Jaunākais izdevums

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,6%, ko galvenokārt ietekmēja tabakas izstrādājumu cenu pieaugums vidēji par 1%. Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija alus un stiprie alkoholiskie dzērieni.

Mājokļa iekārtas grupā cenas mēneša laikā palielinājās vidēji par 0,6%. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 0,5%. Degviela kļuva dārgāka par 1,1%, tostarp dīzeļdegviela sadārdzinājās par 1,2%, benzīns - par 1%, bet auto gāze - par 0,2%. Cenas pieauga lietotām automašīnām, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva lētāki par 0,6%. Mēneša laikā vidējais cenu līmenis samazinājās personālajiem datoriem un daiļliteratūras grāmatām, savukārt cenas pieauga ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 1,1%. Viesnīcu pakalpojumiem cenas pieauga par 9,9%. Cenu kāpums bija arī ēdināšanas pakalpojumiem, tostarp vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 0,5%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija elektroenerģijai, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada maijā, salīdzinot ar 2020.gada maiju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+17,9%). Cenas pieauga arī augu eļļai (+22%), jogurtam (+9,5%), miltiem un citiem graudaugiem (+8%), maltajai kafijai (+5,8%), kā arī olīveļļai (+22,9%). Dārgāki bija piena produkti (+2,7%), siers un biezpiens (+1,9%), kā arī olas (+3,8%). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-8,6%), kā arī gaļa un gaļas izstrādājumi (-2,0%), tostarp mājputnu gaļa (-3,7%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-2%) un cūkgaļa (-1,5%). Cenas samazinājās šķīstošajai kafijai (-8%), sviestam (-9%), augļu un dārzeņu sulām (-6,9%), saldējumam (-5%), šokolādei (-2,9%), kā arī kartupeļiem (-5,3%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 2%. Dārgāks bija alus, stiprie alkoholiskie dzērieni un vīns. Tabakas izstrādājumiem cenas pieauga vidēji par 1,2%.

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,6%. Apaviem vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 8,4%, bet apģērbiem - par 0,7%.

Veselības aprūpes grupā cenas gada laikā pieauga par 3%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi, kā arī brilles un kontaktlēcas. Lētāki bija farmaceitiskie produkti, galvenokārt kompensējamie medikamenti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 11,4%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 29,5%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 28,7%, benzīns - par 30,1%, bet auto gāze - par 32,3%. Dārgākas bija lietotas automašīnas, kā arī pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem. Savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi, ko turpināja ietekmēt Covid-19 ierobežojumi, un personisko transportlīdzekļu apkope un remonts.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3%. Sadārdzinājās ziedi, grāmatas, televīzijas abonēšanas maksa, laikraksti un žurnāli. Lētāki bija personālie datori.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija mājokļa īres maksai, ēdināšanas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem. Savukārt cenu kritums bija siltumenerģijai, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, viesnīcu pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada jūlijā, salīdzinot ar 2020.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 14,7%), kartupeļiem (par 8%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (par 7,2%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (par 9,5%), augu eļļai (par 21,3%), miltiem un citiem graudaugiem (par 8,8%), konditorejas izstrādājumiem (par 2,4%), rīsiem (par 12,7%). Dārgāks bija jogurts (par 7,7%), piena produkti (par 3,2%), kā arī sviests (par 3,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbiem un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+17,5 %). Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem (+1,9 %), tai skaitā mājputnu gaļai (+6,6 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,7 %). Cenu kāpums bija arī miltiem un citiem graudaugiem (+12,1 %), kartupeļiem (+12,3 %), augu eļļai (+19,8 %), rīsiem (+10,4 %), olīveļļai (+9,8 %), šokolādei (+2,3 %). Dārgāks bija jogurts (+10,2 %), piena produkti (+3,4 %), siers un biezpiens (+1,8 %), kā arī olas (+2,3 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-9,8 %), kafija (-2,5 %), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,9 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 1%, bet pakalpojumiem - par 0,4 procentiem, informē Ekonomikas ministrija.

Šogad cenu pieaugums aprīlī bija straujāks nekā raksturīgs šim mēnesim, ko galvenokārt ietekmēja straujāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kā arī pārtikai, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni.

Aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas šogad bija straujākais šajā mēnesī kopš 1998.gada (tikpat straujš cenu kāpums bija vērojams tikai 2019.gada aprīlī). Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.

Liela palielinošā ietekme aprīlī bija arī cenu pieaugumam pārtikai par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Pārtikai aprīlī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums, bet šogad tas bija straujākais šā mēneša laikā kopš 2008.gada. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau vienpadsmito mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Aprīlī, salīdzinot ar martu, tās pieauga par 1,7% un sasniedza augstāko līmeni kopš 2014.gada maija. Pasaules pārtikas cenas aprīlī pieauga visās galvenajās pārtikas grupās. Visstraujāk cenas pieauga cukuram un augu eļļām, ko noteica bažas par vājākām piegādēm no galvenajām ražotājvalstīm un spēcīgs importa pieprasījums, īpaši no biodegvielas ražošanas nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā gaidāma 1-1,8% apmērā, prognozēja banku analītiķi, vienlaikus atzīmējot, ja patēriņš augs straujāk, nekā gaidīts, inflācija varētu būt arī lielāka.

Tostarp bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt apmēram 1%.

"Patēriņa cenu deflācija pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīta ar situāciju ekonomikā un Covid-19 krīzes ietekmi, gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Ekonomiskā aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," minēja Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, lai gan Latvijas ekonomikā kritums šobrīd ir būtiski mazāks nekā pavasarī, novembrī un decembrī bezdarbs ir nedaudz pieaudzis, un daudzu nozaru darbība ir jūtami ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija pirmajā pusē pasaules lielāko finanšu tirgu dalībnieki pēc gluži vai galvu reibinošā daudzu riska aktīvu cenu pieauguma paņēma nelielu pauzīti. Šobrīd gan izskatās, ka spēle uz arvien tālāku cenu pieaugumu ir atsākusies.

Finanšu tirgus eksperti gan izceļ situāciju, kad investorus arvien vairāk sāk uztraukt inflācijas kāpums. Šajā pašā laikā - vairums jaunumu, tostarp jaunu Covid-19 vīrusa gadījumu skaita samazināšanās, turpmāku fiskālo stimulu izziņošana, uzņēmumu peļņas pieaugums un makroekonomisko rādītāju uzlabošanās, bijuši pozitīvi. Līdz ar to lielākās daļas pasaulē nozīmīgāko akciju indeksu vērtība tomēr ir spējusi no jauna pietuvoties iepriekš sasniegtajiem rekordaugstajiem līmeņiem.

"Jautājums par patēriņa cenu virzību kļuva aktuāls jau gada sākumā, un maijā bažas par inflāciju kļuva vēl izteiktākas. Saskaņā ar jaunākajiem datiem par bāzes patēriņa cenu indeksu (tā aprēķinā nav iekļautas pārtikas un energoresursu cenu izmaiņas, jo tās mēdz būtiski svārstīties, un tāpēc galarezultāts var būt maldinošs), ASV cenu pieaugums par 0,9% aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir straujākais gandrīz 40 gados. Savukārt, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, bāzes patēriņa cenas ASV pieaugušas par 3%, kas ir vislielākais kāpums kopš 1995. gada. Tā kā jau kopš pagājušā gada oktobra patēriņa cenas ar katru mēnesi tikai palielinās, ir tikai loģiski, ka aizvien vairāk investoru sāk bažīties par to, ka inflācija var drīz kļūt nekontrolējama - jo īpaši tad, ja ASV valdība un centrālā banka neatgriezīsies pie stingrākas fiskālās un monetārās politikas," tirgus dalībnieku bažas ieskicē Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā

Ģirts Rungainis, uzņēmējs un finansists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2021.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 25% līdz 43,1%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2021.gada otrajam pusgadam pieaugs par 43,1% - no 0,49949 eiro par kubikmetru līdz 0,71472 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 25% - no 0,46328 eiro par kubikmetru līdz 0,57912 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 38,5% - no 0,30084 eiro kubikmetrā līdz 0,41668 eiro kubikmetrā.

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem 

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus...

Tāpat pieaugs sadales sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētā daļa, atkarībā no atļautās slodzes tai palielinoties robežās no 11,9% līdz 52,8%.

Proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā pieaugs par 52,8% - no 2,14 eiro mēnesī līdz 3,27 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā palielināsies par 12,1% - no 8,02 eiro mēnesī līdz 8,99 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā augs par 11,9% - no 12,83 eiro mēnesī līdz 14,36 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā augs par 12% - no 19,57 eiro mēnesī līdz 21,91 eiro mēnesī, kā arī par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā maksa palielināsies par 12% - no 29,06 eiro mēnesī līdz 32,55 eiro mēnesī.

"Latvijas gāzes" pārstāvji atzīmēja, ka 2021.gada otrajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 1-2 centiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot PVN un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais.

Izmaiņas ir saistītas gan ar dabasgāzes cenu pieaugumu globālajos tirgos, gan ar sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pakalpojumu tarifa grozījumiem, kurus šogad 30.aprīlī apstiprināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Šāds tarifu paaugstinājums uzņēmumam nepieciešams, lai turpinātu modernizēt infrastruktūru.

"Dabasgāzes cenas nosaka brīvais tirgus, proti, cenas svārstās atkarībā no globālās situācijas. Tirgotāji seko tām līdzi un atbilstoši veido savu cenas politiku. Savukārt "Latvijas gāze" kā publiskais tirgotājs mājsaimniecībām pārskata cenas divas reizes gadā atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai," minēja "Latvijas gāzes" vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs.

Kompānijā arī norādīja - ja 2020.gada vasarā "Latvijas gāze", pamatojoties uz minēto metodiku un tirgus situāciju, varēja samazināt dabasgāzes cenas līdz pēdējos 12 gados zemākajam līmenim, tad šogad cenas pieaugs. Pēdējos 12 mēnešos dabasgāzes cenas par megavatstundu starptautiskajā tirgū pieaugušas aptuveni četras reizes, sasniedzot gandrīz 25 eiro par megavatstundu. Vienlaikus "Latvijas gāze" ir spējusi saglabāt mājsaimniecībām dabasgāzes cenu 20,25 eiro par megavatstundu līmenī, kas ir par apmēram 20% zemāka nekā šā brīža faktiskā iepirkuma cena.

"Latvijas gāzes" pārstāvji arī norādīja, ka dabasgāzes cenas pieaugums starptautiskajos tirgos saistīts ar vairākiem notikumiem Eiropā. Pēdējā ziema visā Eiropā bija salīdzinoši aukstāka nekā citus gadus, tāpēc pieauga gāzes patēriņš. Turklāt arī pavasaris nebija tik silts. Līdz ar to pašlaik Eiropas gāzes krātuvēs ir novērojams zemākais dabasgāzes līmenis pēdējos trijos gados, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes iesūknēšanas ziemas sezonai, palielinot pieprasījumu un attiecīgi arī dabasgāzes cenas. Dabasgāzes tirgu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija.

"Ņemot vērā šīs pārmaiņas vairākās maksājuma komponentēs, "Latvijas gāze" saviem aptuveni 400 000 klientu - mājsaimniecībām - no jūlija līdz septembrim izsūtīs vēstules ar jaunām izlīdzinātā maksājuma summām. Tā mēs informēsim klientus, kā rīkoties, lai neveidotos būtiskas starpības starp aprēķināto un samaksāto summu, saņemot nākamo gada pārskatu," piebilda kompānijas Mājsaimniecību departamenta vadītāja Diana Tivča.

Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes - dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.

"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām Latvijas lielākajās pilsētās siltumenerģijas tarifi galvenokārt saglabājušies iepriekšējā līmenī, dārgāk par apkuri maksās Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas iedzīvotāji, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Šā gada maijā Daugavpilī siltumenerģijas tarifs bija 42,56 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), bet oktobrī – jau 59,96 EUR/MWh, Jūrmalā attiecīgajos mēnešos tarifs palielinājās no 51,05 EUR/MWh līdz 64,49 EUR/MWh, savukārt Rīgā – no 44,10 EUR/MWh līdz 57,31 EUR/MWh. AS Rīgas siltums (RS) norāda, ka 1. novembrī siltumenerģijas tarifs Rīgā varētu sasniegt jau 66,76 EUR/MWh.

RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis DB organizētajā konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās tarifu palielināšanos skaidroja ar augsto dabasgāzes cenu.

Jākļūst zaļiem

Vairākkārtīgā dabasgāzes sadārdzinājuma dēļ būtiski cenas paaugstinājis mūsu galvenais pirktās siltumenerģijas piegādātājs AS Latvenergo, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, stāsta N. Talcis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi gada garumā mainījuši daudzu produktu un pakalpojumu cenas, bet pagājušā gada nogalē ieviestie saimniecības preču tirdzniecības ierobežojumi var mainīt arī stāvokli tirgū.

2020. gada lielākās preču cenu svārstības saistāmas ar Covid-19 pandēmijas dēļ valdības noteiktajiem ierobežojumiem vai tirgus īpatnībām, kas radās, mainoties atsevišķiem pirkšanas paradumiem. Cenas pieauguma ziņā 2020. bijis griķu gads, bet noslēgumā – nepārdoto preču gads. Gada laikā Centrālā statistikas pārvalde konstatējusi cenu pieaugumu griķiem par 17,7%, kas tieši saistāms ar pastiprināto pieprasījumu Latvijā tieši pēc šī pārtikas produkta.

Cenu un pieprasījuma izmaiņas 2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%, liecina jaunākie CSP dati. Precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,6%. Jāteic, ka tieši pērnā gada decembra cenu novērtējums veidots tikai no daļas inputāciju. Vienkāršoti skaidrojot, atsevišķās nozarēs nav iespējams vērtēt cenu izmaiņas, ja preces vai pakalpojumi netiek pārdoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu ekonomikām veroties vaļā un visai strauji augot arī, piemēram, izejvielu vērtībai, sevi piesaka arvien lielāka inflācija. Pagaidām kā pamata scenārijs tiek sludināts tas, ka patēriņa cenu pieaugums pēc īslaicīgas patrakošanas gan tomēr nomierināsies.

Šodienas Eurostat dati atklāja, ka gada inflācija eiro monetārajā reģionā maijā palielinājusies līdz 2% atzīmei. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz parasti vairāk svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, bijusi 0,9% apmērā.

Šīs nedēļas sākumā publicētie dati arī atklāja, ka gada inflācija Vācijā maijā sasniegusi 2,4% atzīmi. Vācijas centrālā banka arī paudusi prognozi, ka šogad inflācija var aizsniegties līdz 4% atzīmei, kas uz vairāku pēdējo gadu fona izskatās gluži kā kosmoss. Cenu pieaugumam labs balsts tuvākajā laikā Rietumvalstīs būs patēriņa slūžu atvēršanās, kas nāks komplektā progresam ar sabiedrību vakcinēšanu. Apsekojumi rāda, ka Rietumvalstu patērētājam pandēmijas laikā izdevies visai pamatīgi uzkrāt, kas var nozīmēt, ka šī nauda plūdīs ekonomikā. Cenas palīdz celt arī dažādu materiālu trūkumu un piegāžu problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 2% līdz 2,8%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 4%, ceturtdien Latvijas Bankas prognožu prezentācijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka tautsaimniecības atveseļošanās pasaulē un pieprasījuma pieaugums, kā arī ar pandēmiju saistītie piedāvājuma puses ierobežojumi atspoguļojas patēriņa cenu inflācijas īslaicīgā kāpumā, kas nomainījis īsu deflācijas periodu.

Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm inflācijas virsotne tiks sasniegta laikā ap 2021./2022. gadumiju, kad patēriņa cenu gada pieaugums īslaicīgi varētu pārsniegt 5%.

Inflācijas kāpumu lielā mērā nosaka energoresursu cenu pieaugums pasaules biržās un tā tiešā ietekme uz degvielas, kā arī uz siltumenerģijas, gāzes un elektroenerģijas cenām, par kuru palielināšanu 2021.gada otrajā pusgadā tika paziņots vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kaitīgāks – plastmasas iepakojums vai mūsu paradumi?

Ineta Legzdiņa, SIA “Narvesen Baltija” Iepirkumu direktore, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.

Likums ir apjomīgs, paredzēts pakāpeniskai ieviešanai līdz 2026. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības izlemt, kad uzsākt katra pasākuma ieviešanu. Latvijā aizliegums tirgot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus stājās spēkā 3. jūlijā, bet, piemēram, Skandināvijā tas notiks rudenī.

Tātad no 3. jūlija vairs nevaram iegādāties vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas traukus, galda piederumus, dzērienu salmiņus un maisāmos kociņus, vates kociņus, baloniem piestiprināmos kociņus un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tas gan nenozīmē, ka plastmasas izstrādājumus veikalu plauktos vairs neredzēsim vispār – vairākkārt lietojamus stingrās plastmasas traukus un piederumus joprojām ir atļauts tirgot. Tāpēc, ieraugot plastmasas dakšiņu, satraukumam nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022. - 2024. gadam, tomēr uzskata, ka tās būtu jāpapildina, kā arī uzsver nepieciešamību papildus modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus.

FM prognozes par reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2021. gadā ir optimistiskākas nekā prognozē Eiropas Komisija un Latvijas banka. FM prognoze līdzinās Starptautiskā Valūtas fonda scenārijam, optimistiskāk vērtējot 2021. gadu un, salīdzinot ar citiem prognozētājiem, paredzot aptuveni par 1% p. lēnāku izaugsmi 2022. gadā.

“Gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskās institūcijās Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd tiek vērtētas salīdzinoši pozitīvi. Šim gadam Latvijas izaugsme tiek prognozēta 3 - 4 % apmērā. Šobrīd nav scenāriju, kuros būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums zem 3%, taču pastāv vairāki riski attiecībā uz nākama gada Saeimas vēlēšanām, pandēmijas kārtējo vilni, inflāciju un citi. Tādēļ Padome aicina izstrādāt “pesimistisko scenāriju”, kas paredz minēto fiskālo risku iespējamību,” norāda Inna Šteinbuka, FDP priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz bažām par arvien nākamajiem globālās pandēmijas viņiem, joprojām lielisks šis laiks ir daudzām akcijām. Piemēram, ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība teju katru jaunu dienu sasniedz jaunu rekordu.

Savukārt jebkāda akciju cenu atkāpšanās ir īslaicīga, kur investori šādu situāciju izmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk. Akciju cena nosacīti straujāk saruka, piemēram, ap pagājušā mēneša vidu. Tiesa gan, jau jūlija otrajā pusē ASV akcijas atgriezās uz jau minētā jaunu cenu virsotņu iekarošanas lielceļa.

Ir gan pa tādam tirgum, kur pesimisms tomēr ir ievilcies, kas uztur zināmas bažas par potenciālo notikumu attīstību finanšu tirgū.

"Vissmagākos zaudējumus cieta Āzijas uzņēmumu akcijas, kur Ķīnas varas iestādes pastiprināti vērsās pret privāto sektoru. Pagājušajā mēnesī Ķīnas valsts amatpersonas ierosināja izmeklēšanu par kiberdrošības pārkāpumiem attiecībā uz datu glabāšanu kopbraukšanas uzņēmumā Didi Global īsi pēc tam, kad uzņēmuma akcijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā Ņujorkas biržā tika pārdotas par 4,4 miljardiem ASV dolāriem. Vēlāk Ķīnas varas iestādes noteica būtiskus ierobežojumus līdz šim plaukstošajai privātuzņēmumu darbībai izglītības un apmācības jomā. Jaunie noteikumi, kuri iegrožo izaugsmi un dažos gadījumos pat pilnībā sagrauj uzņēmumu izmantoto biznesa modeli, lika investoriem no jauna izvērtēt regulatīvā riska draudus, un viņi sāka atbrīvoties no ieguldījumiem šādos uzņēmumos. Šo tendenci vēl vairāk pastiprināja Ķīnas eksportētāju likstas, jo to izmaksas aug un piegādes ķēdēs jau ilgāku laiku rodas pārrāvumi pārvadājumu konteineru deficīta dēļ," stāsta Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām elektroapgādes jaudu pietiek, lai Baltijas valstu elektroenerģijas sistēma droši darbotos vēl vismaz līdz 2030. gadam, norāda AS Augstsprieguma tīkls (AST).

Latvijā un Baltijā ir novērojams saražotās elektroenerģijas deficīts, kas nozīmē, ka mūsu reģions lielā mērā ir atkarīgs no elektroenerģijas importa, stāsta AST Datu analīzes grupas vadītājs Aigars Sīlis.

Viņš atzīmē, ka pēc 2025. gada ir sagaidāms balansēšanas jaudu deficīts, tāpēc, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbu pēc sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropas energosistēmu, AST ir lūdzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju ļaut uzstādīt akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmas. Tādā veidā plānots bremzēt iespējamo balansēšanas rezervju izmaksu strauju kāpumu un to negatīvu ietekmi uz pārvades tarifu.

Sagatavo tīklu

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā jāattīsta jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas

Māris Balodis, AS "Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgo energoresursu (AER) projekti jāattīsta virzienā, kurā ir līdzsvars starp attīstāmajām AER jaudām, paredzamajiem elektroenerģijas tirgus principiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem.

Šī brīža tendence Eiropā ir AER projekti bez valsts garantētajām subsīdijām. Baltijā tiek prognozētas pat vairākus tūkstošus megavatu (MW) lielas vēja elektrostaciju jaudas.

Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā. Savukārt Nord Pool biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šobrīd nav pamata ilgstošam straujas inflācijas kāpumam

LETA, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nav pamata ilgstošam straujas inflācijas kāpumam, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka šobrīd Latvijā patēriņa cenu kāpums viennozīmīgi ir atgriezies, un inflācijas kāpums tuvākajos mēnešos turpināsies, gada beigās inflācijai šajā ekonomikas ciklā sasniedzot augstāko punktu - tuvu 4%.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka pirms gada Latvijā patēriņa cenas samazinājās, tādējādi vidējais cenu kāpums gada laikā nav tik būtisks, kā arī inflācija Latvijā ir mazāka nekā vidējais algu kāpums. "Šeit, nu dien, nevajag bažīties, ka inflācijas tempi būtu pārspīlēti strauji," teica Kazāks.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents minēja, ka galvenie faktori, kas šobrīd Latvijā virza inflāciju, ir ārēji, tostarp naftas un pārtikas cenu kāpums, kā arī tas, ka pieprasījums pasaulē attīstās krietni straujāk nekā piedāvājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Šis rudens ir stresa tests akciju tirgiem

Jānis Šķupelis, 04.10.2021

Ja šī ziema būs auksta, enerģijas rēķini šausies gaisā vai pat sliktākajā gadījumā var būt vērojama enerģijas pieejamības krīze, ko pastiprina piegāžu vai darbinieku (vai abu) iztrūkumi. Rezumējot - arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim septembrim izskatījās, ka pasaules lielākajos finanšu tirgos ir iespējams tikai viens cenu virziens – uz augšu. Tiesa gan, rudens pirmais mēnesis, apstiprinot savu ne pārāk labo reputāciju (septembris akcijām vidēji ir pats sliktākais no gada mēnešiem), šo ilūziju lauza.

Tā ietvaros, tirgus dalībniekiem pārvērtējot dažādus riskus, ASV akciju tirgus vadošais Standard & Poor's 500 indekss saruka par 3,9%. Tāpat par 3,5% samazinājās Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība, bet ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā Nasdaq Composite vērtība saruka pat straujāk – par 4,5%.

Kopumā akcijām šis septembris izrādījies sliktākais 10 gados jeb kopš brīža, kad 2011. gada rudenī pasauli satricināja Eiropas parādu krīzes eskalācija. Neskatoties uz vājo septembri, ceturkšņa skatījumā ASV akciju izmaiņa, vērtējot S&P 500 indeksu, ir aptuveni pa nullēm. Savukārt kopš šā gada sākumā ASV akcijas tāpat ir iespējušas pieaugt par visai iespaidīgiem 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru