Tirdzniecība un pakalpojumi

Gaidāms būtisks cūkgaļas cenas pieaugums

Heino Lapiņš - HKScan Latvia pārdošanas direktors, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Pēdējo trīs nedēļu laikā cūkgaļas tirgus pasaulē piedzīvoja īstu cenu eksploziju – aptuveni par 21.4 procentiem. Piemēram, Vācijā cūkgaļas kautķermeņa cena strauji ir palielinājusies vidēji no 1,40 līdz 1,70 eiro par kilogramu. Pēdējo desmit gadu laikā tik straujš pieaugums nebija piedzīvots.

Notikušais vēlreiz apliecina, cik ļoti globālās ekonomikas apstākļos notikumi pat ļoti attālās valstīs ietekmē Eiropu un arī Latviju. Cūkgaļas cenu celšanās galvenais iemesls ir tās deficīts Ķīnas tirgū, ko radīja vairāki faktori. Piemēram, ASV un Ķīnas tirdzniecības kara rezultātā Ķīna noteica 62 procentu ievedmuitu no Amerikas ievestai cūkgaļai. Taču galvenais cēlonis ir Āfrikas cūku mēris, kuru Ķīnā neizdodas ierobežot.

Ķīna ir lielākā cūkgaļas ražotājvalsts, aptuveni 50 procentu šo gaļas dzīvnieku pasaulē tiek audzēti tieši Ķīnā. Šī valsts ir arī lielākais cūkgaļas patērētājs, bet tiek prognozēts, ka tās pašpietiekamība kritīsies par 10 procentiem. Rezultātā, iedzīvotāju dzīves līmenim augot, pieprasījums palielinās, bet piedāvājums postošās cūku slimības ietekmē krīt. Tas savukārt ir radījis jaunas eksporta iespējas Eiropas Savienības cūkaudzētājiem – pašlaik Ķīna importē gandrīz 40 procentu cūkgaļas no kopējā Eiropas Savienības cūkgaļas eksporta, un tas ir ļoti daudz.

Straujā eksporta uz Ķīnu palielināšanās izsauca cenu lēcienu Eiropā, ieskaitot Latviju. Turklāt pieaugums ir jo īpaši izjūtams tāpēc, ka vēl pagājušajā gadā gaļas cenas slīdēja uz leju un pavisam nesen bija ļoti zemas. Lai gan Latvijas cūkaudzētājiem Ķīnas tirgus ir slēgts, jo arī mūsu valsti ir skāris Āfrikas cūku mēris un no tādām zemēm Ķīna gaļu neieved, tomēr eksporta palielināšanās izraisītais gaļas deficīts Eiropā paver jaunas iespējas piegādēm, piemēram, uz Poliju.

Latvija jau iepriekš nespēja sevi apgādāt ar cūkgaļu, bet pagājušajā gadā nozare vēl vairāk sašaurināja darbību. Šā gada februārī cūku skaits ir par 8 procentiem mazāks nekā gadu iepriekš, bet sivēnmāšu skaits sarucis pat vairāk nekā par 10 procentiem. Cūku skaita samazinājums Latvijā bija trešais straujākais ES. Tas nozīmē, ka Latvijas gaļas pārstrādātājiem nāksies aizvien vairāk produkcijas ievest no ārzemēm un gan tur, gan Latvijā tā būs jāpērk par pasaules cenām.

Latvijas cūkaudzētājiem cenas celšanās radīs iespēju atgūties no iepriekšējo gadu zaudējumiem. Savukārt patērētājiem jārēķinās ar ievērojami lielākām cenām veikalu plauktos. Ir skaidrs, ka pārstrādātājiem agrāk vai vēlāk nāksies paaugstināt savas produkcijas cenu. Uzņēmumi vidēji strādā ar 1 – 2 procentus lielu peļņu, un ir pilnīgi skaidrs, ka viņiem nav pa spēkam pašiem amortizēt izejvielas izmaksu pieaugumu. Iespējams, ka būs uzņēmumi, kas vispār pārtrauks cūkgaļas pārstrādi. Protams, kaut ko varbūt amortizēs tirgotāji, taču pat visoptimistiskākā scenārija īstenošanās gadījumā sekas izjutīs patērētāji.

Cenu pieaugumu mēs izjutīsim vismaz līdz šā gada rudenim – tālāko gan ir grūti prognozēt, jo notikumi var dažādi attīstīties. Piemēram, ja Āfrikas cūku mēris piemeklēs arī lielāko cūkgaļas eksportētāju Eiropas Savienībā Vāciju, tad tai Ķīnas tirgus būs slēgts, un produkcija tiks realizēta citur. Tas droši vien samazinātu gaļas cenu Eiropā, taču ļoti iespējams, ka līdz tam nenonāks.

Viens ir skaidrs – cūkgaļas cena būtiski palielināsies, un gaidāms arī vistu gaļas cenas pieaugums, jo cūkgaļas deficīta rezultātā Ķīna droši vien palielinās arī vistu gaļas importu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Straujš cūkgaļas cenu lēciens ražotājiem sola liesos gadus

Heino Lapiņš - "HKScan Latvia" pārdošanas direktors, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pāris nedēļas pienāk ziņas par neredzēti strauju cūkgaļas cenas lēcienu pasaules tirgos. Vācijā tā sasniedza vēsturisko rekordu - 2 eiro par kautsvara kilogramu. Kopš gada sākuma gaļas cena ir pieaugusi par veseliem 50 procentiem.

Cēlonis visam notiekošajam ir tikai viens - Ķīnas nespēja apmierināt sava iekšējā tirgus pieprasījumu, kas izraisīja strauju importa pieaugumu no visas pasaules. Ķīna, kas ir pārliecinoši lielākais cūkgaļas patērētājs pasaulē, Āfrikas cūku mēra dēļ izkauj savus ganāmpulkus, kā rezultātā cūku skaits šajā valstī ir samazinājies par 41 procentu.

Taču pieprasījums nekrītas, cūkgaļa ir ļoti pieprasīta, jau notiek gatavošanās ķīniešu jaunajam gadam, kas tiek svinēts februārī. Tas rada deficītu, un cūkgaļas imports Ķīnā šī gada pirmajos desmit mēnešos ir sasniedzis 1,5 miljonus tonnu (bez subproduktiem), kas ir par 49,4 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā. Savukārt šī produkta cena Ķīnā gada laikā ir pieaugusi par 148 procentiem, nenovēršami izraisot cenu celšanos arī citur pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ždans: Ir izslēgta iespēja, ka Forevers ražotnē varētu nonākt apšaubāmas kvalitātes gaļa

Lelde Petrāne, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» šogad ieguldīs līdz 1 miljonam eiro ražošanas un iepakojuma iekārtu modernizēšanā.

  • «Forevers» var garantēt uzņēmumā pārstrādātās gaļas kvalitāti, lai arī tā daļēji tiek importēta
  • Uzņēmums plāno ārvalstu darbaspēka piesaisti
  • Uzņēmums attīstībā investēs 1,5 miljonus, pusmiljonu ieguldot arī savas veikalu ķēdes attīstīšanā

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans informē: «Lielākā daļa «Forevers» gaļas produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū. Līdz ar jaunu uzņēmuma veikalu atvēršanu, pieaug arī nepieciešamība palielināt saražotās produkcijas apjomu. Ražotnes modernizācija un jaunu iekārtu ieviešana ir likumsakarīgs solis, lai optimizētu ražošanas procesus. Lai arī šobrīd vairāk koncentrējamies uz vietējā tirgus apgūšanu un savu pozīciju stiprināšanu, jau šobrīd domājam eksporta virzienā, kas ļaus uzņēmumam attīstīties un audzēt vēl lielāku pircēju loku. Jaunās iekārtas daļēji nomainīs esošās, kā arī tiks iegādāts papildu ražotnes aprīkojums ar mērķi palielināt ražošanas efektivitāti un jaudu. Tāpat, kāpinot saražotās produkcijas apjomus un automatizējot ražošanas procesus tur, kur tas ir iespējams, vienlaikus nesamazinot roku darbu, plānojam nodrošināt augstāku saražotās produkcijas kvalitāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinoties un attīstot ilgtspējīgu cūkgaļas ražošanu Allažu un Lauberes pagastos izvietotajos kompleksos, Baltic Pork piesaistījis finansējumu no bankas Citadele 9,5 miljonu eiro apmērā.

Baltic Pork ir viens no lielākajiem cūkgaļas ražotājiem Latvijā, kas ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību modernos cūku audzēšanas kompleksos īsteno gāzu emisijas samazinošu pilna cikla saimniekošanu. Attīstot ilgtspējīgu ražošanu, uzņēmums investējis biogāzes ražošanas un koģenerācijas staciju būvniecībā pie ražošanas kompleksiem. Cūku kompleksā tiek ražota arī barība cūku audzēšanai, no vietējiem zemniekiem iepērkot graudus, kā arī ieviesta augsta līmeņa biodrošība.

Ņemot vērā, ka šobrīd kompleksos tiek uzturētas 2500 sivēnmātes, gada laikā tiek saražotas apmēram 78000 cūkas. Nākotnē uzņēmums plāno 75 – 100 % ražošanas pieaugumu. Baltic Pork pastāvīgi nodarbina 45 darbiniekus no vietējiem pagastiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības uzņēmuma SIA "Gaižēni" realizētais dzīvo cūku apjoms 2019.gadā veidoja 11,2 tūkstošus tonnu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2018.gadā, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma 2019. gada pārskats.

Kā skaidro uzņēmuma vadība, kvantitatīvā apjoma pieaugums saistīts ar nobarojamo cūku audzēšanas jaudas palielināšanu, izbūvējot jaunu novietni Brunavas pagasta kompleksa "Tunkūni" teritorijā. Kopumā šeit investēti 5,2 miljoni eiro - 2018.gadā tika iesākta ēku būvniecība, bet 2019.gada februārī tās nodotas ekspluatācijā. Līdz ar šo uzlabojumu nodrošināta iespēja visus saimniecībā audzētos sivēnus nobarot līdz kaujamās cūkas svaram un samazināt risku, kas saistīts ar ierobežotajām sivēnu realizācijas iespējām.

Ražošanas kapacitātes palielināšanas projekta īstenošana tika finansēta ar pašu un bankā aizņemtajiem naudas līdzekļiem, kā arī saņemts ES fondu atbalsts 800 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrēts šogad pirmais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Slimība konstatēta cūku novietnē Ventspils novada Vārves pagastā, saimniecībā “Oši” 1 762 cūku novietnē.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā ir uzsācis Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana, kā arī cūku veselības stāvoklis. Īpaša uzmanība būs pievērsta cūku, kā arī cūkgaļas un cūkgaļas produkcijas pārvadāšanai un izplatīšanai.

PVD uzsver, ka visām karantīnas zonā esošajam cūku novietnēm ir noteikts cūku pārvietošanas aizliegums - aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības un uzraudzības zonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Kurzemes gaļsaimniekā kūpināta cūkgaļas karbonāde

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 01.11.2019

Tālāk galerijā skatāms, kā top SIA Kurzemes gaļsaimnieks kūpinātā cūkgaļas karbonāde.

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top SIA Kurzemes gaļsaimnieks cūkgaļas karbonādes kūpinājumi pārstrādes cehā Priekules novada Virgas pagasta Paplakā.

Kūpināta cūkgaļas karbonāde ir viens no pircēju pieprasītākajiem SIA Kurzemes gaļsaimnieks produktiem.

Lai arī jau vairāk nekā divdesmit gadu Latvijā dzird sakām, ka mājlopu audzēšanas saimniecību skaits samazinās, SIA Kurzemes gaļsaimnieks ar izejvielas trūkumu nekad neesot saskāries. Tas pārsvarā iepērk cūkas, kas audzētas Latvijā, tajā skaitā no vietējiem uzņēmumiem ar Dānijas kapitālu. Daļu izejvielu importē arī no Lietuvas.

Produkcija tiek realizēta lielākajos Latvijas veikalu tīklos, paša uzņēmuma tirdzniecības vietās, kā arī nonāk eksportā uz Eiropas Savienības valstīm – Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Lielbritāniju un citām.

Kurzemes gaļsaimniekam ir aptuveni 70 veikalu visā Latvijā, vēl piecus atvērs tuvākajā laikā. «Neesam nosprauduši mērķi, ka mums vajag simts vai divsimt tirdzniecības vietu. Vienā mēnesī varam neatvērt nevienu, citā – sešas. Ja ir pieprasījums, vieta, līgums apmierina, ejam uz priekšu,» saka uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone. Tā kā produkcijas sortiments ir plašs, pašu veikalos iespējams izvietot lielāku skaitu nekā citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Covid-19 radītajiem apstākļiem un Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu Vācijā Eiropas Savienībā (ES) ir sākusies cūkkopības nozares krīze, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece.

Viņa skaidroja, ka cenu kritums vērojams kopš 2020. gada aprīļa, kad sākās Covid-19 pandēmija un tai sekojošā dīkstāve, darbības ierobežojumi tūrisma nozarē, ēdināšanā.

"Arī ĀCM Vācijā ir papildinājis šo cenu kritumu, jo visa Vācijas saražotā cūkgaļa paliek ES iekšējā tirgū. Rezultātā tirgū piedāvājums pret pieprasījumu ir 185% no nepieciešamā apjoma cūkgaļai. Cenas strauji krīt, rezultātā cūkas netiek realizētas paredzētajā laikā un zaudē tirgus kondīciju. Cenu haoss, kas ir radies Vācijas cūkgaļas tirgū, pārnests uz pārējām ES dalībvalstīm," sacīja Lejniece.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle atzīmēja, ka lielākais iespaids Eiropas kopējā nozares krīzē atstāts tieši uz mazajām valstīm, tostarp Latviju, jo pārdošanas izmaksas pašlaik nespēj segt ražošanas izdevumus. Papildus tam pieaug arī barības izejvielu, graudu un sojas, cenas. "Faktiski katra pārdotā nobarojamā cūka tiek pārdota ar zaudējumiem. Jā, nozarei bija laba cena sešus mēnešus, bet pie tik krasām cenu izmaiņām tuvāko mēnešu laikā visas uzkrātās finanšu rezerves būs izsmeltas," teica Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads cūkaudzētājiem sākas ar smagu ekonomisku pārbaudījumu – par katru izaudzēto un pārstrādei nodoto dzīvnieku audzētājiem, ievērojot visas izmaksas, jāpiemaksā vismaz 15 eiro.

«Ar nepacietību gaidām jauno valdību, lai runātu par nozari. Cūkkopība ir viena no tām, kuru Eiropas Savienībā atbalsta tikai nacionālās valdības,» Dienas Biznesam uzsvēra Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Pagājušā gada neražas dēļ lopbarības graudu cenas sasniegušas 200 eiro par tonnu, savukārt cūkas dzīvsvarā nemaksā vairāk par 900 eiro tonnā. Papildus ekonomiskajām grūtībām Āfrikas cūku mēris(ĀCM) turpina uzvaras gājienu Latvijā, pārņemot pēdējās no sērgas brīvās teritorijas Lejaskurzemē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dānija sāk būvēt žogu uz Vācijas robežas, lai apturētu cūku mēra izplatīšanos

LETA--AP, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānija sākusi būvēt 70 kilometru garu žogu uz robežas ar Vāciju, lai nepieļautu, ka ar mežacūkām valstī nonāk Āfrikas cūku mēris.

Žoga celtniecība pirmdien sākusies Padborgā, 220 kilometrus uz dienvidrietumiem no Kopenhāgenas. Plānots, ka žogs būs līdz 1,5 metriem augsts un tā izmaksas aplēstas 30 miljonu kronu (četri miljoni eiro) apmērā.

Dānijas parlaments žoga būvniecību apstiprināja pērnā gada jūnijā, valdībai brīdinot, ka Āfrikas cūku mēra izplatīšanās var negatīvi ietekmēt Dānijas cūkgaļas eksportu uz valstīm, kas neietilpst ES. Vidēji gadā Dānija uz valstīm ārpus ES eksportē cūkgaļu par 11 miljardiem kronu (1,47 miljardiem eiro).

Dānijas kopējais cūkgaļas eksports 2016.gadā sasniedza aptuveni 30 miljardus kronu (4,02 miljardus eiro).

Āfrikas cūku mēris nav cilvēkiem bīstama slimība, bet cūkām infekcija ir nāvējoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) no tās pārraudzībā esošajām nozarēm Covid-19 seku mazināšanai iepriekš piešķirtajiem 45,5 miljoniem eiro pārtikas ražotājiem novirzīs 25,5 miljonus eiro, otrdien nolēma valdība.

ZM skaidroja, ka gan Latvijas, gan eksporta lauksaimniecības un pārtikas tirgū joprojām ir spēkā dažādi ierobežojumi, kas saistīti ar Covid-19 izplatības mazināšanu. Tirgus tendences liecina, ka situācija saglabājas nestabila un jūtīga ne tikai cūkgaļas un mājputnu gaļas nozarē, bet arī liellopu audzēšanas un citās nozarēs, tostarp dārzkopības kultūru audzēšanas un zivsaimniecības nozarēs.

Izmaiņas paredz, ka Ministru kabineta rīkojumā turpmāk netiks izdalītas atsevišķas lauksaimniecības nozares, bet paredzēta kopējā finansējuma aploksne 25,5 miljonu eiro apmērā būs paredzēta atbalstam pārtikas ražotājiem.

Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu nepieciešamo elastību gadījumos, kad Covid-19 izplatības ietekmē tirgus situācijas pasliktināšanās dēļ būtu nepieciešama ātra rīcība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Miķelāni bekons par 2 miljoniem eiro iegādājies cūkkopības kompleksu Lietuvā

Db.lv, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» par 2 miljoniem eiro iegādājies UAB «Sistem» cūkkopības kompleksu Lietuvā, Ķēdaiņu novadā netālu no Josvaiņu ciema, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tā ir viena no lielākajām cūku fermām kaimiņvalstī ar 26 tūkstošu cūku ietilpību. Jauniegādātā īpašuma pārvaldībai Lietuvā nodibināts uzņēmums UAB «Bekonas LT».

«Cūkkopības nozares un arī SIA Miķelāni bekons lielākais izaicinājums joprojām ir turēties pretī Āfrikas cūku mēra ietekmei. Saistībā ar visiem ierobežojumiem, kas noteikti nozarei, mēs pazaudējām eksporta iespējas uz Poliju, kas veidoja būtiskus ieņēmumus mūsu Jaunbērzes kompleksa darbībā. Risinājumi bija divi – vai nu samazinām ražošanu, vai meklējam alternatīvu, kur realizēt cūkas, ko līdz tam pārdevām eksportā. Lietuvas uzņēmums Sistem nonāca finansiālās grūtībās, tāpēc radās iespēja to iegādāties, ko arī izdarījām,» gandarīts ir SIA «Miķelāni bekons» un arī jaundibinātā «Bekonas LT» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Covid-19 martā veicināja Kunturu cūkgaļas patēriņu

Monta Glumane, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā viens no vidējiem Latvijas cūkaudzētājiem, SIA "Kunturi", piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas, taču nestabilitātes sajūtu par nākotni rada bažas par Covid-19 turpmāko ietekmi uz ekonomiku, un arī Āfrikas cūku mēris nekur nav pazudis.

Saimniecība Rūjienas novada Jeru pagastā darbojas jau kopš 1993. gada, pašreizējie īpašnieki saimnieko kopš 2006. gada, kad sākotnēji audzēja aptuveni 1300 cūkas. Šobrīd dzīvnieku skaits "Kunturos" ir no 4500 līdz 5000.

"Strādājam esošajās fermās uz pilnu jaudu, jaunas fermas celt neplānojam," žurnālam "Dienas Bizness" teic uzņēmuma projektu vadītāja Gunta Bole.

Tirdzniecību "Kunturi" pirms vairāk nekā desmit gadiem uzsāka tikai ar svaigo gaļu. Šobrīd uzņēmums attīstījies jau līdz cūkgaļas pārstrādei un realizācijai. Gadu gaitā soli pa solim atvērti veikali un izstrādāti dažādi cūkgaļas produkti.

"Kunturu" nākamais izaicinājums būs, kā uzrunāt pircēju lielveikalā, kad acis ir raibas no piedāvājuma. Lai startētu lielveikalu ķēžu virzienā, izveidots jauns produktu iepakojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts atbalstu mājputnu nozarei un cūkkopības nozarei, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi, informē ZM.

Noteikumi par valsts atbalstu mājputnu nozarei paredz piešķirt 9,35 miljonu eiro atbalstu, no šīs summas negūto ieņēmumu atbalstam - 7,6 miljonus eiro un nesegto pastāvīgo izmaksu atbalstam - 1,75 miljonus eiro.

Negūto ieņēmumu atbalstu piešķir par EBIT samazinājumu atbalsta periodā, salīdzinot ar vidējo EBIT vērtību 2017.-2019.gada attiecīgajos periodos. Savukārt nesegto pastāvīgo izmaksu atbalsts būs no 70 līdz 90 procentiem no nesegtām pastāvīgām izmaksām.

Atbalsts tiek piešķirts par periodu no 2020.gada marta līdz 2021.gada maijam.

Lai pieteiktos atbalstam, pretendentam līdz šī gada 1.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz iesniegums, kurā norādīta neto apgrozījuma krituma saistība ar Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktajiem ierobežojumiem. Kā arī jāiesniedz zvērināta revidenta apstiprinātas operatīvās bilances un informācija, kas nepieciešama atbalsta aprēķināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būtu vērtējams kā izdevies Āfrikas cūku mēra apkarošanā, ja nebūtu slimības uzliesmojuma SIA Druvas Unguri cūku novietnē Saldus novadā, kur augustā vajadzēja likvidēt 15 570 cūku lielu ganāmpulku, uzskata Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Šis slimības uzliesmojums ir rosinājis pārdomas par biodrošību kopumā, kurām nevajadzētu būt. Druvas Unguros biodrošība bija labā līmenī, tomēr slimība izplatījās. Biodrošība šobrīd ir vienīgais ceļš, kā izvairīties no epidēmijas mājas cūkām, vienīgais, ja vēlamies arī turpmāk tirgot un ēst cūkgaļu,» Dienas Biznesam sacīja M. Balodis.

«Druvas Unguru gadījums atkal liek pārdomāt biodrošības efektivitāti. Šādām šaubām nevajadzēja būt,» DB uzsvēra M. Balodis, piebilstot, ka līdz šim Pasaules dzīvnieku veselības aizsardzības organizācijā ir panāktas izmaiņas Āfrikas cūku mēra kodeksā, proti, saslimšana mežacūku vidū automātiski nenozīmē ierobežojumus starptautiskai tirdzniecībai ar mājas cūkām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūku cena mēneša laikā aptuveni uz pusi dārgāka.

Cenu situācija preču biržās mūsdienās kalpo par atskaites punktu daudzām izejvielām. Nekāds izņēmums šajā ziņā nav arī pārtikas izejvielu cena, kur pēdējā laika tendences sevišķi satraucošas varētu likties cūkgaļas mīļotājiem, kas kā reiz sakrīt ar pavasara grilēšanas sezonas sākumu.

Kopš februāra beigu daļas dzīvu cūku cena ASV preču biržā ir palēkusies jau gandrīz par 50% un sasniegusi 80 ASV dolāra centu atzīmi par mārciņu.Mūsdienu globalizētajā pasaulē, kur daudz ko var pirkt un pārdot no gandrīz jebkuras vietas, viss savā starpā ir arvien vairāk saistīts. Par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts.Šobrīd cūkgaļas cenas pieaugumu balsta situācija Ķīnā, kas ir lielākā tās patērētāja pasaulē. Ķīnā jau kādu laiku sevi pieteicis Āfrikas cūku mēris, kas liek lemt par gigantiska apmēra šo rukšķošo dzīvnieku ganāmpulku likvidāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo nedēļu laikā preču biržā visai spēji augstāk devusies vairāku pārtikas izejvielu vērtība. Ja šāds kāpums ievilksies, tas var rezultēties arī ar kādu pārtikas preču cenu pieaugumu mazumtirdzniecības veikalu plauktos.

Šāda situācija uz pandēmijas krīzes iespaidā sarūkošu iedzīvotāju ienākumu fona draud vēl vairāk pasliktināt daļas sabiedrības dzīves kvalitāti.

Katrā ziņā kāds pārtikas cenu lēciens uz spējas ekonomikas krīzes fona varētu izrādīties visai problemātisks. Sevi piesakot Covid-19, sākotnēji gan pārtikas cenas daudzviet bija visai stabilas, kas deva zināmu cerību, ka no kādām plašākām reģionālām pārtikas krīzēm pasaulē tomēr izdosies izvairīsies. Pēdējā laikā gan parādās spriedumi, ka tas tā tomēr varētu arī nebūt. Piemēram, Bloomberg raksta: “Pasaule virzās uz bezprecedenta pārtikas krīzes pusi. Pandēmija traucē piegāžu ķēdes, negatīvi ietekmē ekonomikas un patērētu pirktspēju”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Rīgas Miesnieks doktordesa

Laura Mazbērziņa, 28.12.2018

Heino Lapiņš, «HKScan Latvia» pārdošanas direktors. Tālāk galerijā skatāms doktordesas ražošanas process.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās zīmola Rīgas Miesnieks produktu ražotnē Jelgavā, vērojot doktordesas ražošanas procesu.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad tika dibināta desu darbnīca «Konsums». Nākamais attīstības posms sākās 1932. gadā, kad tika dibināta akciju sabiedrība «Bekona eksports» ar fabrikām Rīgā, Valmierā un Liepājā. Uzņēmums šajā laikā sāka eksportēt dzīvas cūkas un bekonu uz Vāciju, PSRS valstīm, ASV, Šveici, Zviedriju, Angliju un citviet. «Interesanti ir tas, ka ASV bija iecienījuši šķiņķa konservus, kas viņiem šķita kaut kas pasakains,» par tiem laikiem stāsta Heino Lapiņš, zīmola «Rīgas Miesnieks» produkcijas ražotāja «HKScan Latvia» pārdošanas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Bez ādas pārstādīšanas

Anda Asere, 11.04.2019

Biotehnoloģiju uzņēmuma VeritaCell īpašnieki Evija Vaščenko (no kreisās), Kaija Kurme-Jansone un Aigars Vītoliņš

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biotehnoloģiju jaunuzņēmums VeritaCell izstrādājis metodi, kā izolēt cilvēka ādas šūnas, lai pēc tam tās izmantotu ārstēšanā tam pašam cilvēkam

«Ambīcijas ir kļūt par lielāko uzņēmumu savā jomā globāli un tas, ka vairs nevajadzēs izmantot ādas pārstādīšanu,» saka Evija Vaščenko, SIA VeritaCell līdzīpašniece. Uzņēmuma līdzdibinātāja Kaija Kurme-Jansone cer, ka šī tehnoloģija ar laiku būs jebkurā slimnīcā, tā būs finansiāli pieejama un viegli lietojama, – lai nebūtu tā, ka metode nav pieejama, jo ir pārāk dārga vai sarežģīta. Uzņēmuma pirmsākums meklējams LIAA un Komercializācijas reaktora organizētajā pasākumā Deep Tech Atelier, kur tolaik savstarpēji nepazīstamajiem Aigaram Vītoliņam, Arsenijam Sergejevam, Kaijai un Evijai iepatikās viena un tā pati ideja – Lielbritānijas zinātnieku prezentētā inovācija ādas ārstēšanā. «Nāku no korporatīvās vides, esmu bijusi saistīta ar pārdošanu, mārketingu un e-komerciju. Biomedicīna man bija pilnīgi jauns lauciņš, kas šķita ļoti interesants izaicinājums. Tā kā man tuvs cilvēks bija cīnījies ar lielu brūci, spēju novērtēt šo inovāciju,» stāsta Kaija. Savukārt Evijai gribējās mesties kādā jaunā un ambiciozā projektā. «Esmu Rīgas Biznesa skolas (RBS) absolventu asociācijas prezidente, un man uzrakstīja Mārtiņš Ražuks-Ebels no Komercializācijas reaktora, ierosinot RBS sarīkot Deep Tech Atelier Ignition Event informācijas dienu. Dzirdot prezentāciju par izgudrojumu, uzreiz sapratu, ka vēlos piedalīties,» viņa saka. Aigars strādā finanšu analītikas jomā, un viņam šķita interesanti izmēģināt spēkus šajā nozarē. Pēc Deep Tech Atelier uzņēmums pieteicās Commercialization Reactor akselerācijas programmai. Sākumā uzņēmums saņēma 10 tūkst. eiro finansējumu un, izpildot izvirzītos kritērijus, vēl 40 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ulubele sapņo par dzīvnieku viesnīcu, rehabilitācijas un mācību centru

Kristīne Stepiņa, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Komentāri

Pievienot komentāru