trūkumus biodrošībā, faktiski tā nav tikusi nodrošināta.

Vakar tika konstatēts Latvijā šogad pirmais ĀCM saslimšanas gadījums mājas cūkām. Slimība skāra saimniecību «Kukuļi» Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.

Ap slimības skarto saimniecību noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai pārejot no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos, Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".

Latvijai nākamajā desmitgadē no Eiropas Savienības būs pieejami neredzēti milzīgi finanšu resursi, kas paredzēti atveseļošanās pasākumiem un tautsaimniecības transformācijai. Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts dažādu infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai. Šajā desmitgadē ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku.

Kopumā no Eiropas Savienības 2021. - 2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tajā skaitā Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām. Vai Latvija joprojām fokusēsies uz celtņu un infrastruktūras objektu transformāciju, vai arī koncentrēs resursus iedzīvotāju sagatavošanai darbam jaunajā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Attīsta un popularizē ekstrēmo sportu

Laura Mazbērziņa, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multifunkcionālais alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centrs The Spot nākotnē vēlas piesaistīt vairāk skolas un privātskolas, lai jaunieši vairāk nodarbotos ar ekstrēmo sportu.

Jau šobrīd The Spot sadarbojas ar dažādām privātskolām, tomēr nākotnē viņi vēlētos, lai arī valsts skolas sporta stundas padarītu aizraujošākas, dodoties ārpus skolas telpām. «Valsts skolās šobrīd joprojām ir ļoti strikta sistēma, jo viņi sporta stundas laikā nevar izdomāt uz vienu vai divām stundām doties ārpus skolas un vēl papildus par to maksāt. Savukārt privātskolās tas ir daudz vienkāršāk. Es ceru, ka nākotnē mēs spēsim arī valsts skolām pierādīt, ka sporta stundas var padarīt aizraujošākas,» teic Einārs Lansmanis, The Spot sporta centra direktors.

The Spot atrodas Rīgā, Ūnijas ielā. Tas iekārtojies vecas instrumentu ražotnes telpās, kuras ir renovētas un pielāgotas centra vajadzībām. The Spot darbības virziens ir sporta bāze, kas piedāvā dažāda veida sporta telpas, kuras pielāgotas ekstrēmajam sportam. Centra kopējā platība ir 2800 kvadrātmetri, kurā iekārtotas atsevišķas zonas ar batutiem un porolonu bedri, klinšu kāpšanas sienu, fiziskās sagatavotības treniņu zāli un diviem skeitparkiem. Jaunieši savus spēkus var izmēģināt inline, bmx, skeitborda, veikborda skolā. Ir gan brīvais apmeklējums, gan treniņi, kuros centrs sadarbojas ar dažādām sporta biedrībām un klubiem, individuālajiem treneriem. Šobrīd treniņu sadaļa ir sporta centra galvenais darbības virziens. Sporta centra treneri ir sertificēti un ar atbilstošu izglītību. «Šis centrs sevī ietver gan nepieciešamo nopietniem treniņiem visdažādāko sporta veidu pārstāvjiem, gan arī aktivitātes bērniem un jauniešiem, kuri vienkārši vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Mēs vēlamies mainīt cilvēku priekšstatu, par ekstrēmo sportu, ka tas nav domāts tikai huligāniem un karstgalvjiem, bet ir tik pat nopietns, kā vieglatlētika, hokejs, basketbols vai futbols. Lai to panāktu, mums ir jāmaina vecāku konservatīvā domāšana, rādot pareizus piemērus, tai skaitā, veidojot stabilas un uzticamas treniņu grupas ar profesionāliem treneriem, izceļot talantīgākos sportistus un organizējot kvalitatīvas sacensības visos līmeņos,» teic E. Lansmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Ņujorkas Satiksmes departaments izvēlējās trīs elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojuma sniedzējus, kas pilsētas nabadzīgākajās apkaimēs Bronksas austrumos varēs realizēt e-skrejriteņu pilotprojektu.

Ņujorka ir starp nedaudzajām pilsētām, kas salīdzinoši ilgi liegusi e-skrejriteņu koplietošanas uzņēmumiem pieeju pilsētas infrastruktūrai. Atšķirībā no ņujorkiešiem rīdzinieki ar iznomātiem e-skrejriteņiem pa pilsētas ietvēm, parkiem un ielām var traukties jau kopš 2019. gada pavasara. Ņujorkai attiecībā uz jauno transporta veidu bijusi nogaidoša attieksme un arī tagad, lai piedalītos konkursā par iespēju realizēt minēto pilotprojektu, uzņēmumiem bija jāizpilda virkne nosacījumu, viens no kuriem bija aizliegums Ņujorkā algot darbiniekus kā pašnodarbinātas personas.

Lai saviem klientiem nodrošinātu ērtu un drošu pakalpojumu, vadošās e-skrejriteņu koplietošanas kompānijas izmanto un turpina attīstīt dažādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus (ģeožogus, automatizētu skrejriteņu tehniskā stāvokļa diagnostiku utt.), taču to pārvietošana, uzlāde un apkope vēl nav pilnībā automatizēta. Pašnodarbināto statusa piemērošana algojot darbiniekus, ļauj uzņēmumiem samazināt savas darbaspēka izmaksas un dinamiskāk pielāgoties tirgus svārstībām. Piemēram, viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Bird pandēmijas laikā atlaida vairāk kā 400 savus darbiniekus, pārraidot divu minūšu garu ziņojumu Zoom platformā un slēdzot darbinieku e-pasta un Slack kontus. Daudzi no atlaistajiem darbiniekiem bija sašutuši, un šāda uzņēmuma vadības attieksmi pret saviem darbiniekiem nav savietojama ar laba darba devēja reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Arī juristam jāattīsta empātija un emocionālā inteliģence

"4finance" sejas. Saruna ar Sergeju Jevdokimovu:, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru