Quantcast

Jaunākais izdevums

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Interesanti, ka pašlaik, neskatoties uz paaugstinātajām prasībām bioloģiski sertificētiem cūkgaļas ražotājiem (piemēram, atļauts izmantot tikai bioloģiski sertificētu barību, faktiski aizliegts izmantot antibiotikas, ievērojami augstākas dzīvnieku labturības prasības), Latvijā konvencionāli un bioloģiski ražotas cūkgaļas cenas atšķirība tirgū ir neliela – aptuveni 15%. Savukārt Dānijas piemērs, ko analizēja AREI eksperti, liecina, ka cenas atšķiras ievērojami, pat vairāk nekā divas reizes. Turklāt ārvalstu pieredze liecina, ka tirgus satricinājumu brīžos, kad konvencionālās cūkgaļas cena piedzīvo kritumu, bioloģiskā cūkgaļa spēj noturēt stabilāku cenu. Tajā pašā laikā cūkkopības nozare kopumā cieš no Āfrikas cūku mēra draudu ietekmes uz tirgu.

Viens no mītiem, ka, cūkām ēdot bioloģisko barību, rādītāji būs zemāki, sākotnējo eksperimentu gaitā, ko veica SIA "Ulbroka", SIA "Ecoland" un citi cūkkopības uzņēmumi, nav apstiprinājies. Tāpat neapstiprinājās bažas par bioloģiski sertificētas barības pieejamību un grūtībām ar barības aprēķiniem. AREI speciālisti, izvērtējot eksperimentu rezultātus, secinājuši, ka bioloģiski sertificēta barība, kas ir sabalansēta un nodrošina nepieciešamās minerālvielas un aminoskābes, sniedz ļoti labus rezultātus.

Cūku nobarošanas periods eksperimentā iesaistītajās bioloģiskajās saimniecībās bija ilgāks, nekā tas ir konvencionālajā sistēmā, līdz ar to arī izlietotās barības daudzums bija lielāks, liecina AREI aprēķini. Tas nozīmē, ka bioloģiskas cūkgaļas ražošanas izmaksas objektīvi ir augstākas. Kautiznākuma rezultāti, tikai barojot bioloģiski un pilnībā turot cūkas bioloģiskajā sistēmā, bija ļoti līdzīgi.

AREI turpmāk pētīs ne tikai nobarošanas posmu, bet arī citas izmaksu pozīcijas, salīdzinot konvencionālo un bioloģisko cūkkopību. Tāpat tiks pievērsta lielāka uzmanība biocūkgaļas noieta iespējām.

Projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" mērķis ir Latvijā attīstīt ilgtspējīgu, kopējā Eiropas Savienības gaļas tirgū konkurētspējīgu cūkkopību, kas balstīta uz Latvijā inovatīvām metodēm – no antibiotikām brīvu cūku audzēšanas sistēmu, cūku audzēšanu bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā ar atbilstīgu nozares gala produktu virzību tirgū un datorizētu fermas vadības rīku, kas salāgots ar selekcijas datu uzskaites sistēmu.

Projektu īsteno kooperatīvā sabiedrība Latvijas cūku audzētāju asociācija, sadarbības partneri: biedrība Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Agroresursu un ekonomikas institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, SIA "Cūku ciltsdarba centrs", SIA "Agrosels", SIA "Ulbroka", SIA "Ecoland Latvia", z/s "Jurkas", SIA "SKAI Baltija", SIA "PF Vecauce".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija ir sniegusi informāciju par ieņēmumu samazinājuma apmēriem noteiktās lopkopības nozarēs, tādēļ šīs nozares saņems atbalsta maksājumus, liecina Lauku atbalsta dienesta informācija.

Nozares ražotāju kopējie ieņēmumi 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam samazinājās.

Piena ražošanā tie samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados; liellopu audzēšanā tie samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laika posmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados.

Savukārt cūkkopībā ienākumi šajā periodā bija samazinājušies par 11,2% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem 2019. gadā no aprīļa līdz jūnijam.

Līdz ar to Lauku atbalsta dienests sācis izvērtēt informāciju par tiem piena ražotājiem un liellopu audzētājiem, kuri var saņemt vienreizēju valsts atbalstu ienākumu stabilizēšanai. Tiklīdz tiks saņemti dati no Lauksaimniecības datu centra, dienests pārskatīs, vai atbalsta pretendenti atbilst saņemšanas statusam – vai uz 2019.gada 31. decembri saimniecības vai uzņēmumi nav nonākuši grūtībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo nedēļu laikā preču biržā visai spēji augstāk devusies vairāku pārtikas izejvielu vērtība. Ja šāds kāpums ievilksies, tas var rezultēties arī ar kādu pārtikas preču cenu pieaugumu mazumtirdzniecības veikalu plauktos.

Šāda situācija uz pandēmijas krīzes iespaidā sarūkošu iedzīvotāju ienākumu fona draud vēl vairāk pasliktināt daļas sabiedrības dzīves kvalitāti.

Katrā ziņā kāds pārtikas cenu lēciens uz spējas ekonomikas krīzes fona varētu izrādīties visai problemātisks. Sevi piesakot Covid-19, sākotnēji gan pārtikas cenas daudzviet bija visai stabilas, kas deva zināmu cerību, ka no kādām plašākām reģionālām pārtikas krīzēm pasaulē tomēr izdosies izvairīsies. Pēdējā laikā gan parādās spriedumi, ka tas tā tomēr varētu arī nebūt. Piemēram, Bloomberg raksta: “Pasaule virzās uz bezprecedenta pārtikas krīzes pusi. Pandēmija traucē piegāžu ķēdes, negatīvi ietekmē ekonomikas un patērētu pirktspēju”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētā Covid-19 krīzes atbalsta izmaksāti 12,54 miljoni eiro

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No zemniekiem un pārtikas ražotājiem rezervētajiem 45,5 miljoniem eiro atbalstam saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi līdz šim izmaksāti 12,54 miljoni eiro, informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa norādīja, ka lielākā daļa summas patlaban izsniegta pasākumā par vienreizēju atbalstu ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu. Kopumā 6541 lopkopim izmaksāti pabalsti 11,4 miljonu eiro vērtībā. Cūkkopībā atbalsts gan vēl nav izmaksāts.

Atbalsta pasākumā gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, patlaban izmaksāts 1,1 miljons eiro kopumā 25 pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem. Pārsvarā atbalsts ticis piena pārstrādes uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru