Totāla biodrošība, ja gribam ēst cūkgaļu

2018. gada 06. novembris plkst. 7:11
Dalies ar šo rakstu

2018. gads būtu vērtējams kā izdevies Āfrikas cūku mēra apkarošanā, ja nebūtu slimības uzliesmojuma SIA Druvas Unguri cūku novietnē Saldus novadā, kur augustā vajadzēja likvidēt 15 570 cūku lielu ganāmpulku, uzskata Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Šis slimības uzliesmojums ir rosinājis pārdomas par biodrošību kopumā, kurām nevajadzētu būt. Druvas Unguros biodrošība bija labā līmenī, tomēr slimība izplatījās. Biodrošība šobrīd ir vienīgais ceļš, kā izvairīties no epidēmijas mājas cūkām, vienīgais, ja vēlamies arī turpmāk tirgot un ēst cūkgaļu,» Dienas Biznesam sacīja M. Balodis.

«Druvas Unguru gadījums atkal liek pārdomāt biodrošības efektivitāti. Šādām šaubām nevajadzēja būt,» DB uzsvēra M. Balodis, piebilstot, ka līdz šim Pasaules dzīvnieku veselības aizsardzības organizācijā ir panāktas izmaiņas Āfrikas cūku mēra kodeksā, proti, saslimšana mežacūku vidū automātiski nenozīmē ierobežojumus starptautiskai tirdzniecībai ar mājas cūkām.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Biodrošība ir mūsu cūkkopības nākotne, ja netiks radītas efektīvas vakcīnas pret Āfrikas cūku mēri. Tikai augstas biodrošības saimniecības varēs tirgoties. Kopumā mēs runājam par kontinentālu pandēmiju, pret kuru nav veterināro līdzekļu. Nav vakcīnas. Kopš pirmā slimības uzliesmojuma Gruzijā 2007. gadā, ir sekojis slimības uzvaras gājiens cauri Eiropai. 2014. gadā bija Āfrikas cūku mēra sākums Latvijā. Tas ir izplatījies Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā, šogad konstatēts Beļģijā. Skarto valstu skaitam pievienojusies Ķīna, kur slimība izplatās dramatiskos apmēros tieši mājas cūku fermās. Zinātnieki pie problēmas strādā, tomēr nevar pateikt, kad būs risinājums,» pastāstīja M. Balodis.

PVD atzīst, ka SIA Druvas Unguri biodrošība bijusi augstā līmenī, tomēr slimības izplatības cēloņi nav konkrēti nosakāmi. Ir tikai versijas.

«Cēloni ir grūti noteikt tieši slimības izplatīšanās rakstura dēļ. Āfrikas cūku mērim ir ilgs inkubācijas periods, un tādēļ, līdz slimība tiek pamanīta, paiet vairākas nedēļas, pat mēneši. Šī iemesla dēļ noteikt konkrētu datumu, kad vīruss ticis ienests fermā, ir grūti. Tas savukārt apgrūtina iespēju noteikt konkrētu vīrusa iekļūšanas ceļu, tādēļ mums ir tikai versijas, kā tas varēja notikt,» sacīja M. Balodis.
Epidēmijas uzliesmojuma pamatā vienmēr ir kāds viens dzīvnieks, tomēr, līdz tiek pamanītas pirmās ĀCM pazīmes, inficēti jau ir daudzi dzīvnieki un visas cūkas ir jāizkauj. Tikai pēc slimības gaitas ir iespējams noteikt, kad aptuveni vīruss fermā iekļuvis, tomēr šādas aptuvenas aplēses nedod iespēju noteikt konkrētus cēloņus.

PVD minējumi par Druvas Unguru nelaimes cēloņiem ir vairāki. Tiek pieļauts, ka vīruss fermā ienests ar skaidām, kas domātas pakaišiem. Tikpat iespējams, ka tas nonācis fermā ar kāda transportlīdzekļa starpniecību. Uzņēmums ir liels, un transporta kustība ir intensīva. Fermā gan izved mēslus, gan ved dzīvniekus, gan barību.

«Par laimi, ĀCM izplatība nenotiek pilienveidā, līdz ar vēja pūsmu. Izplatības veids ir alimentārs. Vīrusam ir jānonāk tiešā saskarē ar dzīvnieku. Tas var notikt caur atvērtu brūci vai arī dzīvniekam apēdot inficētas daļiņas. Druvas Unguru gadījumā pakaišu skaidas varēja būt cēlonis, bet tikpat labi vīruss fermā nonācis līdz ar transportlīdzekļiem. Vīrusu uzņemt nav vienkārši, un biodrošība ir pietiekams līdzeklis, lai pasargātu ganāmpulku, tomēr, ja viena cūka ir inficējusies, tad jāizkauj ir visa ferma,» uz skarbo realitāti norādīja M. Balodis.

Visu rakstu Totāla biodrošība, ja gribam ēst cūkgaļu lasiet otrdienas, 6.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu