Pārtika

Austrālijas ugunsgrēki dzen uz augšu gaļas cenu – šoreiz jēra

Jānis Šķupelis, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Ugunsgrēki Austrālijā pamatīgas galvassāpes sagādājuši gan šīs valsts lauksaimniekiem, gan lopkopjiem. Turklāt šīs ziņas īpaši iepriecinošas nav jēra gaļas mīļotājiem.

Austrālija ir pasaulē lielākā jēra gaļas eksportētāja, un viss notiekošais liecina, ka piedāvājums šajā tirgū uz minētās ugunsnelaimes fona tikai samazināsies. Ja piedāvājums rūk un pieprasījums nemainās vai pat palielinās, rodas labs fons cenu kāpumam.

Pieejamie dati rāda, ka Austrālijas jēra gaļa jau tā gada laikā ir kļuvusi aptuveni uz pusi dārgāka.

"Meat & Livestock Australia" apkopotā informācija liecina, ka ugunsgrēka skartajās vai daļēji skartajās teritorijās atrodas aptuveni trešā daļa no šīs valsts kopējā aitu ganāmpulka. Tāpat nelaime skārusi plašas teritorijas, kurās tiek audzēti kvieši un citas pārtikas izejvielas, kuras tiek izmantotas, lai barotu visa veida lopus. Arī tas var būt vēl papildu apstāklis, kas sadārdzina dzīvi lopkopjiem.

Piemēram, "Financial Times" ziņo, ka Austrālijā jau pirms krūmu ugunsgrēkiem aitu ganāmpulki bija sarukuši līdz rekordzemam līmenim (kopš 90-to gadu sākuma tie Austrālijā sarukuši gandrīz par 60%). To galvenokārt noteicis valstī aktuālais ilgstošais sausums.

Katrā ziņā pagājušais gads jau tā ieskicēja gaļas cenas pieaugumu. Āzijā plosoties cūku mērim, Ķīnai ir jāmeklē citas iespējas, kur iegādāties gaļu. Rezultātā visā pasaulē palielinājusies gan pašas cūkgaļas, gan vistas un liellopu gaļas cena.

Ķīna, ņemot vērā tās iedzīvotāju skaitu, ir gigantiska cūkgaļas patērētāja. 2018. gadā šajā valsī tika apēsti aptuveni 55 miljoni tonnu ar šo gaļu, kas ir dubults apmērs visam ASV un Eiropas cūkgaļas patēriņam kopā, liecina ASV Lauksaimniecības departamenta aplēses.

Uz augšu uz kopējās inerces fona tika parauta arī jēra gaļas cena – turklāt ļoti strauji. Pagājušajā gadā Austrālijas šāda veida gaļas cena palēcās par veseliem 50% līdz 600 Austrālijas dolāriem par 100 kilogramiem (aptuveni 368 eiro), liecina izejvielu tirgu datu apkopotāja "Mintec" informācija.

"Meat & Livestock Australia" turklāt piebilst, ka jaunie jēri, visticamāk, tiks saglabāti, lai palielinātu ganāmpulkus (nevis virzīti patēriņam). Tas droši vien nozīmēšot, ka šīs gaļas cena pārskatāmā periodā saglabājas augsta.

Lielākā Austrālijas jēra gaļas pircēja ir tā pati Ķīna. Ja tā to no šīs valsts nedabūs pietiekamā apjomā, tad šādas piegādes Ķīna, domājams, mēģinās nodrošināt no Jaunzēlandes, kas savukārt produktus parasti ved uz Eiropu.

Mūsdienu globālajā, savstarpēji saistītajā pasaulē pārtikas izejvielu cena bieži veidojas biržā. Ja reģionā, kurš ir atbildīgs vai nu par lielu kādas izejvielas pieprasījumu vai piedāvājumu, notiek satricinājumi, tad tam ir ietekme uz visu kopējo cenu bildi. Pagājušā gada pirmajā pusē, piemēram, ASV dzīvu cūku cena preču biržā gandrīz dubultojās. Kopš tā brīža cena no šīm virsotnēm gan ir atkāpusies.

Ķīnā jau kādu laiku sevi pieteicis Āfrikas cūku mēris, kas liek lemt par ganāmpulku likvidāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais tīkls «Facebook» piektdien paziņoja, ka izmēģinājuma kārtā ierakstiem Austrālijā sāks slēpt atzīmju «patīk» skaitu, šādi cenšoties mazināt sociālo spiedienu, turklāt jaunā politika var tikt īstenota arī pārējā pasaulē.

«Facebook» lietotāji Austrālijā, sākot ar piektdienu, nevarēs redzēt to, cik daudz reakciju bijis uz citu cilvēku ierakstiem un cik reižu skatīti video, tomēr lietotāji joprojām varēs redzēt to, kā cilvēki reaģējuši uz viņu pašu ierakstiem.

«Mēs negribam, lai sajūtas «Facebook» būtu kā konkursā,» teikts uzņēmuma paziņojumā. «Šis ir izmēģinājums, lai redzētu, kāda ir cilvēku līdzdalība jaunajā formātā.»

«Mēs no tā ceram gūt mācību laika gaitā, lai redzētu, vai mēs varam to īstenot plašāk,» norāda «Facebook».

«Facebook» pasaulē lieto vairāk nekā miljards cilvēku, tomēr pret sociālo tīklu tiek vērsts arvien lielāks spiediens centienos panākt, ka tas risina jautājumus ap platformas ietekmi uz garīgo veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu ātrāk apkalpot klientus Okeānijas reģiona valstīs, "Draugiem Group" uzņēmuma "Printful" produkti tiks apdrukāti arī Austrālijā, informē uzņēmuma runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Uzņēmums vienojies ar diviem ražotājiem, kuri apdrukās daļu "Printful" produktu. Viens no partneriem apdrukās "Printful" apģērbu līnijas produktus, bet otrs - interjera un mājas preces. Visus citus "Printful" produktus uz Austrāliju joprojām varēs nosūtīt no citām ražotnēm.

Austrālija ir "Printful" piektais lielākais noieta tirgus. Savukārt ienākumu ziņā šīs valsts e-komercijas tirgus ieņem 10.vietu pasaulē. Iepirkšanās tiešsaistē veido gandrīz 10% Austrālijas kopējā mazumtirdzniecības apjoma. Prognozes rāda, ka līdz 2021.gadam šis skaitlis sasniegs jau 35,2 miljardus Austrālijas dolāru jeb 21,49 miljardus eiro.

Jauns lēciens e-komercijā 

"Draugiem Group" lielākā uzņēmuma "Printful" izaugsme runā pati par sevi – pirms diviem...

"Mēs sākām meklēt partnerus Austrālijā Covid-19 kulminācijas laikā, jo bija liels izaicinājums izpildīt aizvien pieaugošo pasūtījumu apjomu, vienlaikus ievērojot veselības aizsardzības vadlīnijas un nodrošinot darbinieku drošību. Izstrādājām jaunus ražošanas procesus, tajā skaitā partneru ražotās produkcijas kvalitātes pārbaudes, lai nodrošinātu sekmīgu pasūtījumu izpildi arī Austrālijā," partneru izvēli pamato Prinftul izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

"Printful" pagājušā gada apgrozījums sasniedza jau 116 miljonus. Savukārt "Printful Latvia" apgrozījums 2019.gadā sasniedzis 23 miljonus eiro un guvis 8 miljonus eiro lielu peļņu, kas ir 90% pieaugums salīdzinot ar 2018.gadu. 2019.gadā uzņēmums nodokļos samaksājis 3 miljonus eiro.

Printful apgrozījis 116 miljonus ASV dolāru 

"Draugiem Group" uzņēmums "Printful" 2019. gadā apgrozījis 116 miljonus ASV dolāru, kas...

"Printful" centrālajā birojā Rīgā un ražotnē Mārupē strādā vairāk nekā 400 cilvēku. Visā pasaulē Printful šobrīd strādā vairāk nekā 1000 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» uzsācis produktu tirdzniecību «ALDI» veikalos Austrālijā, kā arī norit sarunas, lai drīzumā produktus tirgotu kādā ASV lielveikalu tīklā, informē uzņēmumā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja «Gamma-A» pārstāvis Kaspars Cveiģelis, uzņēmuma mērķis ir apgādāt gardēžus visā pasaulē ar premium klases šprotu konservu produkciju. Šobrīd «Gamma-A» produkcija pieejama 39 valstīs.

Šobrīd norisinās sarunas, lai uzņēmums savu produktu varētu tirgot arī vienā no ASV lielveikalu tīkliem.

To, kādi apjomi šobrīd tiek pārdoti Austrālijā, uzņēmums neatklāj. Austrālijā uzņēmumam ir divi importētāji: Conga Foods ar privāto zīmolu Sole Mare un Clama ar privāto zīmolu Ocean Rise ar pozīcijām. Ocean Rise zīmola šprotes ir atrodamas ALDI veikalos visā Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatē salmonellas

LETA, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas parasti ir ļoti aktīvs prognozēšanas periods, kad gluži vai katrs mēģina domāt par to, kāda dzīve varētu būt nākamajā apaļajā atskaites posmā. Turklāt šobrīd aiz kalniem vairs nav pat veselas jaunas desmitgades sākums.

Tradicionāli arī "Bloomberg" gada beigās fantazējis par gluži vai tādu kā "pesimista ceļvedi", kas ietver dažādas visnegatīvākās aplēses saistībā ar pasaulē notiekošajiem procesiem. Šāda potenciālo negatīvo notikumu modelēšana ietvērusi, piemēram, jaunus karus, parādu krīzes, burbuļu plīšanu, smagus kiberuzbrukumus utt. Protams, bieži vien šādu pašu negatīvāko aplēšu piepildīšanās iespējamība tiek vērtēta kā visai maza.

Tāpat ļoti grūti izvērtēt kādu armagedonisku scenāriju ietekmi. Šogad gan Bloomberg mainījis ierasto kursu un "pesimista ceļveža" vietā radījis nosacītu "optimista ceļvedi". Medijs skaidro - mūsdienās, atverot kādu laikrakstu, faktiski tāpat jebkura persona varēs uzzināt visa veida negatīvās ziņas un riskus. Tādējādi šogad tas izšķīries iet citu ceļu, un drīzāk meklējis tās lietas, kas, pēc viņu ekspertu domām, nākamgad var pavērsties uz labu. Redzams, ka šoreiz uzmanība koncentrēta sociālās vienlīdzības eksperimentiem un klimatam.Jāteic, ka zināma cilvēku koncentrēšanās uz dažādiem pesimistiskiem notikumiem ir saprotama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākums mēdz būt piesātināts ar mēģinājumiem pildīt dažādas jaunas apņemšanās. Gluži vai tradīcija ir solījumi, piemēram, vairāk sportot, ēst veselīgāk, nomest svaru utt. Šajā periodā gan var padomāt vēl par to, kā nākamajiem gadiem izveidot kādu daudzmaz jēdzīgu finanšu plānu.

Piemēram, Fidelity Investments aptauja rāda, ka gandrīz 70% ASV iedzīvotāji gada beigās apcer to finanšu sakārtošanu vai uzlabošanu. Turklāt eksperti mēdz teikt - patiesībā gadu mija tam nebūt nav tas pats sliktākais mirklis.

Nosacīti sliktākas ziņas jau ir tās, ka ar kādu pliku mērķu, lai kādi tie arī nebūtu, nospraušanu parasti nepietiek. Lai tos piepildītu, jāieliek zināms darbs. Vērā gan var ņemt dažus padomos, lai palielinātu iespējamību, ka šie mērķi tomēr tiks sasniegti.Katrā ziņā krāšana ir ļoti svarīga dzīves daļa, kas paredz, ka tiek izveidots kāds labklājības spilvens, kuru pēc tam var tērēt vai nu aktuālajām vajadzībām, vai turpināt glabāt mazāk baltām dienām. Šāda spilvena esamībai vajadzētu nozīmēt arī mierīgāku ikdienas naktsmieru. Dažādi pētījumi un arī prakse gan rāda, ka liela daļa cilvēku par krāšanu domā vai nu nepietiekami vai novēloti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālija pagarina starptautisko ceļojumu ierobežojumus par vismaz trim mēnešiem, la aizsargātu valsti no jaunā koronavīrusa izplatīšanās, ceturtdienas vakarā paziņoja valdība.

Austrālija martā paziņoja par iebraukšanas aizliegumu no ārvalstīm, kā arī aizliedza Austrālijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem atstāt valsti, izņemot īpašus gadījumus. Pēc Austrālijas Veselības aizsardzības galvenās komitejas (AHPPC) ieteikuma veselības ministrs Gregs Hants paziņoja, ka ārkārtējais periods tiks pagarināts vismaz līdz 17.decembrim. AHPPC uzskata, ka "starptautiskā un iekšzemes situācija ar Covid-19 turpina radīt nepieņemamu sabiedriskās veselības risku", sacīja Hants.

"Ārkārtējā perioda pagarināšana ir piemērota atbilde uz šo risku."

Saskaņā ar cilvēku bioloģiskās drošības ārkārtējo situāciju arī ir atcelti regulāri starptautiskie avioreisi un kuģu kruīzi, kā arī aizsargāta nepieciešamāko preču tirdzniecība un piegāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla monētām apgrozībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Lāzers ar nezālēm tiek galā precīzāk

Anda Asere, 14.09.2020

SIA "WeedBot" dibinātāji Aldis Pecka, Vitālijs Osadčuks, Vilnis Pīrs, Jānis Jaško un Andrejs Kostromins

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju jaunuzņēmums SIA "WeedBot" izstrādā iekārtu, kas atpazīst un iznīcina nezāles ar lāzeru.

Lāzera nezāļu ravēšanas iekārta šobrīd izskatās kā taisnstūra kaste, aptuveni divu lielveikala iepirkumu groziņu lielumā. Iekārta ar fotokameru uzņem vagas attēlu, ar mākslīgā intelekta palīdzību atšķir kultūraugus no nezālēm un iznīcina nezāles ar lāzera staru. "Lāzers izvēlēts tādēļ, ka ar to iespējams ļoti precīzi iznīcināt nezāles, nekaitējot kultūraugam," teic Jānis Jaško, SIA "WeedBot" līdzīpašnieks.

Iekārtu būs iespējams uzlikt gan uz lauksaimniecības robota, gan pievienot traktoram vairākas savstarpēji savienotas iekārtas un izmantot tāpat kā citu lauksaimniecības tehniku.

Pirmais prototips veiksmīgi testēts āra apstākļos un noslēguma fāzē ir jau otrais prototips. Šovasar uzņēmums piesaistīja pirmās investīcijas no akselerācijas fonda "Overkill Ventures" un ir uzsākta nākamā līmeņa investīciju piesaiste. "Kopumā var teikt, ka vēl norit aktīvās izstrādes fāze, bet jau tuvāko mēnešu laikā dosim iekārtu testēt zemniekiem, lai iespējami ātrāk saņemtu atgriezenisko saisti no gala lietotāja," teic J. Jaško.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No bērza saplākšņa tapusī bērnu izglītojošā koka rotaļlieta Mazais Lācis noietu rod ne tikai Eiropā, bet arī ASV un Austrālijā.

To rāda SIA Beloved Boards pašu izdomātās un ražotās bērnus izglītojošās koka rotaļlietas Mazais Lācis pirmie pārdošanas rezultāti, kuri lielākoties sasniegti bez milzīgiem mārketinga izdevumiem.

Lai arī bērniem paredzēto koka rotaļlietu tirgū ir pietiekami liela konkurence, tomēr Lāča pieprasījuma pieauguma temps SIA Beloved Boards valdes loceklim Harijam Ābelem radījis pozitīvu pārsteigumu un arī pamatu pārskatīt sākotnējo rotaļlietas biznesa plānu. Latvijā ražoto Lāci uzņēmums ir nosūtījis klientiem Igaunijā, Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Austrijā, Gibraltārā, ASV un pat Austrālijā. Pašlaik par Lāča iegādi interesi izrāda Vācijas un vēl citu valstu vairumtirgotāji. «Šķiet, ka ir izdevies trāpīt desmitniekā, tomēr «cāļus skaitīšu Ziemassvētkos»,» uz jautājumu par intereses pieaugumu par paša radīto produktu tieši no ārzemēm atbild H. Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju uzņēmuma "Google" māteskompānija "Alphabet" Austrālijā atrisinājusi ilgušo nodokļu strīdu, valsts nodokļu dienestam nenomaksātos nodokļos samaksājot 481,5 miljonus Austrālijas dolāru (295,5 miljonus eiro).

Šī vienošanās panākta pēc audita, kura laikā tika aplūkota "Google" nodokļu prakse laika periodā no 2008.gada līdz 2018.gadam, norāda uzņēmuma preses pārstāve.

Austrālijas Nodokļu iekasēšanas birojs (ATO) atsevišķā paziņojumā pavēstīja, ka, nesen atrisinot nodokļu strīdus arī ar citiem tehnoloģiju gigantiem, tostarp "Microsoft", "Apple" un "Facebook", tas valsts kasi papildinājis ar 1,25 miljardiem dolāru (775 miljoniem eiro).

Austrālija 2016.gadā izveidoja darba grupu, kas atbildīga par uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas novēršanu, tādējādi veicinot starptautisko un lielo uzņēmumu nodokļu saistību izpildi. "Facebook", "Google", "Amazon" un citi lieli tehnoloģiju uzņēmumi pasaulē saņēmuši kritiku par savu nodokļu izdevumu samazināšanu, ienākumus reģistrējot zemu nodokļu valstīs neatkarīgi no gala patērētāja atrašanās vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Piemērām brilles, tām nepieskaroties

Jānis Vēvers, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai virtuāla briļļu uzlaikošana ir tikpat uzticama, kā īstu, sataustāmu rāmju uzlikšana uz acīm?

Pāris mēneši izolācijā krietni pamainījuši cilvēku paradumus. Lietas, kas vēl ziemā šķita neiedomājamas, pavasara nogalē jau ir pašsaprotamas. Kāds sācis pasūtīt uz mājām pārtiku, kāds attālināti apmeklējis dakteri un vēl kāds virtuāli trenējas sporta klubā, nepārkāpjot mājas slieksni. Šajā jaunumu plūdumā iespēja internetā piemērīt un pasūtīt brilles vairs pat nešķiet ievērības cienīga, lai gan vēl pērn tika drīzāk uztverta kā eksperiments uz neikdienišķāku rīcību tendētajiem.

Cik "dzīvotspējīga" ir šāda ideja tagad? To nolēmām pārbaudīt, notestējot uzņēmuma "Smart Vision" piedāvāto virtuālās 3D briļļu piemērīšanas platformu. Tā darbojas kopš pagājušā gada, solot palīdzēt pircējiem piemeklēt piemērotus briļļu rāmjus un lēcas, un saņemt tās, neejot uz veikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu gaļas piegādātāju produkcijā konstatētas salmonellas

Lelde Petrāne, LETA, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Gaļsaimnieks» ņemtajos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatēta Salmonella enteritidis baktērija, liecina laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Par to informē Pārtikas un veterinārais dienests.

Ārpuskārtas pārbaude uzņēmumā notika pēc tam, kad tika konstatēts, ka tas piegādā putnu gaļu SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošināja ēdināšanas pakalpojumus gan Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad tur tika konstatēti saslimšanas gadījumi ar salmonelozi, gan arī tirdzniecības centra «Stockmann» darbiniekiem.

Salmonella enteritidis ir konstatēta arī SIA «EVBL» ņemtā Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugā. Šis uzņēmums pārbaudīts pastiprināto pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu pārbaužu ietvaros, kas tika uzsāktas pēc bērnu saslimšanas gadījumiem Siguldā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: No pavāres par īpašnieci

Žanete Hāka, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Saulkrastu restorāns Saltwater atrodas «tālākajā galā» – Zvejniekciemā, kur tūristu skaits nav tik liels kā centrā, tā saimniecei Dagnijai Bižānei darba netrūkst.

Pavāra profesijā Dagnija Bižāne strādā jau 24. gadu. Sākotnēji kopā ar draudzeni devušās uz Vecrīgu darba meklējumos. «Bijām plānojušas pieteikties par trauku mazgātājām, taču Melnajos mūkos mūs pieņēma darbā par pavārēm. Tolaik šefpavārs bija Rolands Veide, kurš laikam manī saskatīja potenciālu, un tā arī sāku savu pavāra karjeru – sākotnēji strādāju par pavāra palīgu, bet mācījos un lēnām profesionāli augu,» viņa iezīmē karjeras sākumu. 2005. gadā darba līkloči aizveduši uz jaundibināto Lilastes restorānu Medzābaki, kur sākumā strādājusi par pavāri, vēlāk kļuvusi par šefpavāri. Drīz vien sākusies krīze un strādāt kļuvis grūti, līdz viņa nolēmusi iet savu ceļu – piedāvājusi banketu galdu klāšanu, un galu galā kopā ar draugiem iegādājusies krodziņu Zandarts Valmieras šosejas malā. Pēc kāda laika ceļi ar partneri šķīrušies un viņa pieteikusies darbā par pavāri Saulkrastu kafejnīcā Zap Lounge, kas iepriekš atradās Saltwater vietā. Tomēr īpašnieki nolēmuši darbu pārtraukt un kafejnīca nonākusi D. Bižānes īpašumā – sākot biznesu, viņa secinājusi, ka viegli nebūs un darba būs daudz, taču gaidāmās grūtības nav biedējušas. «Šādā mazā vietā pašam ir jābūt saimniekam, citādi nav iespējams strādāt. Tagad Saltwater strādā četri viesmīļi, trīs palīgi un seši pavāri. Strādāt sanāk bez brīvdienām, cīnāmies arī ziemā,» viņa atzīst. Tajā pašā laikā viņas pieredze liecina, ka nav nepieciešami lieli līdzekļi, lai sāktu darbu. «Pati šeit atnācu ar 600 eiro, man nebija liela finansējuma, lai uzsāktu darbu, taču viss izdevās – visu darījām paši. Nebija pat naudas, lai iegādātos galdus, tādēļ atradām vadu ruļļus, nolakojām tos, atradām paletes, ko sastutējām, – visus galdus un letes izgatavojām pašas. Vajag vien vēlēties, un tad arī viss izdosies, jābūt vien ļoti lielam gribasspēkam. Esmu cilvēks, kurš baidās no kredītiem. Šīs vietas izveidei tos neņēmu, līdz ar to nav tik liels spiediens un stress – labāk lēnām augu, nevis ņemu aizņēmumu, jo nav zināms, kas notiks rītdien,» saka D. Bižāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pētījums: Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs

LETA, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnai karojot ar koronavīrusa izplatīšanos, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs ietekme uz pasaules ekonomiku. Nekur no notiekošā neizbēgs arī Eiropa, kur tautsaimniecības aktivitāte var kļūt vēl vājāka.

Piemēram, "Bloomberg" apskatījis scenāriju, kad koronavīruss galu galā tiek ierobežots, un jaunie riski nepāraug kāda plašākā haosā. Tad tiek rēķināts - ja Ķīnas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī ir par vienu procentpunktu mazāka nekā pirms tam gaidīts, tad arī kopējais pasaules IKP pieaugums būs par 0,42 procentpunktiem zemāks. Protams, nekur nav teikts, ka Ķīnas IKP izaugsmes tempu kritums nebūs straujāks.

Šobrīd tiek lēsts, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī sabremzēsies līdz 4,5% (gada skatījumā; un tas ir vīrusa "savākšanas" scenārijs).

Iepriekšējā ceturksnī Ķīnas IKP pieauga par 6%, kas bija zemākā Ķīnas tautsaimniecības aktivitāte vismaz 30 gados. Ķīnas ekonomika mūsdienās veido aptuveni 17% no visas pasaules tautsaimniecības. Sagaidāms, ka lielākā negatīvā ietekme Ķīnas uzspiešanai pa bremzēm būs uz daudzu Āzijas valstu tautsaimniecībām (Honkongu, Dienvidkoreju, Vjetnamu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgi mēģina "ierēķināt" vīrusu; var vien spekulēt par gaismu tuneļa galā

Jānis Šķupelis, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 2 miljonus eiro, "Draugiem Group" uzņēmums "Printful" atvērs otro ražotni Latvijā, informē uzņēmums.

Ražotne 2800 m2 platībā atradīsies jaunuzceltajā biznesa centrā "Marupe Smart Park". Tajā sākotnēji strādās vairāk nekā 100 darbinieku, tostarp 40 šuvēju. Jaunās telpas arī palīdzēs attīstīt uzņēmuma noliktavas pakalpojumus.

Jauns lēciens e-komercijā 

"Draugiem Group" lielākā uzņēmuma "Printful" izaugsme runā pati par sevi – pirms diviem...

"Strādājam visā pasaulē, bet "Printful" tomēr ir Latvijas kapitāla uzņēmums, tāpēc jūtam gandarījumu radīt jaunas darba vietas tepat mājās. Sarežģītajā pandēmijas laikā "Printful" strauji attīstījās, pateicoties kolēģu neatlaidībai un klientu atbalstam. Darbs e-komercijā, tātad arī "Printful", tikai turpināsies. Domāju, ka mūsu uzņēmuma kultūra, atalgojums, sociālās garantijas un citi bonusi ir labi iemesli, lai piedalītos šī stāsta turpinājumā," jaunās ražotnes atvēršanu komentē "Printful" izpilddirektors Dāvis Siksnāns, piebilstot, ka jau izsludinātas 100 jaunas vakances šuvējiem un citām ražošanas un biroja vakancēm.

Gatavojoties vispasaules interneta iepirkšanās bumam Melnajā piektdienā un kiberpirmdienā, "Printful" ražotnes Latvijā, ASV, Spānijā, Meksikā, kā arī partneru ražotnes Austrālijā un Japānā strādās ar pilnu jaudu.

Printful produktus ražos arī Austrālijā 

Lai varētu ātrāk apkalpot klientus Okeānijas reģiona valstīs, "Draugiem Group" uzņēmuma "Printful"...

Pirmā "Printful" Eiropas ražotne tika atvērta 2017.gadā Rīgā, Brasā. Toreiz 1500 m2 telpās sākotnēji tika nodarbināti 30 cilvēku. Šobrīd ražošanas procesus nodrošina vairāk nekā 130 cilvēku un ar šī gada oktobri kopējā ražošanas telpu platība Mārupē pārsniedz 5000 m2.

"Printful" ir apdrukas un šūšanas ārpakalpojumu uzņēmums, kas automātiski saņem, izgatavo un piegādā pasūtījumus internetveikalu vārdā. Veikalu īpašnieki ar "Printful" pakalpojumu var pircējiem visā pasaulē piedāvāt vairāk nekā 250 dažādu produktu. "Printful Inc." meitasuzņēmums "Printful" Latvia atzīts kā viens no pieciem pelnošākajiem informāciju un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumiem Latvijā.

"Printful Latvia" 2019.gadā apgrozīja 23 miljonus eiro un guva 8 miljonus eiro lielu peļņu, kā arī samaksājis nodokļus 3 miljonus eiro vērtībā. "Printful" centrālajā birojā Rīgā un ražotnēs Mārupē strādā vairāk nekā 450 profesionāļi. Visā pasaulē "Printful" komandā strādā vairāk nekā 1100 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru